Автор: Berzins V.  

Теги: daiļliteratūra  

ISBN: 9984-9054-2-X

Год: 1995

Текст
                    ?t;( ?/ s11   ,. .
J- ;$J- / VA :::>""IS BERZIS
'"
- -',' L  I
ST fLNIf  I
D' -; l\ ,  CttD\Jl\'
\)\\ 1_
.o
..
... .-"....
.. t" "
.
..
- .
.I" .1
, ! '." , f"
.'"
,
...
,,
, .1
+ i ... J-
.
\
I

...
j
. ,,
..
 .' -
fit'
.;i,{'''''' ., ','l!!
. * o>..  '. '
. .
4, . . '
, '. "t
, 
di
f'
t
\10 '> . ...
," . - . '
,>" .Iso"
Ai . ,.,
,., ... ".. . .'
. ,-
..
,< -;
'," ,: '' '-' ..,,;,
..
\. 1"
,.
" ' \
;. ' f' -'_  - t
'Ill
."
,, .
"
-
!/II'
....

I . . ,
.. It'
I,
, ."
.. ,.
" .
"
It 0 .
I
,'i--j
f '
s
...'1
. ..
-'"
,.
..
.......
'-
$,'
't-,
 r
iii<
...
.'
, '\.
-'it: ,
w., 7,
. ...." 
". t ........,
'",",,' ..
f .
(,.
,... "
 "
'*
.... '\ 
.. "
.....
,#'
,,' 'i,
,
,.
1-. '
', l' "
;\' .
, #.: 
¥' /'
1!'.
'\
. .
.

,

- , -
- \""
!It.:, -fI "" "'.
.....
"- ...
....
1t.
...
:-
" , ,!!" <.:i! . .
- , .r- 
..."
.. .

"
I
.' ,
':'
1;
.
l-
\.
, .;4
.' .
.J
.- ,It- '''',..
.: - .i.' 1
'- " ,.-
"
i-
t, >/I'--"Hi
I '.
1<.

£

 '\'
: "
-'
... '
'_ ...'._:. ..,. _ '_. . . ..t 
....-  .' .\.' , ...; ;
" . .'i!  ..,... '.-"  .. 
, ._ !,." _. j,i;' .
. ..,.., _ ... .., \ r
'-"tr .. . ..   . '\-. - Ii''''
. it. ">Ii;! .. 'jli:i 1;,
"', .1" · - «Ii
, Moo   ·
'i: 
, i
...: t
--
'¥I
iJ!"?
I >
'*


Jj I /  ' f l ' I ) ., I /.f>' ..;?,': .J'. 'tf ' ,l<" ;t /,1 I / ,. jl J ' j/ ,: ;t7 Ill.J / I'/J;' /1 f" -- I'" l. "-.,;t t' ........ I?(j,$ . \.. " ( I 17' /' / ) ,/( /I ;;' I ,of ,./ ('/. f/ ' t ...... I" , ; if ,..,; J . il'- :',/ / / fF j " ...., J -"" ....' ",., I  1 . I VALDIS BE:RZIS J. ...., LATVIf:SU' - STKt:LNIt:KI Ur\1  1 "; ; . il"" .t    . '; .  . '!Cf: 1 , ·  ...,-It" , '" &,-11"'", '__"..Jr', ; 13  :  r, /. ''\', ""'I: 5  .'(," /'  , fi,  'J ".' ,..} ) ..-. ,,.. ' . -.\ ti _ .' E....., ...,......,;, ".u.'.'  rf.'l( t...d'"   II ... ,,- -.... .. .....';..- . "':'....... .'... ".." "'" " :;:;.;:.."--"_...------"...L:_,,...t'.,.,. \1,.1. . . I'  . , I Latvijas vestures instituta apgads Riga 1995 
UDK-p 947.43.06 + 947.43.07 Be 777 Redaktore Ilze Antena Maksliniece Inara Jegere Korektore Dace Kerns , Shemas zimejis Egons Radzil}s Berzi1;ls  Latviesu strelnieki: Drama un tragedija. Be 777 Riga: Latvijas vestures institiita apgads, 1995. 288 lpp., 8 lp. H. ISBN 9984-9054-2-X UDK-p 947.43.06 + 947.43.07 ISBN 9984-9054-2-X @ Valdis Berzil}s, 1995 @ Inara Jegere, vaka makslinie- ciskais noformejums, 1995 
SATURS Prieksvards ...... . . . . . Ievads . . . . . . . . . . . . . I noda!a. Tevu zemei griiti laiki 1. Latvija Pinna pasaules kara sakuma 2. Latviesu strelnieku bataljonu organizesana un to pirmas ciQas 3. No bataljoniem par pulkiem . 4. Ziemassvetku un janvara kaujas un to atbalsis II noda!a. Kad patvaldibas tronis krit . . 1. Revoliicija! ... Revoliicija! 2. Lieliniecisma valgos 3. Mes neiesim uzbrukuma! 4. Pie Mazas Juglas 5. Oktobra apversums un latviesu strelnieki 6. Uz plaso Krievzemi III noda!a. Sarkanaja armija ..... 1. L1tviesu strelnieku padornju divizija 2. Komitejas, frakcijas un strelnieki 3. Padomju varas drosais balsts 4. Majup! Uz Latviju! IV noda!a. Par padomem Latvija . . . . 1. Lidz Ventai un Ventspilij 2. Starp divam frontem 3. Rigas un Vidzemes atstasana 4. Latgale un BaJtkrievija V noda)a. Strelnieku CIJ}U pedejais gads . 1. Latviesu strelnieku divizija Orlas-Kromu operacija 2. Latviesu strelnieki ciQas pret J udeI}icu 3. Pa bcgoso del}ikiniesu pedam 4. Pret V rangeli! ... 5. Troickas bataljona un Imantas pulka gaitas N obeigums ........... Pielikumi . . . . . . . . . . . . LiteratiIras un avotu norades .... . Personu raditajs ......... The Latvian Riflemen: Drama and Tragedy. Summary . . . . . . . . . . . . . . . . . 5 . 7 .23 . .23 .32 .45 .56 .67 .67 .75 .84 .91 . 100 . 111 120 . 120 . 130 . 138 . 153 160 . 160 . 169 . 180 . 187 196 196 . 206 . 210 . 218 . 232 240 244 247 276 . . . . . . . . . . . 282 
PRIEKSV AIms Pasallles vesture netr{ikst piemeru skaitliski nelielas talltas pasaizliedzfgas varonfbas spoZllmam, kas atkal lln atkal ka kometa iegailejas pie 1teaptverama debes- jtlma, liekot lielajam nacijam verties neviltota izbrZ1ta. Teiktais visnotal attiecinams uz latviesu strelniekiem, savas tautas tln Latvijas deliem, kuri, ne jail slavu vai paslabumll meklejot, kartejos laikmetll griezos spera so!us pa milzfbas takll. Cerfbas tln vilsanas, jaunas ce- r[bas llil jaultas vilsallaS kd silpoles sllpoja vil)uS seSll C[lU gadu garumii lln arf ilgi pee tam. Gan slaveti, gan pelti, gall apbrfnoti, gan Ilieviiti latviesu streln.ieki ar asinfm parakstfjiis lielaja vestures gramata, atstajot nakamajam paalldzem sevis izsversanll tlll izvertesanll. Izvertet latviestl strelniekus no vil)u gaitu sakuma pie Baltijas jiiras 1915. gada vasara lfdz pat 1920. gada rlldenim, cf17am aprimstot Meln.Qs jiiras krasta, jall daudzkart cel1tusies ne tikai vesturnieki vie11. Daiados laikos un ats!f,irfgos apstaktos izteikusies ari pasi strelnieki. Nav nekads brfnums, ka vertejumi ir visai pretrunfgi, loti bieii pietrilcis nepieciesamas ob- jektivitates. Tik dalldzreiz strelniekll cfl)u cels strikti piirdalfts, tln, izcelot vienll laikposmll, Iloliegts un pat igllorets otrs. U,1 kur tad vel politiskajam kaislfbam pak!autais dalijllms «vecajos», «sarkanajos» un «balta- jos» strel/liekos. Daudzi izgaja callri visai trfskrasll gammai, Il.emaz 11erunajot par apstiiklu spiesto atrasa- 110S tur vai citllr. Pieversoties kOl1kretam personam, jalem vera vel katra liktellis. Izsekojot latviestl strel- 5 
Ilieku bataljonu, respektivi, plllkll cil;tu celam., varam labak izprast sos jallneklllS Iln VlrllS pretrlll1U piirpilnaja pasaule. Ka vertet latviesll strelnieklls lln Villll cf/las? Esmu, , , parZiecinats, ka tas darams, vadoties no latviesll talltas llil neatkarigas Latvijas valsts illteresem. Ir ties a: parak dalldz latviesiem nacies karot, parak" dalldz zaloksllil dzfvibu vel dzfves sakuma zalldets. , Parak biezi sveszemnieki ar zobenll rokas piirstaigajusi milsll mazo zemiti pie Dzintarjiiras, Ilesdami iznfcfbll lln postu, atkal llll atkal ar varll Iln viltll iesaistot savu karapiilll rindas latvieSll jauneklus Ul1 virlls, at- ralljot tos no gimenem lln mieriga darba. Latvietis, kllru zeme radinajllsi stradat pam a tigi, ari kii karotajs iepazits tads pats, daikart parprasta pienakl-lma cilveks gan arl. Par latvieti kii karavirll jail ir rakstits, tacu dalldz kas palieis nepateikts. Pee iespejas preefzak lln lablik btltu jaapzirl sencu eil;tas pret krustnesiem, ka ari jatllrpina 30. gados iesaktais lln diemzel veldk netur- pillatais petfjums par latviesiem zviedrll karapulkos Illl Krievijas imperijas brul;totajos spekos. Nebiit lIe viss ir pateikts par Latvijas armijll brivfbas cflJiis un veliik, miera laika, tapat par tas bedigo galll lln latviesll ka- raviriem Otra pasaules kara gados. Si gramata veltita latviesu strelniekiem 1111 Villl lai- kame Tas bija salidzinosi iss mirklis visu,ma tecejllmii ar specfgu - gall apzin atll, gan Ileapzinatll - atba/si. Vispirm.s atbalsi talltas apzila lln liktellf, bet ne tikai. Valdis Berzins , 6 
lEV ADS Par latviesu strelniekiem rakstits daudz. Gadu rituma krajusos publikaciju skaita ziQa 51 ir viena no bagatakajam, ja ne pati ba- gataka tema Latvijas vesture. Rakstus preses izdevumos gandriz vai neiespejams uzskaitit. Turklat saprotamu celoQu de} interese par latviesu strelniekiem talu parsniegusi Latvijas robezas. Ne reizi vien tiesi strelnieki lika pasaule atskanet latviesu un Latvijas var- dam, turklat vel tad, kad daudzas valstis bija aptveris Pirmais pasaules kars, un viQu maza dzimtene vel nebija ieguvusi ne tikai neatkaribu, bet pat ne autonomiju. Tade} pilnigi pamatota ir lat- viesu strelnieku un Latvijas neatkaribas saistiba par spiti tam, ka vienubrid sie pasi strelnieki, pareizak, viQu 1ielaka data, ka vieni no nesamierinamakajiem viI}.u tautu paverdzinajusas Krievijas im- perijas pretiniekiem, vienulaik ka apmati versas pret dzimtenes patstavibas aizstavjiem. N eskaitot rakstus periodika, pirmie izdevumi, respektivi, brosu- ras, par latviesu strelniekiem paradijas nakamaja gada pee latviesu strelnieku bataljonu organizesanas. Gandriz vienlaikus Riga un Petrograda jeb Peterpili, ka latviesi medza to saukt, iznaca rakst- nieku K. Skalbes un LigotI}.u Jekaba sastaditie nelielie krajumi, l atzimejot bataljonu pinno gadskartu. K. Skalbes krajums ir vairak literars, ar A. Brigaderes, V. Eglisa, E. Virzas un pasa sastadi- taja dzejo1iem un aprakstiem, isam biografiskam ziI}am par atse- vis1,ciem kritusajiem bataljonu virsniekiem un strelniekiem. Otra gramatil}a lasitaju iepazistina ar bataljonu organizesanu, uzbiives un apgades jautajumiem. Apliikotas ari ciQas, 1916. gada vasaras kaujas ieskaitot. Par 1am gan rakstits skopi un nekonkreti, mili- taras cenzuras prasibu ietvaros. Abi izdevumi' nay vertejami ka pe1ijumi, to uzdevums bija vien- karsaks, proti, lieku reizi atgadinat latviesu sabiedribai par stem bataIjoniem un netiesi aicinat atbalstit to Organizacijas komitejas pasakumus. Tamlidzigam publikacijam nereti piemit ipatneja pievil- 7 
eiba, kaut kas no laikmeta elpas, lai ari to izzil}3S vertiba ir ne- liela. S1,<irstot 3. Kurzemes latviesu strelnieku bataljona zurnalu «CiI}as Biedrs», kas pec pasu strelnieku ierosmes iznaca 1916. un 1917. gada, tapat I. Daugavgrivas latviesu strelnieku bataljona zurnalu «Latviesu Strelnieks», redzams, ka par kaujas lauka pa- likuso biedru piemiQ.as saglabasanu un, iespejams, gan vel ne- apzinati, par bataljonu vesturi domajis ne viens vien no nelielo aprakstu un korespondencu autoriem. Tacu pee cara patvaldibas krisanas prieksplana izvirzijas revoliicijas tema, uzjundot politisko kaislibu atblazmu ari sajos strelnieku izdevumos, tapat Smiltene, pee tam Riga iznakusaja zurnala «Strelnieks» (ta deviI}i numuri glabajas Latvijas Nacionalaja, ka ari Akademiskaja biblioteka). Nosverusi strelnieku pratus sava puse, lielinieki uZl}emas ne tikai viQu politisko vadibu, bet ari vestures izvertesanu. Par strelnieku vestures lietam daudzkart tika runats Latviesu strelnieku pulku izpildu komitejas (Iskolastrela) sedes, * tacu konkretas virzibas kii nebija, ta nebija. Tikai pec gada Iskolastrels beidzot aicinaja pulku komitejas nakt talka piemiQas gramatas - 10-12 10ksQu ilustreta izdevuma sagatavosana. Redakcijas kolegija K. Petersons, R. Bauze, T. DraudiI}s - veica nepieciesamos prieksdarbus, 2 sagatavoja prospektu. Nav gan zinams, ka si pub- likacija butu ieraudzijusi dienas gaismu. Pusgadu velak laikraksta «Sarkanais Strelnieks», pec nosaukuma maiQas «Latvijas Komiinas Strelnieks», literara pielikuma slejas paradijiis fragmentari latviesu strelnieku vestures materiali, bet 1920. gada zurnala «Strelnieks» ievietots J. Bales raksts «9. latviesu strelnieku pulka isa vestu- re», 3 tapat J. TupiQa «Iz 2. Rigas latviesu strelnieku pulka vestures».4 Tiem sekoja citas, gan nc visas gadijumos no strel- nieku pulkiem nakusas lidziga rakstura publikacijas,5 ieturetas stingri lielinieciska gara. N edaudz velak ar atsevisl,<u autoru neliela apjoma darbu izde- vumiem latviesu strelnieku vestures petnieciba pakapeniski izvertas Latvija. 1919. gada iznakusaja J. Akuratera darba «Latviesu ka- reivji» 6 strelnieku tema bija pakartota Latvijas brivibas ciqam, bet 20. gadu sakuma izdotie R. Bangerska un A. Tupil}a darbi,7 ka . Kddfi no 1t1m 1917. gada oktobri praporSciks K. LukstiQs ziQoja par nodomu izdot kalcndaru Brivais Strelnieks» (sk.: Latvijas Valsts arhiva Socialpolitisko dokumentu nOdala, 42. f., 1. apr., 6. I., 65. Ip.). 8 
ari K. Gopera, J. Poriesa 8 u.c. gramatas veltitas tiesi strelniekiem. Ar Iatviesu strelniekiem lasitajus vairak vai mazak iepazistinaja valsts un tas armijas vesturei veltitie izdevumi. N opietnakie la tvie- su strelnieku vestures petnieki Latvija 20.-30. gados bija genera- lis A. Auzans,9 P. BerziQsIO - autors plasakam rakstam par Ziemassvetku kauju planu, tapat publikacijai «PilsoQu kars Latvi- ja», un generalis M. Penil,<.is. M. Penia plasais divsejumu darbs par latviesu strelnieku bataljonu, velako pulku ciQam Pinna pa- sauies kara gados1 1 no uzskaitita atstaj vislabako iespaidu vispirms iestradata loti bagatiga faktu materiala, ka ari Vacijas armijas at- tiecigo pulku vestures izdevumu izmantosanas del. So darbu pa- pildina shemas, kuras ieverojami atvieglo autora apliikoto militaro operaci ju norises uztveri. Latviesu strelnieku vestures apzinasana - dokumentu, atmiQu, aprakstu utt. vaksana, apkoposana, glabasana un publikaciju sa- gatavosana - daudz darija 1924. gada dibinata Latviesu veeo strelnieku biedriba* ar nodalam Riga, Liepaja, Valmiera u.e. Latvijas lielakajas pilsetas, apriQl}u centros un mazak apdzivotas vietas. Par biedribas padomes priekssedi pilnsapulce ieveleja J. Goldmani, par viQa vietnieku - generali K. Goperu. Ka teikts biedribas statiitos, tas merl}is bija «uzturet tautas a tmiI}.a strelnieku vesturi un izkopt viQu tradicijas un garu» .12 Saja ziQa biedriba, kuras 20 nodaJas 1936./37. gada apvienoja 3620 eiJ- vekus,13 paveica daudz. Ateeres dienas, raksti un atmiQas daza- dos preses izdevumos, krituso cinitaju kapa vietu apzinasana un sakopsana, pieminek!u un piemiQas plaksQu uzstadisana u.tml. pasakumi neprasa komentarus. Liels un vajadzigs darbs tika ie- guldits periodiska izdevuma - «Latviesu Strelnieks»14 un krajuma «LatvieSu Strelnieki»15 - sagatavosana un izdosana. Tie bija ilustreti, visdazadakajiem strelnieku jautajuma aspektiem veltiti un visa Latvija izplatiti izdevumi. Pirmaja ievietoja galvenokart ne- 1ielas atmiQas, popularus aprakstus, bet otraja vietu atveleja ari nopietniem petijumiem un dokumentu publikacijam, piemeram, ba- taljonu, respektivi, pulku, kaujas zurnaliem. Neatkarigas Latvijas laika, 20.-30. gados, apliikojamas temas ietvaros praktiski visa uzmaniba ar retiem iZQemumiem tika veltita * Pirms tas periodiski darbojas Ziemassvetku kauju un krituso varonu svetku ricibas komiteja. 1924. gada 2. marta tika izveidota Latviesu veco strelnieku biedribas pagaidu valde, kas sagatavoja sis biedribas nodibinasanu ta pasa gada 30. marta. 9 
latviesu strelnieku eu},am no 1915. gada augusta lidz 1917. gada janvarim, jo valdija uzskats, ka «ar slavenam Ziemassvetku kaujam ari izbeidzas latviesu strelnieku varoQ.darbu periods» .16 Talako 1918.-1920. gada strelnieku ciQu ofieialais vertejums bija nega- tivs, lai gan lidzdaliba «vienotas un nedalamas» Krievijas aktivo aizstavju - A. DeI}.ikina un P. Vrangela armiju - sagrave strel- niekiem netika parmesta, jo abi sie generafi bija Latvijas neatka- ribas pretinieki. Dazadas publikacijas atsirigi verteja latviesu s1relnieku lomu Latvijas neatkaribas iznicinasana, domas dalijas, piemeram, Ziemassvetku kaujas ciesto zaudejumu novertejuma u.c. jautajumos. Ta ka kopsaucejs netika atrasts, apkopojoss darbs par latviesu strelnieku vesturi netika sagatavots. Latvija aizsaktais darbs pie latviesu strelnieku vestures pee Otra pasaules kara tika turpinats Rietumos, galvenokart Zviedrija, ASV un Kanada, uz kurieni, atceroties Baiga gada sausmas un glabjoties no komunistiska totalitarisma, lfdz ar daudziem tfIkstosiem eitu Lat- vijas iedzivotaju kara beigu posma bija devusies ari bijusie latviesu strelnieki un viI}.u vestures entuziasti. Jau 1947. gada Nirnberga tika izdots neliels rakstu krajums «ZvaigzQu pulku atmirdza, 1915- 1947» J. GoldmaI}.a sakopojuma un E. MedI}.a redigejuma,17 kas sesus gadus velak ujorka piedzivoja jaunu papildinatu izdevumu. 18 ASV izdeva an J. Poriesa gramatu «Strel- nieku legendaras gai- J tas»,19 bet 80. gados - nelielo J. GoldmaQ.a runu, tapat minetas R. Bangerska gramatiQas atkartotu izdevumu. 20 No memuaru litera- turas katra gadijuma jaatzime bijusa 1. Daugavgrivas la1viesu strel- nieku pulka virsnieka, velak Troickas bataljona komandiera P. Dardzana, tapat K. Lauka (no si Easa bataljona) atmiI}.as, A. Plensnera un R. Bangerska gramatas. 1 Par latviesu strelniekiem un pulkvedi J. Vacieti vairakas gra- matas sarakstis Stokholma dzivojosais latviesu trimdas vesturnieks u. Qermanis, 2 kas pieversies ari citam Latvijas vestures proble- mam. 23 u. y.ermanis bez ieveribas nay atstajis historiografijas jau- tajumus. Daudzas lappuses latviesu strelniekiem savas gramatas veltijusi E. Andersons, A. Silde un A. Ezergailis,24 bet karu vestures kon- teksta par viQiem rakstijis A. Mangulis. 25 A. Ezergailis un U. Qermanis par konkretiem latviesu strelnieku vestures jautaju- miem uzstajusies ar ziQojumiem starptautiskajas Baltijas vestures studiju konferences. 26 10 
20-30. gados padomju imperija latviesu strelnieku vesturei pie- versas pasi bijusas Latviesu strelnieku divizijas komandieri un politdarbinieki. * 1923. gada nodibinajas Iniciativas komiteja - K. Stucka, R. Apinis, T. Draudil}s, R. Bauze u.c. -, bet tris gadus velak to, sastava izmainitu un papildinatu ar ietekmigakiem ]atviesu komunistu parstavjiem, parveidoja par Latviesu strelnieku vestures komisiju - J. Danisevskis, J. Lencmanis, P. Blumfelds (Sviris) , K. Stucka, V. Strauss u.c. 27 un piesaistija VK (b) P CK Latviesu sekcijai. Komisijas pakJausana ne tikai Komunistiskas par- tijas kontrolei, bet ari struktiiram nozimeja iecereto darbu pastip- rinatu ideQlogizesanu. To apstiprinaja Maskavas latviesu kultftr- izglitibas biedribas «Prometejs» izdevniecibas klaja laistas gramatas par strelnieku vestures problemam, kas tas aplftko no prieksplana izvirzitajam sl}iru ciQas pozicijam, gan varbftt ne tik izteikti ka daudzi citi padomju imperija par so temu tapusie publicejumi. Latviesu strelnieku vestures komisija paguva sagatavot un izdot «Latvju strelnieku vestures» 1. sejuma 1. un 2. dalu, 2. sejuma 2. dalu, «Latvju revolucionaro strelnieku» divas gramatas. 28 Ne- viens no nosauktajiem izdevumiem nay uzskatams par latviesu strelnieku vestures kursu, tie ietver ka rakstus, ta atmiI}as, doku- mentus un to izvilkumus. Arhiv3 saglabajusies materiali neliek saubities, ka paveiktais bijis tikai data no iecerem. Samera plasi izversts bija. dokumentalo materialu apzinasanas un vaksanas darbs galvenokart centralajos arhivos. Saja darba iesaistijas daudzi entu- ziasti no t. s. sabiedriska aktiva. Par ta bazi vareja uzskatit Mas- kava un eQingrada (tag. Sanktpeterburga), ka ari Harkova, Smolenska, Velikije Lukos u.c. izveidojusas bijuso ]atviesu strelnie- ku organizacijas noda}as, kuras apvienoja 1024 cilvekus. 29 Padomju Savieniba palikuso latviesu riipes par latviesu strel- nieku vesturi atgadinaja virzisanos pret straumi. Vel nebija ap- klusis PilsoI}u kara troksnis Krievija, kad atbildigi komunistu partijas darboQi deva noradijumus par latviesu strelniekiem runat un rakstit pec iespejas mazak. Strauji atdzimstot lielkrievu sovi- nismam, totalitarais rezims nekautrejas vittot vesturi «vecakajam bralim» pieI}.emama gara. Specigajam spiedienam, ipasi no 30. gadu vidus, bija griiti, driz vien pat neiespejami pretoties, . Ar so apzimejumu jasaprot galvenokirt komisari un Latviesu strelnieku divizijas politdalas funkcionari. 11 
ieverojot valdosajai sistemai raksturigos stingros cenzfiras zl}.augus, kurus apiet nevareja. Raksti un atmiJ}as, kas ievietoti izdevniecibas «Prometejs» lat- viesu strelniekiem veltitajas gramatas, protams, nay vienadi verte- jami. Ar interesi lasami J. Vaciesa raksti, jo vairak tadel, ka vi.t}s pirmais vel 1922.-1924. gada paguva publieet darbu «Latviesu strelnieku vesturiska nozime»,30 par to sal}emot asus marksisma apmato kritiu parmetumus. J. Vacietis publikacijas balstija ka uz personiski pieredzeta, ta arhivu sniegtajam ziI}.am, paceloties pari apliikoto notikumu vienpusigam skatijumam. Nopietni ir V. Strausa darbi,31 tacu to objektivitati mazina notikumu izklasta .parpolitize- tie skaidrojumi un lielinieeiska gara ieturetie vertejumi. Lai gan nevar apgalvot, ka «Prometeja» izdevumi ignoretu kadu no strelnieku vestures posmiem, tie kopuma neparprotami liecina, ka latviesu strelnieku vesture «pa Istam» sakusies 1917. gada 30. (pee veea stila - 17.) maija, ar viI}.u 2. kongresa rezolfici- jam, pareju lieIinieku puse. Lidz tam «burzuju apmulotie» latviesu strelnieki lejusi asinis eara patvaldibas un mantigo aprindu laba. Pulki apzinati izkauti, boja gajis «latviesu tautas zieds». N ekas nay bilsts par to, ka si zieda pareja data pat vel nesaudzigak izkauta padomju varas, respektivi, komunistu diktatiiras varda, tur- klat izkausana neatlaidigi tika turpinata ari tad, kad pee tas ne- bija nekadas ipasas militaras nepieciesamibas un strelnieku Helie upuri neko vairs neizs1}ira. Latviesu strelnieku vestures komisija 30. gadu otraja puse pa- redzeja publicet K. Stuckas, V. Strausa un J. Vaciesa u.c. mo- nografijas, mekleja jaunus autorus, riipejas, lai latviesu strelnieku yards netiktu atdots aizmirstibai. Var nesaubities, ka tas bija viens no celol}iem, kapee sie cilveki nonaca stalinisko benzu prieksa. No 30. gadu otras puses latviesu strelnieki padomju izdevumos gandriz vairs netika piemineti. Komunistiskais rezims eentas aiz- slaueit viJ}us ka no dzives, ta no vestures. Kad 1940. gada vasara Sarkana armija okupeja Latviju un. ta tika ieklauta padomju imperija, neatkaribas gados izdotas grama- tas par Latvijas vesturi un latviesu strelniekiem lidz ar daudzam citam iekluva melnajos sarakstos, lai tuvakaja laika pazustu no gramatnicu un biblioteku plauktiem un pee Iekslietu Tautas ko- misariata noradijuma tiktu iznicinatas.. Latviesu veco strelnieku 12 
biedribu, kas rupeJas par trfikuma nonakusajiem strelniekiem, strelniekiem invalidiem, gadaja par krituso biedru piemiI}.as sa- glabasanu Latvija, 1941. gada 20. janvari sledza un tas aktivistus represeja, to skaita ari tos, kuri savulaik bija palidzejusi satriekt lielinieciskas Krievijas ienaidniekus pilsoI}.u kara frontes.* Pats apzimejums «latviesu strelnieks» tika skausts un nidets. Tads stavoklis principa saglabajas ari pee Otra pasaules kara lidz lekspolitiskajam «atkusnim», kas PSRS iestajas aptuveni 50. gadu vidfi, jo atsevisl,cas maznozimigas publikaeijas Latvija 32 visparejo ainu nekada veida nespeja mainit. 50. gadu vidfi komunistu ideologiju un kundzibu neapdraudosas temas, ari latviesu strelnieku problema, tika legalizetas, protams, stingros marksisma-teI}.inisma prieksrakstu ietvaros. Par latviesu, re- spektivi, sarkanajiem, strelniekiem komunistiskas propagandas gara atsaka rakstit prese, paradijas pirmie atmiI}.u un dokumentu kraju- mi. 33 «Atkusnim» beidzoties, komunistu partija «uzspieda uz brem- zem», jo, kit izradijas, par latviesu strelniekiem atkal tieis runats un rakstits par daudz. I,.oti iespejams, ka sekotu attieeigs «vadoss» no- radijums par sis temas ierobezosanu, tacu latviesu strelnieku vestu- res entuziastu aktivizesanas Rietumos, galvenokart ASV un Kanada (1957. gada ujorka saka iznakt periodisks izdevums «Strelnieks»), spieda komunistiskos «ideologiskas frontes komandierus» paroriente- ties uz padomju totalitarismam raksturigo «kontrpropagandu» ari saja joma. Katra ZiI}.3 latviesu strelnieku tema izradijas viena no re- tajam, ar kuras palidzibu, gan ne bez nodevam totalitarajam rezi- mam, daudzmaz vareja uzturet tautas pasapziI}u pee naeio- nalkomunistu jeb «burzuazisko nacionalistu» sakaves 1959. gada, kad LKP CK pilnigi parvertas par 1ielkrievu sovinistu un parkrievotaju iztapigu pakalpil}.u. Par kaunu visai strelnieku ciltij pedejo vidii, ka ari vietejo komunistu nomenklatfIras galvgali iespraueies R. JS:isis (Latviesu strelnieku divizijas politda}as vaditajs 1920. gada) vel vis- gudri I}.emas pamaeit vesturniekus. 50. gadu beigas un 60. gados latviesu strelnieku temai piever- sas ka strelnieki un reize vesturnieki pasi - J. Kaimil}.s un T. DraudiI}. s 34 un viI}u paaudzes parstiivji, ta ari gados krietni jaunaki petnieki. Par spiti dazadiem ierobezojumiem un neizbega- . 1941. gada 14. jiinija deporteto vidii atradas ne viena vien bijusa latviesu strelnieka gimene. 13 
mam atkapem no objektivitates, publikacija sekoja publikacijai. Driz autoru kolektivs - J. KrastiQs, A. Drizulis, J. Ruberts, B. Tomanis, V. Berzil}s, A. Spreslis, E. Andersone un A. Birons - sagatavoja pirmo apkopojoso izdevumu «Latviesu strelnieku ves- ture, 1915-1920»,35 kas naca klaja 1970. gada. Gramata iestra- dats bagatigs faktu materials, kas diemzel daudzviet nomacosi domine un apgriitina notikumu izklastu. Sodien ari sim darbam var izvirzit loti nopietnas pretenzijas, vel jo vairak tapec, ka daudzas nopietnas problemas ne tikai nay atspogulotas, bet vispar nay pat ieskicetas. Uzkritosi vienpusigi vertejot latviesu strelnieku lieliniecizesanos, gramata nesniedz nekadas norades par bezparte- jisko strelnieku un lielinieku velakajam, dazkart visai asam attie- cibam. Gluzi veltigi izdevuma meklet kadas ziQas par Troickas bataljona un Imantas pulka organizesanos Sibirija, respektivi, Ta- lajos Austrumos, un so karaspeka dafu turpmakajam gaitam. Pedejais gadu desmits atnesis maz ko jaunu par latviesu strel- niekiem. Nedaudzas Latvia izdotas gramatas ir ieprieksejo publi- kaciju saisinati izdevumi. 6 Viens no pasiem pedejiem latviesu strelniekiem veltitajiem darbiem ir strelnieku vestures entuziasta I. Andersona gramata «Gaitu sakums».37 Ilgu gadu laika tapusais apcerejums stasta par ciI}am Latvija lidz pat kaujam pie Mazas Juglas 1917. gada septembra sakuma. Bez minetas tiesi latvies1.i strelniekiem veltitas vestures literatiiras ir vel dazadas izcelsmes un rakstura izdevumi - publicetas attieciga laika notikumu lidzdalibnieku un verotaju atmiQas, ar Latvijas ves- turi un strelnieku temu saistiti petijumi u.tmJ. -, kuru uzskaite, pat nepilniga, aizl}emtu parak daudz vietas. Tade) turpmak noradita tikai neliela da!a no tiem, pavisam neskarot biografiskos aprakstus, vel jo vairak dailliteraturu. Par latviesu strelniekiem vesta 20. un 30. gados Latvija izna- kusas gramatas par Latvijas valsts izveidosanu (UgotQu Jekaba, S. Paegles, J. Seska 38 u.c. monografijas), tapat brivibas ciQam veltitie izdevumi. 39 Pedejos netriikst parmetumu S1relniekiem, ari asaku vertejumu, tacu vienlaikus pausta sapratne par sarezgito laikposmu, kas bija pamatigi sasl,<obijis vertibu skalu. Kupls ir gan tolaik Latvija, gan velak arzemes publiceto me- muaru klasts (sk. V. BeJ}era, F. Cielena, B. KalniQa, A. Klives, A. Krodera 40 u.c. atmiI}as). Politiska parlieciba vai simpatijas, protams, ietekmejusas viI}u secinajumus. 14 
Apliikojot 1917.-1920. gada notikumus Latvija, visai kreisi vietam pat lielinieciski vertejumi pausti K. Ozolil}a gramata. 4i Daudzi autora, starp citu, «Socialdemokrata» redaktora, apgalvoju- mi atgadina «Prometeja» izdevumu atziI}.as. Koncentretu izziQas materialu sniedz «Latviesu konversacijas vardnicas» 11. sejums (sk. s1$.irkli «La tviesu strelnieki»,42 ka ari vairakus citus). Tas pats sakams par pazistama vesturnieka A. Svabes redigeto un Zviedrija izdoto «Latvju enciklopediju», re- spektivi, tas 2. sejumu. 43 Tikai pirms cetriem gadiem Riga siem abiem minetajiem izzil}u krajumiem pievienojas mfisdieniga divse- jumu .«Enciklopediska vardnica» 44 ar iszil}am, to skaita par latvie- su strelniekiem. Aizvadito astoQu gadu desmitu laika daudz kas par latviesu strelniekiem publicets cHas valstis, galvenokart Krievija, saprotams, PSRS pastavesanas laiku ieskaitot. Tiesi padomju periods izcelas ar neskaitamam atmiI}.u publikacijam un revolucionarajai kustibai veltitajam monografijam, tapat dokumentu krajumiem, tiem it biezi pieminot latviesu strelniekus. 45 Visai atsirigas ir ka Pirma pa- saules kara, ta Pilsol}u kara laika miIitarajam operacijam veltitas publikacijas. 46 Japiebilst, ka lielkrieviska komunistiska totalitarisma apstaklos domineja princips samazinat latviesu strelnieku nopelnus, sevis1,d. PilsoQu kara frontes. Toties pec PSRS sabrukuma verojama preteja tendence, proti, padomju varas panakumus PilsoI}.u kara parspileti pierakstit latviesiem, uzve!ot vil}iem atbildlbu ari par da- zadiem nenoskaidrotiem politiska rakstura noziegumiem. No otras puses, par spiti Latviesu strelnieku divizijas pasaizliedzigajam ciI}.am Krievijas dienvidos 1919.-1920. gada, gan teneralis A. De- I}.ikins, gan generalis P. Vrangelis savos memuaros 7 latviesu strel- niekiem veltijusi nepiedodami maz uzmanibas. Acimredzot gene- raliem bija nopietns iemesls vil}uS neatcereties. Jau Pirma pasaules kara gados Vacija iznaca samera plass, parsvara gan nelielu publikaciju klasts par Baltiju, par vacu ka- raspeka ciQam Austrumu jeb vacu-krievu fronte un karadarbibu Latvija. 48 Sajos izdevumos latviesu strelnieki labakaja gadijuma ir tikai piemineti. Nedaudz vairak uzmanibas viI}.iem ka pretiniekiem pieversts velak Vacija izdotajas gramatas, vispirms plasakajos Pir- majam pasaules karam veltitajos darbos,49 ka ari vacu diviziju un pulku vestures. 50 Atsevisi jiiizdala vacu karaspeka ciI}.u vestures izdevumi, tapat tiem satura ziQa tuvi darbi 51 par karadarbibas u.c. 15 
notikumu norisi Baltija 1918.-1919. gada, kas iznakusi 20.-30. gados. Parparem publikaeiju par Pirmo pasaules karu iznaeis Lielbri- tanija, Francija, ASV u.e. valstIs. Kaut eik nopietnu uzmanibu no- tikumiem krievu-vacu frontc pieversis retais no siem izde- vumiem,52 vel mazak ir to, kuros var atrast ziJ}.as par Baltiju. Latviesu strelnieki vairak ieveroti un izcelti petijumos par PiIsoQu karu Krievija. 53 Rakstot memuarus, viQus nay aizmirsis R. B. Lo- karts, viens no padomju rezima izreklametas «siitu sazverestibas» galvenajiem varoI}.iem. 54 Laikam gan franeu generalis M. Zanens ir vienigais no arzemniekiem, kas Parize izdotajas atmiQ3s piemi- nejis Troiekas bataljonu un Imantas pulku. 55 Diemzel faktu materials anglu, amerikaQu u.e. Rietumu vestur- nieku darbos gandriz neiztriikstosi aizgfits no dazadiem krievu iz- devumiem, vairak vai mazak parI}.emot to vertejumus. Teiktais jaattiecina ari uz pazistama Krievijas modernas vestures speeialista R. Paipsa jaunako monografiju par lielinieku rezimam paklauto Krleviju. 56 Daudzsl}autQains un interesants avots ir attieeiga laikposma pre- ses izdevumi. Sakot no 1915. gada vasaras Latvijas laikrakstos, bet driz ari Krievijas lielakajas avizes paradijas pirmas korespondences un apraksti, iepazistinot lasitajus ar latviesu strelnieku bataljoniem. Velak sis ziQas uztvera arzemju prese, vispirms aviznieki tajas val- stis, kuras vienoja kopeja eiI}.a pret Vacijas vadito valstu bloku. Lat- viesu strelniekiem tika veltitas atzinigas atsauksmes, lidz 1917. gada pavasari vil}u piesliesanas Iieliniekiem speji mainija daudzu attiek- smi, un sekojosie vertejumi jau atspoguloja attieciga laikraksta poli- tisko nostadni. Tadejadi dazadie preses izdevumi iezime daudz- krasainu ainu, kas dod iespeju labak izvertet notikumus un paradi- bas, atsevisl,<u personu nostaju, turklat reizem sakara ar attieeigo dokumentaro materialu triikumu sie izdevumi ir gandriz vai vienigais saglabajies avots par kadu konkretu jautajumu. Atsevisl,<i vertejami latviesu strelnieku pulku laikraksti, no ku- riem pirmais - «Brivais Strclnieks»* - ka Iskolastrela izdevums stika iznakt 1917. gada apriIi, bet jau pee Latviesu strelnieku 2. kongresa 29. maija kluva par lielinieku uzskatu paudeju. Tada * - Vel 1917. jada laikrakstu pardeveja Qar «I...atvju Strelnieku», bet 1918. gada aprTIl (?CC apvienosanas ar «Cil}u» un «Socialdcmokratu» radas hibrids «Dl}a un Bnvais S trelnieks». 16 
pati ievirze bija art 1919. gada Latvija ar P. Stuckas valdibas at- balstu iznakusajam laikrakstam «Sarkanais Strelnieks» (veliik «Lat- vijas Komunas Strelnieks»), kas jo energiski centas izplatit komunistisko ideologiju, pasu strelnieku lietam atstajot aili «Strel- nieku dzive», kura biezi neiztika bez politizesanas. CiQu laika Krievijas dienvidos un Ukraina Latviesu strelnieku divizijas poIit- data 1919. gada decembri saka izdot aviziti «Cil}as Balss», kas iznaca lidz nakama gada decembrim. To raksturo pastiprinata strelnieku ideologiska apstrade kombinacija ar nacionala nihilisma pausanu. Ipasa aile «Baltaja Latvija» laikraksts publiceja melu zil}as un pulgojosus material us par dzivi neatkarigaja Latvija ar neparprotamu noliiku atturet strelniekus no atgriesanas dzimtene pee divizijas izfonnesanas. .Iegadajies savu spiestuvi, 1919. gada Sibirija nelielu laikrakstu izdeva Latviesu strelnieku jeb Troickas bataljons, dazkart devets ari par pulku. «Brivais Latvis», ka saucas sis nedelas laikraksts, jau sen kluvis par bibliografisku retumu. Svarigakie pinnavoti par latviesu strelniekiem glabajas dazados arhivos gan Latvija, gan aiz tas robezam. Sniegtais parskats par attiecigajiem arhiviem galvenos vilcienos raksturo to nozimigakos fondus un kolekcijas. Daudz dokumentalo materialu par aplukojamo temu atrodas Latvijas Valsts vestures arhiva (turpmak LVVA). Visi latviesu strelnieku bataljoni, respektivi, pulki, parstaveti «Kara muzeja» (5434.) fonda lietas ar karaspeka datu komandieru pavelem, zil}o- jumiem, krietni retak ar atsevis1}iem apaksvienibu sarakstiem u.c. materialiem. Ir parskati par bataljonu Organizacijas komitejas pie- teiksanas punktu darbibu. Turpat atrodamas ziJ}as par strelnieku lazareti, vil}u revolucionaro noskal}ojumu 1917. gada utt. Pats uni- kalakais materials par latviesu strelnieku bataljoniem (i z gemot 8. Valmieras un Rezerves bataljonu) ir gandriz 11,5 tukst. s1rel- nieku un apaksvirsnieku 1916. gada vasara aizpilditas anketas. A1- bildes uz anketas astoQpadsmit jautajumiem sniedz labu infor- maciju ka par ikvienu no vil}iem, 1a kopuma par bataljonu per- sonalsastavu. Noraditaja fonda lidz sim nepamanits palicis tads interesants materials ka 7. Bauskas pulka arsta parskats par laiku no kara- speka daJas organizesanas briza lidz 1918. gada 1. aprilim jeb izformesanai. Parskata uzskaititi pulka zaudejumi kaujas, tapat ) - . -(' .....-"iaN,.. ". _'_ ". .  .". _ '- . 1l' ...-->---.(-  I ;  ' ", , . : . . / , . , ' ., I ,. I .' 1 . ... t ,) ; t.:...... I .'.. i,' - ..',  I' . "" I" .{, r ..-.. . '.. : ' . I ':".. 1_:' ..:1 17 
veikto pasakumu rezuItativitate lipigu slimibu (tifa, holeras) epide- miju noversana, cingas izplatibas ierobezosana u.tml. Raksturota ari bralosanas fronte ar vaciesiem, pulka komitejas darbiba, ap- rakstita pulka atkapsanas uz Krieviju vacu karaspeka uzbrukuma laika 1918. gada februari. Tadejadi parskats zinama mera lauj spriest par lidzigam problemam parejos latviesu strelnieku pulkos. Zinamu skaitu materialu par strelniekiem savakusi 1926. gada izveidota Kara vestures komisija (6033. fonds), kas galveno uzma- nibu veltija brivibas ciQam. Saja fonda atrodamas latviesu strel- nieku pulku paveles par 1916.-1917. gadu, kauju apraksti, neliela daJa no latviesu strelnieku bataljonu Organizacijas komitejas sa- rakstes, Troickas bataljona un Imantas pulka paveles, paveles Lat- viesu nacionalajam karaspekam Sibirija un . U ralos (1919. gada) . Par Troickas bataljonu un Imantas pulku ziQas sniedz ari so karaspeka datu fondi (3600. un 3598. fonds); tajos lidz ar virs- nieku un strelnieku sarakstiem, vairakiem simtiem Imantas pulka karaviru anketu, ierocu un municijas uzskaiti atrodama sarakste ar Sibirijas un Uralu Latviesu nacionalas padomes Centralbiroju, Francijas militaro .misiju Sibirija. Saglabati sis misijas prieksraksti abam latviesu karaspeka dalam organizatoriskajos un evakuacijas ja u ta jumos. Padomju rezima laika t.s. speciala glabasana lidz ar Troickas ba1aljona un Imantas pulka dokumentaciju atradas noslepenotais Latviesu veco strelnieku biedribas (4254.) fonds ar visiem sis biedribas materialiem - statiitiem, padomes un valdes sezu pro- tokoliem, darbibas parskatiem, zil}am par biednbas nodalam un to aktivitatem. Par biedribas sastavu vairak uzzinam no divu veidu anketam, kuras tika izplatitas nolfika ievakt ziQas par personam, tam iestajoties Latviesu veco strelnieku biedriba, ka ari, lai «va- retu sekmigak rfipeties par biedru interesem». Anketas noradita biedribas biedru nodarbosanas un dzives apstak}i, ka ari viQu sa- biedriska un politiska aktivitate, lidzdaliba citu biedribu vai orga- nizaci ju darbiba. Divaini, bet 1915. gada izveidotas bataljonu Organizacijas ko- mitejas (1036.) fonds ar lielu datu no materialiem par to forme- sanu atrodams Latvijas Valsts arhiva (turpmak LV A), kura kon- centreti dokumenti, sakot tikai no 1917. gada. Saja fonda ieklauta komitejas sarakste ar citur dienosiem latviesu kareivjiem un virs- niekiem par viI}.u parcelsanu uz latviesu strelnieku dalam. Ir kri- 18 
tuso un ievainoto strelnieku saraksti, ziqas par apgadi, komandie- ru kadru sagatavosanu utt. Kada no lietam redzami latviesu strel- nieku bataljonu karogu zimejumi. Iskolastrela (25.) fonda pieejami dokumenti par 1918. un 1919. gadu. Tie sastav no Iskolastrela un pulku' komiteju sezu protokoliem, karaspeka datu operativajam un administrativajam pavelem, sarakstes par dienesta un saimnieciskajiem jautiijumiem. Atsevisl}as lietas var atrast strelnieku sarakstus, dazadas apliecibas u.tml. materialus. Samera nelieli ir divi citi fondi: 1. Padomju Latvijas strelnieku divizijas 2. strelnieku pulks (609. fonds) un 1. Padomju Latvijas strelnieku divizija (699. fonds). Tajos lidz ar pavelem pulkam un divizijai sakopoti materiali par apgadi, komiteju darbibu. Lietas sastopami atsevisl}u apaksvienibu personalsastava saraksti, Iskola- trcla rikojumi un instrukcijas. LV A ricibfi ntrodas mikrofilmas no Krievijas Valsts kara (agrak Pado.nju H.-nlijns Ccntri1ln vnlsts) arhiva. Mikrofilmas parstav ne- lichl dalu no I arhlvn dlv.. fondu - Latvicsu strclnieku padomju dlvf1.1juN (1574. funds) un Pndomju La tvijas armijas (200_ fonds) lIeU'.u. I )ulld1. uJnN nllk.-orUml\s Ir operativo materialu: dazadu in- Ntnnu pnVehN, '-lkuJtllnl t dlrcktivas utt., tapat dokumentacija par kllf&lriPCku dulu "IIKl1dc.s JauU\jumiem. Ir parstaveti ari pulku ko- IIlth'ju 1111 kunull1lNtlNko frukciju dokumenti. I J.tvlcRII Nil'clulcku vsturcs komisijas un izdevniecibas «Prome- ,p'". ,.IIvl\kUt, &u'hlvu dokumentu noraksti un kopijas, tapat atmil}u "" IUlhll('('RnlluJ gntavotu darbu manuskripti glabajas LV A Social- IUtlliiNku dukulucntu nodala. Iskolastrela (42.) fonda atrodas ta UltNIU'lc1.11 p.'otokolu gramatas, instrukcijas, nolikumi, ziqojumi, at- Nkaltcs t Iskol,astrcla Latgaliesu sekcijas U.c. materiali. Pulku Ko- IIltlnistlsk!\s organizacijas komitejas (43.) fonda lietas lauj spriest k:\ par is komitejas, ta pulku komunistisko frakciju komiteju dar- blbu. Atscviss (44.) fonds parstiiv Latviesu strelnieku divizijas politdalu, kam 1919. gada vasara Komunistiskas organizacijas ko- l11i tcja bija spiesta nodot savas pilnvaras. PHtS plasakais ir Latviesu strelnieku vestures komisijas (45.) fonds, kura sakopota gan militari operativa dokumentacija, gan strclnieku un komandieru atmiQas, dienasgramatas, pulku hroni- kas, gan politiskie parskati utt. Fonda atrodas J. Vaciesa manu- skripti (25 lietas) par latviesu strelnieku un Krievijas PilsoQu kara vestures jautajumiem. 19 
Bijuso latviesu strelnieku biedribas (PSRS) Centralbirojs (46. fonds) var ieintereset, liekas, ne tik daudz ar saviem sezu pro- tokoliem un saraksti, cik ar saglabatajam dazadu noda{u biedru anketam. Anketas liecina, ka biednoa uZQemti ari latviesu strel- nieku da)as nedienejusi cilveki, bet daza laba pulka vai diviziona komisara izglitiba aprobezojusies ar trim ziemam pagastskola. Iepazisanas ar Iskolastrela, pulku, rotu un komandu komiteju, karaspeka dalu komunistisko frakciju un to komiteju materialiem atklaj lielinieku paQemienus strelnieku ietekmesana un noskaQosa- na. Latviesu strelnieku divizijas politdalas un karaspeka datu kom- partijas siiniQu (tas tika raditas pee komiteju institiita likvidesanas un pulku komunistu pak1ausanas stingri centralizetam partijas un padomju birokratijas aparatam) dokumenti atstaj salidzinosi balaku iespaidu. Visplasakais rakstito avotu klasts par latviesu strelnieku datu mi- litari operative darbibu lidz 1918. gada pavasarim koncentrets Krie- vijas Valsts kara vestures arhiva. Taja atrodas ari eitu 12. armijas datu, tapat Ziemelu frontes, Krievijas armijas virspavelniecibas u.c. (2152., 2031., 2003. fonds n.c.) dokumenti. Kada no fondiem (409.) sakopotas Krievijas armijas, ari latviesu strelnieku datu virsnieku personiskas lietas ar isam biografiskam ziQam, dienesta gaitu sarak- stiem, atestacijas lapam u.c. materialiem. Atsevisl}os fondos izdalita abu latviesu strelnieku brigazu (2550. un 2551. fonds) un pulku (3454.-3461. fonds) dokumentacija, par pulkiem vien kopa aptuveni pusotra tfikstosa lietu. Tajas var a trast paveles, strelnieku sarakstus, ziQas par kaujas sastavu, krituso un ievainoto skaitu, ari pulku ko- miteju protokolus, nedaudz dazada laika aizpilditu aptaujas lapu, in- strukcijas latviesu strelnieku bataJjoniem utt. ZiI}as par latviesu strelniekiem, parsvara specifiskas un fragmentaras, atrodamas daudzos citos sl arhiva fondos. Par latviesu strelnieku piedalisanos Krievijas PilsoI}u kara vis- vairak dokumentu ir Krievijas Valsts kara arhiva. Ka jau minets, taja atrodas Latviesu strelnieku padomju divizijas (1574.) un Pa- domju Latvijas (turpmak 15.) armijas (200.) fonds. Pirmaja ie- k)auti materiali, sakot no divizijas organizesanas briza lidz tas izformesanai. Bez plasas operativa rakstura dokumentacijas te at- rodas administrativie materiali (paveles, rikojumi, komandejosa sa- stava atestacijas lapas, saraksti), sakaru, apgades dalas u.c. dokumenti, likvidacijas komisijas materiali. Padomju Latvijas armi- 20 
jas fonds satur principa lidzigus augstaku instancu dokumentus. Netrftkst politisko parskatu, komisaru ziI}.ojumu. Udztekus abiem noraditajiem fondiem liels skaits dokumentaro materialu par latviesu strelniekiem atrodami Dienvidu, Austrumu, Ziemelu un Rietumu frontes (100., 106., 105. un 104.) fonda, tapat RepubIikas (KSFPR) visu bruQoto speku virspavelnieka kan- celejas (5.) fonda u.c. Ir zinams, ka ziQas par Latviesu strelnieku diviziju, tas atse- vis1,<iem pulkiem vai strelnieku apaksvienibam glaba daudzu Krie- vijas apgabalu arhivi. Diemzel lidz sirn tie nay apzinati. Katra ziQa so arhivu riciba mineto materialu nay daudz, vel jo vairak salidzinajuma ar abiem lielajiem armijas arhiviem. Ncdaudz materhl1u par latviesu strelniekiem atrodas vairakos Arnc.-ikas Savicnoto Valstu arhivos, par ko sis gramatas autoram bija icspcjn paaln p:11.liccinfitics, ar Starptautiskas petniecibas un apmai- QHS p!\rvaldcs (1"1(""1I11()"al Research and Exchanges Board - IIEX) fillallsJl\lu nthalstu vcicot zinatnisku petniecibas darbu ka ASV Nut:lollt\luJn lI..hvi\ Valngt()na, tli Hiivera Kara, revoliicijas un nllcr-n illstltntn ShlIl'nl-dn (Kalifornija). ASV Nacionalaja arhiva tas h- fl.URIUt1I tnl'UN IIccfbas all1crikiiQu diplomatisko un militaro misiju f)11"Ntl\V.lU ;t,Ie,IUJUIIIUS_ Uaglitaks ai ziQa ir Hiivera institiita arhivs. V INI.h'UIN jluliin fuji' sku titii genera1a P. VrangeJa dokumentu kolek- ,'I.,u. Vl'uulu:lu ur'l1ijas Uiba oficialajos zil}ojumos nepavisam ne ta, kn fH A('lIlI'ltln IlIcmuiiros, latviesi piemineti atkal un atkaI. Kolekcija h' HI'I plat1ks p3..skats par latviesu strelnieku bataljonu formesanu till str.clllicku cil}am fronte pie Rigas 1915.-1917. gada. V CI-Is iclukoties dazadas kolekcijas glabajusos atmil}u manu- sk.-iptos par Krievijas PilsoQu kara notikumiem. Latviesu strelnieki tnjos pavid samera biezi. Papildu infonnacija par Imantas pulku iegustama no V. Salna kolckcijas_ ViQs tolaik bija Latvijas Pagaidu valdibas pilnvarotais parstiivis Talajos Austrumos un Sibirija. Nenoliedzami, loti vertigi butu iepazities ar vacu 8. armijas datu dokumentalajiem materialiem. Tacu tie, cik zinams, lidz ar citiem Vacijas bruQoto speku dokumentiem par Pirma pasaules kara laiku gajusi boja, 1945. gada pavasari anglu un amerikaQu aviacijai bombardejot Potsdamu_ Ar latviesu strelniekiem un vinu vesturi saistitu dokumentu uil , materialu izkliedetiba pa daudziem, turklat dazadu valstu arhiviem 21 
ir galvenais sJ}erslis to iespejami pilnigakai izmantosanai. Par spiti stingriem arhivu materialu glabasanas 'noteikumiem dokumentus, vairakums no kuriem ir masinraksta, bet data rokraksta, boja laika zobs, teksts klfi.st aizvien blavaks. Turklat miisu arhiviem mikrofilmesanas iespejas ir visai ierobezotas, bet data no doku- mentalajiem materialiem, par ko nay grftti parliecinaties, praktiski ja u ir zaudeta. Prieksstatu par latviesu strelniekiem palidz iegiit. ari ilustrati- vais materials, kas ir La tvij as Valsts kinofotofonodokumentu ar- hiva. Tur saglabajies kaut kas no filmeta, tai skaita pirmo bataljonu izvadisana uz fronti 1915. gada rodeni, epizodes no Pilsol}.u kara laika. Kopuma filmeta materiala nay daudz. Krietni vairak ir fotografiju, kuru autori ir tolaik pazistamie fotografi M. LapiQs, V. Ridzenieks, J. Rieksts, ka ari maziik zinami strelnieku fotouzl}emumu autori, piemeram, M. Pluka. Krasnogor- ska (netalu no Maskavas) tada pasa profila arhiva ari atrodamas fotografijas (par kinomaterialu triikst noteiktu ziQu), kas saistitas ar so pasu temu. Plasu izziQas materialu par latviesu strelniekiem glaba Latvijas muzeji, vispinns Latvijas kara muzejs un Latvijas vestures muzejs, daleji ari citi. Muzeju fondu riciba ir bagatigs fotografiju, zime- jumu, gleznu, pasu strelnieku darinatu dazadu prieksmetu, ka an ierocu un municijas paraugu, sJ}embu un lozu kolekcijas. Sis ko- lekcijas laikam gan ne tikai visuzskatamak, bet vienlaicigi visciesak ikvienu interesentu pietuvina siem brasajiem un, liekas, pat pazis- tamajiem puisiem un viriem, kurus skatam bildes, labi zinot, ka vinu vairs nay. , Sis gramatas autors apzinas, ka nay aptveris un vienlidz izver- tejis visus ar latviesu strelniekiem saistitos jautajumus. Tisa, data no tiem apliikoti viQa padomju totalitarisma apstak10s publicetajos darbos, kuriem pi emit tam laikam raksturigie triikumi. To parva- resana tad nu ari dod iespeju paraudzities uz strelniekiem no mfisdienu viedokla. 22 
I nodal a , TEVU ZEMEl GRUTI LAIKI 1. Latvija Pirma pasaules kara sakuma I,.o1i karstaja un 1veicigaja 1914. gada vasara La1vija un latvie- SU 1au1a, kam 20. gadsimta sakums jau ta bija sagadajis smagus pardzivojumus, 1ika ierau1a cilveces ves1ure lidz 1am nepieredzeta meroga lielvalstu izraisita kara mutuli. Si mutu1a liesmu metes sa- sniedza Afriku un .Aziju, pat Okeaniju. Abas naidigas puses ;lgi gatavotajai bruQotajai sadursmei atri- sinajumu sakotneji cereja sagaidit pavisam driz. Zibenskara pHinu sadiisinats, Vacijas l.ceizars Vilhelms II solija vacu karaviriem Zie- massvetku svinesanu viQu gimeQu loka, kamer Krievijas, Francijas un Lielbritanijas valdosas aprindas lesa, cik menesu reiha vaditais valstu bloks spes pretoties ekonomiski un militari daudz speciga- kajai Trejsabiedribai. Protams, neiztika bez viena otra ieveojami pesimistiskaka vertejuma par iespejamo kara ilgumu un neizbega- majiem zaudejumiem, tacu bungu riboQa tos pannaca, nopietni ne- uzkla usi tus. Pirma pasaules kara sakumu pavadija plasi izversts abpusejs pro- pagandas vilnis, kas jo augsti uzbangoja preses izdevumos. Ikviena valsts centas uzvelt pretiniekam vainu bruQota konflikta izraisisana, uzsvera sava karaspeka darbibas aizsardzibas raksturu. Taja pasa laika stingra cenzura sargaja ne tikai militaros noslepumus, bet ve- rigi sekoja iekspolitisko problemu atspogulojumam, kam tapat nacas paklauties oficialo prieksrakstu merauklai. Viss teiktais pilniba attie- cas uz Krievijas imperijas rietumu nomali Baltiju, kur par spiti par- krievosanas vilQiem vietejo vaciesu elite bija saglabajusi daudzas privilegijas un noteicoso stavokli vieteja pasvaldiba un ne bez aug- stako krievu ieredl}.u atbalsta ari vieteja administracija. Drosibas sa- jf1tu sai elitei deva tas specigas pozicijas tiklab valsts parvaldes, ka ari bruQoto speku virsotne, cara galma aprindas. 1914. gada 1. au- 23 
gusta. Vacijai piesakot karu Krievijai, Baltijas vaciesu stavoklis ju- tami sa1$.obijas, tomer lidz zinamam laikam baronu uzticiba cara tronim nebija nopietni jaapsauba; ka neka viQi labi apzinajas, ka tadas privilegijas, kadas nodrosinaja eara patvaldiba, Vacijas valdiba nekada gadijuma nespetu tiem garantet. Ne reizi vien Baltijas va- eiesu virsslanis bija apliecinajis uzticibu Romanovu dinastijai, lai gan atzit Krieviju par tevzemi nedomaja. Ne tikai valoda, vacu kultura, ari radnieciskas saites viI}.uS tuvinaja Vacijai. Tas tomer netrauceja nedelu pee kara sakuma Krievijas Valsts domes «vesturiskajii sede» (8. augusti) baronam H. fon Felkerzamam Baltijas vaciesu varda izteikt gatavibu «upuret dzivibu un mantu par labu Krievijas vienibai un varenibai»l. Patiesi, ciI}.as Austrumprftsija pret vacu karaspeku krita ne viens vien no viQiem. Ar lidzeklu ziedosanu Krievijas valsts laba Baltijas vaciesi neizeelas, jo kas an bija Vidzemes muiznieci- bas ievainoto laba ziedotie 10 000 rbl., zinot tas milzigos ipasumus un ienakumus. Kars starp Krieviju un Vaciju ipasu nozimi guva latviesu skati- juma. 1905. gada revolucija bija pieradijusi latviesu tautas izmisigo velesanos atbnvoties ka no Baltijas vaeiesu elites, ta krievu carisma juga. Pee revoliieijas sakaves ar sis pasas elites aktivu lidzdalibu, daudzkart pat inieiativu carisms bija neatlaidigi centies izravet lat- viesu pasapziQas asnus, aeimredzot apjausot, ka tauta psihologiski atbrivojusies no abu sveso apspiedeju aizbildniecibas. 3 Yards «latvie- tis» eentigajiem patvaldibas kalpiem kJuva par sinonimu dumpinie- kam, pastavosas iekartas gravejam. Apvainoti «Liellatvijas» pIanos, latviesi nevareja ceret uz nacijas konsolidacijai nepieciesamo Vidze- mes, Kurzemes un Latgales administrativu saistibu, lai gan Baltijas guber.,u arhaiskais iedalijums** nopietni tauceja ari saimnieciskajiem sakariem. Latviesiem loti grftti bija panakt lieUiku ietekmi vieteja pasvaldiba, viI}u balsis tikai retumis dzirdeja Valsts dome. Ar ba- ronu gadibu karatiesas Latvija darbojas lidz 1911. gadam, bet pa- stiprinatas apsardzibas stavokla noteikumi palika speka lidz pat 1912. gadam. Slepenpolicijas ,oksl}eri un policija neparstaja intensivi meklet un vajat ar revolucionarajiem notikumiem saistitos cilvekus. Tika noliegts dziedat (5<Dievs, sveti Latvijuh), acimredzot izprotot sis . Datumi uzraditi pee jauna stila. .. Vidzemes gubema saistija Rigas, Cesu, Valmieras un Valkas april}i ar pieciem Igaunijas dienviddalas aprinkiem; Kurzeme (ar Zemgali) veidoja atsevisl$.u gubefl}U, bet Latgale ietilpa Vitebskas guherl}a. 24 
dziesmas nozimi tautas vienotibas veicinasana un pasapziI}as uzture- sana. Tie bija drftmi gadi. Izsekosanas, aizliegumu un aizdomiguma apstaklos latviesu tauta likas zaudejusi optimismu un iegrimusi ik- dienas riipes. Karl pirmaja laika tade! viesa jaunas eeribas, saistitas ar situaeijas maiI}u un no tas izrietosajam sekam. Baltijas vaeiesu virsslanis pee 1905. gada revoliieijas neizradija ne mazako velesanos izligt ar latviesiem, pat ar pilsonibas mere- nakajiem parstvjiem. Nolii.ka radit sev uzticamu iedzivotaju slani Latvijas laukos baroni pieversas Kurzemes kolonizesanai ar ataici- natajiem Pievolgas un Volinijas vaciesiem. Pasakums nedeva gai- ditos rezultatus. Darba prasme un eentiba sie kolonisti ieverojami atpalika no latviesiem, turklat vairakums jau driz izradijas vilies un atgriezas ieprieksejas dzivesvietas. . Vacu kolonistu iepliisana Baltija satrauea ne tikai latviesus, bet ari eara valdibas aprindas, ar kuru svetibu 1909. gada sakas fi- nansiali atbalstita Kurzemes kolonizesana ar ienaeejiem - krievu zemniekiem. ,Vil}iem paredzeja banku kreditus valsts muizu zemes iepirksanai par letam eenam, vienlaikus apgriitinot zemes nonak- sanu latviesu zemnieku rokas, liekot par to maksat vismaz divreiz dargak. Saprotamu celoI)u de! palenam tempu uZI}emusai un pa- klusam realizetajai krievu kolonizaeijai bija neabsaubamas prieks- rocibas, salidzinot ar baronu eksperimentu. Pastiprinata eittautiesu ieplusana nozimeja nopietnas briesmas divkarsa nacionala juga esosajai latviesu tautai. J apiebilst, ka pee Pirma pasaules kara sakuma tika planots ieverojami intensifieet Baltijas, katra ziI}a Kurzemes kolonizaciju ar krievu zemniekiem. 4 Atskaneja pat ieteikumi vispar pagriezt kolonistu plusmu no aus- trumiem <Sibirijas) uz rietumiem. Tomer notikumu attistiba spieda lielkrievu sovinistus sos planus uz nenoteiktu laiku atlikt. Tadejadi kara sakuma prieksplana joprojam palika latviesu un Baltijas viiciesu attieeibas, kas, pirmajiem ieverojami aktivizejoties, kluva vel asakas. Latviesi uzskatija, ka pienaeis laiks panakt lidz- tiesibu ar privilegetajiem vietejo vaciesu slaI}.iem un noverst kaut nelielu datu no agrakajam parestibam. Sada nostaja domineja vis- pirms lauku apvidos, ari Vidzemes guberQas igauI}u apriQl}os. Ba- roni zelojas iekslietu ministram N. Maklakovam un militarajai pavelnieeibai «par vietejo igauQu un latviesu iedzivotaju naidigu at- tieksmi pret vaeu elementiem»5 un pauda bazas, ka sekos «veco rel}inu» kartosana. Carisms nesauboties atbalstija dizciltigos un 25 
lika iedzivotajiem ieverot stingru kartibu, nepie}aujot nekadas uz- stasanas pret Baltijas vaciesu eliti. Pilsetas nacionaHis attiecibas izradijas mazak saspringtas. Laikraksts <<Rizskij vestl}.ilo> «<Rigas ziQotajs») neabsaubami parspileja, cetras dienas pirms kara saku- ma apgalvojot, ka sai pilseta verojamais noskaI).ojums liekot domat, it ka Riga atrastos vacu valsts centra, te valdot pangermanisma gars un visa krieviska nicinasana. 6 Raksts vairak liecinaja par zi- namas vietejas krievu sabiedribas da)as rosisanos. Sekojosajas pil- sonisko aprindu demonstracijas Riga, Uepaja un Jelgava vietejie vaciesi nepiedalijas, jo demonstraciju pretvacu noskal}.ojums bija neparprotams. Patvaldibai par parsteigumu latviesu vairakums, bai- doties no divgalvaina ergla knabja noklfit vel plesigaka viengalvai- na erg)a nagos, likas atbalstam oficialo patriotismu. Ta rikoties latviesu sabiedribu mudinaja velme novajinat Baltijas vaciesu elites ietekmi un panakt konkretas refonnas vieteja pasparvalde un ag- raraja jautajuma. Velejumu pirma puse izradijas itin reala, tacu otra, ka velak apstiprinajas, liecinaja par patvaldibas parak rozai- nu novertejumu. Ne cars Nikolajs II, ne galma aprindas uzskatus par latviesiem nebut nesteidzas mainit. Kars gan tfilit, gan velak izdarija labojumus sajos un citos ap- rel}inos. Izplenot vel pirms dazam nedelam specigajai ekonomisko streiku kustibai (galvenokart Riga) gluzi maziespaidigas bija strad- nieku pretkara akcijas, tikai paris mitiI).u, neilgs streiks «Feniksa» un «Uniona» fabrikas 7 Riga. Pasakumu iniciatore bija lielinieciskas pozicijas nostajusies Latvijas Socialdemokratija (LSD), kas prokla- macijas asi versas pret «patriotisko troksni un lielgabalu perko- nu»8. Tobrid sis partijas pfIliI).iem redzamu panakumu nebija ne tikai bargo karalaika likumu, pastiprinato policijas un zandanneri- jas spaidu del. Patiesibai gaD an neatbilda Vidzemes gubernatora N. Zveginceva apgalvojums ziI).ojuma policijas departamentam, it kii stradnieki izradijusi «parsteidzosu lojalitates piemeru un uzticibu caram un tevijai»9. Acimredzot gubernators prieksniecibai velejas radit pec iespejas labaku iespaidu par vietejas administracijas dar- bibu jaunajos apstaklos. Krievijas militaro resoru Baltijas guberQa vispirms intereseja mobilizaciju gaita un rezultati. Vispareja rnobilizacija Latvija nori- seja bez ekscesiem un aizkavesanas. Vel vairak, vareja verot ga- tavibu nekurnot uZl}.emties kara izraisitas griitibas, vismaz pirmaja laika. Retais aizdomajas, cik posta un }aunuma kars sagadas Lat- 26 
vijai un tas iedzivotajiem, tautas saimnieeibai, kultfirai un izgliti- bai. l,.Dti daudzi vadijas no maniga iespaida par Vaeijas un tas sabiedroto atru satrieksanu. Ar mobilizetajiem rezervistiem papildinaja tris dazadu Latvija iz- vietotu korpusu dalas. Tiikstosiem latviesu ieklava 20. korpusa. <<Ridzinieki ieradas pirmie. Labi apgerbti, kustigi, jautri, ar ziedu pus1}iem pie cepurem. Iliikstiesi gan lenaki gaitas, bet ari skaisti puisi. Pulka uz reizi visos kaktos dzirdama latviesu valoda,» 10 teikts kada si korpusa virsnieka atmil}.as. Mobilizetie rezervisti apmacibas uzradija labas sekmes, un «driz vien viQus nemaz nevareja atsl,<irt no kadra ka raviri em» 1 1. Ari agrak par latviesiem Krievijas brul}.ota- jos spekos atsauksmes bija labas un teieamas. Tika uzteikta viQu diseiplinetiba, uZQemiba, tapat aukstasiniba saspringtas situaeijas. Vispareja mobilizaeija u.c. kara resora pasakumi apgriitinaja ra- zosanas sferu, radot problemas armijas un iedzivotaju apgade ar dazadiem izstradajumiem, bet veiktie parvadajumi loti noslogoja dzelzcelus. Izradijas, ka bruQotajiem spekiem nepietiek lidzeklu. Sakas naudas ziedojumu, velas, drebju un sadzives prieksmetu vaksana no iedzivotajiem, rekvizeja zirgus, automobilus u.c. satik- smes lidzeklus. . Kara briesmas Latvijai sevi atgadinaja jau nakamaja diena pee Vacijas kara pieteikuma Krievijai. Maskejot pretinieka kara flotes patiesos nodomus Baltijas jiira, 2. augusta divi vaeu vieglie atrgai- tas kreiseri apsaudija Liepaju un mineja pieejas tas kara ostai. Cieta pilsetas dzivojamie kvartali, bija cilveku upuri. liels skaits satraukto liepajnieku steigsus atstaja pilsetu. Turpmak pretinieka karakugi vairakkart paradijas gan pie Liepajas, gan Ventpils, ap- saudija Palangu, centas sagrabt Uzavas baku. Visu to veiea sa- mera neliela vacu kara flotes vieniba, bet galvenie speki uzturejas pamatbazes un gatavojas izsl,<.irosai sadursmei ar britu eskadram. Gluzi pasiva bija krievu Baltijas kara flotes lorna, tas uzdevums bija noverst draudus Krievijas galvaspilsetai Peterburgai,12 ko driz pec kara sakuma pardeveja par Petrogradu. Lai vaeu karakugi neiekliitu Rigas liei, mineja Irbes saurumu. Minas izlika ari citur Latvijas piekrastes tuvuma. Sagatavoja aizsardzibai Daugavgrivas cietoksni. Ta garnizonu papildinaja ar 13 zemessargu* rotam * Krievijas armija par zemessargiem sauca gados vecakos un mierlaika apstakJos nedienejusos, tftdel ipasas rotas Jeb druzinas iedalitos karavirus. 27 
(8 no tam bija apbruQotas), kuras komplekteja gandriz tikai no latviesiem}3 Draudi no juras puses patiesiba bija visai nosaciti, tolaik Laju vel neapdraudeja ari vacu sauszemes karaspeks, lai gan Krievijas un Vacijas robeza atradas tuli1 aiz Palangas. Sakara ar sabiedroto - Francijas un Lielbritanijas - liigumu Austrumpriisija (tag. dafeji Krievijas Federacijas KaliQ.ingradas apg., daleji Polijas teritorija) bez pienacigas sagatavosanas iebrukusi krievu 1. un 2. armija sakuma guva panakumus. Petrogradas un Maskavas lielo laikrakstu kara korespondenti ziQojumos redakcijam reizu reizem atzinigus vardus veltija latviesu karaviriem. Pazistamais rakstnieks A. Kuprins pec daudzam sarunam ar kaujas pabijusajiem krievu virs- niekiem saja sakariba atstajis interesantu aprakstu, kura lasam: «Lai veIns viQus rauj, sos latviesus!.. Citi kareivji steidzas saut, cik var biezak.., tacu tomer savienu troksnis spej nedaudz apslapet bailes.. Bet sis nogulas I,<ede, gludi zem sevis paliek kartigi sarulletu sineli, mere - merl,<e, gluzi ka macibu sausana, vienkarsi pacietiba ap- triikst skatoties.., «plauks» - un atkal metodiski merl,<.e. Bet saveji, jasaka, viQ.i visi ir pirmklasigi.. Un.. vel loti griiti piespiest viQus at- kapties. Ne pagn1st viQu nakas, bet apstadinat.»14 Materialus Latvijas laikrakstos iekartotajam ipasajam ailem - «Kara gleznas» u.tml. - sagatavoja aktivo armiju fronte apmekleju- sie latviesu rakstnieki (K. Skalbe, LigotQu J ekabs u.c.). Viens otrs sabiedrisks darbinieks un zurnalists pat pasteidzas secinat, ka lat- viesiem no ganu tautas jak{iist par kareivju tautu. Tika apgalvots, ka «tikai ta mes, maza tautiI}.a, iznesisim visam liktel}a parvertibam cauri savu patstavibu»lS. Domajams, tas pausts tuvas uzvaras gaidas, nepavisam neapjausot prieksa stavosas metamorfozes. Driz pec tam, kad laikraksti bija ziQojusi par aptuveni 3000 kur- zemnieku brivpratigajiem un 1200 viru lielas daugavpiliesu brivpra- tigo vienibas dosanos uz fronti,16 cik zinams, tika izteikti pirmie ierosinajumi par latviesu nacionalo karaspeka datu organizesanu. Tam gan nay nekada dokumentara apstiprinajuma, kas liek domat, ka oficials liigums diezin vai sekojis. Sadam ierosinajumam vienkarsi vel nebija pienacis laiks. Kaut ari A. ReQQikova (SelitreQQikova) Baltijas vaciesus «atmaskojosie» apraksti ar latviesu patriotiskas ri- cibas izcelumu* aizQ.ema daudzas slejas centralajos laikrakstos, pie- * «No visam miisu plasas tevijas tautam gandriz vispatriotiskaka kara ar Vaciju Y asreiz ir latviesu tauta,» teikts vil}a gramata nrinumu zeme BaItija" (Petrograda, 19 4. - S. Ipp.). 28 
tiekamu atbalstu tie nespeja sniegt. Krievu pilsoniskas aprindas vis- pirms bija ieinteresetas novajinelt vacu konkurentus ekonomiskaja joma. Latviesiem iitri vien neleas vilties minetajos preses izdevumos, sevisl}i pee tam, kad «Novoje vremja» «<Jaunais laiks») visa nopiet- niba apgalvoja, ka latviesiem un igauI}.iem triikstot valstiskas takta izjiitas. Sis pats laikraksts pievienojas prasibai kolonizet Baltiju ar, krievu zemniekiem. 17 Mazajam tautam Krievijas fmperija nebija ko ceret uz sapratni un viQ.u interesu ieverosanu. Pasaules kars tiesi veicinaja speeigus lielkrievu sovinisma uzpliidus, ko it sevisl,d vareja verot kara resora un administrativajas instances. Ta, Daugavpils kara apgabala prieksnieks 1914. gada 13. septembri vestules uz ak- tivo armiju paveleja rakstit krievu, francu, potu un vacu valoda, un tikai pee valsts domnieka J. GoldmaQa enerfiska protesta tika pa- nakta atlauja sutit latviski rakstitas vestules. 8 Udzigi ierobezojumi sokeja latviesu pilsoniskas un inteligenees aprindas, tam jo aktivi ie- saistoties dazadu kara apstak10s raditu palidzibas komiteju darbiba un daudzu, ari armijai sasapejusu praktisku jautajumu risinasana. Pamazam mainijas latviesu preses tonis. Zil}ojumi no frontes jeb - ka toreiz medza teikt - karalauka kluva lietisl}aki. Biezak «Dzimtenes Vestnesim» u.c. avizem nacas ievietot kaujas krituso latviesu karaviru, tapat ievainoto sarakstus. Tie kluva arvien ga- raki un atstaja nospiedosu iespaidu. Udz ar kara sakumu Latvija cita pec citas izvirzijas ekonomis- ka rakstura problemas. Strauji saruka rupnieciska razosana. Panika celtnieciba un tadel ari pieprasijums pec buvrnaterialiem. Pee mo- bilizacijam darbaroku triikumu vareja verot Latvijas laukos razas novaksanas prieksvakara, kamer pilsetas auga bezdarbnieku skaits. Celas dzives dardziba, arvien kupHiks k}uva trukumcieteju skaits. Da)a pilsetu stradnieku darba un iztikas meklejumos devas uz lau- kiem, citi atstaja Latviju. Riga un Liepaja, velak ari citur nacas organizet zupas un maizes porciju izsniegsanu bezizeja nonakusa- jiem triikumcietejiem. Aizvien vairak un vairak pieradijas Krievijas nesagatavotiba karam. Nepietika ierocu un municijas, «bukseja» dzelzcela trans- ports, saasinajas partikas un kurinama krize. Nepanakusi izsirosus panakumus Rietumu fronte pret francu un anglu karaspeku, Vacija 1915. gada izlema galveno trieeienu verst pret Krieviju. Tacu vel lidz tam, apsteidzot pretinieku, 25. janvari krievu karaspeks saka uzbrukumu Lazdenu (tag. Kras- 29 
noznamenka Krievijas Federacijas Kalil}ingradas apg.) rajona, tie- coties vispirms panakt sev izdevigaku stavokli 10. annijas labaja sparna. Vaeu karaspeka dalas pee papildspeku saQemsanas gatavo- jas ielenkt krievu 10. armiju. Pretinieka operaeija sakas 7. febru- ari. Krievu karaspeks neiztureja un atkapas. Arjergarda izvietotais 20. korpuss (daudzo latviesu del to dazkart deveja par latviesu korpusu) nokluva «maisa» Augustovas rajona, kur, glabjot 10. ar- miju, pee pasaizliedzigas pretestibas, kas parsteidza vacu Austrumu frontes pavelnieku P. Hindenburgu un pieversa V. Cercila uzma- nibu,19 tika iznicinats. Ka tas medz bfit tados gadijumos, izplati- jas runas par nodevibu. Tacu galvena vaina bija meklejama Ziemelrietumu frontes un 10. armijas staba neizdriba, vajajos sa- karos un lidz ar to karspeka datu sliktaja sadarbiba. 20 20. korpusa bojaeja radija lielu satraukumu Latvija, jo krituso un bez vests pazuduso vidfi bija daudzi tfiks10si latviesu, pee visai aptuvenam aplesem, kadi 10-15 tukstosi. 21 Neviena cita no Pirma pasaules kara militarajam operaeijam neprasija tik daudz latviesu karaviru dzivibu. Par vaju mierinajumu var uzskati1 pretinieka cie- Qas pilnas atsauksmes un krituso 20. korpusa karaviru apbedisanu ar visu pienaeigo godu. Soli pa solim fron1e tuvojas Latvijai. 1915. gada sakuma 1as iedzivotajus satrauca polu un lietuviesu beglu piepliidums, kas gan uz laiku saruka, lai velak atsaktos un gluzi reali liktu apjaust patiesas briesmas. Gatavojoties frontes parravumam Gorlieas rajona, Vacijas Qene- ralstabs planoja paligtrieeienu vacu-krievu frontes kreisaja sparna, Ziemellietuva un Kurzeme. Te gfitie panakumi iedrosinaja vaeiesus pacensties ieQemt Jelgavas un Panevezas rajonu. Apejot KauQas cietoksni no ziemeliem, ienaidnieks draudeja nokfut tuvu Rigai, be1 pee trieeiena uz VilQu un talak uz Minsku vareja tikt aiz- sJ}ersota Polija izvietoto krievu lauka armiju galveno speku a1kap- sanas. 22 Energiskam prettrieeienam krievu karaspeka pavelniecibai nepietika speku un uZQemibas, kaut ta labi apzinajas, eik nevela- mas sekas butu Rigas-Sau}u rajona zaudejums. Kad vaeu karaspeks, eensoties apiet atkapjosos krievu grupeju- mu flangus, iebruka Kurzemes dienvidda}a, izradijas, ka pavisam nenosegta palikusi Jelgava. Padzirdusas par ienaidnieka tuvosanos, administrativas iestades un dala jelgavnieku pasteidzas a1sta1 pil- setu. Pedeja bridi Jelgavas aizstavesanu uZQemas generalis A. Po- 30 
tapovs, kas komandeja no Ziemellietuvas atkapusos vienibu. Nelie- los aizstavju spekus veidoja galvenokart zemessargi, no minetajam apbruQotajam Daugavgrivas cietoksQa darba rotam sastaditais 1. un 2. bataljons. Tikai cetras nedelas apmaeiti, sie latviesu ze- messargi jau bija guyusi nelielu pieredzi kaujas Lietuvas ziemel- austrumos. .Jelgavu viQ.i sasniedza pee nogurdinosa pargajiena 1. maija pievakare. Pilsetu jau apdraudeja vaeu avangarda vieni- bas, tadel daugavgriviesiem nacas nekavejoties ieQemt pozieijas starp Uelupi un Dobeles soseju. Ar noveeojusas sistemas sautenem, t.s. berdankam*, apbruQotie daugavgriviesi pie Svetes RuUu kalniem ar trapigiem savieniem sa- gaidija vacu karaspeka avangardu. Parsteigtais pretinieks, kam Jel- gava likas pamesta un bez piepfiles iegiistama, meginaja parvaret negaidito sl.cersli. Izraisijas siva kauja. Kaut ari zaudejusi 57 kri- tusos un 155 ievainotos, daugavgriviesi atrada sevi speku eel ties spejam rrettrieeienam. To gan, ka teikts generala A. Potapova zi- Q.ojuma, 3 «naeas ar rikojumu apturet», jo uzdevums praktiski bija izpildits. Vaeiesi partrauea meginajumu sagrabt pilsetu un atkapas. Tikmer pilsetas aizstavjiem pienaca papildspeki, un Jelgavas sta- voklis tika stabilizets. Vaeu izliiki bija maniti ari pie Elejas muizas, turklat 2. maija pretinieks atradas vairs tikai kadu V2 km no Bauskas. Vacu pa- velnieclbu tamer vairak intereseja Liepaja. Uz turieni ta virzija ipasu grupejumu no Klaipedas. Kurzemes rietumdala krievu karaspeka bija maz, bet pasa Lie- paja tikai 3-3V2 tfikst. viru, 4 lielgabali un zenitartilerija. Pret- runigie rikojumi - gan pilsetu atstat, gan par katru eenu aizstavet 24 - sarezgija pretosanas iespejas. 7. maija no jiiras puses un gaisa atbalstitais ienaidnieka grupejums ielauzas Liepaja. Taja pasa diena krita Kuldiga. Pee tam apmeram uz menesi ka- radarbiba Kurzeme iestajas atslabums. 1915. gada 14. jiilija pastiprinajumus saI}emusi vacu Nemunas armija forseja Ventu un izversa uzbrukumu J elgavas virziena. 17. jiilija krievu karaspeks zaudeja Dobeli, pee dienas - Tukumu un Ventspili, 21. jiiIija - Saulus. 1. augusta tika atstata Bauska. Todien pee artilerijas apsaudes vaeu karaspeks iegaja Jelgava. * Amerikiina H. Berdana konstrueta Sautene Krievijas arrnijas apbrul,1ojuma bija 19. gadsimta 'otraja puse. 31 
Velti pee tam krievu pavelnieciba meginaja to atgfit. Nacas steidzigi organizet Rigas aizsardzibu. Karadarbibu Kurzeme, kuru krievu karaspeka pavelnieciba ga- tavojas atdot izpostitu un bez civiliedzivotajiern, pavadija plasa beglu kustiba. Pusmiljons kurzemnieku dazadu kategorisku rikoju- mu un karaspeka ricibas rezultata bija spiests parnest savas majas un doties pretim nezinamam liktenim. Beglu vairakums devas uz Rigu, bet no turienes talak uz Vidzemi, uz Iekskrievijas guber- Qam, Ukrainu, Pievolgu un Sibiriju. Ta patiesi bija liela miisu tautas tragedija, jo daudzi beg!i ta an nekad vairs neatgriezas Latvija. Dazkart noklfistot karadarbibas josla, nelaimigie cilveki zaudeja dzivibu no lodern vai sl,<embam, bet ceta un talaka aiz- mugure cieta no slimibam un bada. Vacu karaspeks Latvijai un latviesu tautai nesa kartejo aneksiju un plasi izverstu kolonizaciju. Par to rakstija laikraksti, gan bez precizakas informacijas. Tad vel nebija zinams par lauksaimnieci- bas eksperta M. Seringa izstradato planu Vacijas pavalstnieku masveida nometinasanai Kurzeme, Vidzeme un Igaunija, ka ari Lietuva, par generafa H. Zekta memorandu par 20 miljonu cilve- ku, to skaita lietuviesu, latviesu un igauQu padzisanu no vacu karaspeka austrumos sagrabtajam teritorijam,25 ta atbrivojot «dzi- yes telpu» kolonistiem. Visaptverosa kara posta un izmisuma dienas biezak un parlie- cinosak izskaneja apQemiba aiztavet seneu zemi, tapat prasiba par latviesu nacionalo karaspeka datu organizesanu. Ja jau tas bija lemts, jaunekJi un viri labpratak velejas nolikt galvu uz dzirntas ezas, nevis kaut kur svesuma. 2. Latviesu strelnieku bataljonu organizesana un to pirmas ciQas Lidz Pirmajam pasaules karam Krievijas annija «cittautiesu»* nacionalas karaspeka dalas vai vienibas nebija paredzetas. Kara- dienesta iesauktie latviesi, tapat lietuviesi, igauQi u.c. tika nosiititi uz dazadarn karaspeka dalam un izkliedeti pa visu plaso Krievijas imperiju. Savukart daudz uZI} emigu jauniesu no nemantigo aprin- · Protams, ari latviesi.. lai gaD skaitijas Krievijas pavalstnieki, bija un palika «cittautiesi ( HHOpoU:bl ) . 32 
dam nereti izvelejas kroQa jeb valsts bezmaksas militaras izglitibas cc1u un iestajas karaskolas. Latviesu ipasi iecienita bija VilQ.as junkurskola (karaskoIa), jo pee tas beigsanas jaunie virsnieki pa- rasti tika atstati dienet VilQas kara apgabala, kas aptvera an Lat- vijas teritorijas ieverojamu datu. Tadejadi nekrievu virsnieku skaits aja kara apgabala no gada gada auga. VilQas kara apgabala pa- vclnieks generalis P. Rennenkampfs, ka lieeina viI}a atskaite par 1913. gadu, bija visai neapmierinats ne tikai ar so faktu, bet vel vairak ar to, ka minetie virsnieki galvenokart parstaveja vietejas pamattautibas. Kads cits Baltijas vaciesu cilmes generalis - A. Rozensilds-Paulins (Pirma pasaules kara pasa prieksvakara viQu ieeela par 29. divizijas* komandieri) savas atmiQas nieinosi augstpratigi noradija, ka «virsnieku milzigu procentu» sastadijusi «mazizglitotie un neaudzinatie, viszemakas izeelsmes Iatviesi»26. N evar teikt, ka nekas lidz tam nebfitu ticis darits, lai ierobezotu latviesu virsnieku, sevisl,d talantigako, skaitu VilIJ.as kara apgabala. Pee piemeriem nay talu jamekle. «Nav velams viI}u nozimet dienestam Baltija, jo paslaik viQs Iidztekus daudzam pozitivam ipa- ibiim tomer rada eittautiesa, bet ne krieva iespaidu,»27 teikts lItcstaeija par tikko Nikolaja y.eneralstaba akademiju beiguso J. Vaeieti, kuram tapec dienestu nacas turpinat GrodQa. Cits ap- davinats yeneralstaba akademijas absolvents - P. Radzil}s (ari VilQas junkurskolas bijusais audzeknis) - tika nosiitits uz Varsa- vas kara apgabalu. Visuma latviesu virsnikus ve.r_teja _ atzinigi. Pateicoties diseipli- nCtibaf-un - apzinigi -attieks;ei uzticeto pienakumu izpilde, daudzi k1uv_ pulkvezi, citi absolveja Qeitaba '-.'akd'emiju; viens otrs saJ,1ema pat 'generala' uzplecus', . kaut ari nekrieviem tos iegiit bija ii rkartigi grii ti. 1915. gada pavasari latviesu plasakas aprindas ievenou izpelni- jiis uzskats, ka latviesu nacionalas karaspeka dalas varetu ievero- jami sekmet frontes stabilitati Latvijas teritorija, varbiit pat spetu aizraut sev lidz krievu dalas un padzit vaeiesus no Kurzemes vai vismaz atspiest talak no Rigas. Rimusies likas krievu pilsoniskas sabiedribas un administraeijas neuztieiba latviesiem. Grfitak bija ccrct ar areji parspileto patriotismu ietekmet cara galma aprindas. . Tn biJa viena no 20. korpusa divizijam, kas, ka jau minets, pee varoniga ciniQa gaja bojii, oct 29. divizijas komandieris krita giistA. 33 
Tin praktiski latviesu naeionalo karaspeka vienibu fonnesanas jautajumu saka risinat driz pee Jelgavas aizstavesanas. Ideju at- balstot generalim A. Potapovam un viI}.a staba prieksniekam y.e- neralstaba pulkvedim V. Kosjakovam, iniciativas grupa valsts domnieka J. GoldmaI}.a vadiba izversa aktivu darbibu. Ar nepaeie- tibu tika gaidita atbilde uz Krievijas armijas augstakajam virspa- velniekam IielkQazam Nikolajam Nikolajevicam nosfitito vestijumu. 28 Diemzel, piedavajot krievu karaspeku papildinat ar latviesu briv- pratigo vienibam, nebija padomats par daudzmaz noteiktu politisku prasibu izvirzisanu nacijas intereses. J"oti jasaubas, vai kara sakuma lugums at)aut latviesu nacionalo vienibu organizesanu vispar tiktu uzklausits, drizak gan to augst- pratigi atraiditu. Tacu aizvaditais gads Krievijas bruI}.otajiem spe- kiem bija sagadajis daudz smagu parbaudijumu. Daudzkartejas sakaves, plasas teritorijas zaudesana, apgades un transporta sarez- gIjumi un, kas bija vel satraucosak, karaspeka paguruma pazimes, par kuram lieeinaja kareivju masveida padosanas gfista, pieaugu- sais dezertieru skaits 29 u. tm!., spieda rikoties piezemetak un ap- domigak. Krievu patriotismam strauji pieplokot, vairs neradas iebildumi pret mazo tautu patriotisma izmantosanu. Turklat latvie- su vienibas vareja ienest ko jaunu, pat zinamu sacensibas garu karaspeka, tuvinat to vietejiem iedzivotajiem. Cara genera}iem jau bija neliela pieredze lidzigu nacionalu vienibu izveidosana, tiesa, visuma neveiksmiga. Pee neilgas pastavesanas tika izformetas 1914. gada vasara radias polu brivpratigo vienibas. 30 Savukart Kaukaza fronte krievu karaspeku papildinaja armeQu druzinas (to organize- sana energiski piedalijas latviesu virsnieks V. Ozols). No otras puses, vacu karaspeka puse cinijas polu un sornu karaspeka dalas un vienibas. Izlemt jautajumu par latviesu vienibam augstakais virspavelnieks uzdeva Ziemelrietumu frontes virspavelniekam generalim M. Alek- sejevam. 1915. gada augusta sis generalis parakstija paveli safo- met no brivpratigajiem 1. Daugavgrivas un 2. Rigas latviesu strelnieku bataljonu. Minetos bataljonus bija paredzets izveidot pee Sibirijas strelnieku datu parauga. Sibirijas strelniekus pamatoti uz- skatija par labakajiem karotajiem eara armija. Formet abus latviesu strelnieku bataljonus vajadzeja Daugavgri- vas eietoksI}.a komandantam I. Mioncinskism, bet viQs so pienaku- mu uztieeja adjutantam kapteinim K. BaltiI}.am. Frontes stabs bija 34 
pickritis ipasas kriisu nozimes un karogu izgatavosanai. Tika sa- rikots karogu metu (skieu) konkurss ar makslinieku A. Cirula, M. Grinfelda, A.. JuHas, E. Vitola un R. ZariI}a piedalisanos. Speciala komisija akademia V. Purvisa un pazistama gleznotaja J. Rozentala vadiba verteja 43 iesniegtos zimejumus. Visveiksmiga- kais izradijas R. ZariJ}s, otraja un tresaja vieta atstajot A. Ciruli un A. Jullu. 31 Brivpratigo pieI}emsanu pee attieciga uzsaukuma «Pulcejaties zem latviesu karogiem!»* publicesanas veica latviesu sabiedribas iz- veidota Organizacijas komiteja. Tas pagaidu sastava lidz ar prieks- sdetaju J. Goldmani ka locekfi tika iek)auti G. l,(empelis, K. GlizdiI}s, J. Bisenieks, J. Brumelis, T. Breikss, J. (G.) Ses- kovs, J. Plume (atvalinats generalis), Z. Meierovics, V. SkubiJ}s, A. Bergs, J. Ziilitis (valsts domnieks), V. Z3muels, E. Kanelis un A. Prieditis. Brivpratigo pieI}emsanu veiea ipasa komisija. PieQema jauneklus un virus, 17-35 gadus vecus, tomer dazkart ari jauna- kiem un noteikto gadu skaitu parsniegusajiem izdevas parbaudi sekmigi izturet, ja veselibas stavokli par tabu atzina arsti (Dr. med. A. Butuls un Dr. med. K. Kasparsons). Brivpratigo pieJ}em- anu saka Riga 1915. gada 12. augusta Terbatas iela 1/3, bet drizuma pieteikties vareja an Cesis, Valmiera, Valka u.c. Latvija, tapat Terbata, Tallina, Petrograda, Maskava u.c. vietas, kur bija apmetusies evakuetie stradnieki vai begli no Latvijas. Ka pinno brivpratigo oficiali registreja 19 gadu veco ridzinieku V. Pogu, lai ga n jau labu laiku ieprieks iespeju pieteikties gaidilusi tris kur- zcmnieki. Taeu tobrid viQi neatradas «istaja vieta». 3 «Kamer vecaka paaudze noskatijas ar lielu skepticismu uz jauno bntaljonu organizesanu, tikmer jaunatne saI}ema jauno vesti ar sa- jusmu,»33 - 1a Organizacijas komitejas pilnvarotais M. Antons zi- Qoja no Valmieras. «Karu es neatzistu,» apgalvoja jauns tl1utskolotajs J. Malmanis,.. «bet sis kars atsJ.dras no eitiem ka- ricm. Tas ir ari latviesu tautas pastavesanas kars. Kas tagad ne- grib einities, tas neeinisies nekad.»34 Verts ieklausities ari velak pazistama aktiera E. Maca atziQa: «Mes daudz nedomajam, kam- del tika dibinati sadi strelnieku bataljoni un kads bus viI}.u uz- . Rnkstnieku K. Skalbes un A. Kenina sagatavoto uzsaukuma tekstu bija parakstijusi tlsts domnieki J. Goldmanis un 'J. zalitis. VIQ krita 1916. gada marta kauju laika. 35 
devums. Sis latviesu vienibas radas it ka pasas no sevis, ka da- biga un neatvairama nepieciesamiba. Vienkarsi: bija pienacis mfisu laiks.» 35 Protams, sastopami ari gluzi cita rakstura izteikumi. Patiesi, attieksme nebija vienpratiga. Lidzas aicinajumiem iesta- ties bataljonos tika izplatiti preteji uzskati. Noraidosu nostaju pauda Latvijas sabiedribas galejo sparnu parstavji. Bataljonu orga- nizesanu ka noziegumu pret tautu verteja LSD lielinieki, jo lat- viesu zaudejumi biisot vel lielaki, * jaunekli un viri tiksot izkauti. Negativi lielinieki verteja tautas pasapziQas pacelumu, ja, ari zi- namu vienotibas momentu, kas vareja traucet sl}iru ciQas izversa- nu, vajina t revolficijas trubadfiru pretkara propagandu. Pret lat- viesu nacionalo karaspeka datu organizesanu noraidosu nostaju ie- l}cma Baltijas vaciesu elite. Ta izmantoja sakarus galma un valsts parvalde, tapat militaraja sfera. Baltijas generalgubernatora pilnva- ras ieguvusais P. Kurlovs pat aizliedza Rigas avizem ievietot ziI}u par latviesu strelnieku bataljonu organizesanu. Aizliegumu atcela augstaka virspavelnieka rikojums. Par spiti siem u.c. sl,<.ers1iem pirmajas nedelas pieteicas 3370 cilveku,36 bet 1915. gada otraja puse Organizacijas komiteja pie- I}ema 6292 brivpratigos, no kuriem 26 dazadu iemeslu de} tika izsle,ti no uZQemto sarakstiem. 1916. gada pieteicas 1800 brivpra- tigo. 7 Tadejadi to skaits parsniedza 8000 cilveku. Tas bija pie- tiekami, lai saformetu pirmos bataljonus, bet daudz par maz parejo nokomplektesanai. Tadel kara resors izdeva rikojumu par latviesu kareivju parcelsanu uz siem bataljoniem no citam Krievijas armijas da}am. Citur dienoso latviesu kareivju atsauciba bija loti liela. Udz ar velesanos turpinat dienestu starp tautiesiem dzimtene latviesu kareivjus tiekties nokliit jaunorganizetajos bataljonos mu- dinaja dazkart visai neapmierinosie apstakli. Nereti dienesta biedri - cittautiesi - latviesu kareivjus apzinati vai neapzinati jauca ar vaciesiem, izturejas ar neuzticibu vai pat naidigi. Trauceja nepie- tiekama krievu valodas prasme un «dumpinieku» slava, bet liel- krievu sovinisma dvingas apdvestos pulkos sasprindzinajumu un konfliktus radija aizIiegums latviski sarunaties. Latviesu kareivis negribeja samierinaties ari ar virsnieku pazemojoso attieksmi pret vienkarsajiem ierindniekiem, tradicionalo «purnu dauzisanu». Datu komandieri daudzos gadijumos gan nesteidzas atlaist latviesus un, . VeIak viQi pasi par to pariipejas. 36 
icrindojot viQus neaizstajamu specialistu skaita, riskeja ignoret augstakas pavelniecibas noradijumus. U z latviesu strelnieku bataloniem velejas parlet daudzi latviesu jii tnieki, artileristi, pat lidotaji, 8 tacu veltigi, jo nekadas tehniskas vienibas nebija parcdzetas. Tas gan netrauceja uZI}.emigakajiem pa- ccnsties nokInt kada no bataljoniem, neskatoties uz jau ieprleks paredzamiem sJ,<ersliem. Latviesu bataJjonos ieklava ari velak Lat- vija mobilizetos jauneklus, lai gan saja ziQa netriika iZI:Hmumu. Piel}.emtos brivpratigos lielakiis grupas nosiitija uz formesanas un apmacibu vietam, sakuma galvenokart Vecmilgravi un Boldera- ju. «Visas ielas bija pavaditaju pilnas.. Pavaditaji rniis apbera pul}em; vesels ziedu Hetus bira uz mums no .Iogiem.. Nonakusi Daugavmala, mes sakapam karogotas liellaivas.. udis vel jopro- jam apmetaja miis pul}em.. Daugavas krasta pavaditaji stiiveja ka ciess moris, negaja vel projam, bet arvien vel vicinaja mutautiI}.iem un cepurem. Tii tas turinajas, lidz rnes izzudam lauzu parpildi- tnm krastam no skata,»39 - ta par brivpratigo nosiitisanu uz V ccmilgravi var izlasit F. RiekstiQa atmiQas. Visada ziI}.a bataljonu popularitate jau pasa sakuma Latvija bija liela. Atri vien saformcja pinnos divus bataljonus un sakas divu nilkamo - 3. Kurzemes un 4. Vidzemes latviesu strelnieku bataIjona - organizesana, bet rudens puse karta pienaca 5. Zemgales, 6. Tukuma, 7. Bauskas un 8. Valmieras latviesu strelnieku bataljonam. Ka kaujas parbauditu kodolu, kam vajadze- ja sekmet atru un sekmigu apmacibu kursa apgfIsanu, strelnieku snlicdesanu, tajos iek}ava Daugavgrivas cietoksQa darba rotu ba- taljonu cinitajus. Strclnieku, visuma ari apaksvirsnieku rindas auga strauji, bet gaiditie virsnieki sakuma kavejas. Par visiem to gan nevareja tcikt. I. Daugavgrivas bataljona jau formesanas pinnaja diena icradas poruciks F. Briedis, kas uZQemas 1. rotas komandesanu. Lictpratigs, ar lielu pieredzi, par ko, liecinaja daudzie apbalvo- ju mi, viQs tulit saka energiski rikoties, lai rotu pee iespejas labuk sagatavotu kaujam. Latviesu virsnieki par bataljonu organlzesanu un iespeju pariet uz tiem uzzinaja galvenokart no centralas preses izdevumiem. At- luisana no ieprickscjam dienesta vietam viQiem izradijas diezgan snrczgi'ta lieta. Protams, dais labs karjeras de} parcelsanos atlika uz vclaku laiku vai pavisam attcicas to darit. 37 
{.  .:..t."..t':,:-",..c. 'i . . --;:';,''/fP;ftS.:;t;:i:' :.?r",;'.:.:: _c; ,:"',;,-,;,:,;(, ...'_ '.,T':-:,,:,":#<-:J.':;';,' .::':'"',:. : ',:ii', 1-.,;l:'.:'.:'.-";:)''" :'<;;.:/.:;:\.. .:.:.: \ ...."''''  ?" . y ,,'" .. 1<,'.. .."., 't.,. '!I'" _. "H ...' "" . .,, Maz pamazam bataljonos virsnieku kluva vairak. 1. Daugavgri- vas bataljona komandesanu uZI}emas kapteinis R. Bangerskis, 2. Rigas bataljona prieksgala stajas apakspulkvedis J. Francis, 3. Kurzemes bataljonu pieI}ema apaks.pulkvedis J. KalniQs, 4. Vidzemes bataljonu - pulkvedis A. ZeltiI}s. Gandriz visus viQus sakuma uz kadu laiku bija aizstiijis kapteinis K. BaltiQs, kura Helie nopelni latviesu strelnieku bataljonu organizesana nay apstridami. Par 5. Zemgales bataljona komandieri iecela vel ievainojumus pilnigi nesadziedejuso apakspulkvedi J. Vacieti, vienu no latviesu virsnieku spilgtakajam personibam. Apakspulkvedis A. Lielgalvis kluva par 6. Tukuma bataljona komandieri. 7. Bauskas un 8. Val- mieras bataljona komandesanu uZI}.emas pulkvedis A. Auzans un kapteinis J. Imaks. Pec apstiprinato statu saraksta ikviena no latviesu strelnieku bataljoniem paredzeja iek1aut 1246 strelniekus un apaksvirsniekus, 26 virsnieku.s, kii an 6 kara laika ieredI}.us, to skaita 2 arstus. Bataljona riciba vajadzeja atrasties 164 zirgiem un 47 pajiigiem. Katra no cetram bataljona rotam vajadzeja bilt 242 strelniekiem, o tiem 180 ierindas dienesta karaviriem. Vel bataljona ietilpa lozmetejnieku (51 cilveks), izlfiku (72), jatnieku spridzinataju (36), sakarnieku (26), arrindnieku (46) un vezumnieku komanda. 40 Strelniekiem - brivpratigajiem vairakuma gadijumu piemita jau- nibas energija, darboties griba un entuziasms. ViQus nespeja no- rnakt pirmajas nedelas neapmierinosa apgade, kavesanas ka ar sauteQu, ta uzkabes un ieterpa izsniegsanu, jo , nacas gaidit, lidz 50S prieksmetus atsfitis no intendantfiras noliktavam. Uzmundrinaja tautas atbalsts, jo cilveki ziedoja strelnieku laba ne tikai naudu, bet ari apgcrbu (gaidot kroQa formu, puisu civilters nodarbibas atri noplisa), tapat gramatas, mfizikas instrumentus 4 utt. Jauneklus, kas vel nebija turejusi rokas ieroci, visvairak erci- naja ievilkusies sauteQu gaidisana, kas aizkaveja praktiskas sa usa- nas nodarbibas. Beidzot 8i diena pienaca, un tika izsniegtas amerikaQu Vincestera sistemas sautenes. Tas izradijas precizas piesaude, bet diemzel, ka velak atklajas, nepiemerotas, kauju ap- stakliem,42 jo smalkaja mehanisma iek1uvusi dazi smilsu graudiI}.i speja ieroci padarit nelietojamu. Vel ilgiik par sautenem pirmo bataljonu lozmetejnieki gaidija savus «lozberejus». Tie tapat bija amerikaQu - Maksima sistemas; 38 
velak strelnieki sarada ari ar KoIta lozmetejiem. Pasiem izmeginat rokasgranatas apmacibu laika gan neiznaea. 1915. gada augusta apstiprinatais «Pagaidu nolikums par latvie- su strelnieku bataljoniem» paredzeja to izmantosanu kopigai dar- bibai ar Ziemelrietumu frontes karaspeku, galvenokart izliiku un sakaru dienestam, celvezu un tulku pienakumiem u. tmt. uzdevu- miem. 43 Tikai 1916. · gada rnaija beigas stajas speka «Instrukeija latviesu strelnieku bataljoniem». Tolaik frontes linija bija nostabi- lizejusies, tade} latviesu bataljonus izmantoja ka regularas kajnieku dalas. Lielu kauju laika tika paredzeta so bataljonu apvienosana brigades. Instrukcija ipasi uzsvera latviesu strelnieku iesaistisanu pretinieka un apkartnes izlfikosana, partizanu darbibai ienaidnieka aizmugure. 44 Pat atpiitai latviesu dalas paredzeja izvietot pee ie- spejas tuvak pretiniekam. Kara laika apstakliem pielagotas saisinatas apmaeibas noriteja loti intensivi. Galveno uzmanibu veltija nevis ierindas dresfirai, bet gan lauka nodarbibam, kuru laika strelnieki apguva orientesanas (pee kartes un apvidfi) iemaQas, tika iepazistinati ar taktikas va- riantiem, maskesanos. Apmacibas notika krievu un latviesu valoda, tacu komandas deva krieviski, reglamenti latviesu valoda netika tulkoti. Apmacibas brivpratigie bija centigi, jo labi saprata, ka viss apgiitais un uzzinatais biis nepieciesams fronte. Apmacibu laikii latviesu strelniekus vairakkart apmekleja fronte pie Rigas izvietotas 12. armijas stiiba genera}i. Ar apmacibu norisi inspicetaji palika apmierinati. Domigus viQus verta kas cits: <<1a, tie latviesi jau visu labi prot un spidosi izpilda paveles, bet viQi nemaz neizskatas pec krievu zaldatiem.» 45 Ta jau bija, jo jaunie latviesu puisi pee ieterpa saQemsanas saka <dauzt fasonu»: apgrieza cepures nagu, pasu eepuri «iebukteja», uzliecot prieksdalu un sanu malas pavelkot uz leju. Ar bataljonos esoso drebnieku palidzibu formas bikses un blfizes tika pielagotas nesataja augumam, kurp- nicki pacentiis to pasu darit ar zabaku stulmiem. Tada parvertiba mulsinaja cara general us, kuriem ar lidzigu «zemako cinu» pas- darbibu nebija gadijies sastapties. Nevainojama ariene un uzvedi- ba, brasa stiija torner nelikas nosodama. Kad bataljonus papildinaja ar orl}estriem, patiesi brasas bija latviesu strelnieku parades taum un bungu skaQu pavadijuma. Ro- ta1igi viegli tika apgfits ierindas solis, ko daudzas eitas da1as micra laika «d res eja» menesiem. 39 
Latviesu strelniekus nevajadzeja mudinat dziedat. Biezi tika dziedatas tadas dziesmas ka «Es kara aiziedams», «Liktens lemis, projam jaiet», «N u ardievu, Vidzemite», «Ugo laiva uz iideQ.a», «Strauja, strauja upe tecej'», «Berits manis kumeliQs» U.C., bet no- pietnakos brizos par spiti aizliegumam - «Dievs, sveti Latvijuh>. Strelnieku vidu netriika makslas un sporta draugu - galveno- kart aktieru, ari gleznotaju u.c., tapat eikstoQu, vingrotaju, pat cirka akrobatu. No bataljonu formesanas laika ipasa veriba tika piegriezta tiribai un kartibai kazarmas, pee tam fronte un tas tiesa tuvuma - zemnieas un patvertnes. Strelnieki ierikoja pul.<u dobes, eeliQ.us nokaisija ar baltajam smiltim u.tml. Cara armija tas viss likas neparasts, jo tadam lietam netika veltita uzmaniba. BataJjonos bija parstaveti visi Latvijas novadi; vareja sastapt gaD lepnos kurzemniekus, gan darbigos vidzemniekus, tapat nedaudz biklos latgaliesus. Pirmajas dienas ka vieni, ta otri un tresie cenUis tureties daleji savrup. Ka zivis tideni jutas Rigas nomaJu zeni, kam patika vi1kt Iauciniekus «uz zoba». Izraisijas pat kautiJ}.i, bez kuriem paspuikas nevareja iztikt. Tomer kopejas riipes, prieki un bedas soH pa solim pretisl}ibas izlidzinaja, jo nopietnam naidam nebija pamata. N epagaja nemaz iIgs laiks, kad strelnieki jutas ka vienas lielas saimes locekli, gatavi cits citam palidzet un, ja bija vajadzigs, aiz- stavet. Tas nu gaD, katrs bataljons centas ar kaut ko izcelties, jo starp tiem izraisijas tada ka sportiska sacensiba. Krievijas armijas datu vairakuma iesakQojusies vienveidiba latviesus, bet viJ,1u bija varak neka 90%. no bataljonu sastava,46 nekada gadijuma nespeja apmierinat. Ja, bataljonos valdija latvisks gars, bet sovinismam ne- bija vietas. Virsnieks A. Hinnoms no 4. Vidzemes bataljona, pee tautibas igaunis, velak rakstija: «Latviesu nacionala karaspeka dalas nevertcja eilvekus pec tautibas, bet gan pee viQu personigajam ipa- sibam. Visiem igaul}iem, kas bija latviesu strelnieku pulkos, paliku- sas vislabakas atmiQas no siem laikiem.» 47 Skaita ZiQ3 igauI}.i veidoja lielako minoritati latviesu strelnieku bataJjonos. Ir ziJ}.as, ka sajos bataljonos velejusies iestaties vel daudzi citi igauI}.i, tadel Organiza- eijas komiteja 1916. gada aprila sakuma vestule igauQu laikraksta «Postimees» «<Pastnieks») redakcijai ierosinaja erties pie Iidzigu igauJ,1u stre]nieku bataljonu organizesanas. 48 Ta pasa gada vasara so * Ieskaitot latgaliesus, kuri dazkart jauca tautibu ar ticibu (tautiba - katolis,' ticiba - latviesu) . 40 
jautajumu apspriedusi igauI}u sabiedriskie un politiskie lideri, tacu viQu vairakums prieksIikumu taktisku apsverumu de) noraidijis. 49 Strelnieki un apaksvirsnieki bija galvenokart gados jauni puisi, vairakuma gadijumu neprecejusies. No religiskajam konfesijam vis- plasak parstaveti bija protestanti, respektivi, luteraQi. Katolu un pa- reizticigo bija ieverojami mazak (sk. attiecigas tabulas pielikuma). Daudziem diezgan griti bija pierast pie annijas dzives, tapat pie karaviru ediena, parsvara galas vai zivju zupam un biezput- ram. Bez tam ikvienam izsniedza 1,2 kg rupjmaizes un 20 g cu- kura, tapat nedaudz spel,<a diena. Katram strelniekam ik pa laikam pienacas ari 400 g ziepju un 100 g tabakas. 50 Lai kaut cik dazadotu uzturu, turpmak latviesu strelnieku da1as pasas pa- riipejas par kartupelu u.c. darzcQu iepirkumiem, tapat to stadiju- miem aizmugure. Vasaras beigas riti un vakari k!uva arvien dzestraki, sakoties rudenim, laika apstakli vel vairak pasliktinajas. Migla un lietus, pastavigais mitrums dazam labam strelniekam «koda kaulos», tacu biedru zobgal1bas neliiva nokart degunu. Turklat paklida runas par drizu dosanos uz fronti. Sada pavele ar katru dienu kluva realaka. Apnikusi «vagot» priedulajus un jiirmalas kapas, daudzi to pat ne- pacietiV gaidija. Joprojam ietekmigi speki centas panak latviesu strelnieku batal- jonu izformesanu. 1915. gada septembri cariene vestules caram Nikolajam II divreiz atgadinaja nepieciesamibu latviesus sadalit pa citam da}am, kas, protams, ne tikai viI}.ai likas «drosak un pa- reizalo>51. Tas tomer netika izdarits. UZI}.emies augstaka virspavel- nieka pienakumus, cars acimredzot bija aizQemts ar svarigakam lietiim. Oktobri karadarbiba Latvijas teritorija atkal noriteja energiskak. Vacu karaspeks izversa uzbrukumu Daugavpilij, vienlaikus aktivi- zejoties kreisaja sparna, t.i., Rigas rajona. 17. oktobri J elgavas ie- cirkni ienaidnieks sasniedza Olaines stacijas apkartni, un 12. armijas pavelnieciba liidza frontes staba atlauju nosiitit uz fronti saformetos tris latviesu strelnieku bataljonus. Lidz ar atlauju tika SaQemts pasa cara noradijums par katru cenu nosargat Rigas nocietinato rajonu. 52 Latviesu strelnieku pirmajiem bataljoniem apmacibu laiks ar to pasu beidzas. 22. oktobri 1. Daugavgrivas bataljonam lika nosfitit divas rotas uz Misas upes apkarni (uz dienvidiem no Stiirisu 41 
majam). Parejas divas rotas pa dzelzcelu izbrauca uz Balozu sta- ciju. Uz fronti tomer nevareja doties visi; pietriikstot lielaka iz- mera zabakiem, desmitiem strelnieku nacas palikt kazarmas. No 24. oktobra minetas rotas uz ziemeliem no Misas iesaistijas kauju darbiba un Plakaniesu maju apkartne guva pinnas «uguns- kristibas», veiksmigi atsitot vairakus vaciesu uzbrukumus. Tad pat tika saI}.emtas pirmas trofejas. 20. oktobri daugavgriviesi energiska porucika F. Brieza vadiba ar negaiditu speju trieeienu iel}.ema Pla- kaniesus. Pirmos kritusos strelniekus (deviQpadsmitgadigo J. Timmu, ka ari J. Gavenasu un A. Sturi) parveda uz Rigu un, piedaloties daudziem tfikstosiem pavaditaju, guldija Bralu kapos. Jau 1914. gada beigas Rigas pilsetas dome izdalija zemes gabalu Mezaparka Bralu kapu ierikosanai, kurus velak ieverojami paplasinaja. Driz pee tam Bralu kapus saka ierikot ari Cesis un Valmiera. Turpmak kritusos parasti gan apbedija tuvak ciI}.u vietam, jo parvesana uz Bralu kapiem bija ne tikai apgriitinosa, bet daudzreiz vienkarsi neiespejama. 2. Rigas bataljonu bez vel neapbruQotajiem aptuveni 250 strel- niekiem, macibu un jatnieku spridzinataju komandas 53 26. oktobri sfitija uz I}:ekavu, bet pee ienaidnieka atspiesanas aiz Misas to parvietoja uz Sloku, tur nekavejoties iesaistot kauju darbiba. Me- zainaja un purvainaja apvidii starp Lielupi un Slokas-Tukuma dzelzcelu, respektivi, Slokas-emeru rajona, kaujas ilga lidz pat 11. novembrim. Uz Sloku, nosutija ari 3. Kurzemes bataljonu. Kopel ar krievu zemessargu druzinam tas tika iesaistits uzbrukuma gar Uelupi. Vairak neka divu nede!u ciQas pret vacu 8. armijas dalam pir- mie latviesu strelnieku bataljoni guva cildinosas atsauksmes. Atzi- nibas cena bija augsta, jo 1. Daugavgrivas bataljona vien krituso un ievainoto skaits parsniedza 300 cilveku. Mazak cieta 2. Rigas ba1aljons - kaujas lidz 23. novembrim tam bija 15 kritusie, 78 ievainotie un kontuzetie, 14 bez vests pazudusie, toties liels izra- dijas saaukstejusos un saslimuso skaits. 3. Kurzemes bataljons Pa- vasara muizas rajona ka kritusos un ievainotos zaudeja 314 (pec citam ziI}.am - 359) virus. 54 Ktuva skaidrs, ka latviesu strelniekus armijas pavelnieciba nolemusi izmantot k1umigo iecirkt:1u stabilize- sanai un pretdarbibai ienaidnieka aktivitatei. Minetajam kaujam sekoja vairaki samera mierigi menesi, kuru laika tika planotas jaunas operacijas. 1916. gada februari beidzas 42 
apmacibas otrajam latviesu strelnieku cetriniekam. Pee manevriem Varnu kroga apkartne (pie Bunupes atzarojuma no Uelupes), kur piedalijas 5. Zemgales un 6. Tukuma bataljons, atlika vairs tikai gaidit paveli par nosiitisanu uz fronti. Kaujas cietuso aktivo bataljonu papildinasanai saformeja Latvie- su strelnieku rezerves bataljonu. Sakuma to izvietoja Terbata, velak parvietoja uz Valmieras apkartni. 1916. gada janvari tika atklata La:tviesu strelnieku apvienota lazarete (galvenais arsts - Dr. med. J. Jankovskis, vec. ordi- nators - Dr. med. K. Kasparsons). Darbibas pirmajii pusgada taja arstejas 1289 karaviri. ZiJ}as par 1108 cilvekiem liecina, ka 48,4 % no viQ.iem atgriezas ierinda, 48,9% tika nosiititi uz citam lazaretem, bet 30 karaviri (2,7%) nomira. Tie nekada gadijuma nebija slikti raditiiji. Velak pie lazaretes noorganizeja sanitaro transportu 55 ievainoto parvesanai. Jau ar pirmajam kaujam la1viesu strelnieku bataljonu un rotu komandieri prasmigi organizeja pretinieku izliikosanu. Parasti iz- liikosanu veica naktis, liekot lieta ka apmacibas giitas iemaQas, ta izdomu. Visnotal nopietna attieksme garanteja panakumus. Pie- redzejusu praporsciku vadibii izlfiku komandu puisi driz vien ik nakti tureja vacu prieksposteJ}us nepartraukta sasprindzinajuma. Starp citu, par gfistekni pienacas Jura krusts, vareja sekot ari paaugstinajums. Dokumenti apstiprina, ka vacu 8. armijas pavelnieciba par lat- viesu strelniekiem ieinteresejas no bataljonu formesanas pirmajam dien,m. Sleenie agenti centas uzzinat to skaitu, apmerus, apbru- Qojumu utt. 6 Labi zinot, ka sie bataljoni ir Krievijas armijas re- gularas dalas, vaciesi tos nereti deveja par «Vietejo karaspeku» un pielidzinaja partizaniem, varbut lai attaisnotu dazkart nezeligo iz- reJ}iniisanos ar giistekQiem. Nacionali noskaQotie latviesu virsnieki, atsacijusies no izdevigas karjeras (pulkvedis A. Auzans labpratigi bija uzteicis Taskentas observatorijas prieksnieka posteni, apakspulkvedis J. Vacietis - at- stajis pasniedzeja vietu Vi1I}as junkurskola, ar rotas komandiera amatu sakuma nacas samierinaties (jeneralstaba akademijas absol- ventam stabkapteinim V. Ozolam u.tml.), sekmeja latviska gara un pasapziQas izplatibu. Augstakas priekSniecibas skatijuma ta nebut nebija nevainiga riciba. Zandarmerijas oks1.<eri zil}oja par «Dievs, sveti Latvijuh> dziedasanu bataljonos, strelnieku un virsnieku no- 43 
skaQojumu. Gribot negribot vajadzeja uzmanities, lai ned01u pat- valdibas kalpiem ieganstu pasakt politisku lietu un apdraudet lat- viesu strelnieku bataljonu pastavesanu. Daudzu strelnieku - kurzemnieku gimenes beglu gaitas bija aizklidusas talu prom no Latvijas. Lai kaut cik apmierinatu viQu interesi par dzimtenes aizstavjiem, Organizacijas komiteja ievietoja darbibas parskatus un isas v.estis par strelniekiem beglu apgada- sanas Centralkomitejas periodiskajos «ZiQojumos». Samera biezi par latviesu strelniekiem rakstija Latvijas preses izdevumi, ka ari Pet- rogradas un Maskavas lielie laikraksti. So laikrakstu korespondenti - V. Buhancevs, A. KsjuQins u.c. - pacentas apmeklet latviesu strelnieku bataljonus un riskeja pabfIt frontes pirmaja linija. Bez ietekmes nepalika daza laba krievu generala, vispirms Sibirijas diviziju un korpusu komandieru labas atsauksmes, protams, ar iz- Qemumiem, jo netriika ari tadu, kas acu gala nevareja ciest lat- viesu strelniekus. Pasi latviesu strelnieki prata novertet ciQu biedru - vienkarso sibiriesu atbalstu. Latviesu s1relnieku augstas kaujasspejas noteica daudzi celoQ.i. Vispirms viQ.i jutas aicinati aizstavet dzimteni pret ienaidnieku, kura uzvara kara apdraudetu tautas pastavesanu. Pret karaviru pieniikumiem strelnieki izturejas ka pret griitu, bistamu, bet ne- pieciesamu darbu, kas javeic pec iespejas labiik. To nenoliedzami ietekmeja viJ}u tam laikam augstie izglitibas raditaji, kas talu par- speja videjo limeni cara armija; retais nebija beidzis' pagasta, draudzes vai tamlidzigu skolu, ari realskolu, gimnaziju, jiirskolu u.tml., analfabetu bija tikai ap 3,5% .57 Strelnieki bija ne tikai disciplineti, bet ari apJ}cmibas, iniciativas un izdomas bagati, kas bija loti svarigi ciQa pret labi organizeto ienaidnieku. Isi sakot, viQu puse bija nenoliedzamas psihologiskas prieksrocibas. Pagaja tikai tris menesi kops Iatviesu strelnieku bataljonu pir- majiim kaujam, bet par viQiem jau ieinteresejas arzemnieki - Lielbritanijas un Francijas militaro misiju parstavji Krievija. 1916. gada priekspavasari anglu majors Tornhills apmekleja 5. Zemgales bataljonu. UZQ.emsana un bataljona redzetais atstaja uz viQu labu iespaidu. 58 Protams, ne jau gadijuma del vien ta pasa gada nogale laikraksts «Jaunais Yards» rakstija: «Latviesu viirdu angJi pazist no bataljoniem.»59 Laikraksta ievietota nelieUi apcere «Anglija un latviesh) lika saprast, ka tiesi strelnieki piever- susi britu interesi latviesiem. 44 
Arzemnieku interese par latviesu strelniekiem aizskara krievu generalitates patmiJibu. Tadejadi pieauga atklatu un sleptu tituleto nelabvefu pulks. Bet eik vel nebija tadu, kuri neieredzeja latviesu bataljonus vienkarsi tapee, ka tas bija nacionalas karaspeka dalas ar savam ipatnibam! Ta jau nu, protams, nebija, ka latviesu strelnieku bataljoniem nebfItu savu triikumu. N eiztika bez «brivsola» milotajiem, eiti bija iecienijusi pa tvaligi pariet no viena bataljona uz otru. 60 Pret tadam sim u.e. nevelamam paradibam komandieri versas diezgan bargi, tacu, cik var spriest, ar dalejiem panakumiem, jo gluzi iz- skaust tas tomer neizdevas. Neapsaubami, tauta strelnieku bataljonos velejas redzet un sa- skatija nacionala karaspeka rasanos, bet sads pieQemums, laikam ritot, sl,<etinaja domu par savu valsti un valdibu, sakuma mud inaja panakt kaut vai Latvijas autonomiju. Brieda ceriba, ka pee kara izdosies panakt biitiskas parmaiQas. Par to domaja liela da1a lat- viesu virsnieku, tadi uzskati nebija svesi daudziem strelniekiem. Pasaules kars nevareja ilgt mfizigi. 3. No bataljoniem par pulkiem Plasa fronte atspiedusi krievu karaspeku uz austrumiem un sta- bili parnesusi karadarbibu Krievijas imperijas teritorija, 1916. gada Vacija galveno uzmanibu atkal veltija ciQam pret Franeijas un Lielbritanijas bruQotajiem spekiem rietumos. Pebruari vacu kara- speks saka plasu operaeiju Verdenas cietoksI}.a rajona. Satraukta Antante liidza Krieviju ar aktivu darbibu krievu-vaeu fronte at- vieplot francu un ang1u diviziju stavokli pie Verdenas. 27. februari Krlevijas armijas augstakas virspavelnieeibas Galvenaja mitne Mo- gilova fronsu virspavelnieki un stabu prieksnieki apspriedas par uzbrukuma operaciju sagatavosanu Krievijas Ziemelu un Rietumu frontes ieeirkI}.os. Kad kluva zinams, ka 12. armija 1filit nevar pie- dalities operaeija, jo norisinajas vairaku 1as korpusu parbrul}.osana ar japaQu Arisaki sistemas sautenem, tapat bija japastiprina sis armijas artilerija, operaciju atlika, gan ne u ilgu laiku. Spriezot pee dazadiem avotiem par gatavosanos uzbrukumam un operacijas norisi, rodas iespaids, ka gan Ziemefu frontes, gan 12. armijas stabs nepavisam nebija uzdevumu augstumos. Nekadu 45 
atdarinanas cienigu paraugu neradija augstaka virspavelnieka Gal- vena mitne jeb Stavka. «Stavka visu darija pa krieviski, norotot pie- durknes un tikai formali,»61 rakstija tas labs pazinejs virsnieks M. Lemke. Isi sakot, netika sagadatas ne rezerves, ne ari izveleta piemerota vieta parravumam. Izdomas triikums un palausanas uz kaut ko lidzigu laimigam gadijumam ne pie ka laba novest nevareja. l'J o lIgavo rI,\-:> I>-- , v O\  \ \) I.:' 'iJ ...\  e.... \ 0 . '" C;,'.J' .   0\ \"'. \ _ 1 D b 2 Rb.nS tJ\. . . -ns . T'TTT - KRlEYU KARK" IERAKUMI ...... - vAcU KARASPEKA IRMUMI )( )( x x - DZELOS;TlfPU ZOGI  -1.DAU&AVGRNAS r 2.Rr6 UN 7. BAUSKAS LATVIf-SU STR!LNIEKU BATAliJDNA UZBRUKUMA VIRENI ....umr - 5D.UN Sf. SlsTRI.JA5 STRELNIEKU  PUll'.A UZBRUKUMA VIRZIENI 1. shima 12. armijas uzbrukuma operacija 1916. gada marta 12. armijas taba par operacijas galvenajiem izpilditajiem izve- lejas labakas dalas - sibirieu un latviesu strelniekus. Frontes parravumu paredzeja veikt uz dienvidiem no Rigas - IS:ekavas ap- kartne. Uzbriikojam dalam vajadzeja virzities uz prieksu abpus Bauskas sosejai. 1. Daugavgrivas, 2. Rigas un 7. Bauskas batal- jonam bija janodrosina trieciena raidito sibirieu flangi, bet 5. Zemgales, 6. Tukuma un 8. Valmieras bataljonu gatavojas iz- man tot parravuma izverianai. 46 
20. marta paredzeto uzbrukumu uz dienu atlika. Ta sakums, vienam no sibiriesu pulkiem un latviesu strelniekiem speja triecie- na ieQemot vaciesu pinnos ierakumus, viesa ceribas. Ka neka tika iegiiti ari giistekQi un trofejas. 62 Otrs sibiriesu pulks ienaidnieka prieksejos ierakumus nespeja ieQemt. Vaciesu pretuzbrukumu sibi- riesi neiztureja un atkapas. Latviesu strelnieki lidz kreslai palika ieQemtajos ienaidnieka ierakumos, bet pec tam uz izejas pozicijam nacas atkapties ari viQiem. 13. Sibirijas divizijas stabs stavokli labot lika 5. Zemgales ba- taljonam. Ta komandierim J. Vacietim tomer izdevas pieradit Rigas nocietinata rajona karaspeka pavelniekam generalim R. Di- mitrijevam sada uzbrukuma bezjedzIDu (ar sibiriesiem kopa cino- sies tris latviesu strelnieku bataljoni bija zaudejusi 181 jkrituso, 93 bez vests pazudusos un 367 ievainotos) 63 un noverst jaunus liekus upurus, ,kuri preteja gadijuma butu neizbegami. Neapmierinata ar operacijas neveiksmi, pavelnieciba nolema uz- brukumu atkartot 29. marta. Avangarda norikoja lidz tam turpat rezervei patureto 5. Zemgales un 6. Tukuma bataljonu. Tumsas aizsega zemgaliesi bija pievirzijusies tuvu klat pretiniekam, kad sa- Qema paveli par uzbrukuma atliksanu. Tapat slepus nacas atgriez- tes agrakajii izvietojuma. 64 Noskaidrojas, ka augstakas instances pieprasijusas partraukt operaciju, acimredzot uzskatot, ka atbalstu francu un anglu karaspeks ta vai citadi sal}.emis. 12. armijas pavelnieks generalis V. Gorbatovskis neslepa ne- apmierinatibu ar aizvaditas operacijas norisi un rezultatiem, par- meta par nepietiekamajiem kajnieku un artilerijas sakariem, neprasmi ieQemt pretinieka nocietinatas pozicijas. Ka pavisam ne- pietiekama tika vert eta rezervju izmantosana. Bez vainas gan nebija ari pats V. Gorbatovskis, kuru driz vien nomainija R. Di- mrijevs. Jaunieceltajam 12. annijas pavelniekam tutit iznaca saskarties ari ar citu, lidz tam fronte pie Rigas nepieredzetu problemu, proti, krievu un vacu kareivju bralosanas gadijumiem. Bralosanos viQs apI}.emas izskaust ar visbargakajiem lidzekliem. Tas sl}ita vis- picQemamakais risinajums. 1916. gada marta beigas sabiedrotas lielvalstis atkal griezas pie Krievijas, lai ta ar karadarbibas aktivizesanu ietekmetu vaciesus mazinat spiedienu pret Verdenu. SaskaQa ar militaro operaciju planu 12. armijai paveleja gatavoties uzbrukumam Jelgavas virzie- 47 
niL Sagatavosanas pasakumi atkal aizkavejas, un operaciju atlika uz nenoteiktu laiku. Pavasara sakuma 3. Kurzemes un 2. Rigas bataljonu nosfitija aizstavet Naves saIu, ko oficialos dokumen10s deveja par Iksl}iles priekstilta nocietinajumiem. 3. Kurzemes bataljona strelnieki tur pirmoreiz noktuva tumsa nakti uz 14. aprili. Bataljonam ieradija bistamako - Naves salas poziciju labo iecirkni, kreisaja palika kads krievu bataljons. Ka as bija ne reizi vien, strelnieki atri piemerojas smagajiem apstaIqiem, prasmigi izmantojot un piInvei- dojot necilas pasleptuves mazaja zemes stiiriti, lai paglabtos no artilerijas saviQiem. Poziciju pilnveidosanu vajadzeja veikt naktis, jo vietam pretinieks atradas tikai akmens sviediena attaluma, un diena neko tadu nepie{ava. Ik pa trim nedc}m 3. Kurzemes bataljons mainijas ar 2. Rigas bataljonu; ilgak izturet Naves sala cilveki nespeja ne fiziski, ne morali. Tikai naktis tas aizstavjiem vareja piegadat municiju, par- tiku un visu citu nepieciesamo. Vacu artileristi un lozmetejnicki visnotal trauceja satiksmi starp Naves salu un Daugavas labo krastu. Naves salas aizstavjiem vienmer nacas turet gataviba gazmas- kas. 1916. gada oktobri, kad abi latviesu strelnieku bataljoni no Naves salas bija atsaukti, notika tragisks gadijums ar 173. Kame- I}.ecas kajnieku pulku. N av zinams, kade} sis pulks bija palicis bez gazmaskam (mailJas laika ieprieksejais pulks nebija tas nodevis), un tiesi tad, 8. oktobri, sekoja vacu kaujas gazu uzbrukums. Sain- dejas ap 1,4 tnkst. cilveku,65 vairakums no kuriem sausmigas rnokas mira. Ik bridi bija sagaidams ienaidnieka kajnieku uzbru- kurns, lai ie.Q.emtu Naves saIu, tapec stcidzigi par vacu artilerijas apsaudito Daugavu parcela 2. Rigas bataljona strelniekus. Kaut gazmaskas, ari kadi no viI}.iem saidejtis, tacu vieglaka forma. Do- mfijams, lai no ta pasargatu savus kareivjus, vacu pavelnieciba no uzbrukuma atturejas. 2. Rigas un 3. Kurzemes bataljons Naves sala zaudeja 167 kri- tusos. 66 levainoto un sakrop!oto bija ieverojami vairak. S tarp smagi ievainotajicm bija 2. Rigas bataljona komandieris pulkvedis J. Francis. Vieglak ievainots tika pulkvedis J. KalniQs, kas ko- mandeja 3. Kurzemes bataljonu. Naves sala bija viens no daudzajiem piemeriem, kas liecinaja par 12. arrnijas pavelniecibas centieniem frontes bistamakajiis vie- 48 
tas ka stabilizejosu spcku izmantot latviesu strelniekus. Par viQu apgades un ieterpa uzlabosanu gan maz tika dornats; vel 1916. gada jiinija latvicsu strclnieki dazkart bija spiesti palikt ziemas ieterpa - kazokcepurcs, vatetas bikses un vateI}.os, kamer aiz- vaditaja oktobri nacas iztikt ar V3saras formu. Liels trauceklis bija periodiska paklautibas maiQ3 dazadaffi divizijam un korpu- siem, jo, parejot no picsaistes vienai intendantiirai pie citas, aizkavejas pieprasitii ictcrpa un apavu saI}.emsana, daza laba un nepieciesama lieta aizgaja «garo celu». Katra intendantura, sa- protams, riipejas vispir.nls par savejo apgadi, tikai pec tam iz- skatot piekomandcto dalu picprasijumus. Strelnieki loti biezi sfidzejas par apavicm, tic bija neizturigi, frontes apstakJos daudzkart izmirkstot, iitri kluva va1kasanai nederigi. Priecigs prats bija tam, kas sal}cmn "nglu, anlcrikaQu vai japaI}.u razotu zabaku pari. Sie ziibaki bija labi l10stradfiti un izturigi, tiesa gan, smagi un parasti tikai lie1" iZll1cra. 1916. gada vasara saka izsniegt t.s. kalnu zabakus, loti crtus sausfis victas, bet pavisam nepie- merotus purvainicm apvidicm. Pienlcroti vasarai, bet nederigi zie- mai izradfjas zabaki ar brczcnta stu]miem. Icterps materiala ziI}.a, tapat vela bija apmierinosa, dienlzcl, kii jau teikts, visai reti to vareja laikus saQcmt. 67 T,ldcl Organizacijas komitejas, latviesu dazadu sabiedrisko veidojufnu un atsevisu personu darbiba zie- dojumu un lidzekfu viiksana strc]niekiem nay javerte tikai ka cels zests. Sos Ifdzeklus v,lca nc vien Latvija, bet ari Petrograda, Maskava, izQijnovgoroda, Kijcv3 u.c. talaka aizmugure, tapat ujorka, Klivlenda, Sanhnja u.c. arzemes, kur bija apmetusies no dzimtenes aizklidusic latviesi. Ne vienu vien koncertu sarikoja latviesu makslinieki M. Vigncre-Grinberga, O. Liekneja, A. Kak- tif}.s, P. Sakss, pusi no tira ienakuma paredzot la tviesu strelnieku bataljoniem. Gluzi praktiska un ne mazak vajadziga palidziba bija maskesanas apmetl}u susana, zel}u un durail}u adisana. Tie, kuriem nacas aizvest savaktas mantas un nodot tas strelniekiem, veroja priekszimigu kartibu viQu izvietojuma. Rotas sacentas cita ar citu tuvakns apkartnes iekartojuma gaumiguma un izdomas originalitate. Bez tiribas un kartibas, kas bija re- dzama ik uz sola, citu datu virsniekiem un kareivjiem savadas likas latviesu karaviru velmes brivaja laika lasit gramatas, gatavot nelielu ludziQu uzvedumus u.1ml. Iecieniti bija bralu Kaudzisu «Mernieku laiku» fragnlentu uzvedumi «<Svauksts», «Prava»). Pie- 49 
T'TTTT - KRIEVU KARASPEKA IERAKUMI .......... - VACU KARASPEKA IERAKUMI )(.)(. x)(. - DZEL[]STIEPU 10GI  - PAGAIDU TILTS 9 - PARGELSANAS VIETA AR LAIVAM  - PARCELSANAS VIETA AR KU91TI 2. shenla Naves sala krisanu izpelnijas kordziedasana. Strelnieki labprat klausijas ba- taljonu orl$estrus. Atrodoties a tpiita, rosigi rikojas sportisti. Tas sakams par vingrotajiem un cikstoQ.iem, ari skrejejiem, viQu or- ganizetajam sacensibam. Visvairak dalibnieku bija sl,<erslu skrejie- nos, kcl ari tiri praktiskajas sacensibas granatas mesana un ieraksanas demonstresana. Bataljonu virsnieki, kuri daudzos ga- dijumos bija nesenie tautskolotaji vai studenti, sadas aizrausanas visnotal veicinaja. Vairaki latviesu strelnieku bataljoni izdeva savus zurnalus. Ti- razas bija nelielas, teksts tika noviIkts uz sapirografa.* Pee pieti- eigiem aprel,<iniem, izplatisanai vajadzeja vismaz 400 eksemplaru;68 sads skaits turpat septiQkart parsniedza esosas iespejas. Zurnalu satura veidosana atsaucibu izradija pasi strelnieki, sagatavojot rak- \ * Ierice rokrakstu vai iespiestu tekstu pavairoSanai. 50 
stiI}.us, nelielus telojumus un dzejotus. Vienam otram ta radusies interese par literatiiru neapsika visu turpmako dzivi. Vardu sakot, latviesu strelnieki daudzejada ziQa atsl.dras no citam Krievijas armijas da!am. AstoQi bataljoni isa laika izvertas par tadu kcl spilgtu ziedu, kuru izbriniti veroja, apskauda un diemzel ari neieredzeja. Katra gadijuma, pavelnieciba bataljonus nesaudzeja, bet centas ar viI}.u palidzibu izeelties, rfipejoties vis- pirms par savu karjeristisko apsverumu piepildisanu. Tade) neviena lielaka militara operaeija 12. armijas fronte vairs nenotika bez lat- viesu strelnieku lidzdalibas. Augstakie stabi planoja atspiest vaeu karaspeku no Daugavas. 12. armijai galveno trieeienu atkal paredzeja Bauskas virziena ar uzdevumu ieQemt Iecavas- V ecmuizas (tag. Vecumnieku) liniju un parraut pretiniekam svarigo Jelgavas-Krustpils dzelzeetu. Galu gala uzbrukumam izvelejas Liela SmerdukJa purva-Daugavas iecir- kni, trieciena smaili versot uz Baldoni un Iecavu. Kopa ar vaira- kam Sibirijas strelnieku divizijam uzbrukumam koncentreja piecus 1atviesu strelnieku bataljonus; 5. Zemgales bataljons tika atstats Olaines iecirkni, 4. Vidzemes bataljons - armijas rezerve Rigas jiirmala, bet 3. Kurzemes bataljons - Naves saHl. Aktivo latviesu strelnieku bataljonu kaujasspeks bija palielinajies; pee papildinaju- ma saQemsanas no rezerves bataljona tie katrs bija saformejusi 5. un 6. rotu. Uzbrukuma operacija sakas 16. jiilija ar tradicionalo artilerijas sagatavosanas uguni. tetras stundas saviQi ardija vacu pozieiju prieksejos ierakumus, tad lielgabali parnesa uguni uz' pretinieka tuvako aizmuguri, un uz prieksu devas kajnieki. Tapat ka marta kaujas, 12. armijas karaspeka dalas gaisa dienas laika raidija pre- tinieka lielgabalu un Iozmeteju uguns spelte. Lai sasniegtu vaciesu noeietinajumus, tam nacas veikt dazadu attalumu: no puskilometra Bauskas sosejas rajona lidz pusotram pie Berzmentes. Vacu iera- kumu pirma linija tika ieQemta, tomer talakais uzbrukums iestre- ga. Kreslai metoties, stipri eietusas dalas atvilka atpakal, bet 7. Bauskas bataljonam kopa ar kadu sibiriesu bataljonu paveleja sagatavoties nakts uzbrukumam. Tumsas aizsega abiem bataljoniem izdevas ieQemt vaeu pirmos ierakumus un nonakt lidz otrajiem, sagadajot pretiniekam jiitamus zaudejumus. 7. Bauskas bataljons iznieinaja vairak neka 100 va- eiesu, vienu' virsnieku un 24 kareivjus sagiistija. No bausl}eniekiem 51 
krita 17 viri, tika ievainoti un kontuzeti 9 virsnieki un 176 apaks- virsnieki un strelnieki. Speeiga apsaude torner piespieda latviesu strelniekus un sibiriesus atkapties, atstajot ieQerntas vaciesu tran- sejas. Pee atkapsanas 7. Bauskas bataljonu izvietoja 3. Sibirijas strel- nieku divizijas rezerve, bet driz tam no jauna vajadzeja iesais1ities kauju darbiba, nomainot stipri noasiQojuso 6. Tukuma bataljonu, kas operaeijas pirmas nedelas laika zaudeja 872 karavirus. 69 },A1ti cieta ari sibiriesi, lai gan 3. Sibirijas strelnieku divizijas koman- dieris generalis N. Trikovskis papiilejas kauju srnagurnu uzvelt la1- viesu strelniekiem, pret kuriem bija nelabveligi noskaQots. Kaut gan latviesu strelnieki bija pieradijusi nakts uzbrukuma prieksro- eibas, tikai ar lielam griitibam izdeV3S N. Trikovski parliecinat netriekt latviesus uz prieksu, negaidot tumsas iestasanos. Ar sa- diem generaliern nebija ko dornat gut nopietnus panakumus ciQa pret labi organizeto un tehniski apgadato vaeu karaspeku. Slikta- kais izradijas tas, ka lidzigu eietpaurainu un nelietpratigu augstako virsnieku Krievijas armijii bija daudz. Sie generali bija vairak no- skaI}oti taupit artilerijas ladiQus, nevis karavirus. Visizdevigakie apstak!i uzbrukumam dienas laika bija pie Berz- mentes un kreisaja puse Bauskas sosejai. Saja ieeirkni kopa ar 121. kajnieku divizijas dalarn uzbruka 1. Daugavgrivas bataljons. Rezultats tomer izradijas pavisam slikts, lai neteiktu vairak, jo ba- taljons uzbrukuma pirmaja diena zaudeja 60 kri1usos un vairak neka 300 ievainoto un kontuzeto, vaciesu ierakumus ta ari nesa- sniedzot. Atkartojot uzbrukurnu, seit pat 21. julija zaudeti tika 25 kritusie, ievainoto bija 66 (to vidii 3 virsnieki), bez vests pazuda 37 strelnieki. 70 Operaeijas laika karaspeka da1u labo flangu nodrosinaja 2. Rigas bataljons. Nak1i uz 29. jii1iju vaciesiern atQemtajos ieraku- mos 8. Valmieras bataljons nomainija bauseniekus, aizsargajot 3. Sibirijas strelnieku divizijas kreiso sparnu. Pee sesam diennaktim operaeija uz dienvidaustrumiem no Rigas tika partraukta. Vairak neka cetrkartejais parsvars par pretinieku nespeja nodrosinat uzdevuma izpildi, nesasniegts palika pat tuva- kais merl.<is - Baldones-Zifusalas linija. Tikai 7. Bauskas un si- biriesu bataljonam izdevas parraut fronti un gut dalejus pana- kumus. 12. armijas kopejie zaudejumi no 16. lidz 22. jiilijam sa- sniedza ap 28,8 tukst. eilveku, latviesu strelnieku bataljonu perso- 52 \ 
r'T"""I'"'" - KRIEVU KAR.ASPEKA PDZiCIJAS ......... - vAcu KARASPEKA poiiclJI\s X x. x X - DIEL[)5TlfPU 2061  - 1.DAUGAVGRI'VA5. 2.Ri6AS. 6. TUKUMA, 7 BAUSKAS UN 8 VAlMIERA5 lATVIESU 5TRElNIEKU BATAlJ[]NA UZ8RUK.UMA VIR21ENI :: =1 - PAREJD 12. ARMIJAS DAU -- - U2BRUKUMA VIRZtENI , - OPERACIJAS TERITIJRIAlAIS , ' -... UZDE:VUMS Baldone ... "- -- Uz Jel9QVU  - p }:-------------------- Uz Krustplti 3. shima 12. armijas uzbrukun13 operacija 1916. gada julija nalsastavs saruka par vairak neka 2,1 tfIkst. vim. 71 Tiesa, ienaid- niekam tika liegta iespeja no ta 8. annijas parsviest spekus uz rietumiem, kur izrasijas pati lielaka anglu un francu karaspeka opcracija Pinna psaules kara gados - kaujas pie Sornmas upes. Pee jiilija kaujam 2. Rigas, 4. Vidzemes, 5. ZemgaIes, 7. Bauskas un 8. Valmieras bataljonu nosiitija atpfita uz Rigas jurmalu. Jiirmalas kapas atsakas intensivas apmacibas, lielu uzma- nibu veltot sl,<ersJu atrai un veiksmigai parvaresanai; pedeja ope- rficija bija pieradijusi, ka pat ilgs t08a artilerijas saga ta vosanas uguns nespej iznicinat dzeloI}.stieplu zogus, kuru ierikosana vaciesi izradijas isti meistari. 1. Daugavgrivas un 6. Tukuma bataIjons apmacibas veica cita vieta - netalu no ekavas. 3. Kurzemes ba- 53 
taljons pee Naves salas atstasanas izvietojas Daugavas labaja kras- ta vispinns 44. kajnieku divizijas, paris nedetas velak - 12. ar- mijas rezerve. Latviesu strelnieku bataljoniem vel atrodoties rezerve, tie saQ.e- ma uzdevumu riiplgi izliikot Smardes purva rajonu uz ziemeliem no Rigas-Tukuma dzelzce}a, tapat izpetit vacu karaspeka izvieto- jumu uz dienvidiem no sis dzelzcela linijas. Vel gan nekas netika bilsts, tacu nevajadzeja biit gaisregim, lai secinatu, ka saja rajona tiek planots jauns uzbrukums. Nakti no 16. uz 17. augustu 2. Rigas, 5. Zemgales, 7. Bauskas un 8. Valmieras bataljonu no jiirmalas nosiitija uz pozicijam l,(e- meru apkartne. Atsevisu uzdevumu saQema 4. Vidzemes bataljons. Vaciesi kaut ko nojauta, tade} ik dienu versa pret latviesu strelniekiem pastiprinatu artilerijas uguni. Tikai tumsas stundas vareja veikt izejpoziciju sagatavosanu. Siem darbiem katrs bataljons izdalija pa rotai, kuras mainoties energiski stradaja, jo laiks ne- gaidija. Pari Zafajam purvam ceta plankotu ce1u. Ilgas stundas mirkstot purva, pasliktinajas strelnieku veselibas stavoklis, pieauga siidzibas par akiitu locitavu reimatismu. Strelnieki pukojas par cara generalu nekompetenci un nerel.<inasanos ar karaviru veselibu. Kamer pedejie mirka purva raV3 (Lielaja Tireli, Lielaja Smerduk!a un I}:emeru purva) un mocijas ar dzerama iidens triikumu,* va- ciesi bija pacentusies nocietinaties augstakas un sausakas vietas. 1916. gada jiilija un augusta tikai no viena 7. Bauskas bataljona vajadzeja evakuet 37 saslimusos, bet uz vietas (ambulatoriski) ar- stet vel 22 strelniekus. 72 Mediciniskajam personalam dazadu riipju bija gana, jo ar arstiem un feldseriem bataljoni tika nepietiekami nokomplekteti. Lai izvairitos no slimibu epidemijam, veica aizsarg- potesanas, izdarot attiecigas atzimes kareivju gramatiI}as. Potesana garanteja labus rezultats, jo tada veida, piemeram, izdevas pilnigi noverst saslimsanu ar vedertifu. Visa 12. armija uztura praktiski tikpat ka nemaz nesaQema darzeQus un augJus, tapec nereti vareja noverot saslimsanu ar C vi tamina triikuma izraisito cingu. 7. Bauskas bataljona no 1916. gada aprila lidz oktobrim tika uz- skaititi 186 eingas slimnieki. 73 Siem slimniekiem latviesu strelnieku bataljonos uzturu centas dazadot, bet velak profilaksei ari veseliem * urv.!linaja . apvidii bija izlie$ts. dzrt. nevarItu iideni, lai neizraisitos slimibu epidemijas, tacu so alzhegumu ne Vlenmer leverOJa. 54 
strelniekiem izsniedza ar citronskabi un dzerveQu ekstraktu baga- tinatu dzeramo iideni vai teju. Citas 12. armijas dalas saslimstiba bija lielaka, jo par vienkarsajiem kareivjiem riipejas loti maZe No 1916. gada 29. augusta piecus - 8. Valmieras, 7. Baus- kas, 5. Zemgales, ka ari 2. Rigas un 4. Vidzemes - bataljonus pakapeniski iesaistija uzbrukuma operacija Smardes rajona. Kauju luika sis dalas pirmoreiz saklava latviesu a pvienotaja brigade. Tas jau bija solis uz bataljonu ciesaku sadarbibu ciQu laika. Latviesu strelnieku bataljonu prestizs 1916. gada neveiksmigajas vasaras kaujas bija audzis. Qeneralis R. Dimitrijevs 12. armijas turpmakajas operacijas velejas redzet ne vairs latviesu bataljonus, bet pulkus. Savukart Ziemelu frontes virspavelnieks N. Ruzskis t 916. gada 27. septembri telegramma Galvenajai mitnei bez ap- linkiem atzina: «Latviesu strelnieki patlaban veido drosako balstu Rigas fronte.» 74 Izradot pretimnaksanu abu generalu ieteikumiem, Galvena mitne deva rikojumu 12. armijas pavelniecibai saformet 1. un 2. latviesu strelnieku brigades parvaldes un bataljonus iz- vcrst par divbataljonu - astoQu rotu - pulkiem. 75 Beidzot lat- vicsu strelniekiem radas iespeja tikt pie savas intendantiiras, panakt labaku kartibu apgades jautajumu risinasana. Ne reizi vien dazadu diviziju apgades iestades bija rneginajusas «iesmeret» lat- viesu datu uzturam bojatu galu, sastavejusos un mitru baltmaizi, kHS sekmeja zarnu slimibu izplatisanos. 76 Nu vairak vareja rikoties pasi pulki. Tikmer no Galverias mitnes tika saQemts noradijums latviesu strelnieku pulkiem neparsniegt paredzetos apmerus, jo to «tiiHika attistiba un izversana tiek atzita par lieku» 77. ti var but, ka minetais lemums Galvenaja rnitne ar nokavesanos tieis no- pelts. Abas brigades netika ari saklautas divizija, jo tada gadijuma pienaktos gadat par artileriju, paplasinat tehniskos dienestus, bet tas likas nevelami. Par spiti izteiktajam kaujinieciskumam latviesu strelnieki Krievijas augstakajas militarajas sferas joprojam nebau- dija uzticibu. Latviesu strelnieku bataljonu izversana par pulkiem vareja no- tikt pee 7. un 8. rotas saformesanas ikviena no tiem. Nepiecie- 3mo papildinajumu deva t.s. marsrotas no Latviesu strelnieku rezerves bataljona. Kad sis papildinajums bija saQemts un jaunas ..otas saformetas, 1916. gada 3. novembri visus astol}us aktivos, pee tam ari Latviesu strelnieku rezerves bataljonu, pardeveja par pulkiem, saglabajot to agrakos nosaukumus un numeraciju. 55 
Pareelts uz Valmieras apkartni, Latviesu rezerves pulks atbil- stosi jaunajiem uzdevumiem vel vairak palielinaja rotu skaitu (driz to bija jau 16) . N opietna problema bija daudzo rotu izmitinasana. Gribot negribot His nacas izvietot pat desmitiem kilometru attaIn eitu no eitas. Rotas likas pilnigi atstiHas pasu ziJ}a. Apstak}os, kad no 6 uz 4-5 nede!am vajadzeja samazinat apmaeibu laiku, sniedzot jauniesauktajiem tikai pasas nepieciesamakas iemaJ}as, tas, protams,' atstaja jiitami negativu ietekmi. . Palielinoties rotu skaitam visos pulkos un organizejoties brigazu parvaldem, picauga pieprasijums pee virsniekiem. Jaunako virsnieku rindas papildinaja galvenokart praporsciku skolu absolventi. Tacu kara laika def maksimali saisinata maeibu programma bija ar lie- liem «robiem», tapee pu1ki siem praporscikiem organizeja papiIdu nodarbibas. Kops septembra latviesu strelnieki apguva jaunizsniegtas Arisaki sistemas japaQu sau1enes, kuras Krievija Pirma pasaules kara laika iepirka lielos daudzumos. 78 To piesaude notika Rigas jiirmalas kapas, kur vienlaikus norisinajas pulku apmaeibas. Apmaeibu laika pulkiem vajadzeja sutit rotas ierakumu labosanai un jaunu iekar- tosanai S]okas-emeru rajona. Pamazam noskaidrojas, ka tas tiek darits ar 12. armijas pavelnieka R. Dimitrijeva zil}u. Qeneralis loti velejiis ar jaunu, turklat sekmigu uzbrukumu reabiliteties par ag- rakajam neveiksmem. 4. Ziemassvetku un janvara kaujas* un to atbalsis Driz pee 1916. gada vasaras kaujam generalis R. Dimitrijevs saziQa ar Ziemelu frontes stabu stajas pie plasaka meroga opera- eijas planosanas. Frontes stabam neizradot entuziasmu (1as lika prieksa izvairities no ricibas, kas vare1u viijinat 12. armijas esoso dislokaciju), bet daudzajiem Rigas pievartc izvietoto korpusu un diviziju generaJiem veloties vi en mierigi sedet komandpunktos un * Par Ziemassvetku kau J .am pieejama plasa literatiira (ka vienu no I!edejiem rakstiem p'ar so ternu sk: Stinku is v: Latviesu strelnieki Ziernassvetku kaujas: Vesfuriss _atsa 1/ Militarais Apskats. - R., 1994. - 1.(99.) nr. - 43.-53. IpR.), tilde' saJa gadijuma to norise netiek iztirzata, bet aplflkota isi un koncentreti. Japiebllst, ka dazadas pubhkdcijas netriikst stridigu rnomentu, samezglojurnu, no kuriem vienus ir grftti, _bet cHus - pat gandrlz neiespejami atsetinat. Saglabajusos dokumentaro materialu Iasts nedod 06jektlvu kopainu tas attistIba, jq. atskirigu rangu komandieri savas kludas, neveiksrnes vai neidaribu zil}ojurnos priekSniecibai centas slept vai mazinat. 56 
«netracinat vacieti», domu biedrus generalis atrada starp latviesu datu komandieriem. Vislabak R. Dimitrijevs sapratas ar pulkvedi A. Auzanu, kurs ka topografijas specialists palidzeja armijas pa- velniekam izveleties atbilstosu frontes iecirkni nodomatajanl parra- vumam. Piecpadsmit menesos pretinieks bija loti pamatigi nocietinajis aizsardzibas pozicijas. Pieklfit vacu ierakutniem ne)ava daudzie dzeloQstieplu zogi, betonetas lozmetejIigzdas. Anglu laikraksta «The Daily News» Petrogradas korespondents A. Ransons, pats no lie- taka attaluma aplfikojis vacu ce1tos «bJokhauzus», t.i., blokmajas jeb patvertnes pret lodem un sembam, fronte ie Rigas, sa- lidzinaja tos ar gigan1iskiem, sniega kliitiem eziem. 9 12. armijas pavelnieks apsvera labi sagatavota un peksQa, ie- naidniekam pilnigi negaidita trieciena prieksrocibas. Tads bija ie- spejams, atsakoties no ierastas pirmsuzbrukuma artilerijas saga- tavosanas uguns. Par ieceretajai operacijai piemerotam atzina lat- viesu strelnieku brigades. Nomainitam pirmajas pozicijas, tam tu- vakaja aizmugure organizeja specialas apmacibas imitetas vacu aizsardzibas joslas parvaresani1. Tika slipeta maka ar dazadiem paI}.emieniem - ar specialam grieznem, spridzinot ar t.s. pagari- natajielTI ladiI}iem - izveidot ejas dzeloQstieplu zogos, ieQemt blokhauzus utt. Par so gatavosanos generaJis R. Dimitrijevs izra- dija lielu interesi. 3. decembri viQs ieradas inspicet 4. Vidzemes pulku. Apmacibas ri teja raiti un saskaQoti, ar redzeto generalis palika apmierinats. Tomer jau nakamaja diena speciaHis apmacibas vel vairak intensificeja, un tas pulka komandiera pulkveza A. Zel- tiQa vadiba notika gan pa dienu, gan nakts stundas. To pasu va- reja verot citos 1atviesu pulkos. Turpinoties domu apmail}ai starp frontes un armijas stabu, ge- neralis N. Ruzskis maz pamazam at meta sakotnejo piesardzibas pilno toni un ieteica operaciju paplasinat, ieI).emot Jelgavu un pa- nlikot vacu 8. armijas sakausanu. Tilde! oficialos dokumentos pa- radijas apzimejums <<J clgavas operacija». R. Dimitrijevs gan domaja apmierinaties ar lokali krietni ierobezotaku merl.d - frontes par- ravumu un augstiis kapas pie Lielupes - t.8. Meles - ieQemsa- nu. 80 N eviens gan no stabiem nepariipejas par pietiekamam rczervem 12. armijai. Vera netika Qemts armijas noskal).ojums, frontinieku lielas dalas neticiba augstakajiem stabiem. Tapec ge- neralus gaidija nepatikami parsteigumi. 57 
/ 6. A TSEV. BRIGADE "I"'T'T"r - 12 ARMIJAS DAU POZTCIJAS ........ - VACU ""'ARASPEKA PDZTCIJAS X X X X - DZELONSTIE;PlU lOGI , . .-- - PlANOTD TRIE:CIENU VIRZIENI  - 1 UN Z:.:ATVE5U STRElNIEKU BR[jADES IZVIRZISANAS ... -5 STUNDAS PEC UIBRUKUMA SAKUMA  - vAcu PRETTRrECIENI - ...... .... - 2 . LA TVrE:S U 5 TRE LNtE KU DR H:.ADE 5 UN sisiRIE5U PULKU IZYIRifSANAS UZSRUKUMA OTRAaA DIENA  -  - -- --- - - - 4. shelna Ziemassvetku kaujas 12. armija karotaju skaita ZlQa talu parspeJa pretimstavoso vacu 8. armiju. Operacijas galvena trieciena iecirkni speku samers aptuveni bija 4:1, bet lielgabalu attieciba 2:1. 81 Griitak dot abu pusu kvalitativo raksturojumu. IZQemot latviesu strelniekus, citas 12. annijas dalas, pat sibiriesu divizijas, kuras istu sibiriesu bija palicis diezgan maz, ar kaujasspejam neizcelas. Kas attiecas uz vacu karaspeka dalam, tajas bija ne vairs gados jauni, toties pieredzejusi karaviri. ViI}.i bija labi apmaciti un disciplineti. Qe- neralis R. Dimitrijevs, ka velak pieradijas, viQus bija novertejis par zemu. 12. armijas pavelnieciba vairak nervozeja laika apstaklu del; sa Is kavejas, bet neaizsalusie purva akaci vareja nopietni traucet uzbrucejiem. Iestajoties nelielam salam, generalis R. Dimitrijevs atviegloti uzelpoja. 1917. gada 2. janvari 12. armijai tika pave)ets padzit pretinieku «no ieQemtajiim pozicijam, parraut ta fronti un, manevrejot atklata 58 
hluka, atspiest viQu par Iecavu un Uelupi»82. Ka redzams, nebija skaidri formuleta merl}a, kas javerte ka nopietns triikums. Abas latviesu strelnieku brigades uz operacijas laiku sakJava npvienota Latviesu divizija 1. latviesu strelnieku brigades koman- diera genera)a A. MisiQa vadiba. Divizijai paveleja pekQa trieciena parraut vacu pozicijas abpus MangaJu mezsarga majam, 2. briga- des pulkiem turpinot virzities uz Kalnciemu, bet 1. brigadei - uz Klives pusmuizu noliika atspiest pretinieku aiz Lielupes un kauju turpinajuma kopa ar citam dafam doties uz Jelgavu. Uzbru- kuma sakums bija paredzets 1917. gada 5. janvari plkst. 5 no rita; pec veca stila, pie kura stingri pieturejas visa Krievijas im- perija, tas bija 1916. gada 23. decembris - Ziemassvetku prieks- vakars. Datums bija izraudzits nolfika maldinat vacu 8. annijas pavelniecibu. To izdevas panakt, vaciesi patiesi nekadu uzbrukumu negaidija. Paris dienu pinns operacijas sakuma 6. Sibirijas strelnieku kor- pusa taba generalis R. Dimitrijevs tikas ar latviesu datu koman- dieriem. Lielaka data nekadus iebildumus necela, tomer vairaki pulku komandieri - 5. Zemgales pulka komandieris J. Vacietis, ka ari A. Uelgalvis un P. Avens, kuri komandeja 6. Tukuma un 8. Valmieras pulku, - neslepa, ka netic operacijas veiksmei. ViQi gan apl)emas izpildit sal)emto paveIi, neveloties pulkus nodot citu, maziik pieredzejusu virsnieku ziQa. Par spiti dazadu autoru apgalvojumiem, ka nakts no 1917. gada 4. uz 5. janvari bijusi loti auksta, neka tamlidziga nebija. Gluzi otradi, ap pusnakti temperatiira pacelas lidz OoC, iestajas pat neIiels atkusnis, rasinaja siks lietutiJ}s.83 Karaspeka daJu par- vietosanas, ieQemot izejas pozicijas uzbrukumam, mezainaja apvidu notika bez' starpgadijumiem, un nekas neliecinaja, ka pretinieks kaut ko nojaustu. Diemzel apvienotas Latviesu divizijas datu turpmaka riciba nebija saskaQota. Vairaki pulki ejas dzeloQstieplu zogos ienaidnieka poziciju prieksa saka ierikot ieverojami atrak par noteikto laiku. 2. brigades komandieris A. Auzans lika 7. Bauskas pulkam, kuru no vacu iera- kumiem sI,cira lielaks attalums, sakt virzisanos plkst. 4, 5. Zemgales pulkam - plkst. 5, bet 8. Valmieras pulkam - pee apstakliem. 84 Tiidejadi no vienlaiciga trieciena pat sis vienas brigades iecirkni un lidz ar to visai apvienotajai divizijai nekas neiznaca. Vaciesi tika sa- eelti kajas vel pirms noteikta operacijas iesakuma. 59 
No pasa sakuma apvienotas Latviesu divizijas ieeirkni veiksmes mijas ar neveiksmem. 1. Daugavgrivas pulks kopa ar 3. Kurzemes pulka vienu bataljonu strauja trieciena sasniedza un ie.Q.ema vacie- su pirmos ierakumus. Talak par Skangaliem daugavgriviesi gan ne- tika. Bazas radija nenosegta aizmugure, jo 2. Rigas pulks atpalika. 1. Daugavgrivas pulka komandiera G. Karlsona pieprasitie pastip- rinajumi pienaca ar Iielu novelosanos - ap pusdienas laiku. Vel pee 3-4 stundam ieradas 10. Sibirijas strelnieku pulka bataljons. Tobrid vaciesi Skangalu apkartne pargaja prettrieeiena, un situaeija sarezgijas, jo sibiriesi izturejas pasivi. Sibiriesi un daugavgriviesi saka atkapties. Griiti klajas 2. Rigas pulkam. Stipri nocietinato MangaJu mez- nieeibu neizdevas ieQ.emt, bet doties uz Skangaliem, atstajot aiz- mugure Mangalus vaeu rokas, ari nevareja. Solitas rezerves nepienaca. Pulks bija zaudejis sakarus ar citam dalam. Kad sa- tumsa, 2. Rigas pulks atgriezas taja vie1a, kur no rita tika par- rauta vacu frontc. Vakara kresla nacas atkapties 1. brigades parejam daJam. 2. brigades iecirkni jau ap plkst. 2 7. Bauskas pulka ko- mandieris pulkvedis K. Gopers izsfitija sapierus izgriezt ejas vacu dzeloI}stieplu lOgOS. Pretinieks viQus pamanija un atklaja uguni. Sacis uzbrukumu, pulks ar grfItibam sasniedza vaciesu pirmos ierakumus, bet tad niknaja uguns spelte griezas atpakal. Bans- l}enieku stavokli atviegloja 8. Vaimieras pulks, kas parrava vacu pirmo ierakumu liniju un aizrava vil}us sev lidzi. Pirmajos va- ciesu ierakumos 7. Bauskas pulks zaudeja 5 ievainotus virsniekus un ap 200 kritusu un ievainotu strelnieku un apaksvirsnieku. 8S Tacu valmieriesi, dodoties talak, par daudz novirzijas pa labi. Preeizi noteiktaja laika uzbrukumam eetas 5. Zemgales pulks, ko pretinieks sagaidija ar specigu sauteQu un lozmeteju uguni. Kaut ari bumbmeteju* komanda sagrava divas betonetas lozmetej- ligzdas pulka ieeirkni, zemgaliesi eieta loti lielus zaudejumus. Vis- grii tak klajas 1. bataijonam. Flankejosa lozmeteju uguns plava uzbrueeju l}edes, kas negaidot bija uzdiirusas loti resou stieplu zogam, nespejot izgriezt ejas. Paredzetais 8. Valmieras pulka at- balsts netika saI}emts, bet no artileristu palidzibas vajadzeja at- * Bumbmeteju jeb ierakumu lielgabalu komanda s. Zemgales u.c. Jatviesu strclnieku pulkos tika noorganiz,eta 1916. gada vasara. 60 
teikties, jo zemu lidojosie saviQi kontuzeja strelniekus. 86 Rezultata vacu pirmie ierakumi tika sasniegti par parak dargu cenu; maz kas bija palieis no zemgaliesu I. bataljona. Pulku nopietni apdrau- deja vaeiesi no MangaJu meznieeibas. * Lidzigi eitiem pretinieka a1- balsta punktiem, Mangali bija sagatavoti aplveida aizsardzibai ka miniatfirs eietoksnis, apjozts ar augstu valni un dzilu gravi, ar dzeloI}.stieplu zogiem prieksa. Latviesu strelniekiem bija vajadzigi papildspeki. 2. bI1gades re- zerve a tst3 to 6. Tukuma pulku jau plkst. 5.30 iesaistija ciQas. Apmeram sesas stundas pee uzbrukuma sakuma 5. Zemgales pulks saI}ema pastiprinajumu - paris sibiriesu bataljonus. Tacu... liela data to kareivju pa celam bija izklidusi, bet palikusie pie- prasija tris stundas atpiitai. Turklat sibiriesi saka agitet zemgalie- sus pret uzbrukumu. Pulkvedis J. Vacietis atzina par labaku abus sibiriesu bataljonus nosiitit atpaka! uz brigades stabu. Kopa ar 7. Bauskas un 8. Valmieras bataljonu zemgaliesi peepusdiena iz- veidoja grupu, kas ieQema da!u no vaeu otras linijas un atsita vaciesu pretuzbrukumu. Katra ziI}a nepietiekams bija artilerijas atbaIsts pee parravuma. Atkal tika taupiti ladiQi, vairakums bateriju palika vecajas' uguns- . pozieijas, nespejot reaget uz situacijas izmaiQ.am. Tomer nebfitu pareizi teikto attiecinat uz visiem artileristiem. N e viena vien ba- terija pee savas iniciativas mainija ugunspozicijas un, riskejot no- nakt klfimiga situacija vaciesu pretuzbrukuma gadijuma, atri iznicinaja pasaizliedzigo noverotaju noraditos merl,<us. Sis baterijas glaba un vairoja krievu artileristu agrako labo slavu. 5. janvari no sibiriesu dalam sekmes guva tikai 55. un 56. pulks pa kreisi no 1. latviesu strelnieku brigades. To panakumi gan bija islaieigi, jo, vaeiesiem parejot pretuzbrukuma, abi pulki steidzigi atkapas. Tadejadi pirmaja uzbrukuma diena ap plkst. 15 kluva skaidrs, ka bez papildspeku iesaistisanas par operaeijas maksimala plana sasniegsanu nay ko domat. Kauju darbiba turpinajas tikai apvie- notas Latviesu divizijas ieeirkni. Ka generalis A. MisiI}s, ta 2. brigades komandieris pulkvedis A. Auzans ar gn1tibam orien- tejas sarezgitaja situacija, kad vajadzeja izsl,drties par turpmako . Saskana ar K. Gopera liecibam, Mangali ief,lemti pat divreiz, ,bet vaciesi abas reizes tos driz vien a tguvusi. 61 
riCIDU. Ka izradijas, nebija paredzets, kas isti darams pee frontes parravuma. Vacu 8. armijas pavelnieciba steidzas atrak atjaunot un stabi- lizet stavokli fronte. Saja noliika ta pievilka savas rezerves no J el- gavas, to skaita ari no somu brivpratigajiem saformeto «gegeru» (mednieku) bataljonu. Cinoties vacu J?use, sis bataljons tiecas tu- vinat Somijas brivibu un patstavwu, ko latviesi savai dzimtajai zemei ereja panakt pee Vacijas sakaves. Pretinieks, 10 kIn plata iecirkni atspiests par 3-4 km, cinijas ar lielu uZI}emibu un pasaizliedzibu pret, ka pats to verteja, Krie- vijas labako karaspeku - sibiriesiem un «divtik bistamajiem» lat- viesiem. Ta no Jelgavas parsviestais 427. pulka bataljons, meginot atgiit Skangalus, zaudeja aptuveni divas tresdalas no kaujas sasta- va. Vel vairak cieta gvardes kajnieki. Ienaidnieks turpinaja pievilkt rezerves un J.ceras pie dafu pardislocesanas no Daugavpils rajona. 88 Vaciesi vai 'visus spekus koncentreja pret apvienoto Latviesu di- viziju, rezerves savelkot pie Mangaliem un apdraudot abu latviesu brigazu aizmuguri. 6. Sibirijas strelnieku korpusa stabs uzbrukumu uz Jelgavu, kas pat nebija isti iesakts, uzskatija par neizdevusos un ap plkst. 17 apvienoto Latviesu strelnieku diviziju paklava 3. Sibirijas strelnieku divizijas komandierim generalim N. Trikovskim. ViQs paveleja lat- viesu strelnieku dalas atvilkt izejas pozicijas, nododot to ieQemtos vacu ierakumus 9. un 10. Sibirijas strelnieku pulkam. Uz latviesu strelniekiem sis rikojums atstaja nospiedosu ietekmi. Uelie upuri bija izradijusies veltigi. Lai gan augstaka vispavelnieka Galvena mitne rezerves nesolija, generalis R. Dimitrijevs paveleja uzbrukumu turpinat. Latviesu s1relniekiem nacas atgriezties ciQu vietas. Situacija bija pagalam sarezgijusies, un katras dafas komandie- rim vajadzeja lauzit galvu, ka rikoties. Sados apstaklos veiklais in- trigants generalis N. Trikovskis latviesu strelnieku giitos pana- kumus piedeveja savai divizijai, kas ar kaujasspejam nepavisam neizeelas un operaeijas prieksvakara uzradija neapsaubamas demo- raliziicijas pazimes. Viltigais generalis liidza... izsfitit lidotajus, lai tie noteiktu, cik talu uz prieksu izlauzusas viQa sibiriesu dalas. 89 Patiesiba tas gan nekur nebija jamekle, jo miQajas turpat uz vie- tas. Tacu kas vareja pieradit, ka, veiksmigi izvirzijusas, bet ne- s3Qemusas pastiprinajurnu, sis dafas nay atgriezusas atpakal!? 62 
Redzot augstakas pavelniecibas neizdaribu, kas izpaudas nleCl- gajas rezerves, nesaskaQotu triecienu organizesana, pretrunigos ri- kojumos, latviesu strelnieki saka kurnet. Galu gala tas nelikas vairs svarigi, vai 9. un 10. Sibirijas strelnieku pulka rotam ar kadas latviesu strelnieku rotas palidzibu bija izdevies uz Iaiku ie- Qemt MangaJus un Skanga}us vai nee Tapat vienus, ka otrus vacu pretuzbrukuma de} bija nacies a1stat. 90 5. janvara vakara ap plks1. 21 vaciesi ar pretuzbrukumu tikpat ka atguva savu ierakumu pirmo liniju, iZI}.emot iecirkni Tirefpurva, 7. Bauskas un 8. Val- mieras pulka parravuma rajona. Qeneralim R. Dimitrijevam cits nekas neatlika ka parslegties uz minimala plana istenosanu. 6. janvaris pagaja samera mierigi. Noliika katram gadijumam pastiprina1 J elgavas virziena aizsardzibu, vaciesi atstaja Lozmetej- kalnu* un jau rnineto Meli. Saja augstaja kapa viQi pam eta 34 lieIgabalus. Bez tam tur tika saQern1i ap 1000 gustekQu. 91 Ka latviesu strelnieki, ta sibiriesi 10 atzina par pamatigu ieguvumu, kas uz laiku pacela noskaQojumu. Gadijums ar Meli liecinaja, ka vacu 8. armijas pavelnieciba pardomatak manevreja ar saviem spekiem, lielu uzmanibu velt01 svarigako virzienu un flangu nosegsanai. Pretinieks vairak un energiskak izmantoja artileriju. Todien vaciesi vel nebija pievilkusi lielakus papildspekus, un 12. armija, iesaistot kaujas rezerves, va- reja vel daudz ko labot. 8i iespeja palika neizmantota. 7. janvara rits sakas ar vacu uzbrukumu 6. Tukuma un 8. Valrnieras pulkarn, kam bija piekomandetas 5. Zerngales un 7. Bauskas pulka apaksvienibas. Ka strups l,<ilis 12. armijas da}as bija iespiedusas pretinieka izvietojuma. Vajadzeja lernt: vai nu atiet, vai doties uz prieksu un ieQemt Mangafu-Skanga}u-Klives rnuizas- M firnieku liniju. 12. armijas pavelnieciba izvelejas otro iespeju. Pienaca ziQa, ka 12. armijas riciba tiek nosiitits 27. korpuss. Tacu augstakii virspavelnieciba neparprotami paskaidroja: korpusa iesaistisana kaujas nay atlauta, to paredzets izmantot citur. Tele- gramma no Galvenas rnitnes izrikoja: «Nav ieteicams turpinat.. uz- brukumu, jo tas var beigties. katastrofiski. Rezerves mums jataupa lielakai operacijai, bet, ja apstakli prasitu ciQu turpinasanu, tad . T.i., vacu Lozmetcjkalnu, jo bija divi sadi lozmeteju ligzdam bagati augsti pakalni, katrs sava karojosaja puse. 63 
jtUzlieto vienigi latviesu strelnieku pulki.» 92 Tuvaki paskaidrojun1i nebija vajadzigi. Kauju turpinajuma 12. armijas genera!i ta ari rikojas, kad naeas atsist arvien niknakos vacu pretuzbrukumus. Netika Qemts vera ne strelnicku nogurums, ne jau 1a lielie zaudejumi. NeuzQemiba, dazkart atkHita pave!u neizpildisana un atteiksanas iet uzbrukuma (17. un 55. Sibirijas strelnieku pulks 93 ), ko lieli- nieku agitatori parspilejot izteloja par pretkara uzstasanos, noteica 12. armijas parejo datu neveiksmes. Tas lava vaciesiem galvenos spckus verst pret latviesu strelniekiem. Latviesu prese, konkreti, «Dzimtenes VestneSI», pirmas zi.t}as par Ziemassvetku kaujam paradljas tikai piecas dienas pee to sa- kuma. Sis ziI}.as bija 1alu no patiesibas, jo tika apgalv01s, ka, «a1- sizdams ienaidnieka uzbrukumus rietumos no Rigas, musu kara- speks savukart pargaja uzbrukuma Babites ezera iecirkni,» turklat bez «flintes» s3viena, ieQemot veselu rindu vaeu «apcietinajumu». Aeimredzot kara cenzura lika sagrozit faktus, novelot atbildibu par smagajiem zaudejumiem uz pretinieku. Dienu veliik avize rakstlja par uzbrukuma turpinasanos «ar neeereti labiem panakumiem»g4. Ari tas neatbilda istenibai. Piecu dienu laika 1. la tviesu strelnieku brigade zaudeja 572 kritusos un 1946 ievainotos, 401 bez vests pazuduso, 2. brigade krituso bija 408, ievainoto - 1893, bez vests pazuduso - 213. 95 Zaudejumu lieliika data attiecinama uz operaeijas pirmo dienu. K}uva arvien aukstaks. Diena sa Is turejas ap -25°C, bet oakti ten1peratiira noslideja Ildz -35°C, pat -38°C. Katrs nopietnaks ievainojums bija bistams dzivibai, jo aukstuma bruces stiprak asil)o. Daudzi ievainotie, savlaieigi nesal}.emot palidzibu un pasi nespedami iet, kusteties, turpat kaujaslauka nosala. Pulku apaks- vienlbu izkliedetiba apgrfItinaja medielniska personala darbibu, jo plasa teritorija ievainotie nereti palika gulam sniega nepamaniti. Smagak ievainotos vajadzeja izvest no kaujaslauka un evakuet uz Rigu vai ar Latviesu strelnieku apvienotas lazaretes automobiliem vai pulku saimniecibas datu ragavam, kas izradijas daudz praktis- kakas par purvainajam bezeelu apvidum pavisam nepiemerotajiem smagajiem sanitarajiem ratiem. levainoto pieQemsanu un pirmas palidzlbas sniegsanu, tapat no- siitIsanu uz aizmuguri veica abu latvicsu brigazu arsti ar Dr. med. J. Berzil}u un Dr. med. P.. Snieri prieksgala. Sanitara personala 64 
vidii ari bija kritusie un ievainotie. Visvairak tas cieta no vacu artilerijas. Interesants statistiskais apsekojums veikts 7. Bauskas pulka. Tas liecina, ka liela parsvara bija lozu ievainojumi (57% no visiem), otra vieta atstajot srapnelu raditos (29 %) , parejie sasta- dija samera nelielu (14%) dalu. 9 t> Lai gan ciQu turpinajuma pre- tinieks vairakkart lietoja l}imiskos ladiI}.us,97 latviesu strelnieku vidii saindejusos bija nedaudz. To galvenokart noteica meteorolo- giskie apstakli, ka ari strelnieku labi apgiitas iemaQas, lietojot iz- sniegtas ZeJinska sistemas gazmaksas. Ar nelieliem atelpas briziem kauju darbiba uz rietumiem no Rigas turpinajas gandriz menesi. IIgstosa uzturesanas zem klajas debess bez pienacigas atpfitas ziemas sala, biezi C3Uru diennakti bez silta ediena, pat tejas (pamanot ugunskura dfimus, vacu ar- tileristi nekavejoties atklaja uguni), iztiekot ar sasalusu maizi, verta sis ciQas par arkarteju fiziskas un moralas izturibas parbau- dijumu. Kaujas uz rietumiem un dienvidrietumiem no Rigas turpinajas lidz 1917. gada 4. februarim, kad aktivitate ka no vienas, ta otras puses speji noplaka. Nekadi teritoriali ieguvumi, ja neskaita dazus saviJ.1iem izvagotus kvadratkilometrus zemes, operacijas re- zultata 12. armijai netika. Ziemassvetku un tam sekojosas janvara kaujas latviesu strelnie- kiem sagadaja vissmagakos zaudejumus Pirma pasaules kara laika: aptuveni 9 tukst. kritusu, ievainotu, nosalusu, bez vests pazudu8u un kontuzetu karaviru jeb nedaudz mazak par Q's no brigazu kau- jas sastava. 98 Tas nevareja neatstat nospiedosu iespaidu ka uz pasiem strelniekiem, ta uz viQu piederigajiem, visu latviesu tautu. NoasiQojusas 12. annijas dalas nosiitija rezerve. Latviesu strel- niekus parveda atpiita uz TorQakalnu, Zasulauku un Rigas jiirma- lu. ViQiem izsniedza jaunu ieterpu, nomainot uz dzeloQdratim saplestos, apdegusos un nokvepusos, lozu un sl}embu sapluinitos vecos apgerba gabalus. Par lielu nepatiku Ziemelu frontes un armijas stabam smagas kaujas p]asi atbalsojas aizmugure, vispirms Riga. Civiliedzivotajiem kluva ziniims par planoto Jelgavas ieI}emsanu un ari par to, kas no visa ta bija iznacis. <<Ja augstak noraditas baumas patiesi gu- vusas plasu izplatibu Riga,» generalis N. Ruzskis griezas pie ge- nerala R. Dimitrijeva, «biitu loti velams veikt pasakumus to 65 
paralizesanai.»99 Ne mazak nopietnas pardomas frontes un armijas pavelniecibai sagadaja mineta sibiriesu atteiksanas doties uzbruku- ma. N esaudzigas represijas negaranteja lidzigu gadijumu neatkar- tosanos. Sajos notikumos generaU tapat vainoja Rigu, galeji kreisos elementus, citiem vardiem, lieliniekus. Uzstajigak nekii lidz tam Ziemelu frontes stabs pieprasija, lai 12. armijas pavelnieciba da- ritu visu iespejamo «kaitigas pagrides ietekmes» partrauksanai. Ka- raspeka dalu komandieriem lika uZI}emties atbildibu par tiem paklauta personalsastava izturesanos. Kaut ari uzbrukuma operacijas rezultati, maigi izsakoties, bija loti bedigi, generalim R. Dimitrijevam beidzot bija izdevies panakt vacu nocietinato poziciju parrausanu. Sis panakums bez artilerijas sagatavosanas uguns ieintereseja franeu un anglu generalstabus, kuriem tas ,likas ieveribas cienigs fakts. Sekoja apbalvosana, ka cara armijii bija pieQ.emts, par izlietajam asinim. 12. armijas pa- velnieks saI}ema Balta Ergla ordeni, citiem generaliem tika Sv. Vladimira un Sv. Jura ordeI}.i, Sv. Jura ieroci. Sads novertejums vareja veicinat tadu pasu turpmaku nereI.<inasanos ar tfikstosiem karaviru dzivibu. Ka bezatbildigs javerte genera1a R. Dimitrijeva veliik dotais re- zumejums par Ziemassvetku un janvara kaujam: «Tas bija latvju tautai mazs parbaudijums, bet ari gaisa diena latvju varoQu gaita.» 100 Strelnieki tadam novertejumam nevareja piekrist. Slavai bija parak diirga cena. Ikvienam bija saprotams, ka vel pee viena vai diviem lidzigiem «maziem parbaudijumiem» no latviesu pulkiem nekas vairs pari nepaIiks. Iestajas psihologisks liizums, ierunajas passaglabasanas instinkts, kas nobidija mala agrak nereti verojamo pasuzupuresanos. Vaciesu padzisana no Kurzemes vai pat tas dalas nebija izdevusies, sis merl}is likas aizslidejis vel talak prom. AsiI}aina maciba mudinaja meklet atbildes par ieilgusa pasaules kara jegu un latviesu tautas lomu taja. 66 
II nodaJa KAD PATVALDIBAS TRONIS KRlT 1. Revoliicija! ... Revolucija! Pirma pasaules kara gados Krievijas imperija neatturami no- brieda plasu trficigo un mazturigo iedzivotaju sHiI}.u neapmierinati- ba ar dzives apstakliem, kas kluva arvien sliktaki. Dazado gtiitibu nastai vel pieaugot, vareja sagaidit socialu spradzienu. Streiku un streikotaju rindu palielinasanas Petrograda katra ziQa bija nopietns bridinajums. Tacu cara patvaldibas vadzis bija pilns un lfiza vel pirms iespejamajiem plasajiem nemieriem. 1917. gada 12. marta Nikolajs II, vairak «augsu» spiests, parakstija atteiksanos no cara trol}a. Krieviju gan ttilit nepardeveja par republiku, oficiali to pa- sludinaja tikai rodens puse - 14. septembri. Pebruara revoliicijas* dienas sastaditajai IV Valsts domes ko- mitejai un nedaudz velak izveidotajai Krievijas Pagaidu valdibai varn un ietekmi nacas dalit ar Petrogradas stradnieku un kareivju izbidito depuHitu padomi. Radas divvaldiba ar visam no ipatnejiis ickspolitiskas situacijas izrietosajam sekarn, kas vispirms izpaudas centralas oficialas varas ricibas nenoteiktiba, vietejo pasvaldibu zi- nama pasivitate, ka ari armijas un flotes pasrealizetaja demokra- tizacija, gan' ne bez padomdevejiem un paligiem no malas. Krievijas brul}otie speki parvertas par politiskas ciQas arenu. Negaidot zaudejusi patvaldnieku un augstako virspavelnieku viena persona, satraukta un apjukusi bija augstakas virspavelniecibas Galvena mitne. Bez pieredzes politika generalitate izradijas nesa- gatavota patstavigai ricibai. IZQemums nebija Zieme}u frontes tabs. Neveiksmei lemti bija ta meginajumi nokluset cara gasanas faktu. Iau tuvakajas dienas s i ziI}.a sasniedza ari 12. armiju. . Skaitot pee veea stila. 67 
Sabiedriski politiskas dzives aktivizesanas Riga un Vidzeme, stradnieku deputatu un pilsonisko sabiedrisko organizaeiju padomju izveidosanas, rosinosais paraugs, kads karaspeka demokratizacija bija revoliicijas laika pirmajai pavelei Petrogradas garnizonam, lika aktivizeties 12. armijas pavelnieeibai. Tiesi SI pavele radija vislie- lako nepatiku sakara ar militaro diseiplinu ardoso raksturu. Atri aptveris, ka draudi ar karatiesu nelidzes, generalis R. Dimitrijevs mainija savu izturesanos un paeentas neizbegamas parmaiI}as 12. armijas iekseja dzive ievirzit velama gultne bez plasu kareivju masu lidzdalibas. Ar aizmugures datu eseru un mazinieku pa- lidzibu bez piilem izdevas izveidot genera}iem paklausigu 12. ar- mijas kareivju deputatu padomes pagaidu izpildkomiteju jeb Iskosolu., kii ari panakt tas oficHilu apstiprinasanu 21. un 22. marta sapuleeto karaspeka datu parstavju sanaksme. 1 Virsnieki izveidoja atsevisl.<u deputatu padomi un ieveleja izpildkomiteju - Iskomofu. Ka Iskosols, ta Iskomofs aieinaja «turpinat karu un aiz- stavet iegiito brivibu», saja noliika darbojoties saskaQa ar 12. ar- mijas staba noradijumiem, ka rezultata abi izpildorgani pee kada laika apvienojas. Iskosola deklarativa rakstura paziQojumi un bezierunu paklausi- ba generalitatei ne mazaka mera nerosinaja latviesu strelniekus saistities ar iskosoliesiem. N eko nemainija sesu latviesu strelnieku datu parstavju kooptesana Iskosola sastava. 2 Ir pamats domat, ka sai kooptesanai ir bijis gadijuma, turklat tin formals raksturs. Ar saprotamu gandarijumu uZQemusi cara patvaldibas krisanu, latviesu strelnieki, nedaudz apjukusi, veroja dazadu politisko speku izversanos. Laikraksti rosinaja uz aktivu ricibu. Pinna nopietna domu apmaiI}a notika 26. marta Valmiera, kur domes zale puleejas latviesu pulku strelnieku un virsnieku parstav- ji. Ar ievadrunu uzstajas stabkapteinis V. Ozols; viQu - tolaik nacionalradikalu uzskatu aizstavi - ari ieveleja par sapulees va- ditaju. Pee dazadu runataju uzklausisanas pieQemtaja rezoliieija' 1ika konstatets, ka revoliieija vel nay pabeigta, kars jaturpina, ja- sekme demokratija, jasaistas ar Petrogradas stradnieku un kareivju padomi. «Tacu galvenajam mfisu lozungam jabot - «Autonoma Latvija demokratiskaja Krievijas republika».» Tadejadi pirmaja vieta apspriedes dalibnieki izvirzija Latvijas un Iatviesu tautas intereses. * Precizak «Iskosol-12. 68 
Sapulce vienbalsigi nolema ievelet visu pulku virsnieku un strel- nieku Pagaidu komiteju deviI}.u locekJu sastiiva. 3 Vel todien turpat Valmiera Pagaidu komiteja vienojas par nakamo sedi Riga. Mene- Sa laika vajadzeja sasaukt visu strelnieku pulku parstavju «Helo padomh>. Pagaidu komiteja 31. marta pieQemtaja darbibas programma pa- rcdzeja agitaciju par karu lidz «galigai Krievijas un, attieciba uz lutviesiem, Kurzemes atsvabinasanai no ienaidnieka», agitaciju par lubu Pagaidu valdibai tas izsludinatas programmas realizesana. Tika pausts atbalsts strelnieku un virsnieku sadarbibai kopejiem Latvijas merl,<iem, apzinigas disciplinas uzturesanai, Krievijas Sa- tvcrsmes Sapulces un autonomas Latvijas Saeimas velesanu gata- voanai, sakaru uzturesanai ar stradnieku padomem Riga un Pctrograda, kareivju interesu un tiesibu likumigai aizstavesanai 4 u. tml. Tada nostaja nepavisam nevareja apmierinat Latvijas Socialde- Inokratijas lieliniekus, kuri lidz ar Iegalizesanos izversa energisku politisko agitiiciju vispirms Riga, ka ari latviesu strelnieku r dalas. Apvienojot atsevisl}os pulkos izveidojusos partijas biedru pulciQus, 8. aprili lieJinieki radija latviesu strelnieku pulku LSD organizaciju un tas vadose centru - Organizacijas komiteju. Ta nekavejoties izversa plasu agitiiciju latviesu strelnieku dalas. Strelnieku «apstra- dfisanah> LSD Centrala Komiteja nosiitija labakos propagandistus. No 9. lidz 11. aprilim Riga, Jonatana biedribas telpas notika Intviesu strelnieku liela padome jeb 1. kongress, piedaloties 176 strelnieku un 14 virsnieku delegatiem. Par kongresa vaditaju icveleja strelnieku K. Bergu. Jau sakuma domstarpibas izraisijas jautajuma par virsnieku un strelnieku vienotu vai atsevisl}u orga- nizcsanos. Vairaki virsnieki un strelnieki noteikti aizstaveja vieno- tibas principu, pret kuru asi versas strelnieks J. Gricmanis, picrcdzejis lielinieks. Kongresa delegati nobalsoja par a pvienosanos un kopejas virsnieku un strelnieku izpildkomitejas jeb Iskolastrela Icvclesanu. To sekmeja strelnieka K. Salbes pausta doma par ne- picciesamibu latviesiem vienoties ka tautai. Jautajuma par kara turpinasanu tika pieI}cmts lielinieka prapor- ika N. Tilliba priekslikums: agitet par «kara vesanu lidz tam Inikam, kad bus iespejams noslegt starptautisku mieru bez uncksijam, bez kontribiicijam, dibinatu uz tautu pasnoteiksanas principiem». Toties cits viQ.a priekslikums, proti, noteikt ieplanota- 69 
jam latviesu strelnieku laikrakstam «stingri soeUildemokratisku vir- zienu», tadejadi Iieliniekiem no pasa sakuma paQemot sava kon- trole presi, tika kritizets un noraidits; ta vieta delegati pieprasija stingra demokratiska virziena ieverosanu. Kongress izteicas par Pagaidu valdibas atbalstisanu, «kamer viQa izved dzive izsludinato programmu un darbojas saskaQa ar Stradnieku un zaldatu deputatu padomi,» apliecinaja atkartotu at- balstu Latvijas autonomijai un pauda nosodijumu katram nediscip- linetam un neorganizetam uzstasanas gadijumam, pavefu neiz- pildisanai. Asu kritiku sal}.cma latviesu strelnieku bataljonu Orga- nizacijas komiteja. Lejot fideni uz lielinieku dzirnavam, stabkaptei- nis A. Zaure, viens no radikalak noskaI}.otajiem virsniekiem, iesniegtaja rezoliieija pieprasija reviziju un sis komitejas likvidesa- nu. Pee kongresa loti aktiva lielinieka La tviesu rezerves pulka strclnieka K. Petersona ierosinajuma delegati izteiea neuztieibu valsts domniekiem J. Goldmanim un J. zalitim par pasivitati, klu- sesanu un laiposanu pirmajas nedelas pee patvaldibas krisanas Krieva, par nenorobezosanos no eentigakajiem veea rezima kal- piem. Lielinieki visadi centas diskreditet pilsoniskos politil}us un sabiedriskos darbiniekus, noskaQojot strelniekus pret viI}.iem. Ne- kiidu nopietnu pretsparu pilsonibas parstavji neizradija. InteHgenee vel tikai mekleja kopejas idejas un merl}us. Lntviesu strelnieku 1. kongress ieveleja Iskolastrelu 28 locekJu sastava. Iskolastrela pirmaja sede par priekssedetaju tika ievelets stabkapteinis V. Ozols. Diezgan kreisais Iskolastrela sastavs sek- meja sadarbibu ar radikalo Rigas Stradnieku deputatu padonli. Praktiski tas izpaudiis viena la1viesu strelnieku pulka. (7. Bauskas, veliik 2. Rigas pulka) norikosana pilsctas ieksejas kartibas sarga- sanas dienesta. Latviesu strelnieku noskaQojumu un ta izmail}as noteica dazadu faktoru mijiedarbiba. 1. kongresa delegati izteiea atbalstu LSD bied- ra Dr. med. A. Priedkalna kandidatfIrai uz Vidzemes guberI}.as ko- misara posteni, bet nedelu velak ka vieekomisaru Iskolastrels velejas rcdzet agronomu K. Ulmani, vienu no Latviesu Zemnieku savienibas (LZS) organizatoriem. Toties ka nevajadzigu un nesaistosu strelnieki uztvera formiili nodoto zverestu Krievijas Pagaidu valdibai, vel jo vairak verojot sis valdibas pietati pret veeo kartibu. «Mes prasam Latvijns autonomijuh) - atgadinot ]atviesu tautas velmi, 1917. gada 26. aprili pie lasitajiem eelu aizsaka «Brivais 70 
Strelnieks». Laikraksts uzsvera, ka saimnieeiska un kulturala ziI}.a Lc.1tvija vairak lidzinas Skandinavijas valstim, tacu politiska satver- sme te bijusi tada pati ka kirglzu stepes. «Mes prasam Latvijas lIutonomiju..,» 1urpinaja «Brivais Strelnieks», <<lai reiz prieks visam rcizem atsvabinatu celu latviesu tautas netraucetai attistibaL» 6 . R una bija par teritoriali politisko, nevis nacionali kulturalo auto- nomiju, ka to centas uztiept Pagaidu valdiba. Dienu ieprieks Is- kolastrels vienbalsigi bija piel}emis lemumu par komisijas izvei- dosanu sakariem ar sabiedriskiem darbiniekiem un organizacijam Lntvijas autonomijas projekta izstradasanai. 7 Vel pirms tam pulk- vedis J. Vacietis bija informejis Iskolastrelu par 1iksanos ar Pa- gaidu valdibas galvu kQazu G. vovu Petrograda un kl}aza solijumu gadat par Latvijas autonomiju. 8 Pagaja nede!a pee nede- Ins, bet Pagaidu valdiba no si jautajuma risinasanas izvairijas. Vel sliktak, Pagaidu valdibas arIietu ministrs P. Mifukovs pat atJavas pc.1l}irgaties: <<Ja latviesi prasa autonomiiu, tad tada dodama ari knretiem, samojediem un kamcadaliem* .» Tada bija krievu demo- kriitijas attieksme. Latvija pret tas autonomiju uzstajas daudzi cittautiesi, galveno- ki\rt vietejie krievi. Ka atzimeja publicists A. Kroders, viQi velejas «latviesus padarit no sevis atkariBus, atl}emt vil}iem tiesibu pasiem Slva zeme par savu dzivi I ern!» 1 . Latviesu loti toleranta izturesa- nas pret cittautiesiem, ka tagad saka, nacionalajam minoritatem, tiipat Pagaidu valdibas pozicija mudinaja krievu birokratiskos ie- rcdQus rikoties uzstajigak. Sie birokrati saprata, ka autonoma Lat- vija vil}iem nebus iespejams paturet iesilditas vietas. Vardos atbalstot Latvijas autonomijas ideju, LSD lielinieku no- staja Latgales un Kurzemes problemas** risinasana Iika saprast, kn nacionalais jautajums un latviesu tautas nakotnes izredzes so partiju intereseja tikai ka taktisks solis ceta uz socialistisko revo- luciju. Jau agrak, saskatijis LSD un Latvijas stradniecibas tendenci «ntteikties no latviesu tautas lietas», par to kritiski izteicas J. Rai- nis. 11 Dzejniekam bija taisniba. . Agrak 13 sauca Kamcatkas pamatiedzivotajus itelmenus, velfik - Kamcatka dzivojoso Ifinel}u, korjaku u.c. tautibu pectecus, jau sajaukusos ar krievu iecelotajiem. Tolaik LSD lie1inieki sekoja V. Lcnina ieteikumam nevis a tkarot, bet ar kurzemnieku plcbiscitu noteikt, pie kuras lielvalsts' palikt, lai gan 1 915. gada tie visnotal protesteja pl.ct iespejamo Kurzemes pievienosanu Vacijai. 71 
Paplasinot sabiedriski politisko darbibu, Iskolastrels atsaucas uz aicinajumu siltit strelnieku delegatus uz Latgales Pagaidu zemes padomi, * un saja sakariba tika stimuleta Iskolastrela Latgaliesu sekcijas nofonnesanas un darbiba. Sekcija diezgan energiski iesais- tijas Latgales problemu risinasana, lai gan ar ipasu ietekmi neiz- celas. PaziQojumus un isus materialus Latgaliesu sekcija ievietoja «Brivaja Strelnieka», publicejot tos ar latiQu burtiem **. Cetri la1- viesu strelnieku parstavji tika nosiititi uz Vidzemes bezzemnieku kongresu, bet trim bija jadarbojas jaunieveletajti Rigas pilsetas Pa- gaidu dome. 12 1917. gada pavasara menesos latviesu strelnieku pulkos vareja verot dazadu politisko speku klatbiitni, tikai viQu aktivitate un ie- tekme bija visai ats!.<iriga. N enoliedzams bija lielinieku iespaida pieaugums. 19. aprili, piemeram, tika panakta dazadu pulku devi- QU lielinieku kooptesana Iskolastrela sastava (gan bez balssticsi- barn), lai tie, a1brivoti no tiesajiem dienesta pienakumiem, darbotos agitacijas komisija. 4. maija sede V. Ozols aicinaja isko- lastreliesus izteikties, kadu nostaju ieI}.emt pret LSD lieliniekiem. 13 Jautajums bija vairak formals un netika nopietni iztirzats. Nebija griiti pamanit, ka pamazam Iielinieku ietekme kliist noteicosa. Kops bataljonu organizesanas vienmer tiekusies pee zinamas au- 10nomijas 12. armija, latviesu strelnieki to it uzskatami apliecinaja ar savu distancesanos no sis armijas kareivju deputatu padomes un Iskosola. Par to viQiem nacas uzklausit daudz parmetumu. Qe- neralis N. Trikovskis bezatbildigi apvainoja latviesu strelniekus valsts nodeviba. Pilnigi noraidot generala izdomajumus, Iskolastrels vicnbalsigi lema griezties pie 12. armijas pavelnieka, lai armijas juridiska komisija izmekletu pasa N. Trikovska lietu par situacijai pavisam neatbilstosajam un veHik atsauktajam pavelem Zicmassvet- ku un janvara kauju laika}4 Sis konflikts strelniekus vel vairak noskaQ.oja pret generalitati. Visa plasaja krievu-vacu fron1e, ari pie Rigas, bija sakusies un turpinajas pretims1avoso armiju karaviru bralosanas. Aktivi bra- )osanas rosinataji un sekmetaji bija lielinieki, saskato1 saja pasa- kuma revolucionara miera praktisku istenosanu. Pavelnieciba un * Pareizak, uz Latgales pagastu un pi1setu pasvaldibu, draudzu, biedribu u.c. organizficiju rstiivju kongresu Rezekne, kas leveleja Latgales Pagaidu zemes padomi. «Brivo Strelnieku iespieda ar gotu burtiem. 72 . 
daudzi virsnieki meginaja nepielaut bralosanos, un dazkart tas purtrauksahai izmantoja artileriju. Sada riciba saasinaja pavelnieci- bas un frontes datu, virsnieku un kareivju attiecibas, kas paslik- tinajas ari latviesu strelnieku pulkos. Gan pelniti, gan nepelniti pannetumi bira par pulkveza A. Au- zana galvu. 2. brigades pulki viI}am izteica neuzticibu un griezas pie IskolastreJa, lai tas padzitu pulkvedi. A. Auzans negaidlja un pats atstaja brigadi. «ViQ3 aiziesana nay pamatota, tie parmetumi, kuri viI}am izteikti, nay pieraditi,» - ta «Briva Strelnieka» redak- cijai rakstija 1. Daugavgrivas latviesu strelnieku pulka komiteja,15 darot zinamus daugavgriviesu uzskatus. Incidents tomer nektuva par bridinajumu, un A. Auzana liktenis driz piemekleja citus lat- viesu strelnieku pulku virsniekus, vispirms tos, kuri nespeja sa- mierinaties ar disciplinas lejupslidi, komiteju un lielinieku pieau- goso ietekmi dalas un apaksvienibas. Ta jau driz saasinajas lat- viesu pulku aktivako lielinieku un pulkveza K. Gopera attiecibas. Ncatlaidigi pieprasot saglabat miliHiru kartibu karaspeka da1as, daudzu komiteju vim acIs sis virsnieks kluva par nevelamu per- sonu. ViQs gan negrasijas atstat latviesu strelnieku dalas. Karaviru veletie organi biezi piemineja apzinigo disciplinu sais- tiba ar demokratizaciju, tomer taja pasa laika visur jautas kareivju tieksanas «vienkarsot» lidz tam stingri rcglamentetas izturesanas normas. Jiitami pasliktinajas disciplina un iekseja kartiba ari lat- viesu strelnieku dalas. Atpogatajam apkaklItcm un uz pakausa at- stumtajam formas nagenem sekoja biezaki «brivsoli», vienaldzigaka attieksme pret dienesta pienakumien1, «sariebuso» °apaksvirsnieku un virsnieku ignoresana. Satraucosi zil}ojumi Iskolastrelam pienaca par ziipibas gadijumiem, karsu spe}u izplatibu rezerves pulka. 16 Pulka bija daudz lielinieku, tacu sielD «brivibas» sludinatajienl ne- riipeja nekartibu noversana, bet gan strelnieku balsis dazadu ko- miteju velesanas, kuras ar stipraku uzstasanos vareja zaudet. Atrunasanas, ka krievu pulkos situacija vel sliktaka, nebija nekads attaisnojums. Kluva skaidrs, ka puJku un rotu, komandu komitejas nespej garantet disciplinu un ieksejo kartibu dalas. 12. armija ar paveli ieviestas biedru tiesas stavokli redzami ne- uzlaboja. Tas pats sakams par dezertieru ierakstisanu ipasas «kauna listes». No pozicijam nonakusi rezerve Riga vai tas tuvuma, latviesu strelnieku pulki nebija piedabiijami turpinat apmacibas. No tam 73 
kategoriski atteicas 7. Bauskas, pee tam gan ne tik strikti, bet pietiekami uzstajigi ari 2. Rigas pulks. 17 Interesantak bija apmek- let mitiQus un dejas. Krietni mazaka veriba tika veltita mitQu sa- kopsanai un uzturesanai. Arsti nespeja nodrosinat atkartotu pote- sanu pret vedertifu; uz procediiru ieradas tikai neliela data (7. Bauskas pulka - piektda}a 18) no personalsastava. Tade} jau tovasar tika noveroti vairaki inficesanas gadijumi ar SO slimibu. Aizvien nepopuUiraka latviesu strelnieku vidii kluva ofieiala agi- tacija par ieilgusa kara turpinasanu. Strelnieki nosodija tamlidziga gara ieturetos Pagaidu valdibas ministru pazil}ojumus, toties izra- dija atsaueibu gluzi pretejam - miera vesmam un aktivitati gazta patvaldnieeiska rezima pamatu satrieksana. 8. maija Iskolastrela locek}i atbalstija rezervistu sievu sapulees rezoliiciju. Tas pirmais punkts bija formulets sadi: «N ekavejosi ie- sakt miera sarunas [par miera noslegsanu. - V. B.] bez anek- sijam, bez kontribueijam uz tautu pasnoteiksanas pamatiem.»19 Tada attieksme, pausta tikai nede!u pee arlietu ministra P. MiJu- kava notas sabiedroto lielvalstim par Pagaidu valdibas gatavibu pi1dit uZQemtas saistibas, liecinaja par Iskolastrela pievienosanos daudzajam valdibas ricibu asi nosodosam organizaeijam. Brivibas vardu latviesu streJnieki ciesi saistija ar Latvijas na- kotni. Tie bija viI}.i, kuri pirmie 1917. gada pavasari eela sarkan- baltsarkano karogu. 20 Strelnieki tiecas panakt Latvijas admi- nistrativo apvienosanu. Ignorejot prasibu par Latgales atdalisanu no Vitebskas guberl}as un piesaistisanu Vidzemei, Krievijas Pagai- du valdiba sagadiija vilsanos ne tikai latgaliesiem, bet ieverojami plasakiem Latvijas iedzivotaju slal}iem. Izpleneja ceribas, kas bija radusas pee igauQ.u apdzivotas teritorijas saklausanas viena admi- nistrativa vieniba. Pagaidu valdibas prestiza strauja krisanas lat- viesu vidii bija saistita ar sabiedribas lielas da1as neparprotamu radikalizaciju. Latviesu strelnickus neapmierinaja partikas apgade. Tuvojoties pavasara lauku darbiem, 1917. gada aprila pedeja nedela rezerves pulka rotu un komandu komiteju kopeja sapulce nolema atva!inat lauku darbiem 40 gadus vecus un veeakus strelniekus aptuveni uz mencsi, nododot viQ.us pagasta partikas komiteju riciba. Partikas komitejiim vajadzeja sos paligus sadalit starp saimniecibam, kam bija nepieciesamas darba'rokas. Domajot par pasas sis karaspeka daJas personalsastava apgadi ar partiku, ieveleja 15 cilveku lielu 74 
pulka partikas komiteju. 21 Par partikas apgadi siidzejas ari citi pulki. Maija beigas tika dibinata latviesu strelnieku Ekonomiska biedriba. Biedriba neilga laika noorganizeja tris veikalus. Diemzel griitibas ar dzelzcela vagoniem trauceja vajadzigo preeu pievesanu. 2. Lieliniecisma valgos Bez jebkadas kaut cik nopietnas konkurenees no citu poIitisko partiju puses latviesu strelnieku da}as savu darbibu turpinaja iz- verst lielinieki. Viena partijii ar viQ.iem palikusie t.s. mazinieki in- ternacionalisti* nelielu ietekmi saglabaja pirmajos menesos pee Februara revolucijas, tomer velak vairs nespeja izradit saneensibu. To pasu var teikt par revolucionarajiem socialistiem jeb eseriem, kuru ietekme Latvija nekad nay bijusi speeiga. Pilsoniskas partijas topavasar tikai radas, un, iZQ.emot Latviesu Zemnieku savienibu, 10 rindas bija diezgan retas. Turklat pilsoniba un inteIigence vai- rak uzmanibas veltija pasvaldibam, Hide} latviesu strelnieku pulkos par tam samera maz ko zinaja. Nevienai no politiskajam partijam un organizacijam Latvija ne- bija tik liela pieredze un stingra biedru disciplina ka lieliniekiem. Turklat viI}i, ka jau teikts, veiksmigi palielinaja partijas rindas; 1917. gada marta un aprili biedru skaits pieauga septiJ}as, bet latviesu strelnieku pulkos - pat divdesmit (!) reizu. 22 Rikojoties loti energiski un uZQemigi, lielinieki nevairIjas runat par jebkuru jautajumu, protams, sniedzot pasiem velamu izskaidrojumu. Sapul- ces viQi atbalstija cits citu, ipasu prasmi izradija rezoliiciju izvir- zisana un apspricsana. Arkartejas aktivitates un pat nekautrigas «uzprasisanas» del vairakuma gadijumu tiesi lieliniekus ieveleja rotu, komandu un pulku komitejas. Nakamais solis, bez saubam, bija so komiteju pak}ausana savai kontrolei, lai ar to starpniecibu ietekmetu bezpartejisko s1relnieku vairakumu, noskaQotu velama gara un varetu uzstaties viQu varda. Ar latviesu strelnieku pulkiem vien lielinieki nedomaja apmieri- naties. Tikpat uZQ.emigi viQi rikojas stradnieku un Vidzemes bez- zemnieku padome. 24. maijii Rigas stradnieku deputatu padome pieQema LSD Centralas Komi tejas rezoJiiciju. Nosodot kara turpi- . Pee mazinieku aizsardzmnieku izslgsanas no LSD kara sakuma tajd palika tie mazinieki. kuri. tapat 1m lielinieki. nosodija Pirmo pasaules karu. 75 
nasanu, si padome vienlaikus uzstajas pret Krievijas Pagaidu vaI- dibu un aicinaja visu varn nodot stradnieku, kareivju un zemnieku deputatu padomem. Propagandejot pretkara idejas un aicinot energiski uzstaties par miera noslegsanu, lielinieki vienlaikus centas mazinat strelnieku uzticibu agrak ieveletajiem LSD nevelamiem parstavjiem komitejas un Iskolastrela, parmetot samierinasanos ar virsniekiem, tapat ak- tivitates apsikumu. LieIiniekus darija uzmanigus 1. latviesu strel- nieku brigades deputatu 5. maija kopsapulces protokola fiksetais: «eQina partijas lieta bez jebkadiem motivejumiem ar Iielu balsu vairakumu tiek peQemta rezoHicia: __ izteikt stingru protestu viI}.a partijas ricibai un propagandai.»2 8i brigade visu aprili atradas pozicijas fronte, kur agitatori ne tik labprat ieradas. Partijas in- tereses profesionalie lielinieki stadija augstak par visu; galu gala par tadam vareja «pielab01» ari puspatiesibas. Tacu atsJ}iriba no viI}iem vairakums strelnieku sineJos terpto LSD biedru kaut ko tadu nevelejiis picl)emt. TadeJ dais labs lielinieku orators strel- nieku aprindas tika zemu ver1ets vai ari, reiz «sasmucejies», par nevainojamu vairs nespeja uzdoties. Paredzot sev velamus rezultatus, lielinieki uzstajas par strelnie- ku komiteju, tapat Iskolastrela parvelesanu. LSD CK iesaistisanas kampaQ3 piesira parvelesanam politiski merl}tiecigu raksturu. Lie- Iiniekiem iegfistot vairakumu komitejas, tas ka strelnieku masu or- ganizacijas parvertas par sis partijas organizacijas piedekliem un politikas istenotajam strelnieku vidii. LSD CK loceklis R. Bauze veltik bija Joti atklats: «Katrs frakcijas komitejas* lemums faktiski bija obligats pulku komitejam un nevienam strelniekam prata ne- naca nepaklauties frakciju komiteju vadibai, jo bo{sevistiskas orga- nizacijas autoritate bija nesatricinama.»24 Tada bija demokratija lielinieku izpratne. Lielinieki tiecas parI}.emt pilniga kontrolc laikrakstu «Brivais Strelnieks». Kads ta raksts bridinaja, ka «eQina.. agitacija ienes apjukumu tautas masas, skalda revolucijas spekus un rada apstak!us, kuri var sekmet pilso.Q.u karu un anarhijas izcelsanos» 25. Pieauga ]aikraksta redakcijas apvainojumi «neitralitate», «izligsana ar burzua- ziju» u. tm!. grekos. Bija zinams, ka strelnieki savu laikrakstu lasa * T.i., pulka komunistiskas frakcijas, citiem vardiem, pulka LSD partijas organizacijas komiteJa. Ta vadija pulka lielinieku kolektiva darbIbu. 76 
daudz labpratak neka lielinieeisko «CiQu», tapec tika gatavota re- dakeijas sastava maiQa. Tik vienkarsi to nevareja panakt, tapec jau- tajumu naeas atlikt strelnieku 2. kongresa delegatu izsl,drsanai. Komunistiskas frakcijas un pulku komitejas afsprieda un izvir- zija kandidatus Iskolastrela jaunajam sastavam. 2 Tika darits viss iespejamais lieliniecisma noteieosas ietekmes panaksanai saja vele- taja izpildorgana. Ilgaku laiku latviesu strelniekiem veltijusi maz uzmanibas, 12. armijas pavelnieciba izdeviga bridi meginaja viQus tomer ie- tekmet. Sakara ar Francijas militaras misijas vaditaja generala M. Zanena ierasanos Riga Esplanade sarikoja paradi. Qenerati teiea kareivigas ronas, kuru ietekmi lielinieki paeentas izjaukt ar svilpieniem un skali izkliegtiem pretkara lozungiem. Tadi politiskas ciQas paI}.emieni tika izman toti i tin biezi. Latviesu strelnieku 2. kongress, kura piedalijas 226 delegati, no- tika Riga no 25. lidz 30. maijam. Kongresu atklaja par ta prieks- sedetaju ieveletais un nesen par kapteini paaugstinatais V. Ozols. Pee formalas kongresa sakuma proeediiras yards tika dots generalim R. Dimitrijevam. 12. armijas pavelnieks bija ieradies, lai paeenstos iespaidot latviesu strelnieku noskaQojumu par tabu kara turpinasa- nai. Isa runa paslavejis latviesus un Latviju, viI}s aicinaja ticet viQam, solot vest pulkus «taisnos celos». Urravas augstajam viesim un or1.<estra izpildita «Dievs, sveti Latvijuh) acimredzot vedinaja uz domam, ka runa vajadzigo iespaidu atstajusi. Tomer pee generala aiziesanas noskaQojums kongresa atri mainijas, un ta turpmaka gaita noriteja jau pee gIuzi cita seenarija. Delegati ar aplausiem pavadija Iskosola un Iskomofa parstavju apsveikuma runas, kas sekoja V. Ozola ziI}.ojumam par Iskolastrela darbibu, bet pietika diviem Petrogradas stradnieku un kareivju pa- domes viriem, tapat kara un jiirlietu ministra A. Kerenska adju- tantam ierunaties par nepieeiesamibu turpinat karu, lai zale saceltos troksnis, atskanetu svilpieni un saucieni, ta ari nelaujot runatajam uzstasanos pabeigt. So notikumu aculiecinieks lielinieks P. Smidre atzina, ka «tada kar1a strelnieki, ja ta varetu teikt, nelikumigi piespieda viQus [Iielinieku idejiskos pretiniekus. -  B.] kluset, jo sapulees vaditajam nebija pa spekam nodibinat kartibu»27. Politiskajiem konkurentiem naeas atzit savu bezspecibu. Kongresa uzklausija ari Iskolastrela daudzo apakskomisiju, tapat Latgaliesu sekeijas ziI}ojumus. Ka izteieas K. Petersons un 77 
A. Zaure, ipasas komisijas izstradato Latvijas autonomijas projektu tuvakajas dienas gatavojas nosfttit Pagaidu valdibai uz Petrogradu. Pee visa spriezot, projekts iegiila sis valdibas lietu aktis. Visilgak delegati apsprieda iekspolitisko situaciju jeb, kii tolaik teiea, «tekoso momentu». Runas par to faktiski iezimeja politiskas eiQas gaitu kongrescl. Attieksme pret koalieijas Pagaidu valdibu bija neviendabiga. Mazinieki internaeionalisti - B. Kalnil}s, V. Rinkuss un K. Kur- sevics - aicinaja sadarboties ar so valdibu. Savdabigu viduseelu meginaja iezimet lielinieks V. Spril}gis, tomer tas nespeja ieinte- reset klausitajus. Virsnieku delegatu aplausus, bet strelnieku lieli- nieku asu pretreakeiju izsauea pulkveza K. Gopera aicinajums izteikt pilnigu uzticibu Pagaidu valdibai. Tulit pee K. Gopera uzstajas LSD CK loeeklis J. Danisevskis. ViQs noteikti noraidija aieinajumus par labu uzbrukumam fronte un uztieesanos Pagaidu valdibai. Runa beidzas ar vardiem: «Pa- gaidu valdiba Krieviju nevar glabt, glabs tikai pati tauta, ja vel ir glabjama.»28 Udzigi apgalvojumi lieliniekiem bija loti raksturigi; viQi medza savas partijas vieta minet tautu, pasiem labi apzinoties teikta jegu. Tekosa momenta apspriesana turpinajas 27. un 28. maija. Pre- teju viedoklu sadursme kara un miera jautajuma atsakas ar jaunu sparu. Runataji biezi aizvirzijas no temas, tadel uzstasanos deba- tes saisinaja lidz 5 miniitem. Ar nokavesanos kongresa ieradies P. Stucka neiztika bez striktas prasibas, ka «jaQem valsts vara savas rokas» 29. Pee viQa uzstasanas delegati J}eras pie rezoliieijas izstradasanas par tekoso momentu. Kongresu iepazistinaja ar 12. armijas padomes pieQemto rezo- liieiju par Pagaidu valdibas atbalstisanu, tapat ar kapteiQa R. Dambisa iesniegto, kas ierosinaja pievienoties Petrogradas stradnieku un kareivju deputatu padomes samiernieeiskajai nostajai. lSD CK rezoluciju nolasija J. Danisevskis. Parrunaja ari citus da- zados strelnieku kolektivos pieQemtos lemumus. Aizklataja balsosana ar zimitem J. Danisevska iesniegta rezolueija saI}ema 194 balsis, V. Dreifelda rezoliieija, kas aicinaja atbalstit Pa- gaidu valdibu - 29 balsis (atturejas viens delegats>.30 Udz ar to LSD CK rezoliiciju pieQema par pamatu turpmakai izstradasanai. 29. maija sede,' ka rakstits protokola, «parlabotu un pa pun- ktiem izstradatu rezoliieiju pieQem ar visam pret 1 un 9 (8 (?» 78 
balsim atturoties»31. Taja Pagaidu valdiba raksturota ka nespeJlga partraukt kara turpinasanu un aicinats «izlietot visus iespejamos un nepieciesamos lidzeklus Krievijas glabsanai no saimnieciska sa- brukuma un kontrrevolucijas uzliesmojuma». Rezolucija bija aizsta- vets lozungs par visas varas nodosanu stradnieku, kareivju un zemnieku deputatu padomem. 32 Nav ne varda par brivibu Latvijai un His tautai. Sis rezoliicijas pieQemsana bija noteicosais Iielinieku panakums strelnieku 2. kongresa. Kongresa pedeja diena ieveleja Iskolastrela jauno sastavu - 50 loceklus. Ieveleto vidii bija tikai 6 virsnieki - pieci praporsciki un stabkapteinis A. Zaure. Jau minetais R. Bauze apliecina, ka jauna Iskolastrela sastavs ticis <<izsJ.<.irts delegatu - partijas biedru ap- spriede, ko 14. maija [27. mai pee jauna stila. - V. B.] vakara sasauea Organizacijas komiteja» 3. «Brivajam Strelniekam» lielinieki izvirzija prasibu darboties «padomes platforma» un piespieda to pa- klauties. Sakara ar to laikraksta redakciju tuvakaja laika atstaja M. Skujenieks, F. Menders, A. Kroders u.c. «veca kursa» atbalsti- ttiji. Gatavibu palikt izteica tikai A. Peine (velak J. Sudrabkalns>. Latviesu strelnieku 30. maija rezoliieija, ko tolaik pazina ka 17. maija (pee veca stiIa) rezoluciju, loti parsteidza un satrauca latviesu sa biedribu. «Parsteidzosa vests» - ta to raksturoja «Bal- tijas Vestnesis»,34 lidzigu vertejumu sniedza citas avizes, nevai- roties no asiem parmetumiem un pat nievam. Kaut ari uztrau- kums bija saprotams, tamlidziga izturesanas nebija labaka reak- cija, jo radija strelniekos iecirtibu, uzspeletu braviiru un spitu. Neviens pilsonibas laikraksts pirmajas nedeJas pat nemeginaja nopietni anaIizet, kapee ta noticis, kadi apstakli to izraisijusi un sekmejusi, ko darit, lai stavokli labotu. 4. Vidzemes pulka virs- nieks A. Plensners savas atmiI}.as noradijis, ka strelnieku pulkos pretlielinieciskai agitacijai palikusi tikai strelnieku politiski un na- cionali apzinigiika dala, galvenokart virsnieki (ar maz iZI}.emu- miem) un strelniekos iesaistita inteligence rakstnieki, zurnalisti, makslinieki, jaunie zinatnieki u.tml., turklat si «pret- darbiba lielinieku organizetai kolektivai darbibai sakuma bija tikai individuala, bez ideologiskas un organizatoriskas saistibas, pee ikviena pasa spejam, prasisanas vai gribas darboties» 35. Ta nu tas bija. Lie1inieki, protams, nelaida garam izdevibu pa vienam nostumt mala vai izrel,<inaties ar siem atsevisl,<ajiem cinitajiem. To viQi darija bez jebkadas sentimentalitates. 79 
Spriezot pee dazadam talaika lieeibam, liela data latviesu strel- nieku 2. kongresa delcgatu un vairakums datu personalsastava vis- maz sakuma isti neapjauta, kas tad bija notieis. Uzstajoties pret ieilguso karu un Krievijas Pagaidu valdibu, prasot varu nodot stradnieku un zemnieku (Vidzeme - bezzemnieku), ka ari kareiv- ju padomem, viI}.i gluzi nemanot bija iepinusies lielinieku izmestaja tikla. Protams, ar ko tas viss beigsies gan pasiem strelniekiem, gaD tolaik liela mera kreisi orientetajai latviesu tautai, neviens pee labakas gribas nevareja pateikt. Par launpratigiem meliem lielinieki nosauca pilsoniskas preses parmetumus far viQu saistibu ar «vacu agitaeijas noliikiem un viI}u samaksam»3 . Latvija tam pamatojumu biitu griiti atrast, toties par V. eQina un viQa domubiedru at- griesanos Krievija pee earisma krisanas ar Vaeijas speeialo dienes- tu palidzibu sakrajies pietiekami daudz apstiprinosa materiala,37 lai to vienkarsi noliegtu. J a unieveletais Iskolastrels uz pirmo sedi pulcejas 31. maija. Pee LSD frakeijas ieteikuma tika kooptets kapteinis V. Ozols, kuru saja posteni tulit pat icveleja atkartoti. Bezpartejiskais virsnieks* lieliniekiem bija loti noderigs aizsegs. Tiesa, V. Ozols atteicas uz- Qemties atbildibu par Iskolastrela darbibas idejisko pusi, par kuras nostiprinasanu strelnieku vidii vajadzeja rupeties ieveletajai 9 cil- veku agitaeijas komisijai, kam pies1,<ira kooptacijas tiesibas. Sis tie- sibas nekavejoties tika izmantotas, papildinot komisiju ar strelnieku Zal,<i, tapat J. Danisevski un mazinieku P. KalniQu. Paliek ie- spaids, ka lielinieki bija nobazijusies par pretagitaeiju latviesu strelnieku da!as sakara ar 30. maija rezoliieiju. Bija saQemti pir- mie protesti un vareja sagaidit eitus. Tadel uz strelnieku sapuleem nosfi tija agitatorus rezolueijas izskaidrosanai. Tada veida Iskolastrels ar priekssedetaja aktivu lidzdalibu kluva par galveno LSD batstu latviesu strelnieku pulkos. Tas liela mera noteica lielinieku izvirzisanos par izsl,<iroso politisko speku neoku- petajii Latvijas data. La tviesu strclnieku sekosanu lieliniekiem dazadi politiskie un sabiedriskie speki ar retiem iZI}.emumicm verteja nosodosi. Ilgi ne- mitej5s birt parmetumi, pat draudi. Strelniekus zakaja gan par uz- pirktiem vaeu agentiem, gan nodevejiem utt. Pilsoniskas avizes *Pilnigi precIzu zinu par to gan nay, toties neapsaubnma ir V. OzoIa turpmaka saistIba ar paoomju slepcrio iJienestu, par ko gan maz kas vel zinams. 80 
aicinaja tautu nosodit lielinieku apmatos strelniekus. Dazadas or- ganizacijas un atsevisl,<as personas partrauca produktu, naudas lidzeklu u.c. sfitijumus viI}.iem. Valsts domnieki J. Goldmanis un J. Z.1litis ieminejas par nepaklausigo pulku izformesanu. 38 Velak izskaneja ari realaki notikusa vertejumi, kfi, piemeram: «Tas ir latviesu pilsonisko aprindu greks, viQu politiska neattistiba.»39 Un ko bija darijusi Latviesu Zemnieku savieniba, lai ietekmetu strel- niekus? Neilgi pirms latviesu strelnieku 2. kongresa slegsanas kada tas biedra* apsveikums liecinaja ka par neinformetibu, 1a ari par sis partijas vienaldzibu izsl,<.irosaja bridi. Spriezot pec kongresa protokoliem, so forumu ignoreja radikaldemokratiska, demokratiska u.c. partijas. Visneatlaidlgak pret 30. maija rezoliiciju uzstajas latviesu virs- nieki. ViI}.uS iedvesmoja nenogurdinamais 1. brigades komandieris pulkvedis K. Gopers. 1. jiinija K. Gopers sasauca brigades virs- nieku un kara laika ieredI}.u sapulci. Tel lema turpinat uzstasanos pret 2. kongresa lieliniecisko rezoliiciju. Data virsnieku tomer iz- turejas nogaidosi un protesta akcijas neiesaistijas, ka, piemeram, 5. Zemgales pulka komandieris J. Vacietis. Patvaldibas laika cietis par atklatibu un demokratismu, viQs centas ieklausities strelniekos, izprast viQu nostaju un notikumu vertejumus, kas nepavisam ne- bija viennozimigi. Daudzas rotas un komandas notika sapulces, tika pieQemtas protes1a rezoliicijas publicesanai «Brivaja Strelnieka» u.c. preses iz- devumu slejas. Lielinieku agitatori atkal un atkal skaidroja reZQ- liicijas nozimi un uzdevumus, nesaudzejot «nacionalistus» un «izlIdzejus». Skaitot tikai laikrakstos publicetos protestus, pret 30. maija re- zoliiciju nostajas kadas desmit lielakas vai mazakas latviesu strel- nieku vienibas - rotas, komandas, atsevis1,<as grupas. Nepavisam nevar apgalvot, ka protestejusi tikai vai galvenokart aizmugure se- dosie, jo «visstiprako protestu» izteica divas tresdalas no 1. Dau- gavgrivas latviesu strelnieku pulka izliiku komandas viriem un 5. Zemgales pulka mazinieku internacionalistu grupa, kas turklat velejas, lai «Brivais Strelnieks» ka «visu strelnieku organs ari uz prieksu paliktu brivs, t.i., lai viI}.a slejas biitu pieietamas visam partijam un virzieniem, jo ta ir varda brivibas elementara prasi- . Kongresa protokola vil}a uzvards nay minets. '" 81 
ba» 40. Bija gadijums, kad iesniegtais protests tika atsaukts, jo protestejosajiem izradijas nepareizi izskaidrots sis rezoliicijas teksts. Nomanami lielinieku piiliQi prese publicetajiem protestiem organizet citu sis vienibas strelnieku atbalstitu atsaukumu. Sakara ar «Briva Strelnieka» redakeijas mail}u (laikraksts K. OzoliI}a- Tomasa vadiba k}uva izteikti licliniecisks) sadu darbibu nekas nekaveja. Tapat par LSD Iielinieku organizetiem materialiem ir uzskatamas daudzas strelnieku iesiititas un «CiQa» vai «Brivaja Strelnieka» ievietotas vestules un korespondences par 2. kongresa rezoliieiju un lemumu atbalstisanu un pilsoniskas preses ieQemto pozieiju nosodisanu. Sa- protams, pee tik daudz gadu desmitiem to pieradit ir griiti. Ko- mentejot Rigas Sabiedrisko organizaciju padomes kons1atejumu, ka latviesu strelnieku 2. kongresa galvena rezolueija neatbilst latviesu tautas uzskatiem un pieI}.emta agitatoru iespaida, pret to versas ar naiviem skaidrojumiem un sofismiem. Ta, piemeram, «Brivaja Strelnieka» apgalvots; ka «strelnieku briva doma ir revolueionaras demokratijas doma un lidz ar to vil}u pasu doma» 41 . Tacu izradijas, ka tik daudzus satraukusi rezolueija nay lidz galam izdomata, un lieliniekiem japasteidzas ar labojumiem. Rezo- liicijas «idejiskajiem» punktiem nacas pievienot ar cetriem apaks- punktiem papildinatu divpadsmito, kas ieguva «taktiskas puses» apzimejumu. Sis punkts aplieeinaja apQemsanos sekot Krievijas de- mokratijas vairakumam un revolucionaras armijas izpildorganiem, gatavibu attureties no bralosanas, izpildit Pagaidu valdibas rikoju- mus, «eik talu viQi saskan ar revolucionaras demokratijas vairaku- ma merl}iem» 42. Tadejadi tika pielauta zinama atkapsanas. Preteja gadijuma grfiti biitu izvairities no briestosa konflikta, kas lielinie- kiem tad vel nebija velams. Idejiska rakstura ciniI}.i ap 30. maija rezolueiju turpinajas lat- viesu strelnieku 3. kongresa laika, kas notika 9.-12. jiinija. Citu 12. armijas datu, to skaita ukrail}u, polu, lietuviesu, igaul}u un musulmaQu kareivju parstavju, ierasanas izraisija dedzigas parrunas un stridus par tekosa momenta vertejumu un iekspolitiskas attis- tibas perspektivam. Pee tris dienu energiskam diskusijam 30. maija rezolucija aizklata' nobalsosana savaea 185 balsis, pret balsojot 75 un 1 atturoties. 43 Tatad pretinieku rindas bija ievero- jami pieaugusas. Izskaidrot to tikai ar virsnieku kuplako skaitu, kii tas darits lidz sim, nevar, jo kongresa piedalijas tikai dazi desmiti virsnieku. 82 
Strelnieku un virsnieku attiecibas neparprotami saaslnaJas. Lie- linieki tas vienkarsoti apzimeja ka sl,driskas pretrunas, lai gan ne- triika virsnieku - kalpa delu pat starp pulku komandieriem (J. Vacietis, A. Lielgalvis, K. Berl.cis) , bet strelnieku vid ii - saimniekdelu un «istu burzuju». Virsniekus un strelniekus sl.<ira galvenokart domstarpibas separata miera, Pagaidu valdibas un bra- losanas vertejumii, virsnieki pieprasija partraukt Iskolastrela un «Briva Strelnieka» izversto sauri partejisko, t.i., lieliniecisko agita- eiju. 44 Pee latviesu strelnieku 3. kongresa virsnieku parstavji no lidz- dalibas Iskolastrela izvairijas. N epametot pulkus, tiidi virsnieki ka P. Dardzans, S. Staprans, V. Skrabe, E. Ramats u.c. oponeja lie- liniekien1. Tas bija visai sarezgiti, jo speki izradijas nevienadi. Is- kolastrels Qapildinajas, kooptejot priva tpersonas - gandriz tikai lieliniekus. 45 Tika nomainlti latviesu strelnieku parstavji 12. armijas Iskosola, jo iepricksejie neatbalstija 30. maija rezoliiciju, neicradas sniegt parskalu IskolastrcIam par savu darbibu. ViQu vieta ievcleja lieli- nieku praporsciku P. BruI}inieku un tris strelniekus. Triikst ziQu par jaunievelcto parsUivju darbibu. Visticamak, ka, saasinoties Is- kolastrela un Iskosola attiecibam, viQu lidzdaliba 12. armijas pa- domes izpildorgana bija visai nosacita. Nekas ncbija iznacis no gatavotas latvicsu strelnieku bataljonu Organizacijas konlitejas revizijas, kas izradijas iestregusi. Revizijas komisijas klusesana lika domat, ka «izkliegtas nepareizibas ar Hi- liiku rcvlziju neapstiprinas»46. Pagaja nede)as un mcnesi, bet re- vizijas rczul ta 1i pa lika neapkopoti un ncpubliceti. Lai gan Iiclinieki noliedza viQu revolucionaro ideju demoralize- joso ictcknli, dZlve liccinaja pretejo. 12. armijas citu datu pievie- nosanas la tvicsu s trelnicku politiskajai pozicijai izradijas saistita ne tik daudz ar rcvolucionarizesanos, cik demoralizesanos. Satraukta armijas pavclnieciba siika apsvcrt iespeju izvest abas latviesu bri- gades aizmugure un atbruQot.* Tacu no tit nekas neiznaca, jo at- bruQosanu ncpicliiva citu karaspcka daJu atbalsts latvicsu strel- niekienl. * Savulaik I1osodijusi latviesu strClnieku batalionu organizesanu kii noziegumu pret tautu, lieJinicki nebiit nebi ja noskal)oti so noziediigo soli labot un iclaut lalvicsu strelnieku dalu albnlllosanu Uil izformcsanu, jo nn jau pasi izradijfis ieintcrcSCli to izmantosana prolctarifi ta', parcizfi k, sa vas partijas, intcrcses. 83 
3. Mes neiesim uzbrukuma! Krievijas Pagaidu valdibas pirma sastava aizstasana ar koalicijas kabinetu neradija nekiidas nopietnas izmaiQas valstisko struktfiru darbiba. Lai gan labi bija redzams, ka milziga valsts turpina karu ar pedejiem spckiem, kuri visai driz draud izsikt, tika planoti nevis aizsardzibas pasakumi, bet gan vairakkart atlikta plasa uz- brukuma operacija krievu-vacu fronte. Palidzot sabiedroto lielval- stirn, Pagaidu valdiba acimredzot Ioloja ceribas tikt pie uzvaretaju pirag dalisanas. Augstaka virspavelnieciba ar uzbnlkumu saistija ari aprel,<inus panakt vismaz daleju karaspeka «atveselosanu».. 1917. gada vasaras sakuma gatavosanas uzbrukuma operacijai sasniedza kulminaciju. Pierunat kareivjus doties uzbrukuma izbrau- ea atbildigi augstako stabu darbiilieki, domnieki, mazinieku un eseru agitatori, pat ministri. Rigu' un Daugavpili apmekleja kara un jiiras ministrs A. Kerenskis, sabiedroto lielvalstu militarie par- stavji. 12. armija augstajiem viesiem nekada dailruniba nelidzcja, daudzas karaspeka dalas neslepa noraidosu attieksmi pret gatavoto uzbrukuma operaciju. No latviesu strelnieku apmeklesanas uzbru- kuma agitatori izvairijas, drosi vien tadel, ka necereja viQus ie- tekmet. N ekas tacu nebija iznaeis ari no trieeiena jeb «dzclzs rotu». organizesanas latviesu dalas. Pavelniecibas un dazadu inspicetaju rosisanas satrauca karaspe- ka dalu personalsastavu, kas saprata, ka uzbrukums sagadas jau- nus lielus upurus. Karaviru noskaQojumu prasmigi izmantoja lielinieki, energiski agitejot pret 'gatavoto operaciju. 1. jiilija LSD lielinieki noorganizeja stradnieku un kareivju demonstracijas Riga, Cesis, Valmiera, Valka u.c. Latvija ar pretkara Jozungiem un pa- velniecibas aktivitates nosodijumu. Lai ari fronte bralosanas nebija partraukta, latviesu strelnieki pozicijas ieveroja nepieciesamo kartibu un disciplinu. Tomer vareja just, ka pee katras aizmugure pavaditas kartejas atpfitas disciplina pavajinas. Ilgiika uzturesanas talak no frontes par to liecinaja it uzskatami. Dazu labu reizi strelnicki apstrideja ari pulka komitejas lemumu un atteicas doties uz pozieijam. 47 Saasinati viQi uztvera netaisnigus rikojumus un piespiedu pasakumus, bet bija gadijumi, * T.s. naves jeb triecienvienibu organizesana tika siikta 1917. gada pavasari noliikd morali ietekmet karaspeku. No latviesu strelnieku daJam tikai 1. Daugavgrivas pulka izveidojas nelicla «dzclzs rota, kas driz tika izformeta. 84 
kad iecirtas bez redzama iemesla. Kad 5. julija pirmajos ieraku- mos pec krietna partraukuma ieradas 2. Rigas pulka 2. bataljons (1. bataljons palika gadat par kartibu Riga), ta strelnieki dienesta pienakumus veiea loti pavirsi. Menesa laika 123 strelnieki patvaligi devas «brlvsoli», konflikti ar virsniekiem discipllnas del izcelas eits pec cita. Pulka konliteja neko nopietnu neuzsaka visa ta noversa- nai. Pavirsi tika glabati ieroci, un parbaudes radija, ka daudzas sautenes netiek tiritas. 48 Agrak latviesu strelnieku pulkos ieroci vienmcr atradas priekszimiga kartiba, tadel sl.det gluzi saprotams virsnieku satraukums par so nolaidibu. Vel slikHiks likas stavoklis Latviesu strelnieku rezerves pulka. Gan ar, gan bez iegansta macibas taja vai cita rota tika par- trauktas uz isaku vai ilgaku laiku. «Rezerves pulka 14. rota ma- cibas netiek izvestas ,» ziQoja kiids sis rotas virsnieks par jiilija otro pusi. «Kad izgajam uz sausanas macibu, piedalijas tikai ap 50 ci1veku. Izsava 25 patronas un ar to sausana bija pabeigta. Registracija tika darlta rotas kanceleja.» 49 Papildinajums aktlvajiem pulkiem tika gatavots jfttami bezatbildigak. Toties idejiska ziI}.a re- zerves pulka strelniekus apstradaja jo pamatigi; par to pariipejas LSD lielinieki, kuru pozicijas pulka bija loti specigas. Galu gala Iskolastrels bija spiests iejaukties un izveidot ipasu komisiju, lai ta kopa ar pulku komitejam un kODlandieriem izstradatu maelbu programmu. 50 Biitisku uzlabojumu panakt tomer neizdevas. Uz aiz- radijumu par apmacibu nepieciesamibu strelnieki parasti atgadinaja daudzas rezolucijas kara un miera jautajuma, ar tam piesedzot nevelesanos, viQu izpratne, lieki liet sviedrus. Rezerves pulka lielinieki bija ne tikai rosigi agitatori, bet ari ak- tivi bezzemnieku padomju organizetaji. Kad pee LSD ierosmes Vidzemes apriQl,<os sakas agrara jautajuma risinasana atbi1stosi sis partijas noradijumiem, citiem vardiem, muizu konfiscesana, lauk- stradnieku streiku organizesana, Iskolastrels un Latviesu strelnieku rezerves pulka komiteja nepalika noverotajos. Kant ari sis process tad aptvera vel tikai nelielu datu no muizam, ar so ricibu lielinieki ieguva daudzu bezzemnieku un bezpartejisko strelnieku simpatijas,51 jo tie bija, kaut patvarigi, tomer konkreti soli gadsimtu netaisnibas labosana, kamer Latviesu Zemnieku savienibas piedavatais zemes ie- pirksanas variants bezzemniekicm vienkarsi nebija pa kabatai. Tiecoties but visaptveross, aizvien izpliidusaks un smagnejaks kluva Iskolastrels. Veidojas ar to saistits vesels birokratiskais 85 
aparats. Iskolastrela prezidijam bija paklauta kanceleja un kase. Daudz bija komisiju un apakskomisiju - saimnieeibas, redakeijas, ricibas, agitacijas un juridiska, Latgaliesu sekeija, parstavnieciba Iskosola un 12. armijas Nacionalaja bloka (tas aptvera dazadu tautibu kareivju organizacijas), Petrogradas stradnieku un kareivju padome, Viskrievijas zemnieku deputatu kongresa un Viskrievijas stradnieku un kareivju deputatu padome. Vel bija statistiska ko- misija, vietejo lietu komisija, revizijas komisija un Ekonomiska biedriba. Pie Iskolastrela skaitijas simfoniskais orl,<estris (34 cilve- ki), dubultkvartets (10 cilveku), aktieru pulciQs (9 cilveki) ,52 tapat Kara muzejs. Iskolastrels turpinaja skaitliski augt, jo plasi izman- toja kooptacijas tiesibas. Pec vienam ziQam, 1917. gada julija tas pulceja ap sevi kadus 150 LSD lieliniekus. 53 Tiem savukart kii paligi, katra ziQa vismaz poteneiali, japieskaita pulku, rotu un ko- mandu komitejas, komunistisko frakciju locekli. Jiilija vidii izraisijas jauna Pagaidu valdibas krize un tfilit ari streiki, mitiQi un stradnieku un kareivju demonstracijas Petrograda, tapat Maskava. «Brivais Strelnieks» saka kampaQu par visas varas parQemsanu padomju rokas. Asinis Petrogradas ielas lielinieku uz- stasanas rezultata tikai saniknoja viQu lidzbiedrus no LSD. 18. jfilija Riga visu socialistisko partiju un organizaciju sede, piedaloties A. Priedkalnam un Pagaidu valdibas ieceltajam 12. armijas komisa- ram A. Dibua, lielinieki - virsnieks A. Ribe un J. Danisevskis - prasi!a varu nodot padomem, iziet ielas un atbalstit petrogradie- sus. 5 Nakosaja nakti uz Marijas (tagad A. Caka) un Stabu ielas sHira izraisijas sibiriesu un latviesu strelnieku bruQota sadursme ar «naves bataljonu». Latviesu strelnieki saja sadurme visuma neitrala laikraksta <Jaunais Vards» skatijuma paradijusi sevi «ne no labas puses»55. Protams, sadas sadursmes, kuras atkartojas, nebiit nebija tik vienkarsi konsta tet patieso aizsaceju. 12. armijas pavelniecibas spejas piespiest paklausit padoto ka- raspeku bija jiitami sarukusas. Vispinns nacas atteikties no domas iesaistit annijas dalas uzbrukuma operacija, pee tam ari atmest ieceri par vacu poziciju demonstrativu apsaudi ar artileriju. 56 At- lika samierinaties ar karaspeka pausto gatavibu palikt ierakumos. Turpmak armija operativo darbibu saistija tikai un vienigi ar aiz- sardzibu. Pee nedelas sasaukta fronsu virspavelnieku apspriede konstateja kareivju vispareju nevelesanos uzbrukt un aktivi cinities. Ziemelu frontes pavelnieks V. K}embovskis latviesu strelniekus rak- 86 
sturoja ka ar lieliniecisma baci1iem «visvairak inficeto elementu» 57. Ari viI}.am vajadzeja atzit savu bezspecibu panakt noskaQojuma mail}.u karaspeka. Qeneralitates un Pagaidu valdbas iecirtiba turpinat karu par katru cenu tika pielidzinata Krievijas upuresanai par uzticibu sa- biedrotajiem. 58 Kara turpinasanu prasmigi izmantoja lielinieki, pa- kapeniski noskaIJ.ojot pret Pagaidu valdibu un armijas vadibu, pret visu vel maz izmainito veeo kartibu aizvieo plasakus iedzivotaju slaQus un miljoniem kareivju. Saja ZiQ3 LSD lielinieki guva vis- lielakos panakumus. 24. jiilija pec viQ.u iniciativas sasauktaja lat- viesu strelnieku u.c. 12. armijas datu parstavju sanaksme lika pamatus «kreisajam blokam», kurs sakuma apvienoja 17, bet pec nede1am trijam - jau 28 pulkus. 59 y.enerali ar so bloku gala netika. Atjaunojas runas par latviesu strelnieku izformesanu. Iskolastre- la parstavji V. Ozola vadiba devas uz Petrogradu, lai Kara mi- nistrija reizi par visam reizem noskaidrotu so jautajumu. Izradijas, ka pavele par latviesu strelnieku datu izformesanu nay dota,60 un to neviens pat negrasoties darit.. Spriedze uz laiku mazinajas. Ziemelu frontes stabs, samierioajies ar pasivo aizsardzibu 12. armijas fronte, deva rikojumu atvilkt karaspeku no Naves salas. To izdarija nakti no 27. uz .28. jiiliju, slepus evakuejot Naves salas aizstavjus uz Daugavas labo krastu. Pasivai aizsardzi- bai Naves sala nekadas prieksrocibas nedeva, bet pretinieka uz- brukuma gadijuma seit atradusies karaviri kristu par upuri parspekam. Pakapeniski par 12-15 km atvilka stipri izvirzito 12. armijas labo sparnu Rigas jiiras lica piekraste, saisinot aiz- stavamo fronti un konsolidejot spekus vairak vienuviet. Lieki abos gadijumos meklet nodevigu ricibu, par kuru runas izraisijas velak, bet oe karaspeka atvilksanas laika. Ka parasti, lieIinieki troksni sacela tad, kad tas viI}.iem bija izdevigi. Tuvojas latviesu strelnieku 4. kongress, un nacionali noskal}otie latviesu virsnieki privata apspriede Riga 1. un 2. augusta beidzot meginaja vienoties par turpmako ricibu un attieksmi pret Iskola- strelu. Spriezot pec protokola, ta varbiit bijusi praporsciku inicia- 1iva, kas pee dienesta pakapes vecakos virsniekus, visai iespejams, aizskarusi. Ar novelosanos ieradies pulkvedis K. Gopers, viens no apspriedes organizatoriem, tacu, Iiekas, pabijis taja neilgu laiku, jo Vil}3 uzstasanas protokola nay fikseta. 87 
Apspriedi atkHija kapteinis R. Dambitis, bet tas vadiba velesa- nu rezultata tika uzticeta stabkapteinim A. Zaurem. Ar plasaku zil}ojumu par stavokli latviesu strelnieku pulkas uzstajas prapor- sciks S. Staprans. Starp citu, viQs atzimeja, ka no pulkiem uz citam dalam aiziet ar lielinieku iedibinato kartibu un uzskatiem neapmierinatie strelnieki, minot, ka kadu no pulkiem atstajusi 400 cilveku. Vairaki runataji noradija uz bralosanos ar vaciesiem, kas joprojam turpinajas, gandriz visi kritizeja Iskolastrelu un «Brivo Strelnieku». Nedaudz at s J,<.i rigs bija virsnieka J. Gregora teiktais: «Es neuzstajos pret izpildu komiteju, tikai pret lieliniecis- ko virzienu.» - «Mums jasak organizeties un dibinat nacionalu organizaciju,» aicinaja podporuciks E. Ramats, ka piemeru minot polu, lietuviesu, ukrail)u un igauQu karaviru apvienibas 12. armija. ViQam pievienojas rezerves pulka podporuciks K. Svede, uzsverot nepieciesamibu to radit ka pretsparu Iskolastrelam. 61 E. Ramata icteikums tulit pat dibinat sadu organizaciju tomer nesaQema va- jadzigo atbalstu. PieQemta rezoliicija paredzeja virsnieku atsauksa- nu no Iskolastrela, ka ari pieprasija radikali mainit «Briva Strelnieka» politisko virzienu vai avizi slegt. Tika ieteikts izveidot centralo latviesu kareivju nacionalo organizaciju, «kuras galvenai darbibai un mer1}im jabiit - Latvijas demokratiskas iekartas no- dibinasanai, latviesu nacionalo un kulturalo merJ,<.u realizesanai un ciesu sakaru uZQemsana ar parejiem latvju kareivjiem krievu pul- kos»62. Daudz laika jau bija zaudets, turklat paliek iespaids, ka vairakums sapulcejusos virsnieku bija noskaQots nebut ne energis- kai ricibai. Picredzejusiikajiem latviesu virsniekiem aizstavct nacionalas ide- jas loti trauceja tas apstaklis, ka ilgo dienesta gadu laika, uztu- roties talu no dzimtenes un latviskas vides, viQi pasi bija piesavinajusies krieviskas ierazas, biezi ari do,nasanas veidu. Triika zinasanu tautas vesture, parazas un kultiira, lai s.petu uz- .. statics un parliecinat strelniekus. Iniciativs un autoritativs nacio- nii]politiis pretlielinieciski noskaI}.oto virsnieku vidu neatradas. 1917. gada 3. augusta, kad Riga sanaca latviesu strelnieku 4. kongress, pilseta bija diezgan nemierigi. Pa ielam jadeleja ka- zaki. Ar siem aizmugures «varoQiem» strelniekiem bija diezgan sa- spiletas atticcibas. «Brivais Strelnieks» todien publiceja P. Stuckas rakstu «Vienigi veleti virsnieki!», likdams saprast, ka jaieQem stin- gra nostaja pret virsniekiem. Pasiem strelniekiem gan noradijums 88 
likas priekslaicigs, tomer lielinieki P. Stuckas saukli neaizmirsa, un nepagaja iJgs laiks, kad latviesu pulkos sakas propaganda par visa komandejosa sastava velesanam. To uzdeva veikt rotu, ko- mandu un pulku komitejam. 63 Tiida veida lielinieki gatavojas at- brivoties no nevelamajiem virsniekiem, kuri bija palikusi pulkos. Strelnieku kongresu ieradas sveikt paris 12. armijas ukraiQu kareivju un viens musulmaQu parstavis. «Vieniba speks.. Bez brf- vas Latvijas nebus brivas Ukrainas un otradi,» skaneja solijums abpusejai solidaritatei. Visi runataji, ari kongresa delegati, uzsvera tautu pasnoteiksanas principa ieverosanas nepieciesamibu. Divi lat- viesu kareivji bija atvedusi sveicienus no 3000 tautiesiem Ruma- nijas fronte. Kongresa turpinajuma lidzigas emoeijas radija Latgaliesu sekcijas ziQojums par eentieniem panakt Latgales pievie- nosanos parejai Latvijai. Tika lemts par Iskolastrela sadarbibu ar 12. armijas N acionalo bloku, delegejot tris parstavjus, to skaita vienu no latgaliesiem. 64 Vareja jaust, ka tautu pasnoteiksanas lie- tas strelnicku delegatiem tuvas un saprotamas. Ar plasu runu uzstajas Pagaidu valdibas ieceltais 12. armijas komisara paUgs V. Voitinskis, nosodot bralosanos un aieinot no- stiprinat fronti. Vairaki delegati, iIgu un troksQainu aplausu sveik- ti, apgalvoja, ka vaeu karaspeka uzbrukuma gadijuma latviesu strclnicki izradis visniknako pretestibu. Kapteinis V. Ozols atzina par vajadzigu piebiIst: <<.1 asper nekavejosi soli pie frontes stiprina- sanas. Kaujas paveles jaizpilda bez iebilduma..}) 65 V. V oitinskis, par sadu atbalstu parsteigts un apmierinats, solija riipeties un pa- nakt dazadu nebiisanu noversanu, kas bija saistitas ar komande- josa sastava ricibu vai nostaju. Izbraukums uz pozieijam viQa kongresa giitos iespaidus apstiprinaja. - Pee parrunam ar kazaku piirstavjiem izdevas noverst bruQotas sadursmes Rigas ie)as. Lielinieciskais kongress vel pieQema lemu- mu Rigas pilsetas donles velesanas 26. augusta balsot par LSD kandidatu listi. 66 Strelnieku vieta izvele bija izdarita, un vil}ieWl galvu lauzit nevajadzeja. Tads bija kartejais «patiesas» demokrati- jas apliecinajunls. Kongresa pedeja diena pee praporscika N. Til- liba priekslikuma tika nolemts l..atvijas autonomijas lieta pievie- noties Rigas stradnieku deputatu padomes rezolucijai. 5i 1917. gada 3. augusta «Brivaja Strelnieka» publieeta rezolueija paredzeja nekavejoties erties pie Latvijas politiskas autonomijas projekta iz- stradasanas un istenosanas. 89 
Autonomijas jautajums atkal tika cHats dazadas instances, un 12. augusta Riga pee Vidzemes Pagaidu zemes padomes iniciativas sasauca dazadu sabiedrisku un revolucionaru organizaciju parstavju konferenci. LSD lielinieki no lidzdalibas konferenee atturejas, gan neliedzot partijas biedriem piedalities kel citu strukturu parstavjiem, drosi vien, lai saglabatu ietekmi dazados iedzivotaju slaQos. Pavisam ieradas 52 balsstiesigi delegati; Iskolastrelu parstaveja 8, Latgaliesu sekeiju - 5. 67 Preses sniegtas skopas zil}as diemzel nedod iespeju komentet viI}u izturesanos konferenee. PieQemta rezolucija atgadinaja latviesu tautas pilnigas pasnoteiksanas tiesibas un visu Latvijas no- vadu apvienosanas nepieeiesamibu, pauda noteiktu parlieeibu, ka Latvijai jak)iist par politiski autonomu vienibu. Krievijas demokratis- kaja republika ar savu likumdosanu, izpHdu, tiesu varn un saeimu. Iesniegto priekslikumu apkoposanai tika nolemts pie Vidzemes Pa- gaidu zemes padomes izveidot paplasinatu autonomijas komiteju. 68 Tas pirmo sedi uzticeja sasaukt minetas padomes valdei. Latviesu strelnieku 4. kongress nelika saubities, ka lieIinieki noriipejusies ne jau par Latvijas apvienosanu un autonomiju, bet gan par fronti un karaviru disciplinu. ViQi baidijas pie{aut armijas pilnigu sabrukumu, tas parversanos par dezorganizetu piili. Iespe- jama vaeu karaspeka uzbrukuma apstaklos kareivjus aicinaja sa- klaut rindas, uzturet apzinigu «revolucionaru» disciplinu, but gataviem izradit ienaidniekam stingru pretestibu. Krievu karaspeku Dienvidrietumu fronte piemeklejusi katastrofa k1uva par nopietnu bridinajumu. Tadel tika uZl}emts «jaunais kurss» 69, kas faktiski iz- rieteja no 30. maija rezolucijai pievienota 12. punkta. Sados ap- stak10s Iskolastrels 21. augusta vienbalsigi lema turpinat blo1,<e- sanos ar 12. armijas Naeionalo bloku, gan «tikai nacionalaja jau- tajuma». Tris Iskolastrela parstavji - N. TUlibs, A. Rostoks un S. Kambala - devas uz Krievijas mazo tautu parstavju kongresu Kijeva. Tobrid P. Stuckam pietika nekaunibas demagogiski bridinat la1viesus no jauna sovinisma,70 kas bija pilnigi nevajadzigi un lieki. LSD vadiba, liekas, baidijas, ka naeionalo un autonomijas lietu de) tas ietekme var negaidot sarukt. Ka to jau vareja sagaidit, pirmajas visparejas un tiesajas domes velesanas Riga uzvareja LSD. Uzvaru liela mera nodrosinaja ka- reivju sine)os terptie veletiiji un pilseta patverusies galeja triikuma nonakusie Kurzemes begJi. Cik no vil}iem bija saistiti ar Rigu pirms kara un veliik, var tikai minet. 90 
Vasaras beigas palielinajas plaisa un nesaskal}as starp latviesu pulku strelniekiem un virsniekiem. Pulkos palika galvenokart tie virsnieki, kuri iecietigak verteja notiekoso, uzskatot, ka juku lai- kiem reiz jabeidzas. Daza laba pulka vai bataljona komandiera au- toritate, balstita uz pieredzi, zinasanam un strelnieku psihologijas izpratni, cieta maZe Tiesi sajas dalas vislabak saglabajas disciplina un kartiba. Atsiriga bija nepiekapigi noskaQoto virsnieku izture- sanas. 18. augusta data no siem virsniekiem nodibinaja Latvju ka- reivju nacionalo savienibu (LKNS>. * Taja lidz ar virsniekiem iesaistijas ari strelnieki. Savienibas izpildkomiteja, ko paris menesu velak apstiprinaja 12. armijas stabs, bija ievelcti A. Kroders, E. Ramats, S. Staprans, N. Strunke, A. Plensners, A. Kocil}.s, A. Zaure, J. Akuraters, J. Porietis, E. Virza, V. Tone, A. Ubans, R. Suta, F. VitoliQs u.c., pavisam 20 cilveku. 71 Netriika tadu, kuri nevareja izsl.drties, ko pasakt, vai domaja rikoties uz savu roku. Tacu tad naca notikums, kas visus 80S sarezgijumus it ka nostiima mala, un strelnieki un pulkos palikusie virsnieki uz bridi atkal jutas ka viena saime. 4. Pie Mazas Juglas 1917. gada pavasari un vasaras pirmaJa puse karadarbibas gaita Rietumu fronte vacu Qeneralstabu nevareja apmierinat. Tiesa, sa- biedroto teritorialie panakumi bija niecigi, tacu iniciativa bija viQu puse. Verojot notikumu attistibu Krievija, Vilhelma II generali no- lema izmantot iespeju uzspodrinat vacu ierocu slavu austrumos, lai paceltu karaspeka moralo noskaQojumu. 4. augusta vacu 8. annija saQema paveli ieQemt Rigu. Opera- cijas sakumu nolika uz 1. septembri. 8. anniju pastiprinaja ar ka- rotaju tfikstosiem un kara tehniku, ipasi ar artileriju. Rigas tuvuma koncentreja 15V2 divizijas, to skaita vairakas kavalerijas divizijas, apmeram 170 artilerijas bateriju jeb 615 lielgabalus un ap 90 lidmasinu. 72 Par Rigas ieQemsanu vacu generali nesaubijas. Tacu ar to vien viQ.iem Iikas par maze Pretinieks gatavojas Rigas rajona ielenkt un iznicinat 12. armiju. Lai to panaktu, frontes parravurnam un Daugavas for sesanai vajadzeja notikt IksJ}iles ap- . 1917. gada 18. augusta «BrIvais Strelnieks» ievietoja nelielu informaciju par so savienIbu (<<Ramata un Ko roku darbs») neparprotami noso(Josa toni. 91 
kartne ar sekojosu izlausanos uz Ropaziem un Incukalnu, atgriezot uz rietumiem un dienvidiem no Rigas disloceto krievu karaspeku. Par pretinieka gatavoto uzbrukuma operaciju 12. armijas stabs ieguva ziQas no dazadiem avotiem: agentiem un izliikiem, lidota- jiem noveroUijiem, giistekQiem, ka ari no parbedzejiem. KJuva zi- nama ne tikai frQntes parravumam izveleta vieta, bet pat lidz stundai precizs uzbrukuma sakums. Tomer aizstavesanas organize- sana pavc1nieciba neizradija centibu. Rrn iur@ ''--...... - .:;1..::...------.---::- V .:......:"::..-_------------=--.:;-'""""'"--. ! r cj S - '.....'...........' - FR(JNTf 5TAVIJKLl5 PIRM5 VACU UZ8RUKUMA Ri5AI .:.n..:  VAGU KARA5PEKA KDNCENTRESANAS RAJONI _:::..: - VAtu K(l.RASPEKA EiALVE:NA.!5 TRIECIE-NS SASKAt4A AR DPERA.C!JAS PLANU ...01(- - - - VACU KARASPEKA UZ8RUKUMU VIRZI!:NI - - - - - FRONTES STA"DKlI5 2 SEPTEMBRA. RiTA -.h - 2 LATVIE5U STRELNIEKU BRI&ADES POZTCIJAS PIE MAZA!; JUGlAS r-I"'T"T"T"'T - 12: ARMIJAS DAlU PDZiCIJAS 3.SEPTEMBRA RiTA 1-1  H - 12 ARMIJAS ATKAPSANAS GALEJA RQBE1A, 4::::::l - 12: ARMIJAS DAU TURPMAKA IZVIRZi5AN.A!:,  - VACU KARASPEKA SASNIEGTA liNIJ"  - FRQNTE:!> STAVQKlIS PEG VACu KARASPEk.A. DALU ATVILK5ANA5 1St? [) RUDEN! 5. she111a CIQ3S par Rsgu 1917. gada septembrI Viens no 12. armlJas korpusu un divizijas komandieriem nesle- pa bazas par poziciju neapmierinoso stavokli, karaviru noskaQoju- mu. «Kajnieku visparejais noskaI}.ojums - stipri pazeminats, nekaujiniecisks, vairak ar noslieci uz savu poziciju atstasanu neka uz to sikstu aizstavesanu. Un sai zina seviski nedrosas ir latviesu . . dalas, kuras lidz sim laikam netiek partraukta bralosanas ar pre- tinieku,» 73 - ta 12. armijas jaunieceltajam pavelniekam generalim 92 
D. Parskim ziQ.oja 2. Sibirijas strelnieku korpusa komandieris ge- neralis V. Novickis. Generalis D. Parskis isa laika bija paspejis apliecinat «diplomatisku pieeju» kareivju velmem, neparmeta discip- linas kritumu karaspeka un optimistiski uzskatija, ka «armija ga- tava mierigi sagaidit un atsist pret to versto triecienu» 74. Bija maz pamata vertet so apgalvojumu ka situacijai atbilstosu. Pavisam ei- tada rakstura sledzieni tika izteikti Maskava notikusaja valsts ap- spriede, kura augstakais virspavelnieks generalis L. KorJ)ilovs paziJ}oja, ka, ja frontes nestabilitate netaus notureties Rigas Iica piekraste, eels uz Petrogradu bus atklats. 75 Tas jau izskaneja ka neslepti draudi. ViQu papildinaja kazaku generalis A. Kaledins: «Yalsts varas izvazasanai no centralas un vieto komiteju un pa- domju puses nekavejoties un asi jadara gals.» b Viss vedinaja uz domam par generalu drizu «stingras rokas» ricibu. Vacu 8. armijas uzbrukums sakas I. septembra agra rita (plkst. 4), kad vel bija tumss, ar arkartigi specigu artilerijas ap- audi. Uelkalibra un I,<imiskie saviQi pa ieprieks izveletiem mer- I,<iem atstaja arkartigi demoralizejosu iespaidu uz 12. armijas dalam. Krievu artilerija atbildeja vaji, bet driz pavisam apklusa. Tiklidz vaeu baterijas parnesa uguni vairak uz 12. armijas aizmu- guri, pretinieka divizijas pari sapieru sagatavotajiem trim pontonu tiltiem dfImu aizsega atri forseja Daugavu un, vienai grupai do- doties uz Ogri un Stiiriem, divas eitas steidzas uz Mazo Juglu un Salaspils apkartni. Iksl}iles puse dunot lidz tam neiedomajamai kanonadei, pavisam mierigi bija Olaines rajona. Tur vel pirms V3eu 8. armijas opera- eijas sakuma 1. latviesu brigades strelnieki atsita vairakus maldi- nosus demonstrativus vaciesu uzbrukumus. Ko sada situacija darija 12. armijas pavelnieciba? Generalis D. Parskis domaja ar tiesu pretuzbrukulnu atjaunot agrako stavokli Iksl,<iles rajona, pee speciiilistu vertejuma izvairoties no riska, ar kuru bija saistits, piemeram, prettrieciens Daugavu forsejusa ienaid- nieka grupejuma flanga un aizmugure. 77 43. korpusa komandiera ge- nerii]a V. Boldireva riciba nodeva divas kajnieku divizijas no armijas rezerves. Tacu atspiest pretinieku aiz Daugavas apstaklos, kad ka- raspeka datas atkapas, neizradot kaut cik nopietnu pretestibu, nebija ko domiit. Rezerves nespeja manami ietekmet notikumu gaitu. Ta pasa 1. septembra pecpusdiena vaciesu avangards sasniedza Mazas Juglas apkartni. Tur plkst. 16, atspiezot uz prieksu izra- 93 
vusas pretinieka vienibas, vel nepabeigtas 12. armijas otras aizsar- dzibas pozici jas S tal u - Melm ugures-Skri ptes- Viliskalna - Tin ufu linija (ap 15-16 km garuma) ieI}ema steidzigi no armijas rezer- yes atsaukta pulkveza A. Lielgalvja komandeta 2. latviesu strelnie- ku brigade. Pedeja bridi ta aizsl,<ersoja uzbrucejiem celu caur Skripti un RiekstiI}iem uz Ropaziem. Atbildigiiko centralo iecirkni abpus Iielcelam pie Skriptes majam aizstaveja 5. Zemgles pulks, iecirkni pa labi no ta - apakspulkveza P. Avena komandetais 8. Valmieras pulks, pa kreisi - 6. Tukuma pulks (to komandeja apakspulkvedis A. KrustiQs). 7. Bauskas pulks (komandieris apaks- pulkvedis G. Mangulis) tika paturets brigades rezerve. Pie Mazas Jug1as vel todien izraisijas arkartigi nikns ciniQs. Vaciesi par katru cenu centas parmakt latviesu strelniekus, kas bija uzdrosinajusies staties tiem pretim un aizkavet lidz tam veiksmigi noritoso uzbru- kumu. Vaciesi lidz velam vakaram centas padzit 2. latviesu bri- gades dalas no to pozicijam, bet bez panakumiem. Nakts pagaja sarnera mierigi, ja neskaita laiku pa laikam atsakusos abpuseju apsaudisanos. Tumsas aizsega pretinieks pievilka papildspekus, lai no rita ar jaunu sparu triektos pret strelnieku pozicijam. Nakts tumsa latviesu strelnieku izliikiem neta)u no Kaparamura, ka apgalvo J. Vacietis, izdevies pielavities pavisam tuvu pretinie- kam un dzirdet vacu virsnieku paskaidrojumus kareivjiem par to, ka pie Mazas Juglas nakamaja diena sagaidama siva kauja: «.. da stehen Letten; das sind nicht Russen!..»* To virsnieki atkartojusi vairakkart. 78 Nakama diena, t.i., 2. septembris, patiesi izvertas par vienu no asiQainakajam 2. latviesu strelnieku brigadei, pret kuru tika rai- ditas 14. Bavarijas un 1. gvardes rezerves divizijas da1as. 79 Pre- tinieka parspeks bija liets gan skaitliska karotaju attieciba, gan kara tehnikas ziJ}a. Tacu 2. brigade nenodrebeja, ta pasaizliedzigi pief}ema nevien1idzigo ciniI}u. Aizturot ienaidnieku, bija jaiegiist laiks, lai 12. armijas galvenie speki, ari 1. latviesu strelnieku bri- gade, pagiitu izslidet no vaciesu gatavota «maisa». Tatad no 2. brigades pulku izturibas liela mera bija atkarigs visas 12. ar- mijas likteni,s. Tas vareja lkties paradoksali, ka pavelniecibai paklausigas ka- raspeka da1as bega, retos gadijumos uz laiku izradot uzbrucejiem . ' «.. tur stay latviesi, tie nav krievi.. (vacu val.). 94 
pretestibu, bet nepaklavigie un daudzu pirms tam nopeltie latviesu strelnieki izradijas gatavi aizstaveties lidz pedejai iespejai. Lielinie- ki sadu latviesu strelnieku apQemibu velak skaidroja ne tikai ka uzupuresanos armijas laba, bet ari ka apI}emsanos nosargat, ne- pie1aut vacu karaspeka talakvirzisanos uz revolucijas supuli - Pet- rogradu. Veikt so otro uzdevumu nekada ziQii nebija strelnieku spekos. No vienas brigades nevareja prasIt to, ko nespeja vesela armija. Izskaidrojums bija daudz prozaiskaks un nepavisam ar Krievijas galvaspiIsetu nesaistits. Strelnieki nebija zaudejusi ne pie- nakuma jiitas pret dzimteni Latviju, ne paslepnumu. Vi.,i vienkarsi nevareja nKoties lidzigi tiem «tevijas aizstavjiem», kuri bega, at- pakal neskatidamies. Dazi stabi un dalas ta aizravas, ka atjedzas tikai Pleskava. Visgriitak klajas 5. Zemgales pulkam. Laiku pa laikam vacu 1ielgabali pret zemgaliesu ierakumiem versa istu viesuluguni. Pie- kornandetiis paris vieglas baterijas, tapat paligos pieteikusos smago lielgabalu pulku galvenokart izmantoja kajnieku uzbrukumu atsisa- nai. Kad ladiQ.i izbeidzas, baterijas apklusa, un zemgaliesiem at- lika palauties uz pasu sautenem, lozmetejiem un vira dfisu. Vairakkart nonakot sadursmes ar ienaidnieku, pec forseta nakts pargajiena no Olaines apkartnes cauri Rigai Uelo un Mazo Jugiu sasniedza 1. latviesu strelnieku brigade. Tacu uzbruceju puse jo- projam palika liels parspeks. Notureties kluva arvien grfttak. Vacu kajnieku J}edes cita aiz citas neatlaidigi pfilejas ieI}emt 5. Zemgales pulka ierakumus. Kad pretiniekam beidzot izdevas ielauzties tajos, izraisijas a rkartigi sik- sta tuvciQa. Zemgaliesi laida darba durklus un sauteQu laides, pat edienu katlil}us, akmeQus un dures. «Seit isti pieradija latviesu strclnieki savu drosmi un patstavibu. Dazas vietas strelnieki savu virsnieku vadiba devas vaciem virsii un ar durk1u palidzibu atsvie- da viQus tiilu no musu ierakumiem,»80 velAk «Latvju Strelnieka»* rakstija kads no kaujas dalIbniekiem. Pee katra uzbruceju triecien- viJQa poziciju aizstavju skaits saruka jo mazaks, bet viQi neatstaja savil}u saarditos un pusaizbertos ierakumus. Kad ienaidniekam likas, ka no latviesiem diezin vai kads palicis dzivs, un atkal uz prieksu tika raiditas kajnieku l}edes, to prieksa ka no zemes jau · Kad pee A. Kerenska paveles 1917. gada 8. septembri sledza «Brivo Strelnieku., tas driz vlen atsaka iznakt ar nosaukumu «Latvju Strelnieks.. 95 
kuru reizi izauga strelnieku stavi un metas tam pretim, sagadajot vaeu kajniekiem, pee reiha vesturnieku visai nenoteikta apgalvoju- ma, «jfitamus zaudejumus»81. 2. latviesu strelnieku brigadei aizstavot Mazas Juglas pozlelJas, ienaidnieka apsaudito Rigu pameta gan daudzas civilas, gaD mili- taras iestades. Izbrauca Iskolastrels, licla steiga evakuejas «Briva Strelnieka» redakcija, pametot arhivu un laikrakstam sagadato pa- piru. Izmantojot visparejo apjukumu, atkapjosas krievu karaspeka da}as neiztika bez laupisanam un marodierisma. Tika demoleti vei- kali, juvelieru u.c. darbnicas, turklat vel atbildibu par visu to me- ginaja uzvelt... latviesiem. Beidzot 2. septembri plkst. 18 generalis D. Parskis paveleja 2. latviesu strelnieku brigadei atkapties. Brigade bija aizturejusi pretinieku uz 26 stundam, 12. armijas galvenie speki bija atkapu- sies uz ziemeJiem un ziemeJaustrumiem no Rigas. Apturet un koncentret Rigu atstajusas karaspeka da1as aizsar- dzibas organizesanai nebija ceribu. Kareivji vairakuma gadijumu nepak}avas virsnieku rikojumiem un pavelem. Gaisa nedaliti domi- neja vacu lidmasinas ar melnajiem krustiem. Izlfikojot un bombar- dejot, tas vel vairak palielinaja atkapjosos kareivju nervu spriedzi. Redzot prieksa jatniekus, atskaneja saueieni: «Vaeu kavalerija! Esam atgrieztih> Tillit pat sakas neiedomajama panika. Artileristi panleta lielgabalus, vezumnieki - vezumus. «Nekadas varas, iZJ}e- mot instinktu varn, nebija par siem pfiliem. ViJ}as nespeja savaldit ne lozmeteji, ne komandieri, kuri tapat ka zaldati blandijas pa eeliem, nezinadami, kur atrodas divizijas un korpusi,» 82 pasa pie- redzeto aprakstija E. Virza. Cela siem karaviru piiliem pagadiju- sies civilo beglu vezumi tika apgazti un sasl,<.aiditi, daudzi eilveki savainoti. Sakot atkapsanos, 2. latviesu strelnieku brigades pulkiem, pirmkart zemgaliesiem, vajadzeja vispirms atrauties no uzbrucejiem, kuri burtiski vai mina uz papeziem. Ista bridi kadas strelnieku rotas flankejosa uguns atsl.<ela sekotajus. 5. Zemgales pulka rindas bija sarukusas pavisaln retas. Zaude- jumi sasniedza 2/3 no kaujas sastava. 1. un 5. rota bija gandriz pilnigi iznicinata. Pee dazam dienam, kad tika saskaititi kritusie un ievainotie izradijas, ka virsnieki zaudejusi ap 80%, strelnieki - ap 67%. 3 Stipri bija eietis art 8. Valmieras pulks. Parejam brigades da}am zaudejumi bija mazaki. 96 
Pee zil}u ievaksanas 12. armijas stabs konstateja, ka latviesu strelnieku dafas zaudejusas 6437 virus jeb eeturto datu no visas armijas zaudejumiem; latviesu bija 41,5% no visiem kritusajiem un bez vests pazudusajiem, un 17% no ievainotajiem. 84 Pee vaeu datiem, kadi 9000 12. annijas karaviru tika saQemti gfista, tapat pretinieka rokas nonacis liels daudzums kara tehnikas, tai skaita 262 lielgabali 85 jeb 37% no 12. armijas vieglas un smagas arti- lerijas kopeja stobru skaita. 86 Tas bija daudz. Pee ilgaka laika par latviesu strelniekiem 1917. gada septembra pirmajas dienas izteicas loti a tzinigi. Par viQiem rakstija visdaz3- dakie laikraksti. Augstu tika noverteta latviesu strelnieku pasaiz- liedziba un varoniba, kas daudzus bija parsteigusi. Par 5. Zemgales pulku nolija Jura krustu lietus; ziQoja par 642 strelnieku un 22 virsnieku apbalvosanu. 87 Krievijas armija, cik zinams, tadai si apbalvojuma masveida piesl}irSanai nebija precedenta. Toties 43. korpusa komandieris generalis V. Boldi- revs, kura stabs un divizijas, ja ari bija izcelusas, tad ar mudigu atkapsanos, lidzigi ka agrak generalis N. Trikovskis, pacentas 2. latviesu strelnieku brigades nopelnus galvenokart pie- rakstit savam korpusam.* Maldinata 12. armijas pavelnieciba iz- teica sevisl,<u pateieibu sim, tapat 2. Sibirijas strelnieku korpusam, jo tiem, liik, gandriz vienigajiem esot naeies iznest visu eiJ}u smagumu ar pretinieka parspeku, kad citi begusi, radot apjukumu un paniku. 88 V. Boldireva talan ts «rakstu darbos» nepalika bez ieveribas, un driz viQs tika iecelts par Ziemelu frontes 5. armijas pavelnieku. Pee atkapsanas 12. armijas tuvakaja aizmugure vel labu laiku turpinajas haoss, nevareja vien beigties patvaribas. No karaspeka dalam noklidusie kareivji aplaupija apkartejos lauku iedzivotajus. Nekadas kartibas nebija ievainoto evakuesana, dauzus no viQiern vienkarsi pameta. Trnka sanitaro vilcienu, tadel ievainotos ievietoja parastajos satiksmes vilcienos, ieprieks izsedinot veselos kareivjus un simulantus. Sadarbojoties ar vietejam pasvaldibas iestadem, Iskolastrels me- ginaja nodibinat kartibu Cesis un to apkiirtne. Steigsus organizeja edinasanas punktus, sagadaja produktus. Produktus Qema no in- * 'Patiesibas laba jasaka, ka zil}ojuma atzimeti ari (!) 5. un 6. latviesu strelnieku pulks. 97 
tendantiiras, kas tos gatavojas iznicinat, lai nekristu ienaidnieka rokas. No pulkiem nosl,drusos strelniekus registreja un nosf1tija at- pakal, ka saka, pee piederibas. Papildu riipes sagadiija dezertieri un dazadi tumsi elementi. Kada no Iskolastrela pirmajam sedem Cesis tika apliikots latviesu strelnieku datu stavoklis pee Rigas krisanas. Noskaidro- jas, ka daudzos gadijumos pulku komitejas nay bijusas uzdevumu augstumos, vairaki to locekli palikusi Riga. Tade} Iskolastrels komandeja parstavjus uz brigadem «saformet jaunas pulka komi- , tejas, kas griita bridi neatstas savus biedrus». Gluzi negaidot izradijas, ka uzdevums nay tik vienkarsi izpildams, jo «vaina esot pasu strelnieku vesaja pretimnaksana»89. Isi sakot, komitejas «parbaudi ar kauju» nebija izturejusas. Atziniba tika komandie- riem, un vareja domat, ka strelnieku un virsnieku attiecibas vairs nebiis tik asas. Pat vairak, daudzos gadijumos tas bija krietni uzlabojusas. 90 Tacu lielinieku intereses nebija pielaut kaut daleju izligumu. Qeneralitate ar augstako virspavelnieku L. KorQilovu prieksgala Rigas krisanu centas izmantot militaras diktatfiras nodibinasanai Krievija. Aktivizejoties viQa atbalstitajiem 12. armija, Iskolastrels izsauca uz Cesim 4. Vidzemes pulka macibu komandu. Bija nolemts kontrolet stabus, arestet energiskakos korQiloviesu lidzju- tejus. Tas an tika darits. . Apcietinaja Cesis iebraukuso generala L. KorQilova emlsaru A. Guckovu* ar visu vina «svitu». Pret militaras diktatiiras at- t balstlt5jiem stingri nostajas Latviesu strelnieku rezerves pulks, kas uZQcmas kontrolet karaspeka vienibas un apsargat karama- teriiilu noliktavas pilseta. Ka zinams, generafa L. KorQilova plans izgazas. ViQa neveik- sme lava lieliniekiem ne tikai nostiprinaties, bet pat redzami palielinat ietekmi Krievija gan kareivju, gan civiliedzivotaju vidii. Apsveris situaciju, V. el}ins nekavejas orientet savu partiju uz varas sagrabsanu. Jaunus uzdevumus saQ.ema LSD lielinieki, kam vajadzeja sekmet izsl.cirosos notikumus Petrograda. Par pasaizliedzibu pie Mazas Juglas latviesu strelniekiem pa- videja ceriba istenot kadu vel 1917. gada pavasari radusos ieceri. 10. septembri V. Ozols Iskolastrela sedes dalibniekus iepazistinaja * Pagaidu valdibas pirmaja sastava vil}s ieQema kara un jfiras ministra posteni. 98 
ar iespeJamo abu latviesu strelnieku brigazu apvienosanu viena kor p us3 i pulkus pastiprinot ar artileriju, inzenieru u.c. tehniskam da1am. 9 Galvu par to bija lauzijusi V. Ozols un J. Vacietis. Pedejais korpusa formesanu visnotaJ saistija ar latviesu tautas interesu aizstavesanu. Strelnieku attieksme pret korpusa formesanu bija labveliga un pretimnakosa. Todien gan visas runas par korpusu aprobezojas ar nekonkretam noradem. Uekas, nay tadas 1917. gada notikumiem Latvija veltitas pa- domju rezima laika publikacijas, kura nepieminetu lielinieku pa- nakumus Vidzemes Zemes padomes un apriQl.cu zemes padomju velesanas. Ar tam pamatoja tautas «politisko izveli». Tacu lieli- nieku saQ.emto veletaju balsu ipatsvaram ir otra, lidz sim maz apzinata puse. Proti, vietam visai zema veletaju aktivitate, pat tur, kur to nepavisam negaidija. Ta, piemeram, Valmieras apriQ.a zemes padomes velesanas 1917. gada 23. septembri Rfijienas pagasta (LSD lielinieki tur bija ieguvqsi 80, I % baIsu) no registretajiem 855 veletajiem, pie- dalijas tikai 236 jeb 27,3%.92 Acimredzot ir verts meginat par- baudit veletaju aktivitati vacu karaspeka neokupetaja Vidzemes data kopuma. . Joprojam biezi tika cHats nacionalais un ar to saistitais 12t- vijas autonomijas jautajums. Katra ziJ}a LSD lieliniekiem visgrfitak bija ietekmet sev velama virziena latviesu strelnieku nacionalo noskaQojumu. Lieliniekiem nacas izdarit korektivas autonomijas problemas iz- klasta, viQu manipu1esana ar pasaules revolucijas sauk1iem vieta un nevieta gluzi vienkarsi «negaja cauri». 1917. gada 25. septembri Iskolastrels vienbalsigi lema, ka lozungs par tautu pasnoteiksanas tiesibam attiecinams uz Krievijas mazo tautu organizesanos. Tika izteikta atzina, ka latviesi «so tiesibu pirkusi ar savu labako delu asinim»93, kas atbilda vis- stingrakajiem kri terijiem. N ekadas prieksrocibas netika pieprasitas, tacu respektet sis velmes gan. Pec nepilna menesa «Latvju Strel- nieks» publiceja «Latvijas autonomijas pamatprincipus», ko bija izstradajusi deviQ.padsmit cilveku liela jaukta sastava Valkas au- tonomijas noda1a - A. Birkerts, P. Birkerts, J. Bokalders, O. KarkliQs, K. OzoliQ.s, Z. Meierovics u.c. Sadai sadarbibai gan nebija ilgs muzs. 99 
5. Oktobra apversums un latviesu strelnieki Rigas krisanas dienas lielus zaudejumus bija eietusi latviesu strelnieku datu LSD organizacija, kuras biedru skaits bija sarucis vairak neka uz pusi. Dazos pulkos komunistiskas frakcijas izradijas pavisam izirusas. Tade) lielinieki pielika visas pules to atrakai at- jaunosanai un papildinasanai. Kaut ari 12. armijas fronte nekas nelieeinaja par jaunu uzbru- kumu no vacu puses, frontes intereses nevareja atstat bez ieveri- bas. Septembra otraja puse Iskolastrels pieQema ipasu lemumu «zemes aizsardzibas lieta»94. Visam latviesu strelnieku organizaci- jam uzdeva energiski piedalities aizsardzibas pasakumos, neatlaidigi uzstaties pret dezorganizejosam paradibam. Lai vel vairak kontro- letu karaspeka dalu stavokli, pulkos un brigades ieviesa komisaru institfitu. Brigades komisarus iecela Iskolastrels, bet pulku komi- sarus - so pulku komitejas. Par visu latviesu strelnieku pulku komisaru kluva S. Nahimsons, kurs lidz tam darbojas 12. armijas !.SD kara organizacija. Turpmak ikviena pavele stajas ,speka tikai pee tam, kad to parakstija attiecigais komisars. Nepaklausanos ko- misara rikojumiem pielidzinaja Latviesu strelnieku pulku apvienotas padomes ignoresanai. Komisaru iecelsana liecinaja par lielinieku kontroles pastiprina- sanos latviesu strelnieku pulkos, tade} to neuzQ.ema bez iebildu- miem. Vairaku pulku komandieri negribeja atzit jaunas amat- personas. Sados gadijurnos Iskolastrela nostaja bija nepiekapiga. Ar nepaklausigajiem izrel}inajas, veicot komandejosa sastiiva «tirisanu no korniloviesiem». . Pulku komitejas saka izvirzit prasibu par komandieru ievelesa- nu,95 ko, ka jau minets, bija ieteicis P. Stucka. Prasibu motiveja ar to, ka strelnieki sarezgitaja politiskaja situacija uzticesoties tikai pasu demokratiski ieveletiem komandieriem. Uelinieki uzmanigi ve- roja ne tikai pulku un bataljonu komandieru izturesanos, tie par- baudija ari rotu un komandu komandierus, t.s. jaunako koman- dejoso sastavu, un lema par viQu atstasanu amatos. Latviesu strelnieku rezerves pulka komiteja pretojAs pavelnieci- bas meginajumam parcelt pulku no Valmieras uz Novgorodas gu- berQu. Izdevas panakt, ka pulku atkal izvietoja netalaja Terbata. 1917. gada rudens sakuma pasliktinajas latviesu strelnieku pulku materiala apgade. Strelnieki stidzejas, ka triikst zabaku, 100 
velas, sinelu, parak pietieigas Iquvusas partikas porcijas. Lai gan vairakkart tika pieprasits uzlabot karaspeka datu apgadi, tikpat ka nekas netika panakts. Ekonomiska biedriba, kas bija atjaunojusi darbibu paris nede!u pee atkapsanas no Rigas, lidzeklu triikuma del ari maz ko iespeja. Laika apstakli nelutinaja: biezi lija, naktis kJuva aizvieo vesakas. Pulku apaksvienibas ooraidosi uZQema 00- radijumus par apmaeibam, biezi atteicas tajas piedalities. Komite- jas to izskaidroja ar nogurumu, nepieeiesamibu atpusties. Atrazdamies aizmugure, latviesu strelnieki negarlaikojas un ne- tureja rokas klepi, vismaz vairakums no viQiem atrada sev pieme- rotu nodarbosanos. Daudzi aizrautigi lasija gramatas, aizl}emoties no apkartejo maju iedzivotajiem. Darbojas svesvalodu (vaeu un francu valodas),  gramatvedibas pamatu kursi, tika lasitas lekeijas par atsevisI.<iem makslas un literatfiras jautajumiem u.c. proble- mama Pasniedzeji atradas pas os pulkos no bijuso tautskolotaju, gramatvezu, profesionalo makslioieku aprindam. "'Tomer entuziastu skaits bija sarueis, salidzinot ar agrako periodu. Lielinieku agita- tori neatlaidigi turpinaja iesaistit strelniekus politisko jautajumu apspriesana, ievirzot to sev velama gultne. Saja Zil}3 agitatori ne- bija jamaca. Vecas Krievijas armijas demoralizacija gaja plasuma un dziluma. Diseiplina dazviet Latvija bija tiktal noslidejusi, ka sita zudusi pat elementara iekseja kartiba. PasJ.<.idis bija «kreisais bloks», no kura, kii konstatets Iskolastrela slegtaja sede 18. oktobri, «nay nekas vairs palicis pari» 96. N emiHjas civiliedzivotaju siidzibas par aizmugures da)am. «Galvenie laupitaji ir kazaki. ViQiem nekas nay svets,» teikts kiidii 1916. gada ziQojuma, iesakot sodit vainigos un atQemt kaza- kiem policijas funkcijas. 97 Pee gada stavoklis saja zil)a bija kluvis vel sliktaks. ApbruQotie karaviri patiesi rikojas ka ieQemta ienaid- nieka. teritorija: ar varn atl)cma partikas produktus, apsava majlopus, dazkart nogalinaja cilvckus, ja vil)i trauceja vai meginaja pretoties laupitajiem. Pavisam nevarigas izradijas 12. armijas «militaras ap- sardzes vienibas», kuru tiesais uzdevums bija noverst visas minetas varmacibas un aizturet dezertierus. Laupisanam un vardarbibai ne- mitoties, latviesu strelnieki izradija gatavibu piedalities marodierisma apkarosana. 5. Zemgales pulka komandieris J. Vacietis izdeva ipasu pavcli, uzdodot zemgaliesiem aizstavet vietejos iedzivotajus pulka iz- vietojuma (pie Valmieras-Ainazu saursliezu dzelzee1a) tuvuma. 98 Is- kolastrels ilgu laiku atturejas iesaistit latviesu strelniekus kartibas 101 
uzturesana aizmugure, aizbildinoties ar nevelesanos izsaukt nacionala rakstura nesaskaQas, lidz aizmugures datu komitejas atklati saka spriedelet: «Nu ko, latviesi visi ir burzuji.»99 Ta jau bija marodie- risma attaisnosana. Mers bija pilns, un latviesu strelnieku vienibas laiku pa laikam energiski kontroleja un kratija fonnas terptos lau- pitajus, dzelzceJa stacijas atQemot piesavinatas mantas un nelaujot izvest tas no Latvijas. Tikmer Petrograda brieda konfliktsituacija, kuru apzinati gatavoja lielinieki. Ekonomiska sabrukuma un armijas demoralizacijas apstak- los turpinot karu, atsakoties no parkartojumiem agraraja, adminis- trativaja u.c. jomas, Krievijas Pagaidu valdiba bija radijusi plasu iedzivotaju slaQu dzilu neapmierinatibu, kas turpinaja pieaugt. «Pa- gaidu valdiba.. nonaca pilnigas paralizes stavokli,» L- ta, sabiezinot krasas, veli1k raksturota situacija Krievijas valsts varas virsotne ktida no politisko emigrantu izdevumiem. «Izsiitija paveles, telegrammas uz provinci, liidzas un draudeja, bet neviens vairs neuzklausija ri- kOjumus.» 100 Trumpji atradas lielinieku rokas, jo viQi solija tiiliteju mieru, zemi un iedzivotaju vairakumam pieI}emamu valdibu. Preteji oficialas varas parstavju inertulnam si partija rikojas loti energiski. Savlaicigi tika veikta sagatavosanas varas sagrabsanai. Pee sal}emtajiem noradijumiem no Petrogradas - no lielinieku vadibas - nelegali tika izveidota 12. armijas rajona Kara revolu- cionara komiteja (KRK) ar LSD biedru J. CariI}u prieksgala. Div- desmitgadigais praporsciks izcelas ar aktivitati un inieiativu. Sai KRK pakliivas Iskolastrels. N elegalas tris ciIveku KRK tika raditas katra latviesu strelnieku pulka. Tarn vajadzeja nodrosinat pulku gatavibu izpildit 12. armijas rajona KRK rikojumus. Pagaidu valdibu atbalstosa 12. armijas staba un Iskosola ri- ciba truka karaspeka datu, uz kuram varetu palauties. Vel mazak iespeju aktivi pretdarboties bija latviesu pilsoniskajam partijam un organizacijam, an LKNS. Ta bija iestajusies 12. armijas Nacio- nalaja bloka* kopejai ciQai pret lieliniekiem. ViI}u nostajas del nebija istenojams A. Krodera ieteikums strelniekiem, politiskajos un socialajos jautajumos paliekot kopa ar LSD, «nacionalaja jau- tajuma meklet dzivus sakarus ar visu tautu» 101. Lielinieciskais Iskolas trels a tteicas no Iidzdalibas pilsonibas un inteligences ie- rosinataja Latviesu pagaidu nacionalas padomes (LPNP) veidosana * LKNS taja parstiiveja poruciks F. VItoliQs un praporSciks S. Staprans. 102 
un noraidija Vidzemes Zemes padomes pilsoniskas da}as uzalCl- najumu lidzdarboties ieceretas Latvijas Pagaidu valdes sastadisana. Sai Pagaidu valdei paredzeja nodot neokupetas dalas parvaldi ar tiesibam noteikt Latvijas Satversmes Sapulces vai Nacionalpadomes sasauksanas termil}u un kartibu. 102 «Latviesu strelnieku pulku Maza padome attieciba uz Latviju pastripo latviesu strelnieku agrako lemumu, ka Latvijai jabiit ne- dalitai, viI}.ai jadod visnoteiktakas pasnolemsanas tiesibas,» 103 tika paziI}.ots 3. novembra Iskolastrela paplasinataja sede, domajams, lai noverstu uzmanibu no pilsonisko organizaciju aktivitatem. Patie- siba iskolastreliesu pratus aizl}ema pavisam citas domas, saistitas ar «X» stundas tuvosanos. Diezin vai to var uzskatit par nejausibu, ka Cesis no aUlstaka virspavelnieka Galvenas mitnes telegramma 10 - at1auja formet latviesu strelnieku drizak javerte ka novelojies meginajums iespaidot nieku noskaQojumu. 12. armijas rajona KRK izvirzija latviesu strelnieku pulkiem uz- devumus, kas tiem bija jaizpilda, sakoties apversumam Krievijas galvaspilseta. Specialais ievadraksts «<Prieksvakara») klaja nakusaja «Latvju Strelnieka» numura l05 nelika saubities, ka izsI,cirosais bri- dis ir gluzi tuvu. Kad 7. novernbra rita Latvija uzzinaja versuma sakumu Petrograda, nekavejoties rajona KRK. Diennakti velak ta publiceja Krievijas Pagaidu valdibas gasanu. Latviesu strelnieku da1as no LSD lieliniekiem izraudzija komi- sarus - kontrolierus deziiram pasta, telegrafa u.c. «Gandriz ne- viens labprat negribeja uZI}.emties jaunus, nezinamus parvaldes pienakumus,» skaidroja K. Poema. - «Un tiesam, viss vairums biedru bija vai nu vienkarsi fa brikas stradnieki, vai lauku puisi, kurf tikko savu viirdu prot parakstit un baidijas, ka viQus «neap- ved ap stiiri» u.t.t. Pat tie, kas atklati nepretojas, jaunos prieks- Iikumus tomer uZQemas ka smagu nastu un, ka saka, no ta «pat nakti nevareja gulet». Tikai partas disciplina daudzus piespieda padoties neizbegamam liktenim.» 10 Pateikts atklati un bez parasta 5. novembri tika sanemta , korpusu.. Ta la tvi esu strel- par bruQota valsts ap- legalizejas 12. armijas manifestu ar vesti par . IepriekS savu piekrisanu bija apliecinajusi Ziemelu frontes komisars V. Voitinskis un Pagaidu valdlbas kara ministrs A. Vernovskis (KVKV A, 366. f., 1. apr., 93. 1., 35., 37., 38. Ip.). 103' 
strelnieku revolueionara apzlnlguma «uzfrizesanas», kas nebut ne- bija tik izteiksmigs, kads tas parasti figureja velakajos padomju izdevumos. Skaidrs an tas, ka butu par daudz prasits, lai sie vienkarsie stradnieki un lauku puisi patstavigi orientetos talaika sarezgitajos politikas labirintos. Tur tiem pilnigi vajadzeja palauties uz pieredzejuso LSD biedru sufleto. Stingra parbaude aptvera gandriz vai visus pulka palikusos virs- niekus. ViI}iem vajadzeja paskaidrot, kadu politisko partiju atbal- sta, raksturot savu attieksmi pret padomju varu un tas riko- jumiem, atbildet, vai ir gatavi vadit padotos ciI}a pret kontrrevo- lueijas spekiem. «Tos, kas deva svinigu publisku solijumu, atstaja savas vietas. Parejos vai nu aresteja, vai ari ateela no amata, I}.cmot vera viQu izturesanos un agrako darbibu,» 107 velak saja sa- karibti izteicas A. Mucenieks, atceroties 6. Tukuma pulka piere- dzeto. Pirn1s gadiem pieepadsmit sespadsmit saruna ar sis gramatas autoru viQs piebilda, ka tajas dienas negaidot k}uvis par liecinieku strelnieku sarlkotai krietni savdabigakai nelielas virsnieku grupas parbaudei. Kada plaviQa sie virsnieki pee kartas sedinati jaunam bullenam uz muguras; kam izdevies britiQu notureties, to pavadljusi atzinigi saucieni, toties neveiksminiekus izsmejusi. 8ada «parbaude», tapat uzplecu norausana virsniekiem, kas <naea mode», abpusejas attieclbas vel vairak sarezgija. Kara revolucionaras komitejas aresteja Iielu skaitu virsnieku lat- viesu strelnieku pulkos. 6. Tukuma pulka, piemeram, apcietinaja pulka komandieri apakspulkvedi K. Berl,d, adjutantu stabkapteini K. CabU un viQa paligu poruciku T. Kaufeldu, abus bataljona, tapat daudzus ratu un komandu komandierus. Udzigs stavoklis bija citos pulkos. Ilgi turct virsniekus, iZl}.emot nedaudzus - kapteini L. Jan- kovski, stabkapteini K. Rubi un poruciku V. Semolu u.c. -, apcie- tinajuma nevareja. Tikai pee parakstisanas par neizbrauksanu no Ceslffi atbrivoja 2. Rigas pulka komandieri pulkvcdi M. Penil,<i, pec tam an eitus, apmierinoties ar formalu godavardu.. Velak ne viens vien no aresta atbrivotais virsnieks mineja strelnieku korekto izture- sanos pret apcietinatajiem. «Komisarien1 un komitejam,» apgalvoja 2. Rigas pulka podporuciks V. Oss, «ir vel daudz japf11as, lai strel- niekus padarilu pee sava gimja un lidzibas.»108 Laba da1a strelnieku jutas neerti lielinieku vieta par komisaru izricibu. Latviesu strelnieki ncnoslideja tik zemu, ka to varcja verat citas 12. annijas dalas. Krievijas annija lidz carisma krisanai daudzi virsnieki bija iecienijusi 104 
«purna daudzisanu» un fizisku izrel.cinasanos ar kareivjiem. Nu, likiis, bija sagaidits bumeranga efekts, un kareivji atkal un atkal iekaustija sariebusos virsniekus. Uz neizglitotajiem kareivjiem, agrakajiem sadziniekiem, starp kuriem liela data bija analfabetu, latviesu strelnieki visuma no- raudzijas no augsas. Uelinieku agitatori veltigi centas iestastit, ka tie esot tadi pasi sl,<.iras braJi. Parak uzskatama bija so vardu ne- atbilstiba istenibai. Protams, bija vairaki augstaka ranga latviesu virsnieki, pret kuriem lielinieki neatlavas aizskarosu izturesanos. 5. Zemgales pulka komiteja apmierinajas ar pulkveza J. Vaciesa paskaidroju- mu, ka viI}.s ari turpmak' paliks kopa ar strelniekiem. Lidzigu nostaju pauda 7. Bauskas pulka komandieris G. Mangulis. Vairakums no apcietinatajiem virsniekiem piekrita sekot pul- kiem, kad tie 12. armijas rajona KRK uzdevuma devas ieI}.emt noraditos apriQ1,<u centrus un dzelzcela mezgla punktus. 1. Dau- gavgrlvas un 3. Kurzemes pulks parQema sava kontrole Cesis, 6. Tukuma un 7. Bauskas pulks - Valmieru. Nesen uZQemies ] 2. armijas komandesanu, generalis J. Juzefovics bez panakumiem protesteja pret so latviesu strelnieku pulku patvafigo ricibu. 109 Pavelniecibas bezspeciba no akiitas stadijas pargaja hroniska. Lai ieQemtu Valku, kur atradas 12. armijas stabs un Iskosols, tapat nodibinajusies pretlielinieciska «Dzimtenes un revolucijas glabsanas komiteja», 12. armijas rajona KRK dcva attiecigu pa- veli 6. Tukuma pulkam un 436. Novoladogas pulka 2. bataljo- name Pie Strenciem tiem pievicnojas smagas artilerijas baterija. Valka bcz kaujas tika iCQemta 20. novembri, jo armijas s1abu un Iskosolu izradijas pametusi pat kazaki. Pilseta kluva par Latvijas stradnieku, kareivju un bezzemnieku padomes izpildko- mitejas - Iskolata - darbibas centru. Iskolats bija Vidzemes ziemelu un austrumu dalas autonomas parvaldes institucija. Velak garnizona dienestam Valka izvietoja 2. Rigas pulku. Jaunas varas pirmie soli lika saprast, ka ta nedoma pielaut demokratiju vecaja izpratne, bet saista vienigi ar pasas interesem. Lielinieki neslcpa nepatiku pret pilsoniskas preses izdevumiem. 19. novembri 3. Kurzemes virsnicku, arstu un kara laika ieredQu pilnsapulce, nosodot lieliniekus par varas sagrabsanu, pauda no- pietnas bazas \In prasijas atjaunot pilnigu preses un varda bri- vibu. Kas to deva! 22. novembri lielinieka praporscika 105 
z. Zonberga vadita strelnieku grupa ieradas LKNS laikraksta «Laika Vestis» redakcijas telpas, arestejot lidzstradniekus poruciku A. Plensneru, strelniekus J. Porieti un J. Biskapu. 12. armijas rajona KRK, kam vairaki tas loeekJi (Iskolastrela priekssedetajs P. Barda, J. Jekabsons) parmeta nepieciesama takta triikumu un «karstas putras strebsanu», steidzas partraukt nevelama laikraksta iznaksanu. Tik vienkarsi tas gan nebija panakams, vajadzeja vien pagaidit lidz attieeigam Iskolata lemumam 1917. gada decembri. Bezpartejisko strelnieku vairakumu ar revolfieijas «taisisanu» uz ilgu laiku aizraut nevareja. Ja vien tas bija iespejams, strelnieki lab- prat apmekleja dazadus sarikojumus. Saja zil}a labakos apstak)os at- radas rezerves pulka rotas Terbata, kur notika gan latviesu mak- slinieku koncerti, gan teatra .izrades. Lidzas pazistamiem makslinie- kiem - A. Kornetam, O. Plavniecei un G. Helmanim, tapat kompo- nistam A. KaJnil}am - sarikojumos piedalijas koristi-strelnieki un no vil}u vidus izvirzijusies talanti, ka, piemeram, velakais Nacionala teatra aktieris R. Parl}iekis. Sie sarikojumi vairak neka eits kas stip- rinaja latviesu strelnieku nacionalo pasapzil}u, par ko satraucas viens atrs parliecinats pasaules revolucijas ideologs. Tacu lielinieku pretagi- tacijai nopietnu panakumu nebija. Pee aeuliecinieka atstasta, ne viens vien agitators slaueijis asaras, kad A. Kornets 25. novembri parpildi- tajii Terbatas Sv. Jal}a baznica dziedajis A. Jurjana «Lfigsanu par te- viju».110 Domajams, strikts aizliegums apmeklet lidzigus sarikojumus nesekoja tade), ka griiti biitu bijis nodrosinat ta izpildi. N enoliedza- rni, ar strelnieku noskal}ojumu vajadzeja re1}inaties. Virsnieku skaits latviesu strelnieku pulkos turpinaja sarukt, tadel 1. Daugavgrivas pulka komitejai un komunistiskajai frakeijai pilnigi negaidita bija lieliniekiem nebut nesimpatizejosa pulkveza F. Brieza atgriesanas pee ilgstosas arstesanas. 26. novembri pulka komiteja pa- plasinata sastava sprieda, ko darit. Pee ilgam parrunam pulka ko- mandiera likteni izsl,<ira balsojot. Divpadsmit sedes dalibnieki nobalsoja par F. Briefa nepieQemsanu, pieci bija pretejas domas, bet tris sedes dalibnieki atturejas. Par 1. Daugavgrivas pulka ko- mandieri ieveleja lielinieku praporsciku R. Vainjani, * nomainija ari . Kfidu citu {>raporiciku - R. Kirhenteinu - ieveleja par 6. Tukuma pulka komandieri. Ta nu tas blia, par latviesu strelnieku pulku! bataljonu, rotu un komandu komandieriem arvien biezak kfuva, respektivi, tika ieveleta, jaunakie virsnieki un apaksvirsnieki, pat strclnieki. Ne visi izraudzitie kandidati bija ar mieru uZQemties atbildibu, cHi jaunajlem pienakumiem izrddijas pavisam nepiemeroti. 106 
pulka komisaru; E. Lindes vieta stajas E. Briedis. 111 Ta F. Briedis, kas, sevi netaupidams, no daugavgriviesu rotas komandiera bija uz- dienejis lidz pulka komandierim,. nu vareja doties uz visam cetram debess pusem. Vel toruden no pulkiem atvadijas pulkvezi A. ZeltiQs un M. Penil.ds. Pulkus atstaja arsti un feldseri, ne visi, protams. Mediciniska personala sarnazinasanas un sanitaras apkopes paslikti- nasanas ari neko labu nesolija. 1917. gada decembri Vidzeme norisinajas Satversmes sapulees velesanas. Ziemelu frontes lielinieku saraksta no 25 kandidatiem . tris - K. Gailis, S. Nahimsons un K. Petersons - formali va- reja tikt uzskatiti par latviesu strelnieku datu parstavjiem. Ar to gan nay izskaidrojams augstais - 95% 112 - par SO sarakstu no- dotais' balsu skaits strelnieku pulkos; nesaubigi jaQem vera dafu komiteju un komunistisko frakciju nodrosinatais strelnieku «brivas gribas izpaudums» tapat ka citos lidzigos gadijumos. Ka redzams, jau tolaik si partija visiem spekiem tieeas pee iespejami augsta- kiem raditajiem, klaigajot par tikpat ka vienpratigo <strelnieku pul- kos) a tbalstu tas politikai. Sarkangvardu un matrozu vienibas nespeja garantet «revolucio- naro» kartibu Krievijas galvaspilseta. Tadel Petrogradas KRK pie- prasija Iskolastrelam nosfitit uz Petrogradu vienu latviesu strel- nieku pulku. 4. decembra sede Iskolastrels nolema nosiitit 6. Tu- kuma pulku. Jau nakamaja diena sis pulks trijos eselonos izbrauca uz Petrogradu. Gandriz vienlaikus ar tukumnieku nosiitisanu tika saI}.emts pieprasijums pee speciiilas vienibas padomju valdibas ap- sargasanai Smolnija institfita. Vienibu sastadija, katram pulkam iz- dalot pa 40 strelniekiem, galvenokart lieliniekus, un vienam virsnickam. 8. decembri si t.s. Smolnija rota devas eela. Iskolastrels no Petrogradas pienakusos rikojumus steidz3s izpil- dit ka arkartejus, bet pulku parstavji ne reizi vien iebilda sadai izdabasanai centra interesem. Iebildes, turklat no strelnieku - lielinieku puses, saja pasa sakariba nacas uzklausit 5. latviesu strelnieku kongresam, kas sanaea Cesis 20. decembri. Kongresa laika noskaidrojas, ka latviesu strelnieku nosfitisana balstit padom- ju varn arpus Latvijas radijusi neapmierinatibu pat data Iskola- strela locek1u. Komisaram S. Nahimsonam vel pirms kongresa Iskolastrela sede 1917. gada 29. novembri nacas uzklausit asas ie- * 1917. gada 30. augustft vil}am piesl$ira pulkveia pakapi. 107 
bildes saja sakariba,113 jo vairak tadel, ka eitas 12. armijas dalas turpinaja pasrocigu produktu un elpes sagadi, aplaupot vietejos ie- dzivotajus. Latviesu strelnieku 5. kongress nebut nenoriteja mierigi un gludi. Pulku delegati atkHija bedigu ainu savas da!as vispirms ap- gades zil}.a. ti daudziem strelniekiem bija pusizjukusi apavi, no- plisis ieterps. «Stavoklis 1. brigades pulkos ir pa tiesam sausmigs,» atzina 1. brigades komisars E. Cimermanis. «Nav transporta, lai piegadatu vajadzigo uzturu.. Tagad nevar an but runa par iziesa- nu uz pozicijam..»114 Tads pats stavoklis bija 2. brigade. Tade} kads Latviesu strelnieku rezerves pulka delegats ieteica uz fronti latviesu strelnieku vieta nosfttit astol}.us menesus aizmugure nepar- traukti atpiitusas karaspeka dalas. Kongresa nolasija dazas dienas ieprieks 7. Bauskas pulka pieQemto rezoluciju,115 kas atzina lat- viesu strelnieku moralas un juridiskas tiesibas uz atpf1tu, tapat uz- svera nepieciesamibu palikt Baltija un nekavejoties organizet latviesu strelnieku korpusu, parcelot uz to latviesus no Krievijas armijas dazadam dalam. Tadas rezolucijas izvirzisana, japiekrit U. Q-ermanim,116 bija izaicinajums LSD lieliniekiem, katra ziQa tiem, kuri izradija gatavibu izdabat Krievijas padomju valdibai. Vairaki Iskolastrela locekli centas mazinat spriedzi un atgadi- naja: «Krievu pulkos ir tads pat stavoklis ka mums. An viI}.i ne tikai negrib iet uz pozicijam 1 bet gatavojas atstat fronti.. Tagad mums ir jabftt uz frontes..» 11 Pee tam iesniegtaja soeialdemokratu (lielinieku) frakcijas rezoliicija teikts, ka «latvju strelniekiem vie- notiem spekiem jaapkaro atsevis1$.u personu demagogiska rieiba.. un visiem ka vienam uz pirmo majienu jaizpilda revolucionaro iestazu rikojumL.». 7. Bauskas pulka delegati iesniedza savu jau mineto rezoluciju. Ar 181 pret 37 balsim, 8 atturoties, kongress pieI}.ema socialdemokratu frakcijas rezoluciju. 118 Sads balsosanas rezultats pee oktobra apversuma javerte ka negaidits. Situaciju kongresa palidzeja izlidzinat 12. armijas jaunieveleta Iskosola priekssedetaja S. Nahimsona telegramma par pienakuso ilgi gaidito atlauju formet latviesu strelnieku korpusu. Tutit pat Isk01astrelam vajadzeja izveidot ipasu komisiju. SaskaQa ar Iskolata 1917. gada 25. deeembra rikojumu Isko- lastrelam biia nekavejoties jastajas pie revolucionara tribunala or- ganizesanas. 19 Tam turpmak tika nodota 1.s. kontrrevolucionaru lietu izlemsana. 108 
Ar miera sarunam Bresta latviesu strelnieku 5. kongress saistija armijas daJu demobilizacijas !ietu, gan plasaka, t.i., visas Krievi- jas, gan sauraka - latviesu strelnieku pulku meroga. Katram de- mobilizetam latviesu strelniekam vajadzeja iestaties vietejo padomju organizetaja sarkanaja gvarde. 120 Tada veida to planoja nostiprinat ar mi1itari apmaeitiem un pieredzejusiem cilvekiem. N eska toties uz lielinieku iesniegto vairaku rezolueiju pieJ}em- sanu - par padomju valdibas atbalstisanu, par LPNP padzisanu u.c. -, kongress faktiski izteiea neuzticibu Iskolastrelam. Neap- mierinatibu ar ta darbibu pauda pulku parstavji. Tomer jaunaja Iskolastrela sastava praktiski nomainijas tikai priekssedetajs, par kuru kJuva V. Steinharts, , kamer A. Petersonu par sekretaru ieveleja jau piekto reizi. Paliek iespaids, ka lielinieku vadosais kodols Iskolastrela atlavas daudz nerekinaties ar zemakam insti- , , tfieijam. Iskolastrelam lielinieku diktatiiras intereses sadarbojoties ar F. RoziQa vadito Iskolatu, neviens no tiem neizradija ipasu inte- resi par Brestu, kur pec 1917. gada 15. deeembri noslegta Vaeijas un Padomju Krievijas pamiera abas puses turpinaja miera sarunas. Saja sakariba 12. armija dienosie ukraiQi gatavojas apspriest Uk- rainas lietas. Vardos atzistot ukraiQu tautas tiesibas pasai izvele- ties turpmakas attistibas celu, lielinieki bija naidigi noskal}.oti pret Ukrainas Centralo radu un tas politiku. Turklat gluzi asas pee oktobra apversuma bija kJuvusas Iskolastrela attieeibas ar 12. ar- mijas Nacionalo bloku. Iskolastrels, uzzinot par paredzeto ukraiQu karaviru sanaksmi Valka 26. deeembri, pieQema lemumu, gan nebut oe vienpratigu - pret latviesu strelnieku iesaistisanu iztei- cas J. Jekabsons, J. JudiQs un A. Reders -, sapulci nepielaut. 121 Sapuleejusos izklidinasanai S. Nahimsons pieprasija latviesu strel- nieku vienibu. Noraditaja diena padziti no trim dazadam telpam, ukraiJ}i notema doties uz laukumu pilsetas centra. Tur vil}.uS ie- lenca latviesu strelnieki ar sautenem rokas un piespieda izklist. Sis 2. Rigas pulka strelnieku «varol}.darbs» saQema 12. annijas 'socialistiska bloka u.c. nelieliniecisku organizaciju nosodijumu: «Biedri, latviesu strelnieki, bistaties spelet zandarmu lomu..» 122 V ai Iskolastrels un pulku komitejas, par komunistiskajam frakcijam nemaz nerunajot, ieklausijas bridinajuma? Diernzel ne. Par to lie- cinaja turpmaka latviesu strelnieku iesaistisana padomju valdibas un lielinieku varas raditas kartibas stabilizesana Krievija. 109 
Taja laika pulki apsprieda no Krievijas saQemtos jaunos pie- prasijumus pee latviesu strelniekiem. Uz Donas apgabalu eiQ.ai pret generala A. Kaledina spekiem Iskolastrels gatavojas nosiitit 7. Bauskas pulku. Ta strelnieki neslepa neaprnierinatibu. par «godpilno» izveli. Iskolastrelam naeas piekapties, un uz Donas apgabalu apmeram pee menesa nosfitija 3. Kurzemes pulku.* Gandriz tad pat, pee izmaiQam sakotneja norikojuma, caur Mas- kavu uz Baltkrieviju izbrauca 4. Vidzemes pulka 1. ba taljons un 1. Daugavgrivas pulka paris rotu un lozmeteju kornanda, dodoties apspiest polu korpusa datu sacelsanos pret padomju Yarn. Krieviju aizvien vairak aptvera pilsoI}u kars, un LSD lielinieki, izpildot padomju valdibas rikojumus, nekavejas sviest latviesu strelnieku pulkus ta liesmas. Petrograda padomju valdiba 6. Tukurna pulku iesaistija Satver- snlCS sapulces padzisana. 123 Parlieeinajies, ka nay eeribu panakt no Satversmes sapulces oktobra apversuma legitimaciju, v. eQins deva attieeigu rikojumu. Tas notika 1918. gada 19. janvari. Tiesa, sauts netika, noga- linato nebija. Cits jautajums, vai Satversrnes sapulee spetu Krieviju icvirzit demokratijas gultne. Daudzas pazimes liek par to stipri saubities. No otras puses, latviesu strelnieku piedalisanas lidzIgas akeijas sagadaja tiem ne tikai sliktu slavu, bet atstaja uz viQiem ari ne- gativu psihologisku ietekmi. Viens kas tiesa - uzturesanas Krievijas galvaspilseta 6. Tuku- ma pulka strelniekiem par labu nenaea. Varbiit ari daudzkartejas saskarsmes del ar sabiedribas padibenem - banditiem, zag}iem un klaidoI}.iem, deklasetajiem vina pagrabu griivejiem, jo naeas gadiit par iedzivotaju drosibu un kartibu Petrograda. Pasa pulka bieziik saka atgadities pa nopietnam diseiplinas parkapumam. Pie- cas dienas pee Satversmes sapulces padzisanas komunistiskas frak- eijas komitejas sede saja sakariba izskaneja nopietnas bazas. «Mfisu pulkam vajag parlet uz Latviju.. Latvija mes visada ziI}ii justos daudz labak neka starp krieviem,» 124 bez aplinkiem izteieas, piemeram, A. Sturn burs. Tas, protams, netika pielauts, pulkam bija japaliek Petrograda. * K. Poemas atminas liecina, ka istas vienpnitibas par dosanos prom no Latvijas ari saja pulka nay bi}is (sk.: Latvju strelnieku vesture. - Maskava, 1928. - 1. sej., 2. d. - 402., 403. Ipp.). 110 
6. Uz plaso Krievzemi Latviesu strelnieku 5. kongresa saQemta telegramma par 12. ar- mijas pavelniecibas, jaunieveleta Iskosola* un komisariiita lemumu «nekavejosi saformet latvju revolucionaro korpusu» 125 nespeja atgai- I}at saubas, vai tam sekos konkreta riciba. Ka neka armijas stabs' gatavojas 2. korpusam piekomandetas latviesu strelnieku da1as ie- skaitit 43. un 49. korpusa, tatad, nevis vienot, bet sl}irt. Iskola- strels par latviesu korpusa formesanu izradija tikai formalu interesi. Pieprasijis latviesu strelnieku pulkus nepiekomandet nevie- nam korpusam, bet izdalit tiem atsevisl.cu iecirkni, tas pulku ap- gadi atstaja 2. korpusa intendantfiras zil}a. Tadejadi nebija ceribu sagaidit apgades uzlabosanos, jo 12. armijas korpusu intendantiiras piekomandetajam dalam partiku un ieterpu izsniedza pedeja karta. Aizdomiga Iikas «pagaidu korpusa» nosaukuma ieviesana, prak1isku so) u novilcinasana. No jauna iekustinajis vairakkart cilato un atkal atlikto latviesu strelnieku korpusa jautajumu, nerimas S. Nahimsons. Tuvak ie- pazinis situaciju 12. armija, vil}s bija sapratis - ka uz discip- linetu speku var palauties tikai uz latviesu strelniekiem. S. Nahimsona telegrammas Iskolastrelam un jaunizveidotajai Zie- melu frontes karaspeka kolegialajai parvaldei - B. Pozerns, A. Scerbakovs, M. Krutovs mudinaja uz noteiktu ricibu. Tomer Ziemelu frontes parvalde nesteidzas ar atbalstu latviesu korpusa Beta. Taja laika korpusa komandiera amatam izraudzitais pulkvedis J. Vacietis bija izsaukts uz Revolucionaro tauka stabu** Mogi1ova. Ka si staba operativ3s da!as vaditajs vil)s izmantoja iespeju sek- met korpusa idejas istenosanu. 30. decembri, panacis Padomju valdibas iecelta Krievijas armijas augstaka virspavelnieka N. Kri- lenko paveli par latviesu korusa formesanu, J. Vacietis nekavejo- ties telegrafeja Iskolastrelam. 26 Likas, ka beidzot ir parvareti visi sl}ers)i, un korpusa formesana zigli virzisies uz prieksu. Velmi ie- staties taja daudzas telegrammas un vestules izteica latviesu arti- . Pec oktobra apversuma 12. armiias arkartejais padomju kongress (Cesis 1917. gada 27. un 28. novembri) lskosola ieveleja galvenokart lieliniekus. Par Iskosola priekSsedetaju Luva S. Nahimsons. Tas ka pilsonu karam radits orativas vadibas centrs stijas vecas augstiikas virspavelnieclbas · Galvenas mitnes vieta. 111 
lcristi, IidoUiji u.c. tehnisko da1u parstavji, Iatviesu karaviri no da- zadam frontem un armijam. Atsauciba bija liela. Tomer Iskolastrels un ieveleta organizacijas komisija rikojas it ka negribigi. Neatbildets paliek jautajums, kapec komisija bija iek}auts principials korpusa pretinieks K. Krfize. Laiks gaja, bet atbildigas personas nevareja izsl}irties par korpusa formesanas vietu. Valka, kur daudzo beglu del ieverojami bija pieaudzis iedzivotaju skaits, nevareja atrast piemerotas telpas. leteikumu izveleties Terbatu noraidija, neveloties izsaukt rivesanos ar igau- 1}iem. Piekrisanu neguva Iskolastrela prezidija ierosinatais no- saukums (Latvijas sarkanas gvardes korpuss), atbalstu saI}.ema vienkarsais un visiem saprotamais apzimejums - Latviesu strel- nieku korpuss. Diezgan sarezgita izradijas korpusa komandejosa sastava iz- raudzisana. Korpusa staba prieksnieka vietai sakotneji par atbilsto- su uzskatija 5. Zemgales pulka 2. bataljona komandiera pulkveza J. Kurela kandidatiiru. * Pret 10 strikti izteicas cetri iskolastreliesi, tiide} sim postenim nedaudz velak izraudzija J. Briedi no ta pasa pulka. Par korpusa komisaru ieveleja Iskolastrela locekli J. ZariQu. Adjutanta pienakumus nolema pagaidam uzticet J. Lerhem, par korpusa arstu iecela agrako 1. latviesu strelnieku brigades arstu J. BerziI}.u utt. Pats J. Vacietis bija nolfikojis citas kandidatfiras, proti, par korpusa staba prieksnieku - pulkvedi G. Manguli vai pulkvedi A. Kosmatovu (viI}.s agrak bija darbojies 12. armijas staba), par intendantu - kops latviesu strelnieku bataljonu orga- nizesanas pazistamo kapteini K. BaltiI}u. Abas Iatviesu strelnieku brigades izversot par divizijam, tas bija nepieciesams papildinat. Tadel paredzeja izformet Latviesu strelnie- ku rezerves pulku, ta personalsastavu ieklaujot aktivo pulku rin- das. N edaudz velak Ziemelu frontes parvaldei korpusa papil- dinasanai tika pieprasiti pedeja iesaukuma latviesu jaunekli. 127 Zirgu trukuma, tapat pieredzeju8u jatnieku maza skaita de) griiti bija ceret uz apmierinosiem rezultatiem kavalerijas brigades forme- sana. Tas pats bija sagaidams, sakot organizet artilerijas divizio- nus u.c. tehniskas da}as. Sliktakais bija tas, ka formesanas jautajumos skaidribas un noteiktibas izradijas gauzi maze * Pirms Pirma pasaules kara J. Kurelis vairakus gadus bija dienejis yeneralstaha parvaldes organiziicijas (Ja}a. 112 
Brivpratigo izvadisana Naves sala 
,.,L'c4&,T" V esela miesa vesels gars I. Daugavgrivas bataljona or1$estris 
KokmaterUilu sagatavosana nocietinajumiem 2. Rigas pulka lozmetejnieki 
Strelnieki lazarete Ko raksta «Brivais Strelnieks» 
Lozmetejkalns Latviesu strelnieki-sakarnieki Kremli 
Pie Maskavas Liela teatra 3. pulka strelnieku grupa Kaluga 1918. gada 
Uz Latvijas zemes. 1919. gads 3. brigades staba parvietosanas Oienvidu fronte 
Un atkal pargajiens 2. brigades stabs Vrangela fronte ,. 
Latviesu strelnieku korpusa formesanu ietekmeja Krievijas vecas urmijas demobilizacija, kas attiecas ari uz latviesu strelnieku dalam. Demobilizacijas komisiju izveidosana un to darbiba armijas dalas bija verst a korpusa formesanai preteja virziena. Protams, demobilizaciju latviesu strelnieku pulkos nedomaja steidzinat. No karadienesta atlaida tikai vecakos gadagajumus un neveselos strel- niekus. 1918. gada 1. februari Iskolata loceklis R. Bauze, pie- daloties Iskolastrela sede, neparprotami izteicas pret pilnigu latviesu strelnieku pulku demobilizesanu, tacu aizstaveja iespeju viQus sakauset ar vietejo sarkano gvardi, tadel ka «latviesu strel- nieki tomer ir citadaki ka krievi, jo vil}i ira vairak apzinigh) 1 28. Iskolata sarkano gvardi vairakums Iskolastrela 10cekJu augstu ne- verteja. Tie nesaubijas, ka vacu regulara karaspeka uzbrukuma gadijuma sarkana gvarde nekadu nopietnu pretestibu nespes iz- radit. Krievijas lieliniekiem slikti veicas ar stradnieku un zemnieku Sarkanas armijas organizesanu, par ko tika pieI}.emts oficials dek- rets 1918. gada 28. janvari. Pee paris nede!am tika konstatets, ka 12. armija, bet to uzskatija par pasu prolielinieciskako visa Ziemelu fronte, no demobilizetajiem 240 000 karavlru Sarkanaja armija pieteikusies tikai kadi 10 000 129 jeb 4,17 %. Tatad at- balsts jaunveidojamiem padomju bruI}otajiem spekiem no Krievijas veeas' armijas kareivju puses bija niecigs. Karaspeka da)u personalsastavam demobilizejoties, tika pamesti bruQojuma un munieijas krajumi, tade} Iskosols, Iskolastrels un Iskolats izveidoja komisiju, lai uzskaititu sos krajumus un nepie- lautu to izvazasanu. Tobrid jau bija skaidrs, ka latviesu strelnieku daJu demobilizesana jaaptur. 15. februari paplasinata sede Iskola- strels lema 80S pulkus pakapeniski parverst par «sarkano socialis- tisko gvardh>, «iztirot tos no nevelamiem elementiem». Tii ka bija jau partrauktas miera sarunas Bresta, tika nospriests, ka jauna vaeu karaspeka uzbrukuma gadijuma latviesu strelniekiem jaatkap- jas un «japievienojas Krievijas proletariskai armijah) 1 30. Kadas at- miQas apgalvots: «Padoties vaciesiem giista strelnieki tureja par vislielako kaunu.»131 Isk01astrels aplukoja ari kreiso eseru un krei- so komunistu aizstaveto revolucionara kara ideju un plasas parti- ziinu kustibas izvcrsanas iespejas. Spriedums bija iss: nevienas valsts, ari Krievijas stradnieki un zemnieki nay spejigi ka lidzigs ar Jidzigu cinities pret regularu armiju. 113 
16. februari Vacijas valdiba paziQoja Krievijas pusei, ka abas val- stis lidz ar to sabiedrotajiem atkal atrodas karastavokli. Vacu Qe- neralstabs bija _ nolemis divas dienas velak sakt uzbrukumu visa plasaja krievu-vacu fronte. Tam bija labi zinams, ka krievu kara- speks stipri sarucis un novajinats, tadel par panakumiem nesaubijas. Sada situacija centra rikojumiem lidz tam atsaucigais Iskola- strels noraidija Petrogradas kara apgabala pavelniecibas ieprasiju- mu par latviesu strelnieku pulka nosfitisanu uz Somiju. 1 2 Jau ta Somijas ieksejos notikumos. bez Petrogradas sarkangvardiem feb- ruara pirmaja dekade bija iesaistitas parmaiQus divas 6. Tukuma pulka vienibas Mikeli rajona, t.i., uz ziemetiem no Kouvolas. 133 Ja vien Krievijas 'padomju valdibas riciba biitu lielaki speki, si in- tervence tiktu pa plasinata. 18. februari Iskosola arkarteja sede ar Iskolata un Iskolastrela parstavju piedalisanos visa uzmaniba tika veltita frontei. 12. ar- mijas korpusu un diviziju kaujasspejas bija vairak neka apsau- bamas. Nelielas ceribas apspriede saistija ar sarkanarmiesu pulkiem un latviesu strelnieku da)am. Pec aptuvenaIIi zil}am ar- mija tobrid skaitijas ap 35 000 sarkanarmiesu un aptuveni 14 000 la tviesu strelnieku. 134 Sie skaitli bija parspileti, jo ne vienu, ne otru tik daudz patiesiba nebija. Latvija palikusajos 2. Rigas, 5. Zemgales, 7. Bauskas un 8. Valmieras pulka kopa ar 4. Vidzemes pulka 2. bataljona rotam pavisam reinaja ap 9000 cilveku, bet vel kadi 600 atradas Latviesu strelnieku re- zerves pulka Terbata. 135 Pret vacu divizijam ta bija tikai saujil}a. Ceribas notureties praktiski nebija. Augstakie stiibi rel.dnajas ar demo'ralizetas 12. armijas nespeju aizstavet ieQemtas pozicijas. Par to liecinaja ari telegramma, kuru 18. februari latviesu strelnieku dalas sal}ema no 43. korpusa staba. Telegramma bija noradits, ka, ienaidniekam uzbriikot, «at- lauta lena atiesana, ar visiem spekiem aizkavejot pretinieka virzi- sanos uz &rieksu, jo saja situacija galvena prasiba ir laika ieguvums..» 36. PaIiek iespaids, ka korpusa vadiba skeptiski verteja sis prasibas izpildes iespejas. 12. armijas fronte vacu uzbrukums sakas 19. februara rita. Krievu karaspeks nekavejoties atkapas. Armijas pavelnieciba zil}o- * V. nina vaditii padomju valdiba 1917. gada nogale atzina Somijas neatkanDu. Tas tomer rietrauceja 1918. gada sakuma sai valdibai iejaukties kaimil}valsts iekSejas Hems, nosiitot paliga somu sarangvardiem savas karaspeka vienibas. 114 
juma augstaka virspavelnieka staba operativajai dafai neslepa, ka «atiesanai . ir visnekartigakais raksturs». Korpusi un divizijas, tapat saforrnetas sarkanarrniesu daJas, ieraugot vacu jatnieku patrulas, atkapas pat bez apsaudisanas: 37 Vezumnieku kolonnas aizl,1ema visus Vidzemes eeJus uz zieme)iem un ziemeJaustrumiem. Novaje- juso zirgu del daudz no lidzpaI}.emtas kara mantibas nacas parnest sniegotajas celmalas. Automasinu arrnijai bija nedaudz, bet pa dzelzceliem ta ari neko nepaguva evakuet. Vajie karaspeka datu savstarpejie sakari radija neziQu un pasliktinaja kareivju jau ta nospiesto noskaI}.ojumu, rosinot viI}.uS vienkarsi begt. Vacu puses materiali un publicetie apraksti rada, ka Vidzerne pretestibu vi- Qiem vietam izradijusi latviesu strelnieki, tapat reizem apsaudisa- nas notikusi ar vietejiem sarkangvardiem. Tas tomer bija nelielas un nenozimigas sadursmes un notikumu norisi nopietni ietekmet nespeja. Parvarejusi dazu 8. Valmieras pulka rotu spontanu pretestibu (parejiis pee pasu iniciativas* jau bija atkapusas), 20. februari va- ciesi ieQema Cesis, sagiistot datu no so rotu strelniekiem. Pec in- tensivas apsaudisanas pie Umbazu cela un dzelzce)a stacijas ar Iskolastrela sekretara A. Petersona komandetajiem sarkangvardiem pretinieks nakamas dienas rita iegaja Valmiera. 138 Turpinot uzbru- kumu, vacu 8. armijas dalas tuvojas Valkai. Lai gan 2. latviesu strelnieku divizijas vadiba bija pieQ.emusi sapratigu lemumu un noradijusi divizijas pulkiem patstavigi atkap- ties uz Pleskavu, Iskolats, Iskolastrels un Iskosols gatavojas Valku aizstavct. Valkas aizsardzwas organizesanai bija izveidots arkarte- jais stabs, te koncentrejas ka pilseta un apkartne dislocetas - 2. Rigas un 5. Zemgales pulks -, ta atkapusas - 8. Valmieras un 7. Bauskas pulks - latviesu strelnieku dalas, iZI}emot 4. Vidzemes pulka 2. bataljonu, kas 21. februari no Aliiksnes devas uz Pleskavu. Tacu ziI}.as, ka vacu karaspeks no Samsalas parcelies uz Igaunijas cietzemi un virzas uz Pernavu, Tallinu, Vi- lapdi un Terbatu, ka kritusi ari Rezekne, spieda tomer atteikties no sakotneja nodom Valku aizstavet. Iskolats, Iskosols un Iskolastrels, 1. un 2. latviesu strelnieku div- izijas stabs, tapat data no 2. Rigas un 8. Valmieras pulka strelnie- . Nav izdevies noskaidrot, vai pulku laikus bija sasniegusi 2. latviesu strelnieku divizijas komandiera pulkveza P. Avena 20. februara riti dota pavele par atkapsanos. Spriezot pec pulka rotu ricibas, jiisecina, ka drizak gan ne. lIS 
kiem, 5. Zemgales pulks un sarkangvardi vileiena no Valkas izbrau- ca uz Pleskavu, bet no turienes devas vai nu uz Maskavu, vai Bo- logoji. Vagonu triikuma del visus strelniekus pa dzelzeelu nevareja evakuet, tadel 2. Rigas pulka lielaka data, ieskaitot vezumniekus, atsUija Valku, gajiena kartiba virzoties uz Veravu un talak uz Ples- kavu. Ka pedejais Valku atstaja pulkveza G. Mangufa komandetais 7. Bauskas pulks kopa ar vairakam 8. Valmieras pulka apaksvieni- barn. Latviesu strelnieki atkapas piIniga kartiba. Nekadas paveles vai direktivas netika saQemtas. Kaveties nedriksteja, jo, vaeiesiem tuvo- joties Valkai, kuru viQi sasniedza 22. februara vakara, un no Re- zeknes virzoties uz Ostrovu un talak uz Pleskavu, minetas dalas un apaksvienibas vareja tikt atgrieztas un iznieinatas. Ta notika ar 7. Bauskas pulka 4. rotu. Lidz vaeu uzbrukumam si rota viena pati no pulka atradas Riijiena, kur demobilizeja gados veeakos strelniekus. Aizkavejusies Riijiena, ta steidzas atkapties, bet pa eelam uz Terbatu to 24. februiira agra rita ielenea un sagiistija vaciesi. GiistekQus atbruQoja un nogadaja Terbata. Driz pee tam strelniekus izveda arpus pilsetas un nosava, bet lil,<.us sameta Metraines (Emajagi) upe. Izglabties izdcvas cetriem; divi - J. Krauksts un K. Dol- manis - slepus atgriezas Latvija, divi citi - J. Skapars un E. SkrastiQs - devas uz Krieviju. Velak so nezeligo izreI,cina- sanos ar giistek1}.iem meginaja dazadi izskaidrot. Tas it ka esot notieis par izradito pretestibu, it ka pee kada baltvaeu izeelsmes virsnieka inieiativas, viQam veloties atriebties par latviesu strel- nieku lidzdalibu baronu muizu konfiseesana. Tikpat labi atriebiba vareja sekot par 7. Bauskas pulka komitejas \dlniekiem, kurus sis komitejas viri apcietinaja isi pirms Valmieras atstasanas un slepus no strelniekiem veda lidzi. 17 ilnieku vidii bijusi muizas ipasnieki, maeitaji, turigie pilsoQi un inteIigenti, gan latviesi, gan vaeiesi. Pie Strencu stacijas da}a no I,<.ilniekiem bez jebkadas izmeklesanas un tiesas nogalinata. 139 Japiebilst, ka 7. Bauskas pulka komiteja, nostajusies uz patvaribu eela, vairs nebaudija strelnieku uzticibu, ipasi pee tam, kad komitejas priekssedetajs J. Grisko Valka pulku pameta un ar kadiem pusotra simta strelniekiem pamanijas ar vileienu izbraukt eaur Pleskavu uz Bologoji. Gan latviesu strelnieki, kuri atkapas no Latvijas, gan vaeiesi tiecas atriik sasniegt Pleskavu, pirmie - lai turpinatu atiesanu at- 116 
kariba no situacijas, otrie - saskaI}a ar uzbrukuma operaeijas plana prasibam. 22. februari Petrogradas kara apgabala karaspeka vadiba Krievijas galvaspilsetas aizsardzibas in tereses uz stra tegiski svarigo Pleskavu Ziemelu frontes parvaldes riciba paveleja doties 6. Tukuma pulkam. Strelnieki pavele saskatija bezjedzigu izricibu ar pulku, virzot to pret vacu milzigo parspeku, un atteicas pa- klausit. Vel todien sanaca pulka komunistiskas frakcijas pilnsapul- ce, kas atzina, ka «vajadzigs visiem spekiem tureties pretim vacu imperialistu uzbrukumam,» ka jaizpilda saI}emta pavele, gan pie- bilstot, lai «UZ Pleskavu lidz ar 6.-to pulku tiktu nosutiti ari krie- b . d . 140 VU Ie rl» . Viena lieta bija pulka lielinieku rezoliieija un pavisarn cita - pulka nostaja. Pulks atkal atteicas izpildit saQemto rikojumu. Tie latviesu strelnieku pulki, kuri no Valkas uz Pleskavu devas kajam, sasniedza so pilsetu dazada laika. 2. Rigas pulka strelnieki Pleskava ieradas 24. februara rita, kad tuvuma vaciesu vel nebija. 7. Bauskas pulks pilseta iegaja tas pasas dienas pievakare. Apme- ram tad pat Pleskava ieradas vacu avangards. Starp 7. Bauskas pulku un vaciesiem izraisijas apsaudisanas, pee tam pulks turpi- naja atkapsanos uz Lugu. Ilgstosi atrodoties arjergarda, bausI.<enie- ki liela sala (termomtrs radija -25°C un zemak) nosoJoja vairak neka 400 km. Sis attalums tika pieveikts astoI}os pargajienos. Puse no tiem notika nakti, lai izvairitos no vacu lidmasinam. Rati un divrici reizem grima dzilaja sniega, un vietvietam strelniekiem nacas tos celt un bidit. Atkapsanas izvertas par nopietnu fiziskas un moralas izturibas parbaudi, jo pirmajas diennaktis miegam at- Iika De vairak par divam trim stundam. Vajadzeja daudzreiz iztikt bez silta ediena. Parbaude tika godam iztureta; strelnieki prata un speja mobilizeties, jo garajii ce1a netika registreti ne nopietnaki saslimsanas gadijumi, ne apsaldejumi. 141 Menesa pasas beigas pulks sasniedza Lugu. 6. Tukuma pulks lidz pat 25. februarim palika Petrograda. Aiz- vaditaja pavasari lielinieku ieviesta svarigako jautajumu apspriesana kopsapulces strelniekiem bija iepatikusies. Ari soreiz sapulce tika balsots pret izbrauksanu uz fronti. Pulka komunistiska frakcija iz- versa Joti energisku agitaciju noliika panakt paveles izpildisanu, kas tika saQemta jau tresoreiz. Atsaueas paris simti strelnieku, pa- ziJ}ojot par gatavibu doties uz Pleskavu un ieklauties eiQa pret vaeu karaspeku (citos pulkos sadu brivpratigo bija vismaz divreiz 117 
mazak, pat n 10-20 cilveku 142 ). Uz Pleskavas rajonu izbrauku- sajiem 6. Tukuma pulka strelniekiem kaujas neiznaca iesaistities, jo vaciesi neturpinaja uzbrukumu Petrogradas virziena. Tukumnie- ku bataljona - vel aka 6. Torosinas latviesu strelnieku pulka ko- mandierim K. Hercbergam paklava Pleskavas rajona koncentretos galvenos padomju spekus, jo latviesu strelnieki veidoja lielako un disciplinetako vienibu. 5. Zemgales un 8. Valmieras pulks pa dzelzcelu bez nopietniem starpgadijumiem sasniedza Novgorodu, pec tam Bologoji. No Lugas Novgoroda ieradas 7. Bauskas pulks un uZQemas garnizona dienestu. Vairakas Latviesu strelnieku rezerves pulka rotas no Terbatas atkapas uz Narvu, piedaloties tas aizstavesana. Februara beigas Baltkrievija V3CU karaspeka dalam sikstu pre- testibu izradija 1. Daugavgrivas un 4. Vidzemes pulka strelnieki, kuri lidz tam bija iesaistiti militaras operacijas pret genera!a J. Dovbora-MusI}icka komandeto potu korpusu. J. Dovbors-Mus- Qickis bija atteicies izpildit Krievijas armijas augstakas virspavel- niecibas rikojumu par korpusa demokratizaciju (ar to jasaprot konliteju ievelesana, virsnieku lojalitates parbaude attieciba pret padomju varu u. tml.), tade! tika izsludinats arpus likuma, bet padomju karaspekam dota pavele atbruI}.ot korpusa dalas. Sar- kangvardu vienibas netika gala ar so uzdevumu, tapec to pa- stiprinasanai izmantoja Iatviesu strelniekus. ViQi piedalijas Rogacevas ieI}.emsana. CiI}.as ar vacu karaspeku izraisijas Zlobinas un Gomelas rajona un bija visai sivas; kada dzelzceta stacija (Kafinkovici) trisreiz gaja no rokas roka. 143 Tomer aizturet va- ciesus uz ilgaku laiku nebija iespejams, un nacas atkapties. Kad 1. marta vaciesi ieI}.ema GomeJu, 1. Daugavgrivas un 4. Vidze- mes pulka vienibas caur Brjansku un Tulu izbrauca vispinns uz izI}.ijnovgorodu, bet no turienes uz Maskavu. 1. Daugavgrivas un 4. Vidzemes pulka strelnieki pee J. Vaciesa ierosmes paguva izvest dalu no Krievijas armijas Rietumu frontes bazes noliktavu ierocu, ieterpa un partikas rezervem Zlobinas un Rogacevas rajona. Uz Maskavu nogadaja tris vilcienu sastavus ar partiku ,(konserviern, miltiem, putraimiem) un drebem. 144 Ta visa latviesu strelniekiem pietika veselam gadam, pat ilgak. Ta bija kada no 1918. gada marta dienam, kad uz Arbata par lielu izbrinu rnaskaviesiem atskaneja latviesu tautasdziesma «Kur tu teci, kur tu teci, gailiti man '» 1. Daugavgrivas pulka strelnieku 118 
izpildijuma. Brasie dziedataji bija labi apbruQoti: krustam pari abiem pleciem parmestas lozmeteju lentes ar patronam, katram pie vidusjostas pa sesam rokasgranatam. Daugavgriviesu kolonna virzi- jas uz Aleksandra karaskolu,145 kur pulks tika izvietots. Tadejadi, vacu plasa uzbrukuma laika beidza pastavet Krievijas veca armija. No Pinna pasaules kara katla <<varitam» daJam sa- glabajas tikai latviesu strelnieku pulki, gan skaitliski manami sa- rukusi. N e, viI}.i nejutas sakauti un uzvareti. Latviesu strelniekiem nepieQemama likas daudzu citu datu kareivju riciba, kuri atmeta ViS311} ar roku un steidzas atgriezties majas. Tiesa, strelniekiem tada iespeja bija liegta, ja nevelejas nokliit vacu giista. Ne, to vi.,i nevelejas. Izklist pa plaso Krievzemi ari nebija pieQernams ri- sinajums. Ko tad darit? 
III nodala , SARKANAJA. ARMIJA. A 1. Latviesu strelnieku padomju divizija Taja tiilaja un aukstaja februari ikviens strelnieks atstaja Lat- viju ar smagu sirdi, jo latvietim sl}irsanas no dzimtenes ir sevisl}i grftta. Turklat strelniekus satrauca nezil}a par to, kas bus ar 14t- viju, vil}u tuviniekiem, kuri seit palika, kad tiks sagaidita iespeja atgriezties... N eskaidru jautajumu bija tik daudz, viss likas ka migJa tits. Vacu karaspeks ieQema ari Igauniju, kas pedeja bridi, t.L, 1918. gada 24. februari, paguva, tiesa gan, tikai deklaret neatka- ribu un sastadit Pagaidu valdibu ar K. Petsu prieksgala. Protams, parQemot Igauniju Vacijas imperilas aizbildnieciba, okupanti sai valdibai nepies1.dra nekadu nozimi. 1917. gada pavasari organize- tie igauQu pulki vacu karaspeka uzbrukuma laika izira, uz Petrog- radu atkapas galvenokart igauQu sarkangvardi. Padomju valdibai piel}emot Vacijas izvirzitas ultimativas prasi- bas, 1918. gada 28. februari abas puses atsaka miera sarunas. Vacu karaspeks gan tftlit nepartrauca uzbrukuma operaciju, tas pa- centas ieQemt vairakus svarigus centrus un pavirzijas vel talak uz aus1rumient un ziemelaustrumiem. . To apdraudeto rajonu vietejas padomes, uz ,'kuriem bija atka- pusies latviesu strclnieku pulki, par katru cenu iecas panakt viQu iesaistisanos attiecigo teritoriju aizstavesana un pat partikas pro- duktus apQemas izsniegt tikai tad, ja viQi bus gatavi doties pretim vaciesiem. To pasu centas panakt 12. armijas Iskosols, kam bija vienalga, vai latviesi iesaistas ci.Qa ar ienaidnieka parspeku savu pulku vai pasu raditu brivpratigo vienibu rindas'. Bologoje ieradu- sies Iskolastrela locekli ierosinaja pulkiem sakt. brivpratigo regis- tresanu, parejie iskolastreliesi Maskava 1. marta ieveleja piecu cilveku komisiju - P. Starke, K. LukstiQs, J. Zarir;ts, J. J udiQ.s 120 
un O. Stiga - «Iatviesu sarkano pulku» organizesanai. 2 Iskola- strels apQemas visnotal sekmet tas darbibu. Par Augstaka virspavelnieka stiiba prieksnieku ieeeltais generalis * M, Boncs-Brujevics izvirzija uzdevumu padomju karaspeka vieni- bam atgiit Pleskavu. So paveli viQs vairakkart atkartoja, tomer prettrieeiens nenotika. Kaut ari bija iegfitas ziQas, ka Pleskava vacu karaspeka maz, brivpratigo vienibas neuzdrosinajas doties uz prieksu. Kas eits atlika, ka koncentret tas Narvas, Pleskavas, Sta- raja Rusas un Velikije Luku rajona, meginot aizkavet (pavelets gan bija stingri aizstavet 3 ) mezgla staciju un dzelzcelu nonaksanu vacu karaspeka rokas. Karaspeka dalas Bologoje saQema pretrunigus rikojumus. Marta pirmajas dienas tam paveleja steidzigi sakartoties kaujas gataviba. Par brivpratigo vienibu organizesanu neviens vairs nelikas ne zinis. Latviesu strelnieki posas ciniQam, bet nepaspeja atstat Bo- logoji, kad telegrafs pavestija par Bresta 3. marta parakstito Va- cijas un Krievijas miera ligumu. Tiilit pee tam reorganizeja Krievijas bruQoto speku vadibu. Lik- videja augstaka virspavelnieka posteni, fronsu un armiju stabus, tapat revolucionaro lauka stabu. Par valsts, ka ari demarkacijas ** linijas aizsardzibu vajadzeja gadat KSFPR Karalietu tautas ko- misariatam un 4. marta sastaditajai Augstakajai kara padomei. Krievijas vecajai daudzmiljonu armijai faktiski un ofieiali beidzot pastavet, izradijas, ka no tas pari palikusi vienigi latviesu strelnieku pulki. Attieciba uz so pulku nakotni vareja dzirdet pat diametraJi pretejus ieteikumus. Marta vidii kads rik9jums pare- dzeja tiem apsardzes dienestu Petrograda, Novgoroda, Bologoje un Velikije Lukos,4 bet tuvakajas dienas Iskolastrela Maskavas grupa uzskatija par nepieciesamu demobilizet tos lidz 1. aprilim. Tad pat sprieda par korpusa formesanas iespejam 5 u.tml. jauta- jumiem. Tobrid 1. latviesu strelnieku divizija Maskava bija 5700 cilveku, 2. divizija Petrogradas, Torosinas un Bologojes rajona - 6000 viru. 6 . 25. marta Maskavas kara apgabala pavelnieks N. Muralovs pa- veleja izformet latviesu strelnieku pulkus. Dienu velak ar neIielu * Tautas komisaru padomes jeb padomju valdibas lietu parvaldnieka v. Bonca-Brujevica bralis. ** Ta sl$.ira Padomju Krieviju no Vacijas karaspeka ieQemtas teritorijas. 121 
balsu parsvaru Iskolastrels tam piekrita un lema par paslikvidesa- nos tuvako nedelu laika. . Ar sadu paveli nevareja samierinaties J. Vacietis, kas piedalijas Iskolastrela 26. marta sede. Nedelu ieprieks K. Kriize bija iztei- cies pret to, lai «latviesus pulcinatu un kautu», 7 nu pulkvedis pauda parliecibu, ka latviesu strelnieki nedrikst izklist. Izklistot zustu jega s'aktajai ciQai, lielajiem upuriem un, galvenais, ceribam piedalities Latvijas nakotnes zsl}irsana. No Krievijas dazado poli- tisko partiju lideriem tikai V. eI}ins bija izradijis gatavibu atbal- stit bijusas imperijas tautu pasnoteiksanos, ko zinama mera apstiprinaja Somijas piemers. Kii velak rakstija pats J. Vacietis, latviesiem «vajadzeja atbalstit Krievijas padomju varn ar ierociem rokas, lai gala rezultata gfitu brivu Latviju»8. Tade} viQ.s pacentas ietekmet ne tikai Iskolastrelu, bet ari padomju augstakas militaras instances, ka rezultata 27. marta KSFPR Karalietu tautas komi- sariats un Augstaka kara padome deva rikojumu Iskolastrelam neizformet latviesu strelnieku pulkus, solot galigi atrisinat so pulku jautajumu tuvakaja laika. Latviesu strelnieku pulku instrukciju izstradasanas komisijas, kura ietilpa J. Vacietis, V. Grinbergs, A. Cauoe u.c., izveidosana liek domat, ka daudz kas rnineta jautajuma risinasana izradijas atkarigs no tas paveikta. Komisija Iiipigi iepazinas ar Sarkanas ar- mijas diviziju un pulku uzbfives projektu u. tm!. problemam. Ta ka Sarkanaja armijii nebija paredzetas kareivju komitejas, komisija, aizstavot to saglabasanu latviesu strelnieku pulkos, uzdeva K. 00- zitim un K. Petersonam divu diennaksu laika izstradat komiteju pagaidu instrukciju. 9 Neapmierinaja latviesu strelnieku pulku izklie- detiba samera plasa teriterija. Tas vareja apgriitinat un kavet pa- redzamo organizatorisko parkartojurnu norisi. Ka liecinaja strelnieku sapulces pulkos, doma par latviesu strel- nieku datu apvienosanu bija loti populara. Istas skaidribas gan ne- bija, jo Sarkanaja armija nacionalas karaspeka dalas, turklat arpus sis nacijas apdzivotas teritorijas, nebija paredzetas. Padomju val- diba tomer nevelejas atteikties no tada labi organizeta un discip- lineta, ka ari daudzas kaujas noriidita speka ka latviesu strelnieki, bet tas nozimeja, ka jasak vien bija ar iZI}emumu, internacionalaja Sarkanaja armija ka pirmo izveidojot nacionalu diviziju. Patiesibu sakot, latviesi nebija vienigais iZQemums, ta pasa gada marta Petrograda no igauQu sarkangvardiem saka formet 122 
igauu komunistisko kajnieku bataljonu. IO Tas gan bija gluzi jauns veidojums, turklat tikai bataljons. Citas igaul}u dalas organizeja ieverojami velak. Ar 1918. gada 13. apri1a paveli KSFPR Karalietu tautas komisarUits no visiem latviesu strelnieku pulkiem un vienibam izveidoja Latviesu strelnieku padomju diviziju. Par tas komandieri jeb, ka toreiz teica, prieksnieku iecela bezpartejisko J. Vaeieti, par komisariem - K. Petersonu un K. Doziti. Par spiti sim dokumentam, ilgus gadus - lidz pat Padomju Savienibas sabru- kumam - krievu padomju kara vesturnieki dazados izdevumos centas ne tikai absaubit, bet pat noliegt faktu, ka Latviesu divizija bijusi pirma Sarkanaja armija, un visas eitas organizetas pec tarn. Celonis vienkarss - si patiesiba nekada gadijuma nebija pieQemama lielkrievu sovinistiskajam aprindam. Toties tagad var verot preteju reakciju, jo latviesu strelniekiem tiek pierakstits daudz kas tads, ko viI}i nay darijusi, visrupjakos izdomajumus ieskaitot. Ka viena, ta otra gadijuma nevar but runa par nopietnu attieksmi pret vesturi. Latviesu divizijas formesana sakas ar strelnieku pulkiem. Neka- vejoties tika' pieQemti brivpratigie. Maskava fonnejas 1. un 2. bri- * gade 1., 2. un 3., respektivi, 4., 5. un 9. strelnieku pulka sastava. Brigazu komandesanu uZQemas stabkapteinis P. DiidiQ.s un pulkvedis P. Avens. 5. pulks gan uz laiku palika Bologoje, kur porucika J. Judil)a vadiba veidojas 3. brigade (6., 7. un 8. pulks). Tapat ka agrak strelnieku pulkos bija lozmetejnieku, izliiku, sa- karnieku, saimniecibas un muzikantu komandas. Piecu dienu laika pee paveles par divizijas formesanu pieteicas apmeram 6000 cilveku. l1 8is skaits turpinaja augt, lieeinot, ka ar strelnieku da1u for- mesanu aizkavesanas nebus. Brivpratigo pieteiksanos sekmeja vai- raki apstakli. Laikam gan tikai retais latvietis neeereja uz Vaeijas un tas sabiedroto drizu sakavi Pirmaja pasaules kara, kas tika saistita ar iespeju atgriezties Latvija. Daudziem strelniekiem pulks bija kluvis ka liela gimene, ka majas, un paliekot, respektivi, atkal iestajoties taja, nevajadzeja domat par tiidam nopietnam * Par 9. pulku parveidoja Kremli izvietoto I. komunistisko vienibu (agrako Smolnija rotu). Pu1ki lidz ar numeraciju vel kadu laiku saglabaja ari vecos nosaukumus, tacu vehik tika nolemts no tiem atteikties. . 123 
lietam ka darbs un iztikas JidzeIqi. «LieUika dala strelnieku . * palika pulka tikai tamdel, ka nebija, kur braukt, ari robeza, pee avizu zt:lojumiem, slegta, fabrikas nestrada, stavoklis grots,» - ta reali vertejis situaciju kads strelnieks 2 piebilstot, ka «tam- del nay citas izejas, ka iestaties pulkas.» 1 Bija ari tadi, kuri iestajas divizija pasaules revoliieijas gaidas, tomer viI}u skaits pat strelnieku lielinieku vidii bija ierobezots, kur nu vel starp bez- partejiskajiem strelniekiem. Latviesu divizijas fonnesana nesaskaQu radija 6. pulka strel- niekiem uztiepta komunistiskas frakcijas diktatiira un no tas. iz- rietosas separatisma tieksmes. Nerel}inoties ar bezpartejisko strelnieku domam (tika gan apgalvots, ka tadi esot an vil}.u uzskati), kadi cetrdesmit lielinieki novileinaja 6. pulka iekfausanos divizija vairak neka divus menesus. Attaisnojumam frakcija izvir- zija visadus iemeslus. Viens no aktivakajiem separatistiem uz aizradijumu, ka «masas bils stipra riiksana un nemiers,» esot atcirtis: «M urns, partijai, nay jarel.dnas ar masam, bet jaiet tam pa prieksu.» ViJ,1s an iesniedza rezoliiciju, kura bija noradits, ka 6. pulks «atrod at- sevisas latviesu divizijas dibinasanu sai momenta par nevajadzi- gu» 13. Ka redzams, starp latviesu strelnieku daJu lieliniekiem netriika ne tikai radikali noskal}otu, bet ari demagogiski agitejosu personazu. Apnikusi ar tiem cinities, gan bezpartejiskie strelnieki, gan dazi partijas biedri griezas pie Iskolastrela ar liigumu parcelt vil}us uz citiem latviesu strelnieku pulkiem. 14 Katra zil}a 6. pulka frakeijai, nobidot pie malas komiteju sistemu, pilnigi vadot un kontrolejot pulka dzivi, an operativo darbibu un saimniecibu, bija izteikti negativa nokrasa. Kauju apstaklos, ka redzesim velak, ta nespeja nodrosinat vajadzigo noskaQ.ojumu un diseiplinu. Divizijas vadiba jau ar pirmajam dienam energiski rikojas, lai lidz ar strelnieku pulkiem saformetu kavalerijas pulku un teh- niskas dalas. KavaJerijas pulka organizesanu uztieeja daudz pie- redzejusajam agraka 3. Kurzemes pulka jatnieku izlfiku komandas prieksniekam J. Krisjanim. Lidz 20. maijam pulks fonnejas Mas- kava, pec tam 30 km attalaja Pavlovskijposada. Triika zirgu un pieredzeju8u jatnieku, tade) fonnesana krietni ievilkas. Tikai 1. oktobri, kavalerijas pulkam pee pusotra menesa eiQam iero- * Acimredzot domata demarkacijas linija. 124 
doties Simbirska un saQemot atsiititos papildinajumus - gan eilvekus, gan zirgus, gan citu nepieciesamo,15 izdevas to izverst paredzeto cetru eskadronu sastava. Uelu uZQemibu prasija vieglas un smagas artilerijas divizionu Izveidosana. Samera neUga laika izdevas saformet 1. vieglas arti- lerijas divizionu (3 baterijas, pavisam 12 lielgabali), daudzus strel- niekus parkvalificejot par artileristierm. Toties ievilkas 2. un 3. diviziona noorganizesana. Tas pats jaattiecina uz smago artileriju; sai gadijuma gan ne- kada Zil}3 nevareja iztikt bez pieredzejusiem artileristiem. Izdevas saformet ari zenitbateriju. Artilerijas bateriju formesana turpinajas vel 1918. gada rudeni. Tad an vairaki strelnieku pulki - 5., 8. pulks 16 u.c. - veidoja savas baterijas, jo gfita pieredze PilsoQu kara visnotal parnatoja adas «savas» artiIerijas nepieciesamibu. Galvenokart materiala rakstura grfitibas brernzeja Latviesu di- vizijas bruQuvienibas un aviogrupas radisanu. Turklat iegfitie bru- Qotie automobili un lidmasinas biezi bija izmantojamas tikai pee pamatiga remonta. ti nolietotas bija lidmasinas, to skaita visi arzemju razojumi - «S op witch», «Farman» u.c. marku. Aviogru- pas komandieris R. Stukalis, ka ari abu aviovienibu komandieri A. Vein bergs un M. Teteris dazos menesos panaca daudz. Ne velti Latviesu divizijas pavele 1918. gada 24. augusta aviogrupa nosaukta pa «divizijas lepnumu»,17 kaut gan lidmasnu izmanto- anu trauceja eHas, benzina, tapat hroniskais rezerves da1u tIii- kums. Pee Maskavas padomju vesturnieka B. TomaQa apre\dniem, 1918. gada beigas Latviesu divizijas kaujas sastavu veidoja ap- tuveni 9000 durklu un 2000 zobenu, bet pavisam divizija bija 23 000-24 000 strelnieku, kuru riciba atradas vairak neka 400 lozmeteju, ka ar apmeram 80 lielgabalu un 20 lidmasinu. 18 SaJidzinot ar topavasar apstiprinatajiem Sarkanas armijas kajnieku (turpmak strelnieku) divizijas personalsastava s1atiem (35 985 * eilveki), Latviesu divizija atpalika par aptuveni 12 000-13 000. Vairakums diviziju bija vel mazakas, jo cilveku skaits tajas svar- stijas no 7000 lidz 15 000. 19 Tatad Latviesu divizija bija ne . 1918. gada 13. novembri strelnieku divizijas personalsastivu paredzeja 57 325 cilveku npmera. Tik smagnejas un milzigas tis tomer izveidotas netika. 125 
tikai samera labi tehniski apgadata, bet apmeru ziQa parsniedza daudzas eitas. Tacu ne visas Sarkanas armijas latviesu datas un vienibas pa- steidzas iekJauties Latviesu divizija. Ilgaku laiku arpus divizijas. pa- lika Torosinas pulks jeb dala no 6. pulka, 1. Liepa J .as pulks un **' *** Volo2das bataljons, Arhangelskas rota, Vitebskas kavalerijas "\*** . .. pulks un Penzas eskadrons , tapat t.s. Tamb&vas kolonna un Saratovas sevisI,cu uzdevumu latviesu strelnieku pulks. ... Visu 1918. gadu divizija papildinajas galvenokart ar brivpratigajiem ka no demobilizejusos strelnieku vidus, ta ari no evakuetajiem strad- niekiem un begJiem. Lai iestatos divizija, no okupetas Latvijas ie- radas latviesu kareivji un jauniesi, kuri bija izbegusi no vacu gfista. Ar lielu neuzticibu Iskolastrels izturejas pret strelniekiem, kuri bija atgriezusies no vacu giista. Pulka komitejas tika bridi- natas tadus eilvekus nepieI}.emt bez Iskolastrela ziI}.as. Tas baidijas no Vacijas slepeno agentu iesiitisanas. 20 Lidz sim gan neko kon- kretu par to nay izdevies noskaidrot. Tikai gada pedeja ceturksni Latviesu divizija papildinajumu Qema no mobilizetajiem. 5. oktobri KSFPR kara komisariatiem deva rikojumu mobilizetos latviesus nosfttit divizijas staba riciba. Menesi velak Iskolastrels pieprasija latviesu instruktorus 21 (apaks- virsniekus) sakara ar komandejosa sastava lielajiem zaudejumiem. Papildinot kaujas izretinatas strelnieku rindas, divizijas stabs un Iskolastrels lema par 1500 mobilizeto krievu, pee tam vel par 500 nelatviesu liela papildinajuma pieI}.emsanu. 22 Ta ka divizijas formesanas laika un ari velak atsevisl}as tas dalas palika disloeetas dazadas vietas, pulki nereti pasi riipejas par papil- dinajuma pieQ.emsanu. 6. pulks Petrograda, piemeram, izveidoja ipasu «vervesanas komisiju» un isa laika jiitami papildinaja savas * Par ta pamatu kluva vairakas no Latvijas atkapusas 7. Bauskas pulka apakSvienibas. ** To veidoia data no busi 2. Rigas latviesu strelnieku yulka, kas atteicis ieklauties iaunorganizetajd 2. pulka. Velak tas tika iedalits 8. pulka. ** Ta ki latvieu lozmetel.nieku komanda &1ka formeties 1918. gada jiilija, jau augustfi to iekJava Latviesu diviziJa. **** Sfikotneji 1918. gada februari to fonneja ka 1. latviesu jatnieku izliiku vienibu. .Penzas latviesu kavalerijas eskadronu 1918. gada rudeni iedalija Latviesu divizijas 3. brigade. . · .Tambovas latviesu padomju kolonna ari velak iekJivas Latviesu divizijas 3. brigade. ...Sis J>ulks organizejas Saratova 1918. .sada apnli un togad ar Lamesu divizijas daJam (3. brigadi) bija saistits tikai operatlvi, bet ne organizatoriski. 126 
rindas. Lidzigi rikojas 7. pulks Petrogradas apkartne <Pargolova). No personam, kuras iestajas kada no pulkiem, pieprasija rakstiski apliecinat apl}emsanos nodienet taja ne mazak par sesiem menesiem; !adu dienesta laiku noteica KSFPR Tautas komisaru padomes 1918. gada 22. aprila dekrets. Bez tam pulku komitejas un Iskolastrels no ikviena brivpratiga pieprasija lielinieku partijas, kadas padomju ie- stades vai ari vairaku lielinieku vai strelnieku rekomendaeijas. Kaut an triikst precizu datu, var apgalvot 1918. gada Latviesu di- vizijas personalsastava lielako daJu veidoja latviesi. It ipasi tas sakams par strelnieku pulkiem. Vairak cittautiesu bija no jauna izveidotajas tehniskajas dafas. Taja pasa laika dazadu iemeslu del uz Latviesu diviziju neparnaca daudzi latviesi no citam Sarkanas armijas dalam. Vairakums latviesu strelnieku bija 21-25 gadus veci. Protams, nctriika ari divdesmitgadigo un padsmitnieku, tapat gados vecaku viru. Dienests Latviesu divizija nekada zil}a nebija no vieglajiem ne tikai tai izvirzito atbildigo uzdevumu, bet ari stingras ieksejas kar- tibas de}. Divizija nepielava brivdomibu un saQemto rikojumu ap- spriesanu, kas pareja Sarkanaja armija ne tik driz tika izskausta. Saja sakara jaatzime, ka relativi neliels skaits strelnieku no divizijas taja pasa 1918. gada izstajjs pee pasu velesanas vai tika izslegts par dazadiem parkapumiem. 3 Izslegsana notika saskaqa ar attiecigu Iskolastrela lemumu. Siem cilvekiem turpmak tika liegta iestasanas kada no latviesu strelnieku vienibam vai an Sarkanaja armija vispar. Mazak nozimigus parkapumus sodija ar atcelsanu no iel}emama amata, ar arestu vai naudas sodu. lekasetas soda naudas parasti izlietoja gramatu vai periodisko izdevumu iegadei. Atalgojums latviesu strelniekiem bija noteikts tads pats ka visa Sarkanaja armija: pasa sakuma 50 rbl., tad 150 rb}., velak 300 rbl. menesi. Pilnigi nepamatoti un no gaisa grabti ir dazkart dzirdetie apgalvojumi par latviesu strelniekiem it ka maksatajam * lielajiim algam, par YiQiem ka padomju valdibas landsknehtiem, v. eQina pretoriaQu gvardi. Viens no pirmajiem sadus uzska- tus noteikti noraidija J. Vacietis. «Latviesu strelnieks,» viQs pa- skaidroja, «bija idejisku centienu izcinitajs, un ar viQu bija . Ti sauca savervetus kijniekus Viciji 15.-17. gadsimti. .. Romiesu karaspeka privilegeta data, pirnesta nozime - algots karaspeks uzurpetas varas a tbalstisanai. 127 
jarel}inajas ka ar tadu.» 24 Cits jautajums, kadi bija sie idejiskie eentieni un vai visiem tie izradijas vieni un tie pasi. Strelnieku neapmierinatibu radija nevis algu apmers, bet gan liela starpiba, salidzinot vienkarsa strelnieka un komandiera vai komisara saQemto. Sai starpibai piemita neabsaubama tendence pa- lielinaties ar ik jaunas algu likmes noteiksanu;25 padomju valdiba Sarkanaja armija realizeja veeo militaro speeialistu uzpirksanas politiku. Partikas zil}a latviesu strelnieku apgade bija pietieiga. Par to nay griiti parliecinaties, kaut vai iepazistoties, teiksim, ar viI}u partikas devam, kuras strelnieki saQema 1918. gada pavasara un vasaras menesos Maskava. 26 «Edienkarte» loti vienkarsa - kartu- pelu, grfibu vai darzeQu zupa un griu putra pusdienas, ta pati zupa ari vakariQ3s... Protams, tolaik vel knapaks galds bija Mas- kavas civiliedzivotajiem. Lai gan Latviesu divizijas personalsastavu veidoja galvenokart pieredzejusi karaviri, tas nenozimeja ka bija iespejams iztikt vai nu ar minimalam apmacibam, vai an paredzet tas tikai agrak ne- dienejusajam papildinajumam. Jau nakamaja diena pee paveles par divizijas izveidosanu sekoja tas komandiera rikojums par pulku sautuvju ienKosanu un sausanas apmacibam, kam viJ.1s ieteica pie- sl,<irt sportisku sacensibu raksturu ar naudas balvam labakajiem. 27 Regulari bija janotiek taktikas maeibam, ierocu un kara tehnikas materiaHis dalas apguvei. N ebija aizmirsta ari strelnieku fiziska sagatavotiba, vil}uS mud inaja aktivi sportot. Sekmigas apmaeibas un kaujas uzdevumu izpilde visai daudz bija atkariga no komandieru prasmes un uZQemibas. Sakara ar virsnieku lielakas dalas aiziesanu no strelnieku pulkiem, Latviesu divizija komandieru kadru jautajums bija diezgan sarezgits, kaut ari krietni labaks neka eitas Sarkanas armijas divizijas. Koman- dejosos posteQos izvirzija bijusos apaksvirsniekus vai pieredzeju- sakos strelniekus. Lai gan ne vienas vi en atmiQas uzteikti «kaujas rfiditie apaksvirsnieki», kuri vadijusi «rotas un bataljo- nus,»28 ne katrreiz sie jaunieceltie komandieri izradijas atbilstosi attieeigajam prasibam. Ar pieredzi un personisko drosmi vien nepietika. Vel grfttak izradijas aizpildit vakanees stabos. Bez tam latviesu strelnieki saviem komandieriem izvirzija tiesam augstas pretenzijas. «No latviesu komandiera vispirms tika prasits: apJ}e- riba un gudrs prats, tad - lietpratiba, pasuzupuresanas un 128 
augstsirdiba. Sada komandiera ipasibas imponeja 1adam pat la1- viesu strelnieku ipasibam. Tada solidaritate radija kauja savstar- peju uzticibu, diseiplinu un produktivu ierocu izlietosanu,»29 apstiprina J. Vacietis. Pee sada izsmeJosa paskaidrojuma atliek vienigi paris vardu piebilst par lietpratibu, ar ko saprotama kompetence noteikta specialitate. Sakara ar tehnisko daJu fonne- sanu savu ieprieksejo specialitati vajadzeja mainit ne vienam vien komandierim, turklat bez jebkadas ieprieksejas sagatavosanas, ne- reti ne no brivas gribas. Isa laika spridi apgfit jaunu, ipasi tehnisku speeialitati pienaciga limeni vairakuma gadijumu izradijas prasits par daudz. No otras puses, sis lietpratibas triikums ne- gativi ietekmeja komandiera autoritati. Piemeram, par 1. viegla artilerijas diviziona komandieri tika iecelts E. Berzil}s, kas agrak artilerija nebija dienejis. «Lai gan viQs ir krietns eilveks un var ieturet disciplinu, bet ar to nepietiek,» atzimets F. Laca dienas- gramata. - «Vil}s neparzin artilerijas mehanisn1US, un tadel to skaita ne par artileristu, bet kajnieku.» 30 Pats par sevi saprotams, latviesu strelnieki nepielava koman- diera rupju vai augstpratigu izturesanos. <Ja kada karaspeka data.. virsnieks nebija pietiekosi populars strelnieku vidfi vai ari bija rupjs pret tiem, latviesu strelnieki biezi vien atteicas pildit tada komandiera paveles un rikojumus,»31 - ta velak izteicas A. Reders. Pulku vecos virsniekus ka militaros speeialistus kontroleja ko- misari, tiem verigi sekoja pulku komitejas, komunistiskas frakeijas un Iskolastrels. Iskolastrels pat pieprasija izveidot «visstingrako un preeiztiko noverosanas sistemu par komandejosa sastava un atse- visl}u personu visam darbibam un rikojumiem»32. Apgalvot, ka to darijis B. Tomanis, ka «sevisl}i daudz komunistu bija komandejosa sastaVa»33, bez norades, ka minets tiek galvenokart zemakais ko- mandejosais sastavs, nay pareizi. Piemers ar 9. pulku nepavisam nay raksturigs, ja ateeramies si pulka veidosanas ipasos apstaklus. Starp divizij augstakajiem komandieriem, pulku un tehnisko da1u komandierus ieskaitot, lielinieku 1918. gada bija nedaudz - bri- . T.i., uzturet. .* Gan, ka jau minets, divizijas komandieris J. Vacietis,gan tas sbiba priekSnieks A. Kosmatovs, an vina paligs J. Lerhe, brigazu komandieri P. Diidins, P. Avens (kops 1918. gada jiiltla otras puses komandeja diviziju), gan pulku komandieri G. Manguhs, F. Ricksts, J. Gregors u.c. bija bezpartejiskie. 129 
gades komandieris J. JudiJ}.s, pulku komandieri P. Berzil}.s, J. Uicis, J. Krisjanis u.c. Salidzinajuma ar parejam Sarkanas armijas divizijam Latviesu divizijai piemita daudzas tikai tai raksturigas iezimes. Vairak vai mazak tas bija saistitas ar divizijas ipatnejo ieksejas uzbiives shemu. 2. Komitejas, frakcijas un strelnieki Latviesu divizijas ieksejas uzbiives veidu noteica divizijas lieli- nieku 1. konference Maskava, kas noriteja 1918. gada 2S.- 27. aprili. P. Stuckas un vairaku citu LSD CK loceklu piedalisanas, J. Sverdlova apsveikuma runa atgadinaja, ka lielinie- ku augstakas instances bija ieinteresetas parverst Latviesu diviziju par tiem uzticamu triecienspeku. Saja nolftka LSD CK, respektivi, * tolaik izveidotais LSD CK Krievijas birojs, pat uZQemas kaut ko lidzigu sefibai par tas partijas Organizacijas komiteju. Vairakas konferences rezolucijas skara Latvijas jautajumu. Lai gan divizijas partijas organizacija bija 790 lielinieku,34 no kuriem pat puse nebija stradnieku izcelsmes, «Tezes par Latvijas jautaju- mu» delegati uzskatija par iespejamu ne tikai strelnieku, bet ari Latvijas proletariata varda solit neatkapties «no padomju iekartas, proletariata diktatiiras un socialistiskas revolucijas»3S. Tas nozimeja Latvijas nakotni veidot saskal}.a ar Padomju Krievijas lieliniecisko modeli, kam' P. Stuckas domubiedri neredzeja alternativu. Konference noraidija komunistiskas frakcijas klajas diktatfiras ideju un lielinieku «vadoso lomu» apQemas realizet ar komiteju sistemas starpniecIDu. Velak Pulku padome komitejam un Iskola- strelam izstradaja ipasu nolikumu, ko 1918. gada 9. jf1nija apstip- rinaja Viskrievijas Centrala izpildkomiteja. Rotu, komandu un pulku komitejas, tapat Iskolastrels parzinaja attiecigo komandieru iecelsanu, gan bez tiesibam iejaukties kornandejosa sastava opera- .. tivaja darbiba. J..oti siki konference reglamenteja pulku komunistisko frakciju uzbfivi, pienakumus un tiesiba s. Frakciju un to sastava ietilpstoso . Piecas dienas pinns konferences sanaUanas tas apstiprinija divizijas komunistiskis OrganiZc1cijas komitejas izstradito darba kirtibu, uzdoaot referentlem sagatavot attiecigas rezolucijas, lai birojs ar tam varetu iepazities (LV A SPDN, 32. f., 1. apr., 2. Ip.J. .. Pulku padome un tis lzildorgans - Iskolastrels devlnu loceklu sastivi parstiveja augsLiko varn Latviesu divlZijii. Iskolastrela ziJ}ii bija organizatoriska, admlnistrativa, Wlitiska, kii ari kultiiras un izglitibas darba iirzinaSana. SaKara ar to komisaru institiitam oiviziji bija ieverojami mazalta nozime neka pareja Sarkanaji annija. 130 
rotu un komandu pulciQ.u darbibai vajadzeja notikt Organizacijas komitejas parraudziba un vadiba. Pie katras pulka komunistiskas frakcijas komitejas kii pulka lieIinieku vadosas institucijas bija ja- ievel partijas biedru tiesa. Neskatoties uz divizijas sekmigo formesanos, Organizacijas ko- mitejas lielinieki nebija drosi par nacionali noskal}otas latviesu pil- sonibas un inteligences ietekmes iespejamo izplatibu strelnieku vidfi. Frakcijam sazil}.a ar pulku komitejam uzlika par pienakumu sekot, vai netiek vesta attieciga agitacija, tada gadijuma arestejot 80S agitatorus un nododot revolucionarajam tribunalam. Lieliniekus satrauca latviesu virsnieku aicinajums strelniekiem nepalikt Sarka- naja armija, bet atgriezties Latvija vai doties uz latviesu kolonijam Sibirija. 36 Vacu okupetaja Latvija strelnieki atgriezties nevelejas, toties otrs priekslikums mud inaja uz pardomam. Sekot prieksliku- mam gan izsl}iras ne tik daudzi. Vadoties no iepriekseja gada apgfitas pieredzes, pulku komunis- tiskas frakcijas parl}.ema strelnieku veletas komitejas, praktiski bez kadam ceremonijam uzurpeja to tiesibas komandieru izraudzisana u.tml. jautajumu kfirtosana. «Kandidati uz pulka, bataljona un rotu komandieru un komiteju locekJu, ka ari saimniecibas dalas u.c. atbildigo darbinieku amatiem tika uzstaditi vai apstiprinati frakcijas komiteja,» - ta norises praktisko pusi 9. pulka attelojis J. Bale, «pee tam tie tika formali iecelti no pulka padomes vai komitejas jeb likti prieksa masu sapulces.»37 Frakcijas komiteja parasti darbojas pasi energiskakie lielinieki. Ierindas lielinieku ak- tivitate bija ieverojami zemaka. Atskaite par 1918. gada septembra pirmo pusi 8. pulka frakcijas komiteja, piemeram, neslepa, ka par- tijas biedri frakcijas pieI}emto lemumu realizesana «Qem diezgan maz daIibas»38. Tamlidzigas norades sastopamas ari citu pulku frakciju komiteju protokolos vai parskatos, tadel jasecina, ka bii- tibii visu t.s. partijas un politisko darbu veica galvenokart neliela data pasu parliecinatako un energiskako Iielinieku. Zinams, sevisa uzmaniba tika veltita partijas biedru darbibai bezpartejisko strel- nieku vidu, Hi bija t.s. ciQa par proletariska apziniguma nostipri- nasanu, kam gala rezultata vajadzeja parverst viQus par lielinieku rikojumu un noradijumu preciziem izpilditajiem. Tomer bezpartejis- kie strelnieki at!avas atkal un atkal paust savas, no lielinieku pro- pagandetajam biezi vien ats1$.irigas domas un uzskatus. Tade} visu Latviesu divizijas pastavesanas laiku komunistiskajai agitacijai un 131 
propagandai tika pieversta arkarteja nozime un uzmaniba. Lietas un paradibas sie agitatori strelniekiem nereti skaidroja vairak vai mazak sagrozita veida, vadoties no Iielinieku galvena moraliska kriterija, proti, merl,cis attaisno lidzek}us. Iespiestais yards pa- lidzejis saglabat pietiekami daudz sadu piemeru. Kauju apstak}os, latviesu strelnieku dalam nonakot kritiskas si- tuacijas, pulku komitejas palaikam aizstaveja strelnieku intereses, iebilda un pat atklati nostajas pret meginajumiem vi.Qus atkartoti un bezjedzigi raidit pret parspeku vai nemakuligi organizeta uz- brukuma, nerel,dnoties ar cilveku nogurumu, slikto apgadi u.tml. Sadu komiteju ricibu asi uZI)ema Sarkanas annijas un lielinieku partijas augstakas instances. Divas nedelas pirms Latviesu divizijas partijas organizacijas 2. konferences divizijas komisars K. Peter- . sons LSD CK Krievijas biroja sede pavestija: «SkJanskis ziI}.ojis, ka latviesu pulku kaujas spejas esot mazinajusas. Pie ta vainojams Iskolastrels un pulku komitejas. SkJanskis izteicies par Iskolastrela likvidesanu un pulku komiteju funkciju aprobezosanu..». K. Peter- sona priekslikums apvienot Iskolastrelu un Organizacijas komiteju, atsttijot to zil)a kulturala un saimnieciska darba parraudzisanu, bet operativas darbibas kontroli un komandejosa sastava iecelsanu 00- dodot komisaru ziI}.a, neguva atbalstu. Vairakums klatesoso - o. Stiga, R. Bauze, T. Zeke, F. RoziQs - izteicas par Iskolas- trela un pulku komiteju saglabasanu. 39 Lernt par to vajadzeja 2. konferencei. 8i konference, kas noriteja Maskava no 15. lidz 19. novem- brim, apliikojusi daudzus politiskus jautajumus, pieQema an «No- teikumus par latviesu strelnieku padomju pulku uzbiivi». Tie strikti noliedza pulka komitejas iejauksanos operativajos jautajumos, no- virzot tas darbibu uz pulka administrativas, saimnieciskas un kul- turaHis puses vadibu un kontroli, gan palidzot komandejosam sastavam uzturet kartibu un disciplinu pulka. Tika ari noteikts, ka «pulka komunistiskas frakcijas komiteja pilna: sastav3 ieiet pulka komiteja ka viI}as sastavdaJa ar balsstiesibam prieks politiski organizatoriska un agitatoriski propagandistiska darba veiksanas». .. Turklat pulka komitejas priekssedetajam bija katra ziI}.a jabiit . E. Skfanskis, zobarsts pee profesijas taji laika bija L. Trocka - KSFPR Revolucionaras kara padomes priekSseiietiJa vietniekS ar plasam pifnvaram, kuras nekavejas izmantot. .. Latviesu diviziji pulka' komitejas priekSsedetajs izpildija an pulka komisara funkcijas. 132 
komunistam. Organizacijas komiteja turpmak vareJa neatbiIstosu pulka komitejas priekssedetaju atsaukt un iecelt citu. Savukart Is- kolastrela vara bija «atcelt pulka komitejas, kuras nestav sava uz- devuma augstuma» 40. Tatad augstais lielinieku ipatsvars Latviesu divizijas pulkos - caurmera 13-18% 41 - nedeva garantiju pret skruvju piegriesanu. Konference nolema ievelet Iskolastrelu 15 cilveku sastaV8. Daudzos Iskolastrela lidzstradniekus parasti farmali ieskaitija kada . no pulkiem, garantejot tajos ari algas saQemsanu. Algas jautajums latviesu strelniekos 1918. gada rudeni radija lielu neapmierinatibu, jo 20. septembri noteiktas jaunas likmes ie- verojami palielinaja starpibu vienkarso kareivju un komandieru, tapat komisaru algas. Pulku komitejas un frakcijas saja sakanDa nosiitija protesta rezolueijas Iskolastrelam un Organizacijas komite- jai. 42 Ka parasti - tas neko nepanaea. Par maldigiem vai vismaz nepiInigiem jauzskata apgalvojumi, it ka vienigi pamatos proletariska izeelsme, lielinieku plasi izversta agitiicija, propaganda un personiskais piemers nodrosinajis Latviesu divizijas dalu augsto apzinigumu un kaujasspejas. Ar kaujasspejam, ka jau noradits, latviesu strelnieki izeelas kops bataljonu pinnajam kaujam, bez tam latviesu karavirus ne velti augstu verteja titas dalas. Komunistu vidii patiesi bija ne mazums drosmigu un pras- rnigu karaviru, bet taja pasa laika daudzi komi sari un komunisti savas ricibas vai personisko ipasibu del ta ari nekluva par auto- ritatem. 1918. gada Latviesu divizijas partijas organizaeija bija izteikti latviska (to aplieeina visdazadakie avoti, to skaita latviesu valoda rakstitie sapulcu protokoli). Turklat ta bija salidzinosi mazak saindeta ar marksisma dogmam un parspiletu internacio- nalismu. Ne visi no strelniekiem lieliniekiem speja izturet dzelzaino un loti biezi jebkadu individualitati nomacoso partijas disciplinu, jo pee domu apmaiI}.as ar balsu vairakumu piel}emtais lemums neat- zina nekadas atlaides ta izpilde. Tade) laiku pa laikam pulku frakeijas izsledza stingro kartibu neizturejusos, partijas politiku ap- * Starp citu, 1918. s.ada 30. maUd Iskolastrels ieteiea ieskaitit 1. pulka KSFPR Karalietu tautns komisariata rleiba esoso S. Nahimsonu, kuru neilgi pee tam ieeela par Jaroslavlas apga.qala komisaru, tiitad dienesta zil,1a Nahimsons nepavisam nebija saistlts. ar Latviesu dJVJZIJu. . . 133 
saubijusos un sapulces neapmeklejusos lieliniekus. 43 ViQu vieta frakcijas centas iesaistit jaunus biedrus. Pulku komunistisko frakciju un Organizacijas komitejas loma pakapeniski pieauga uz visu strelnieku veleto komiteju un to cen- tra - Iskolastrela reJ..dna. Tas partijas augstakajam instancem ap- mierinajumu nevareja sagadat, tadel vajadzeja reJ}inaties, ka turpmak 8i kartiba var tikt mainita. Bezpartejiskos strelniekus visas sis lietas ipasi neintereseja. Liik, piemeram, 1. pulka frakcijas komitejas atbilde uz 1918. gada . novembra anketas jautajumu par frakcijas attiecibclm ar pulka ko- miteju un parejiem strelniekiem: «Pulka komiteja ir frakcijas rokas. Pret parejiem pulka locekliem - apmierinosas.» 44 Strelnieki brivos brizus tiecas aizvadit nevis Iielinieku nebeidzamajas politis- kajas parrunas, bet citas nodarbibas, kas vairak veldzeja vil}.u garu un jiitas. Izmantojot uzturesanos Maskava, Petrograda u.c. lielakas pilse- tas, daudzi latviesu strelnieki centas apmierinat, cik tas bija ie- spejams, velmes pec kultiiras un izglitibas. Privilegeta stavokli saja ziQa atradas Kremli un padomju valdibu apsargajosais 9. pulks, lai gan daudz neatpalika Hodinkas rajona izvietotais 2. pulks, 6. pulks Petrograda un 7. pulks Pargolova. Kamer Latviesu divizijas datu strelnieki starp dienesta pienaku- miem vareja izbrivet isakus vai garakus valas brizus, viI}i kupla skaita iesaistijas dazados kulturalos pasakumos vai ari uZI}emigi cent as aizpildit robus izglitiba. Tobrid Sarkanaja armija tas atkal bija unikals gadijums, kam lidzigu velti meklet. Diemzel siem kul- tiirizglitojosiem pasakumiem lielinieki ar fanatisku ietiepibu centas piesl,<irt politisku nokrasu. Tas sagandeja dazu labu ieceri, bet reizem attureja bezpartejiskos strelniekus no aktivakas lidzdalibas. Ka jau teikts, starp latviesu strelniekiem bija daudz gramatu draugu. Ne tik reti gramatas atrada vietu patronsomas, kas lieci- naja, ka tas tiek sevisJ}i augstu ver1etas. Lasits tika daudz un aizrautigi. Gandriz visas Latviesu divizijas datas darbojas bibliote- kas. Gramatu skaits dalas bija atsl,<.irigs, tomer parasti sniedzas vairakos simtos. Ta, 6. pulka biblioteka bija 260 gramatu latviesu, 110 - krievu valoda. Bez tam aptuveni 100 bojatu gramatu ne- tika izsniegtas strelniekiem lidz to salabosanai pasu strelnieku ie- * Frakcijas komitejas ik menesi iesniedza parska ta anketas Organizacijas komitejai. 134 
n'Kotaja gramatu iesiesanas darbnica. Bibliotekas pakalpojumus iz- mantoja 372 lasitaji jeb gandriz puse no pulka strelniekiem. Cen- tigakie dazu menesu laika izlasija aptuveni 60 gramatu. Interesanti atzimet, ka biezak tika pieprasita daitliteratiira, bet no gramatam . 6. pulka visvairak lasita bijusi P. Loti «Islandes zvejnieks». Ro- mans lasitaju aizveda prom no politikas un lielinieku nartraukti atgadinatas sJ..dru eiQas, ko strelnieki, slpet, ari velejas. N epar- traukti biblioteku papildinaja 2. pulks; tam 1918. gada septembri bija 547 gramatas, tiesa, lasitaju registrets mazak - 154 cilveki. 46 Gramatu skaita ziI}a visbagatakas laikam gan bija 8. un 9. pulka bibliotekas, kuras atradusas aptuveni 1000 un 2000 vienibu. 47 4. pulka sakuma bija pat divas bibliotekas, bet pee apvienosanas par ipasnieku uzmetas frakeija. «Bibliotekai, pee manam domam, vajag atrasties visa pilniba zem frakeijas, lai nenoverstos no pa- reiza eeta,»48 sadi rieibu pamatoja o. Aupe, cik var spriest, viens no parQemsanas iniciatoriem. Ta ari frakcijas padome notema un izdarija. Ja daza cita pulka komunistiska frakeija biblioteku nepar- Qema, tad tomer sekmeja marksistiskas literatiiras - politisku brosiiru - iepirkSanu pirmam kiirtam. Strelnieki nelaida garam izdevibu iepazities ar periodisko presi. A vizes un zurnali, bet tikai lielinieeiskie izdevumi, bija pieejami pul- kos iekartotajas lasitavas. Lasitavas bez iZl}emuma parzinaja komu- nistiskas frakcijas komitejas, uzmanigi sekojot, lai strelnieku rokas nenonaktu citu politisko speku izdevumi, jo tie, ka radija pieredze, radija vai palielinaja saubas par lielinieku uzskatu pareizibu, jiitami rnazinaja marksistiskas ideologijas propagandas efektivitati. Starp latviesu strelniekiem vareja atrast spekus izmeginat alk- stosus literatiiras entuziastus. Paretam viQi praktizejas nelielu te- lojumu vai dzejolu rakstisana, balstoties uz pasu pieredzeto un apjausto. Retajam kaut ko no uzrakstita izdevas pubIicet, vairaku- mam literarie meginajumi palika piezimju bloka vai vienkarii burt- niea. No 81 interesanta materiala, cik zinams, maz kas saglabajies. Dazs labs no strelniekiem sis nodarbibas atsaka pee Pilsol}.u kara, tacu 13 jau ir cita tema. Ne jau 'praktiskas nepieeiesamibas spiests, bet zinasanu un redzesloka paplasinasanas laba lielaks skaits strelnieku velejas * Viens no pazistama francu rakstnieka Pjera Loti (istaji varda Ziljena Vio, 1850-1923) daudzajiem darbiem, tulkots la tviski vel pirms Pinna pasaules karat 135 
apgiit kadu svesvalodu - vacu, francu vai anglu, papildinaties matematika vai ielauzities gramatvedibas gudribas. Kursu vadisa- nai bija nepieciesami specialisti. «Maskava atrodosies strlnieki pieprasa lektorus - valodniekus,» sadu jautajumu 1918. gada * 4. jiinija izskatija Latviesu nacionalo lietu komisariata kolegijas sede. Lfigums lidzeklu triikuma del tika noraidits. Atteikuma iemesls fiksets bezkaisligi isi: «N av iespejams dot.» 49 Pasniedzeja darba samaksai vajadzeja 600 rbl. menesi. Zinamas summas ie- dalija pasi pulki. 2. pulks augusta menesi svesvalodu un mate- matikas skolotaja atalgojumam paredzeja 2400 rbl., bet 2300 rbl. - gramatu iegadei. 50 Nodarbibas notika pulka iekartotaja kluba. Turpat strelnieki pulcejas uz lekcijam u.c. kultiirizglitojosiem pa- sakumiem. Daudzas divizijas daliis iecieniti bija 1.s. visparizglito- josie kursi. No 2. pulka, piemeram, sajos kursos pieteicas 415 ciIveku - katrs otrais no pulka esosajiem. 51 Tada atsauciba sodien spej izbrinit. Diezgan biezi koncerteja Latviesu divizijas pulku orl.cestri. Pie 9. pulka Kremli noorganizeja simfonisko orl,<estri dirigenta J. Rein- holda vadiba. ViI}.3 riciba bija muzikanti P. Apsans, F. Birznieks, J. Kolats, J. Virs, Z. Zalcmanis, K. Zesers u.c., pavisam vairak nekti tris desmiti, kuri pirms 1am bija ieskaititi 2. pulka muzi- kantu komanda. 52 Sis orl}estris izpelnijas ieveribu ar koncertiem Kremla Katrinas zale un agrakaja Muizniecibas ziile. Petrograda izvietotaja 6. Tukuma pulka ieskaitija dirigenta T. Reitera latviesu simfonisko or1$.estri. Tatad veseli divi simfoniskie orl}estri divizija! Japiebilst, ka miizil}i tada veida paglabas no pusbada dzives, kada bija nonfikusi abas lielpilsetas. Pulkos pastiiveja ari kori, jo dziedatgribetiiju latviesu vidft nekad nay triicis. «Kur bija la tviesu strelnieki, tur skaneja lat- viesu dziesmas,»53 lepni vesti J. Vacietis. Ta patiesi bija. Dzie- dats tika ne tikai pastavigajas un pagaidu mitnes, bet ari parbraucienos un pargajienos, atpiitas vietas un kauju starplaikos. Parasti His bija vecas latviesu dziesmas un tautasdziesmas. Lie- linieki gan centas uzspiest «Marserljezu» un «Internacionali». Ne viens vien strelnieks sis gramatas autoram atzinies: «Tas partij- * Latviesu divizijas lielinieku 1. konference uzdeva ulku komunistiskajam frakcijam staties visciesakos sakaros ar Latviesu nacionalo lietu komisarHitu», lai tas palidzetu veikt Jatviesu pulkos politiski sabiedrisko darbu visplasaka nozime». Tam gan minetajam komisariatam neoija ne vajadzigo speku, ne Hdzeklu. 136 
nieku dziesmas jau vilka viI}.i pasi. Mes tam ne vardus zinajam, ne dziedajam.» Oficialos mitiQos dziesmas laga neskaneja, tur nu nekas nevareja lidzet. 9. pulka koris K. Jurgisa vadiba uzstajas ne tikai Kremli, bet reiz pat uz Maskavas Liela teatra skatuves. Ar pavajiem prieksne- sumiem uz tas nevienu nelaida. Ka 9. pulka Kremli, ta ari 2. pulka kluba rosigi darbojas dra- matiskie pulciQi. Neilga laika tie sagatavoja un uzveda vairakas nelielas ludziI}.as. Vel energiskak rikojas teatra entuziasti 6. pulka, vispinns iesaistot kopeju izrau sagatavosana, bet pec tam ieskaitot pulka Rigas aktierus, kuri Pirma pasaules kara laika bija noorga- nizejusi Peterpils Jauno latviesu teatri. A. Mierlauks, J. Ozols, P. Zauers, J. Klava, A. Leitlands, K. J.<erve u.c. l.ceras pie R. BlaumaQa «Indranu», M. Gorkija «Dibena» un vairaku citu lugu iestudesanas. Rezisora pienakumus veica F. Mierkalns. Izra- dija ari sgatavoto F. Sillera «Vilhelmu Tellu», J. Palevica «Purva» u.c. nelielus uzvedumus. Strelnieku teatri izveidoja 7. pulka. Augusta tas saka izrades, nododot skatitaju vertejumam J. RaiI}.a «y.irtu Vilku» u.c. iestudejumus A. AmtmaQa-Brledisa re- zija. Kad nakamaja menesi ka 7., ta 6. pulks tika nosfltits uz fron ti, data profesionalo aktieru devas pulkiem lidzi,54 lai ad bija niecigas ceribas tur kalpot skatuves makslai. «Biezi gajam uz muzejiem,» atmiQu manuskripta ierakstijis 9. pulka strelnieks A. Matisons. «Tretjakova galeriju apmekHju daudzreiz, bet, jo vairak skatijos, jo lielaka kluva interese. Pinns kara biju redzejis daudz kopijas no se izstaditam gleznam, tagad ar interesi skatiju pasus originalus.»55 Puslidz drosi var teikt, ka makslas galeriju apmeklesana rosinaja istos glezniecibas entuziastus pasiem l.certies pie otas. Viena no daudzajam telpam Kremli iera- dija strelnieku gleznotaju pulciI}.am. Pasu iekartoto darbnicu iz- mantoja V. Andersons, M. Baude, K. Veidemanis, P. Irbitis, A. DreviQs u.c. Rudens puse viQi sarikoja gleznu izstadi. Kopejais eksponatu skaits taja bija aptuveni 130. 36 Dienesta biedri - un ne tikai vi I}. i - ieintereseti verteja, ko iespejusi pasu pulka glez- notaji. Daudzmaz sistematiski visi sie kultiiras un izglitibas pasakumi Latviesu divizija vareja norisinaties tas fonnesanas pirmajos mene- sos. Tomer ari tolaik vajadzeja veikt dazadus uzdevumus, doties tuvakos un talakos komandejumos. 137 
3. Padomju varas drosais balsts Taja haosa, kas Krievija valdija pee Brestas miera noslegsa- nas, lielinieeiskas varas stavoklis bija visai nestabils. Griiti bija paredzet iekspolitisko notikumu attistibu, jau tuvakajas nede}as to vareja ietekmet bezdarbs un asi izjiitamais partikas tIiikums Iie- lajas pilsetas, dazadu politisko speku aktivizesanas. Antantes val- stis izsl}iras par intervenci, un to karakugi 1918. gada marta pirmaja nede}a ieradas Murmanskas osta. Petrograda padomju valdiba nejutas drosa, tade} ta parcelas uz Maskavu. Parbraueiena laika - 10. marta - so valdibu apsargaja speciala latviesu strelnieku vieniba. Art turpmak dazadu padomju delegaeiju un augstu amatpersonu, . Trocki un generali M. Boncu-Brujevicu ieskaitot, izbraukumu apsargasanai parasti iz- velejas latviesu strelniekus. Augstu tika verteta viQu disciplinetiba un aukstasiniba (valdibai parbraueot uz Maskavu, latviesu strel- nieku noteikta rieiba noversa sadursmi ar matrozu eselonu Malaja Viseras stacija 57 ), kas radija apsargajamo pa}avibu un lielaku drosibas sajiitu pasas sa rezgitakaja s situacijas. Ka jau atzimets, latviesu strelniekus norikoja Maskavas Kremla apsargasanai, bet 1., 2., 3. un 4. pulks izpildija garnizona dienestu galvaspilseta, izvietojot sargposteI}us pie visiem nozimigakajiem objektiem, ierocu un partikas noliktavas ieskaitot. Kartibas uzturesana Maskava, ieverojot nepieciesamibu veikt bruI}.otu banditu, grautiI}u rikotaju un huliganu arestesanu un atbruI}.osanu, sevisl.ci pirmaja laika, nebija viegla lieta. Vel no- pietnaku problemu radija anarhisti, kuri atri vien nonaca kon- fliktos ar lielinieku ieviesto vietejas parvaldes sistemu. Bez tam nelielam vai lielakam latviesu strelnieku vienibam ka ugunsdzeseju komandam naeas kurset vai pa visu Krievijas Eiropas da)u, gadajot par mieru un kartibu visdazadakajas tas vietas un no- sturos. Pasi strelnieki notiekoso uztvera bez liekam emocijam; zinama kartiba bija nepieeiesama. Parasti to panaca bez neva- jadzigiem cilveku upuriem. Pietika kada attalaka pilsetiQ3 vai ciema ierasties latviesu strelniekiem, un viss nokartojas it ka pats no sevis, nebija pat jal}eras pie sautenem. Saprotams, neiz- tika ari bez gluzi cita rakstura piedzlvojumiem, bet to nebija daudz. Tomer visas sis kartibas ieviesanas akeijas, izbraukumi vairak vai maziik lidzinajas polieejiskai rieibai un ar laiku vareja 138 
atstat, iespejams, ari atstaja nevelamu iespaidu uz gados vel jaunajiem puisiem. Varbftt tas ne vienam vien nolidzinaja celu velakajam darbam Viskrievijas Arkarteja komisija - t.s. ceka, kas kopa ar revolucionarajiem tribunaliem kJuva par galveno sar- kana terora istenotaju. Pirmas lieUikas operaeijas 1918. gada pavasari latviesu strelnie- kiem bija anarhistu atbruQosana Maskava un Petrograda. Iekarto- jusies savos «eietoksQos» - galvenokart lepnas savrupmajas, labi upbruQotie anarhisti (viQu rieiba atradas lozmeteji un lielgabali) aizvien. uzkritosak nerespekteja lielinieku noteikumus un rikojumus. Pasaktas rekvizieijas, patvaligi aresti, naudas izspiesana, pat at- klats marodierisms jau atgadinaja izaicinajumu. Maskavas cekisti un sarkanarmiesu vienibas nejutas pietiekami specigas, lai atbruQotu anarhistus, tapec operaeijas tika iesaistiti Intviesu strelnieki. Tas notika 11. un 12. aprili un beidzas ar simtiem anarhistu apeietinasanu un atbru1}.osanu. Tiilit pee tam Iidzigas operacijas ar 6. pulka strelnieku lidzdalibu notika Petro- grada. Latviesu strelnieki piedalijas anarhistu atbruQosana ari iz- Qijnovgoroda u.c. Redzot ieQemtajos anarhistu miteIqos drausmigu nekartibu un neskaitamu daudzumu dazadu marku stipro dzerienu pudelu, strelniekiem bija gIiiti saprast anarhistu uzdosanos par tautas aizstavjiem. Pavisam maz kas vairs atgadinaja tos anarhis- tus, kuri aktivi bija einijusies pret eara patvaldibu 1905. gada. Anarhijas atbruQosanas laika strelnieku zaudejumi bija nelieli un tomer sapigi. N e vienmer latviesu strelniekus tik vienkarsi vareja nosiitit vcikt kadu uzdevumu. Kad aprila beigas 6. pulkam lika doties pret «Somijas baltgvardiem» uz Ino fortu, Iiels skaits strelnieku atteieas to darit. 1918. gada 9. jiinija sekoja Iskolastrela pavele, kas sos 202 virus pee pievienota saraksta izsledza no pulka. No * partijas nekavejoties izsvieda braukt uz fortu atteikusos lieliniekus. Visiem no pulka izslegtajiem vel todien lika nodot ierocus, nepa- klausibas gadijuma piedraudot ar revolueionaro tribunalu. 58 Aeim- rcdzot tam nodot visus 202 eilvekus bija par daudz uzkritosi. Tas bija pirmais tads gadijums, kad vairakus simtus strelnieku izsvit- roja no karaspeka datas saraksta bez tiesibam velak atgriezties strelnieku rindas. Sis savdabigais protests gan nebiitu japarspile, . KA redzams, disciplinas ziQa frakcijas diktatiira neko neiespeja. 139 
ARHANGEKA / -PADDMJU -VACU DEMARKA£:liJAS LiNIJA UN PILSDJ:.'KARA FRDNTES i9tB.GADA NOVEMBRA SAKUMA MASKAVA - 5VARTGAKAS LATVIESU STRELNIEKU DALU DISlC- KAGliJAS VIETAS J , o PETROGRADA o VDlOGDA VJATKA o TOROSINA o oNOVGDROOA a PLESKAVA 0 BDLOGDJE o KOSTRDMA JARDSLAVI;A BRJANSKA o .-NOVGORODA IHRANI MAS KAVA 0 o SERPUHDVA 0 ARZAMASA a oRJAZAA o RUZAJEVKA 1 ULA 0 5IZRAf;4A TAMBOVA 0 PENZA o ORlA 0 PDVORINA o MElNA JClRA 6. shema Latvieu strelnieki Padomju Krievija 1918. gada 140 
jo izslegto vidii bija, pee visa spriezot, galvenokart jaunpieQemtie, pulka iestajusies materialo apstaIqu spiesti. Spriezot pec uzvardiem starp viQiem daudzi nebija latviesi. Krievijas-Somijas robezas apsargasanai 30. aprili uz Pargolovas rajonu nosiitija 7. pulka apaksvienibas. Pulks tur palika gandriz lidz vasaras beigam. Nekadu nopietnu robezkonfliktu saja laika nebija. Uz Ino fortu izbraukusie 6. pulka strelnieki to aizstaveja div- arpus nedelas. Pee tam saskaQa ar saI}.emto paveli forts tika uz- spridzinats, bet strelnieki atgriezas Petrograda. 1918. gada 1. maija Maskava notika pirma padomju karaspeka datu parade. Parade piedalijas ari Latviesu divizijas dalas. Laiks bija auksts un lietains, bet parades pieI}.emejs Karalietu tautas ko- misars . Trockis aizkavejas par vairakam stundam. 4. un 9. pulks, nenogaidijis vi I}. a ierasanos, atstaja parades vietu - Ho- dinkas lauku - un atgriezas kazarmas, respektivi, Kremli. . Trockis pieprasija abus komandierus - J. Laci un P. BerziI}u - stingri sodit. Notikuma izmeklesana iesaistijas Organizacijas ko- miteja, LSD CK Krievijas birojs, an V. eQins. Triikumi parades organiz3cija un abu kalpu delu sociala izcelsanas bija patvaligas ricibas vainu mikstinosi apstakfi, un minetie pulku komandieri tika cauri ar veselu adu. «Miisu augstaka vara prasa no mums stingru disciplinas ieverosanu, kurpretim pasi viI}.u nebut ta neievero,» konstateja kads 1918. gada 4. maija notikusas abu pulku komu- nistisko frakciju un divizijas komunistiskas organizacijas komitejas kopejas sedes dalibnieks. - «Tapat b. Trockim vajadzeja to ie- verot un ierasties agrak, jo strelnieki bij nosalusi un needusi, tade! nevareja tik ilgi gaidit.» - «Sai gadijuma sHivu strelnieku puse, Augstakam prieksniekam ari vajag uzmanit savu disciplinu tapat ka strelniekam,» savas domas sede izteica F. RoziI}.s. Toties divizijas komisars K. Petersons uzskatija, ka strelniekiem jebkuros apstaklos jasaglaba augsta disciplinetiba. <Ja minetie biedri neiz- pilda CIK [Centra]a izpildkomiteja. -  B.] lemumu un caUT to vel tiek no frakcijas atbalstiti, tad tadas nodalas jiiizforme,» viQs ka tegori ski secinaja. 59 Tie gan izradijas tuksi draudi. Ar augstpra- tigo . Trocki latviesu strelniekiem izveidojas ne visai labas attie- cibas. Rudeni, kad 9. pulku Kremli nomainija 2. pulka strelnieki, * . Trocki nepatikami satrauca viI}u pieteiktais «kars» varnam. Se- . Strelnieki Sad un tad pacentas nocelt» pa varnai no daudzo Krem!a baznicu kupoliem. 141 
koja aizliegums saut Krem}a teritorija, tacu strelnieki - varbiit te vainojama reizi pa reizem uzplaiksnijusi latviska spitiba - ar SO aizlieguma ieverosanu neizcelas. Var, saprotams, strelniekiem par- rnest nedisciplinetibu. Daudzus gadus velk bijusais 2. pulka strel- nieks J. Vitols paskaidroja, ka pulks aizliegumu uzskatijis par sikumainu iejauksanos strelnieku dzive. 60 Lidz ar eitiem gadiju- miem sis incidents rada, ka, preteji savulaik paustajiem apgalvo- jumiem, latviesu strelnieki sevisl}i nerespekteja lielinieku liderus. Jaunu paversienu pilsoQu kara attistiba iezimeja 1917. gada ru- deni no cehu un slovaku gustekI}.iem un parbedzejiem Krievija sa- formeta Cehoslovaku korpusa sacelsanas pret padomju varu. Padomju valdiba bija piekritusi korpusa evakuacijai no Vladivosto- kas pa jiiras ce!u uz Franciju, lai tas tur papildinatu sabiedroto karaspeku, bet tad negaidot . Troekis pieprasija atdot ierocus. Korpuss, kura sesdesmit eseloni ar vairak neka 51 000 karaviru, to skaita 1600 virsnieku,61 bija izkliedeti pa visu Transsibirijas dzelzeelu, atteicas rikojumu izpildit. Vietejo padomju un nelielie Sarkanas armijas speki nespeja piespiest korpusu paklausit. Kor- pusa dalas isa laika parI}.ema sava kontrole plasu teritoriju no Pievolgas lidz pat Talajiem Austrumiem. Kada Cehoslovaku korpusa vieniba, ieQemusi Rtiscevas staciju, aizsl}ersoja eelu A. Senberga komandetajam Latviesu divizijas 2. pulka 1. bataljonam, kad tas pee komandejuma no Sarapulas devas atpakaJ uz Maskavu. Savlaieigi bridinats, bataljons pec veikla manevra un neilgas kaujas, zaudejis vienu krituso un pieeus ievainotos, staeiiu ieI}.ema un atbruI}.oja tur esosos cehu un slovaku legionarus. 2 Pee tam bataljons turpinaja celu un 30. maija atgriezas pie pulka. Aptuveni tad pat Pievolga kaujas pret Cehoslovaku korpusa da!am tika iesaistitas vairakas latviesu vienibas no 6. pulka, velak ari eitas. Augstaka kara padome PilsoQu kara pirmajai - cehoslovaku jeb Austrumu - frontei pieversa maz uzmanibas, lai gan visuma nelielajam un sastava ZiQ3 raibajam padomju karaspekam bija vajas eeribas apturet cehu un slovaku legionaru energisko uzbrukumu. Vairak par eiI}.am Pievolga bija norfipejusies KSFPR Karalietu tautas komi- sariata Operativa data, kas 28. maija deva noradijumu Latviesu divizijas komandierim nosiitit uz turieni 4. pulku. Divas dienas velak sis pulks un 2. viegla artilerijas diviziona 1. baterija, bet driz ari A. Grauzes komandeta smagas artilerijas baterija devas 142 
cela. 63 Ar dazadiem specialiem uzdevumiem uz Pievolgu turpinaja nosiitit atseviskas latviesu strelnieku vienibas . Jiinija sakuma pee ierasanas Austrumu fronte 4. pulku ieklava Sizral}as rajona koneentretaja grupejuma. Kaujas pieradija, ka pulks noteikti bija labaka grupejuma data. Tacu parejam da}am neizturot pretinieka spiedienu un atkapjoties, latviesu strelnieki biezi tika pamesti vieni kritiskas situaeijas. 8. jf1nija Cehoslovaku korpusa dalas ieQema Samaru. Pilseta tfllit pat aktivu darbibu izversa Satversmes sapulees loceklu komi- teja jeb Komucs - viena no Krievijas pretlielinieciskajam valdi- barn. Uelu uzmanibu ta veltija savu bruQoto speku - 1.s. tautas armijas organizesanai. Jau tuvakaja laika si armija iesaistijas eiQa pret padomju karaspeku. SizraQas aizstavesanas kaujas atkal izcelas 4. pulka strelnieki. Ar viQu pulil}iem bija par maz, lai noturetu pilsetu, un 17. jiinija ta krita. Atkal kaujas laika pamesti vieni, strelnieki saka kurnet, pieprasija a tstitit viQiem paliga kadu latviesu pulku. N eilgi pee tam, kad sadas ziQas bija sasniegusas Iskolastrelu, 4. pulka iera- das tas priekssedetajs J. ZariI}.S, Organizacijas komitejas loceklis H. Valdbahs un J. Danisevskis. J. Danisevskis par stavokli Sizra- Qas rajona sagatavoja plasu ziQojumu, kura samera daudz vietas atveleja 4. pulkam. Ta komandieris J. Azens raksturots ka «nedz komunists, nedz padomju varas piekritejs», tacu ka <<loti labs ka- rotajs», kam strelnieki loti uzticas. Tadel seeinats, ka nomainit J. Azenu, pateicoties kuram 4. pulks minetaja rajona izradijies «vienigais pietiekosi uztieams speks», nay lietderigi. 6 Ka redzams, ziQojuma autors paudis pragmatiskus uzskatus, daudz nebedajot par politiskam tOQkartam. Sarezgitajos «eselonu kara» apstaklos, kad karaspeka da}as ne tikai parvietojas, bet ari biezi uzturejas vilcienu sastavos, fronte ka tada bija loti nosacita, latviesu strelniekiem nacas likt lieta ka pieredzi un atjautibu, ta apQemibu un spitu. KaimiQu dalam parak biezi nepama toti un steidzigi atkapjoties, si spits reizem sagriezas sl.<ersam. Tad parasti aukstasinigie un nosvertie strelnieki ktuva nikni un nevaldami. Tomer tas neturpinajas ilgi, viQi pasi prata «savakties», saQemt sevi rokas. J. Danisevskim atrodoties 4. pulka, Barisas stacija - aptuveni 65 km no Inzas - ieradas vietejo ci- viliedzivotaju parstavji izteikt pateicibu par latviesu strelnieku ie- saistisanos dazadu nekartibu noverSana. 65 Tatad apstaklos, kad 143 
citas padomju karaspeka dalas izpelnijas iedzivotaju nosodijurnu par patvarigam rekvizicijam un marodierismu, 4. pulks visuma sa- glabaja stingru staju. Aizvien vairak sarezgoties lielinieku un kreiso eseru partijas at- tiecibam, Viskrievijas 5. padomju kongresa laika 1918. gada 6. JU- lija eseri organizeja Vacijas diplomatiska parstavja grafa V. Mir- baha nogalinasanu. Bez tam kreisie eseri, kuru riciba bija liela un labi apbruQota cekistu vieniba, lozmeteji un lielgabali, arestej F. Dzeriinski un cekas kolegijas loeekli M. Laci (J. Sudrabu). Dumpis?! Ta to verteja Iielinieki, kaut an pasi «dumpinieki» iz- radija neparprotamu pasivitati. Rietumu un pedeja Iaika ari Krie- vijas vesturnieki, kuri pieversusies si notikuma riipigai analizei, secinajusi, ka kreiso eseru uzstasanas bijusi lielinieku izprovoce- ta,66 lai visu varn koncentretu pilnigi savas rokas. Latviesu divizijas stabam par aizkulisu spelem nekas. nebija zi- nams. 6. julija divizijas komandieris saQema uzdevumu sastadit «dumpja» apspiesanas operativo planu, ta izpilde iesaistot latviesu strelniekus un citas Maskava esosas padomju karaspeka dalas. Ta ka galvena loma bija atveleta latviesu strelniekiem, J. Vacietis iz- teica apI}emibu uZQemties visa sl karaspeka komandesanu. lerosi- najumu pieQema, un vienlaikus tika iecelti vairaki komisari viQa rieibas kontrolei. Nakti no 6. uz 7. juliju Latviesu divizijas ko- mandieris Kremli tikas ar V. eQinu un ziQoja par situaciju un «dumpja» apspiesanas planu. Uzdevumu sakaut kreiso eseru spekus latviesu strelnieki izpil- dija precizi. Kad loks ap eseru izvietojumu bija noslegts, 7. julija pusdiena pee neilgas, bet precizas artilerijas apsaudes «dumpinie- ku» stabs tika sagrauts, bet pasi tie bega prom no Maskavas. Beglu lielako datu apcietinaja turpat galvaspilseta, daJu - velk dazadas citas vietas. Si operacija Maskava patiesiba tika veikta bez lielas piepfiles un upuriem. Latviesu strelnieku rindas saruka par vienpadsmit vi- riem, ieskaitot vienu krituso, ka ari ievainotos un bez vests pa- zudusos. 67 . Ta lielinieku partija nobidija pie malas politisko konkurentu, kam gan bija vajas izredzes atkHita sancensiba. Ja butu noticis * Kreisie eserl pret apcietinatajiem lieliniekiem un sagiistitajiem latviesu strelnieku sakarniekiem izturejas augstsir<figi. Vairakus sagiistitos strelnlekus atbrivoja jau pec piecam stundam. 144 
brinums un virsroku gf1tu kreisie eseri, nay nekada pamata domat, ka tada gadijuma Krievija uzplauktu demokra1ija. Pasiem kreisajiem eseriem bija tilu lidz tai, toties sads paversiens pa- vertu celu anarhijai un haosam, mazaka mera - vecas Krievijas imperijas a1jaunosanas piekritejiem. Ar kreiso eseru «dumph> sais- 1ita oe viena vi en mikla. Slepenajos arhivos koncentretajiem ma- terialiem butu ari seit jaienes korektivas, kuras atklatu iote- resantas lietas, domajams, ne tikai par lielinieku un kreiso eseru attieeibam. Pee cita scenarija norisinajas eseru un veeas armijas virsnieku organizetas sacelsanas Pievolgas pilsetas un Austrumu fronte. Jau nakti no 5. uz 6. juliju sakas sacelsanas Jaroslav1a. Viens no tas vaditajiem bija pulkvedis K. Gopers. U z so pilsetu tik nosutiti 8. un 6. pulka strelnieki. CiniQs bija sivs, bija daudz krituso un ievainoto abas puses. Piedalisanas saeelsanas apspiesana uz strel- niekiem atstaja negativu ietekrni; PilsoQu kars Krievija viQus ar- vien vairak parverta par dazadu specialu uzdevumu izpilditajiem. 6. pulka frakcijas sede A. Mucenieks neslepa, ka pulks Jaroslavla bijis tik neorganizets, ka «piloigi lidzinajies laupitaju bandai» 68. Tas bija vel viens pieradijums pulka frakcijas diktatiiras idejas ne- veiksmei. Latviesu strelniekiem «nomierinasanas» akcijas nacas veikt ari citas Pievolgas pilsetas. Jf1lija pirmaja puse viQi saja sa- kariba ieradas Ribinska un Muroma. Cekistiem izdevas izsekot un apcietinat pulvedi F. Briedi. Vel- tigas izradijas J. Vaciesa un Latviesu nacionaldemokratiskas parti- jas 69 piiles nepie}aut izrel.dnasanos ar viQu. Padzirdis par kreiso eseru «dumpi» Maskava, 10. jiilija kazoku uz otru pusi apmeta Austrumu frontes virspavelnieks pulkvedis * M. Muravjovs. ViQa pavele pagriezt fronti uz otru pusi, lai kopa ar Cehoslovaku korpusu cinitos pret lieliniekiem un Vaciju, jau ta slikti disciplinetajas sarkaoarmiesu da}as radija apjukumu un haosu, kas strauji izplatijas. Lai noverstu pilnigu Austrumu frontes sabrukumu, padomju val- diba par tas virspavelnieku iecela J. Vacieti, kas bija sevi apliecinajis ka lielisks militarais specialists. N odevis divizijas komandesanu P. Avenam, viQ.s izbrauea uz KazaQ.u, uz Austrumu frontes stabu. · Vins pats bija kreiso eseru partijas biedrs, tacu isi pirms sava «pagrieziena - acimredzot ma1dinasanas noliikos - pazil,loja par izstiisanos no kreiso eseru rindam. 145 
Jauniecelta virspavelnieka speeialvilcienam sekoja Latviesu divizijas 5. pulks. Tam vajadzeja palidzet stabilizet situaeiju. Situaeij Austrumu fronte par lielu nepatiku lieliniekiem turpinaja strauji pasliktinaties. Drizuma bija sagaidama Jekaterinburgas krisa- na. Nakti no 16. uz 17. jiiliju pec Uralu apgabala padomes prezidija lemuma ar Maskavas zit} u J eka terinburga tika nogalina ts bi jusais Krievijas cars Nikolajs II un viQa gimene. Lai gan latviesu strelnie- ku tolaik sai pilseta nebija, dazadu publikaeiju autori cara gimenes 10eekJu nonavesanu pieraksta latviesiem, pat nepfiloties parnatot, savus apgalvojumus ar dokumentaliem pieradijumiem. Cara gimenes slepkavu vardi ir zinami. Starp viI}.iem nebija neviena latviesa. Tas gan nay kavejis lielkrievu sovinistu pfiliQus kartejo reizi nodarboties ar vestures viltosanu savas intereses. Tapec tada rakstura publika- cijam nay veltama nopietna uzmaniba. Kadu citu samezglojumu aizsacis K. Helferihs, kas 1918. gada no 23. jiilija lidz 10. augustam Maskava izpildija Vacijas diploma- tiska parst3vja pienakumus. Velak publicetaja gramata viQs apgal- vojis, ka taja pasa julija latviesu strelnieku augstakie komandieri griezusies ar priekslikumu pie reiha valdibas, solot versties pret lieliniekiem, ja saQemtu no tas atlauju latviesu pulkiem atgriezties Latvija. K. Helferihs nay nosaueis so «augstako komandieru» var- dus, bet toties V. Baumgarts viQu papildina, un 48 gadus velak min J. Vacieti. 70 Sis autors raksta par arhiviem, tacu nekadas at- sauces uz avotiem nedod, jo par tadu nevar uzskatit 1965. gada (!) notikusu personiska rakstura sarunu. Tas nepavisam nay pie- tiekams pieradijums. Attieciba par J. Vacieti jasaka, ka viI}.s bija par lepnu sadam liigumam, turklat vel laika, kad Vaeijas sakave Pirmaja pasaules kara vairs nebija aiz kalniem, bet peekara iz- mail}u laika vajadzeja izs1}irties Latvijas liktenim. Karstaja 1918. gada vasara pret padomju varas laupitaja poli- tiku laukos, respektivi, partikas repatriciju, eelas Pievolgas guber- I}as zemnieciba. Principa ta joprojam sekoja eseriem, kuri gan maz ko darija tas organizesanai. V. I}ins, ka zinams, pieprasija izverst nesaudzigu eiQu pret turigo zemniecibu,71 iesaistot saja ciQa Sarkano armiju. Ar viQa «gadibu» uz Saratovas, Penzas un Tambovas guberQam «kulaku dumpju» apspiesanai citu pee citas nosfttija latviesu strelnieku vienibas. Ta bija nevienlidziga ciI}.a, jo zemnieki bija krietni vajak apbruQ.oti un sliktak organizeti, kara maksla neapmaciti. 146 
Neskatoties uz vlsam pfilem Austrumu frontes stabilizesana, J. Vacietim pirmajas nedelas pee ierasanas Kaz3Qa praktiski neko taustamu neizdevas panakt. Sarkanas armijas dalas joprojam atka- pas un pat nemeginaja realizet viQa strategiskas ieeeres; kam ne- pavisam nebija gatavas. Cehoslovaku korpusa dalas un t.s. Komuca tautas armija augusta sakuma jau atradas netalu no KazaI}.as. Austrumu frontes staba bija daudz vecas armijas virsnieku, kuri, ka velak pieradijas, gaidija izdevigu bridi, lai parietu pretinieku puse. 5. pulka strelnieki bija uZl)emusies garnizona dienestu KazaQa, fron- tes staba u.c. svarigu objektu apsardzi. Par labako caurlaidi ieejai staba eka Iquva latviesu valoda, jo bija iemesls neuzticeties dazadam rakstiskam atlaujam, kuras gan pak1ava riipigai parbaudei. Vz saviem pleeiem 5. pulka strelnieki iznesa KazaQas aizstave- sanu. Udz pedejai iespejai turoties pilseta, tika nogurdinati uzbru- ceji un iegiits laiks papildspeku pievilksanai. CiniQa pedejais eeliens risinajas KazaQas ielas. Sadalijusies grupas, strelnieki me- ginaja izlauzties no aplenktas pilsetas. Frontes virspavelnieks ar nelielu grupu strelnieku KazaI}.u atstaja pee vairakkartejam sadur- smem un, ka likas, gandriz vai bezizejas situacijam. fazaI}.as gariga seminara eka ielenktie pulka saimniecibas dalas 137 strelnieki krita giista. Piespiesti parakstit atteiksanos no tur- pmakas aktivas lidzdalibas Krievijas PilsoQu kara, vini noteikti no- raidija piedavajumus parlet «tautas armijas» puse. 71 Tade} viI}.uS patureja cietuma. Kad Sarkana armija KazaI}.u atguva, viQu lielaka data atgriezas pulka. Giista krituso strelnieku lietu izskatija spe- eiala komisija. Par KazaQas aizstavesanu 5. pulku VCIK apbalvoja ar «sarkano goda karogu». Ar to aizsakas kolektivais apbalvojuma veids, kas Sarkanaja armija atri kluva populars. CiI}.as Austrumu fronte prasija no latviesu strelniekiem lielus upurus. Arvien jaunas Latviesu divizijas dafas iesaistijas eiI}.as saja fronte. 4., 5. un 6. pulka strelniekiem, ka an 1. Liepajas pulkam pievienojas jiitnieku pulks, vairakas artilerijas baterijas, 2. un .3. brigades stabs. Latviesu strelnieku da1as ieklava galvenokart iepretim KazaI}.ai koncentretaja 5. armija. Ta jau 11. augusta pargaja uzbrukuma, gan negiistot lielakus panakumus. . Pee ci.am zil}am - 143. 147 
Krievijas lielinieku partijas vadoJ}i nekiida ZlI}a nevalnJas no asiem lidzekliem, lai panaktu radikalu lfizumu Austrumu fronte un stingru «kartibu» aizmugure. V. Qins ieteica l.certies pie neuzticamo personu masveida izvesanas, praktizejot nosausanu par ierocu glabasanu, atsaucas uz dekreta projektu par I.cilniekiem no bagatakajiem iedzivotajiem (pa 25-30 cilvekiem no katra pagas- ta). ViQs ari personigi pariipejas, lai par «kartibu» aizmugure nopietnakos gadijumos gadatu latviesu strelnieki. Telegramma Penzas guberQas izpildkomitejas priekssedetajam A. Minkinam e- I}.ins, starp cit, noradija: «Latviesu rotu pagaidam atstajiet Penza lidz Cembaras apspiesanai.» 73 Tie ir tikai atsevisJp piemeri un epizodes. Par katru cenu celt sarkanarmiesu datu kaujasspejas bija uz- I}emies . Trockis. Karalietu tautas komisars, garas svitas pavadi- ba ar specialvilcienu ieradies Svijazska, izversa sparigu darbibu. Daudzus kaujas lauku pametusu un atkapusos karaspeka datu ko- mandierus un komisarus sodija ar navi. Pirmoreiz Austrumu fronte un Sarkanaja armija vis par te notika decimacijas,74 t.i., ierinda nostadito karaviru katra desmita nosausana. Frontes virspavelnieks J. Vacietis sadas disciplinesanas un kaujasspeju celsanas metodes principa neatzina, tacu aizkavet to izmantosanu nespeja. Toties ** S. Gusevs no. Trocka svitas velak zurnala «Proletarskaja re- vo)ucija» 1924. gada 2. numura raksta «Svijazskas dienas (1918.g.»> isti lielinieciska gara apgalvoja, ka ar sadam «visvairak merl}tiecigam un nepieciesamam» metodem cilveku «materials» ticis «morali» uzlabots. 75 Ka redzams, lielinieki atkartoja to pasu, ko vel pinns gada bija asi nosodijusi. Ar . Trocka svitas darbibu «disciplinas un kartibas ieviesana» Austrumu fronte iznaca saskarties ari latviesu strelniekiem. 16. augusta 4. pulku pec divarpus menesu ciQam (kaujas ierinda bija vairs tikai ap simts durkJu) gatavojas nomainit un nosiitit uz 8ihranu staciju neilgai atpfttai. Tacu solijums netika izpildits, tapec dienu velak pulka komitejas priekssedetajs J. Ozols ziQoja frontes revolucionarajai kara padomei, ka strelnieki jiitas piekrapti . Nakti no 1918. gada 18. uz 19. augustu Cembara sacehis kreisie eseri. 20. augusta uz turieni no Penzas nosiitija latviesu strelniekus. ** Tas netrauceja raksta autoram mineta gada nogate publicet citu rakstu (<<nins un Sarkana armija»), kura tad jau partijas diskusiJa zaudejusais . Trockis raksturots neparprotami negativi. 148 
un draud atstat pozicijas. 76 ZiQotaju aresteja. Draudeja izcelties nopietns konflikts, jo strelnieki par sadu augstakas prieksniecibas ricibu bija uzbudinati, atskanejusi aicinajumi atbrivot aresteto ar bruI}.otu speku. Parejie pulka komitejas locekli tomer speja strel- niekus atturet no parsteidziga sola. . Trockim iesniedza piepra- sijumu atbrivot J .Ozolu. Tulit tika apcietinats pieprasijumu parakstijusais J. Saulitis. Ka redzams no pulka frakcijas komitejas ziI}ojuma Organizacijas komitejai, «nu visi bija ta uztraukusies, ka tik zif}ot pulkam uz priekSeJo liniju, lai nak ara un ar lozmetejiem iet atpestit arestetos». 7 Frakcijas un pulka komitejas locekliem labi saprotot, pie ka tas var novest, ar lielam piilem izdevas strelniekus aizkavet. Uzzinajis, ka abiem arestetajiem vai- rak par pusgadu vai gadu ieslodzijuma nepiespriedisot, pulks pamazam nomierinajas, lai gan, ka atzimets ziQojuma, «riiksana ir diezgan liela» 78. Nacas iejaukties frontes virspavelniekam. ViQs paziI}.oja, ka 4. pulku u.c. kaujas cietusos latviesu pulkus izvedis tuvakaja aizmugure sakartot un paildinat. Atpiitu fronte sasprin- gtas situacijas del solit nevareja. 9 Par 4. pulka konfliktu ar . Trocki tika informets LSD CK Krievijas birojs, kas saja sakariba griezas pie VCIK priekssedetaja J. Sverdlova. J. Sverd- lovs apsolija lietu steidzigi izskatit,80 tacu vardu netureja. Pagaja vairaki menesi, un 1918. gada novembri Latviesu divizijas lieli- nieku 2. konference izteica VCIK savu arkarteju izbrinu un parmetumu, kapec attieciba uz J. Ozolu un J. Sauliti, kuri abi * atradas apcietinajuma, netiek piemerota amnestija. Konference ierosinaja viI}.us nekavejoties atbrivot. 81 Konfliktsituacijas jutami ietekmeja latviesu strelnieku noskaI}.oju- mu. Par to runaja R. Bauze LSD CK Krievijas biroja 11. sep- tembra sede, noradot, ka strelnieku vidfl dzirdamas sadas runas: «Ko mes te cinamies. Varam braukt atpakal uz Baltiju»82. 8. pulka, piemeram, ne viens vien strelnieks velejas izstaties no pulka, vairaki pat bija izsrusies atgriezties vacu okupetaja Latvi- ja, kur tiem draudeja gusts un «vaQginieku legeris». Pulka frakcija lema izstasanos nepielaut: «Pie tagadejiem apstakfiem neizlaist ne- vienu no pulka; ja apstakli grozitos, tad izlaisana no pulka var notikt vienigi ar frakcijas ziI}.u.» 83 Zinams, runa nebija par mas- · Preteji sakotnejam pazinojumam Austrumu frontes Revolucionarais tribunals bija piesprledis abiem tris gadus cietumsoda ar tiesIbu zaudeSanu uz pieciem gadiem. 149 
veida paradibu, tacu vajadzeja re1}inaties ar to, ka sadi gadijumi varetu atkartoties. Latviesu strelniekus ercinaja viQu pulku atsevisJ}u rotu izdalisa- na starp citam Sarkanas armijas da)am un apaksvienibam. Tade- jadi pavelnieciba cereja panakt padomju karaspeka labakas kaujas- spejas. Iepazistinot ar so jautajumu LSD CK Krievijas biroju, R. Bauze pauda noraidosu attieksmi. Pretejs viedoklis bija R. Eihem un pazistamajam cekistam J. Petersam, kurs atzina lat- viesu pulku sadalisanu par tehnisku jautajumu un viena miera * konstateja latviesu izkausanu revolucijas intereses. Sadai nostajai nevelejas piekrist F. RoziI}.s: «Mums zinama mera jasaudze latviesu pulki.» 84 Tas gan netika darits. Atentats pret V. eI}.inu 1918. gada 30. augusta deva padomju valdibai ieganstu izverst vel nesaudzigaku ciQu un teroru pret tas pretinieki'em fronte un aizmugure. 2. septembri VCIK lema parverst visu KSFPR par vienotu kara nometni. Ka augstako militaras vadi- ** bas kolegialo organu izveidoja Republikas Revolucionaro kara pa- domi (RRKP) ar «Sarkanas armijas vadoni» . Trocki prieksgala. VadoI}.a lauri pee taisnibas pienacas J. Vaeietim, kuru ieeela par visu bruQoto speku virspavelnieku. Jau ilgaku laiku Antantes valstu diplomatiskie parstavji un slepe- no dienestu agenti pieversa pastiprinatu uzmanibu latviesu strelnie- kiem Maskava. Ar ipasu aktivitati izcelas Uelbritanijas specialas misijas vaditajs R. Lokarts un slavenais anglu spiegs S. Reilijs. No- brieda plans uzpirkt latviesu strelniekus un ar vil)u palidzibu apcie- tinat padomju valdibu Kremli. No ta nekas neiznaca, un 4. septembri par so pUinu laikraksts «Izvestija VCIK» pubIieeja plasu materialu. 8S Sim notikumam veltits liels skaits dazadu publi- kaciju, ieskaitot R. Lokarta memuarus,86 tacu daudz kas palicis ne- noskaidrots. .Rietumu vesturnieki seeinajusi, ka sazverestiba patiesiba bijusi «jaukta», t.L, taja lidzdarbojusies F. Dzerzinska vadita iesHide. Citiem vardiem, britu slepena dienesta izcilnieki S. Reilijs, Dz. Hills u.c. piedaliju'sies dubulta spele. 87 Spriest par latviesu strelnieku lomu saja slepeno dienestu karsu partija, kura tika apmull}ots pieredzejis diplomats, nay nekadas nepieciesamibas; ja neskaita nedaudzus ce- kistu izpaligus, viQi palika arpus speles. *"Kur gan nenotiek latviesu izkausana," fiksets protokola. ** T.L, KSFPR. 150 
Notikumi Austrumu fronte attistijas Sarkanajai annijai daudzso- losi. Panakumus nodrosinaja nevis «. Trocka komandas» represi- jas, bet galvenokart daudzkartejais speku parsvars par pretinieku pee lielaku papildspeku iesaistisanas eil}.as Pievolga. Cehoslovaku korpusa da}am un latviesu strelnieku. veca paziI}as - generata V. Boldireva komandetas «tautas armijas» spekiem nacas atstat vienu pi1set pee otras. 10. septembri Sarkana armija ieQema Ka- zar.lU, pee tam - Simbirsku, Samaru u.C. Bezsf:cciga niknumii «tautas armija» izmeta Iozungu: «Sitiet latvieSush) 8 Sagiistitajiem latviesu strelniekiem nereti uz vietas tika izdzesta dziviba. Arvien griitak Sarkanajai armijai klajas Krievijas dienvidos. Ok- tobri Kremli tika sacelta trauksme par loti apdraudeto Carieinas stavokli. Sakara ar to Dienvidu frontes stabs gatavoja uzbrukuma operaciju 9. armijas rajona - Povorinas iecirkni. Pinns uzbrukuma 9. anniju vajadzeja papildinat ar discipline- tam, kaujasspejigam dalam. Kur tadas 1}.emt? No Latviesu divizi- jas! To atcerejas vienmer, kad nacas veikt ko sarezgitu un griitu. Uz Dienvidu fronti nosiitija dazadas latviesu dalas no Austrumu un Ziemelu frontes, Maskavas un Tambovas, tas visas - 8., 9. un Saratovas sevisJ}u uzdevumu pulku, vairakas artilerijas baterijas, ne- daudz kavalerijas, paris bruQuautomobilus un avionodaJu, t.i., divas lidmasinas - apvienojot Latviesu divizijas 3. brigades staba vadiba. Pavisam saja steiga sa k lautaja 3. brigade bija 3381 cilveks, bet tieso cinitaju jeb durklu - apmeram 1500. 89 16. oktobri, tulit pee iera- sanas noraditajii 9. armijas iecirkni, brigade, respektivi, trieciengru- pa, saQema uzbrukuma paveli. Laika sagatavoties - veikt izliikosanu, kaut pavirsi iepazit kaimiI}u dalas u.tml. - nebija, jo operacijai bija jasakas jau nakamaja rita. Dienvidu fronte latviesu strelnieku pretinieks bija Donas kazaku karaspeks. Nevienam nebija jaskaidro par kazaku «varol}.darbiem» Latvija 1905. gada. Strelnieki atcerejas pirms gada pasu pieredze- tas stepes delu izdaribas Vidzeme. Donas kazaku karaspeka atamans generalis P. Krasnovs tapat bija atstajis pedas Latvija, piedaloties tautas revolficijas aptvertas Aliiksnes apkartnes «nomie- rinasana».. Par atmaksu latviesu strelnieki gan nedomaja, kaut ari · Pee 1 905. gada revoHieijas P. Krasnovs uzrakstija romanu par !Jitviji piedzivotQ. Romans .ElIa Rulli pee partulkosanas latviesu valoC1i tika izdots Alune .191 Q. gada. Protams, ar revolf1ciju un tis apspiesanu saistitos notikumus autors skaldroJa pee savas parliecibas. 151 
ne vienam vien no VlI}.lem kads tuvinieks bija izjutis kazaku plet- nes cirtienus vai pat ka nelabojams «buntavnieks» ticis nosauts. Izraisijusas ciQ.as 3. brigadei nekHijas viegli.' Pretinieks noasi- Q.oja, bet piekapties negrasijas. N eiztureja latviesu strelniekiem flangos izvietotas datas, tadel uzdevumu - ieQemt Ateksikovas staciju - izpildit neizdevas, un brigadei nacas atkapties izejas pozicijas. Gatavojoties beidzot noverst latviesu strelnieku parmerigo iz- kliedetibu pa frontem un armijam, ka ari planojot viQu paka- penisku izvesanu aizmugure sakartosanai, papildinasanai un kaut nelielai atpiitai, ko pieprasija daudzu pulku komandieri, 19. ok- tobri Latviesu diviziju ar paveli paIqava tiesi virspavelniekam. Ar ieeereto divizijas datu nomail}u tomer nacas pagaidit, vismaz lidz uzsakto militaro operaciju pabeigsanai, bet tad jau viQus gaidija citi uzdevumi. Latviesu strelniekus, kas Dienvidu fronte plasa iecirkni pie- saistija samera lielus Donas kazaku spekus, vajaja dazadas lik- stas. Neapmierinosa bija apgade ar partiku, viQu <<Arisa ki» sautenem aptriikas patronu, bet agri iestajies sals un specigais vejs sagadaja viegli terptajiem strelniekiem pamatigu fizisko un moralo speku parbaudi. To viQi iztureja. Ne -20°C sals, ne sniega vetra nespeja apturet 3. brigades dalas, kad nakti no o 26. uz 27. novembri tas ieQema svarigo A1eksikovas staciju. 90 Sis panakums izradijas islaieigs, jo pee pretinieka veikta parra- yuma brigades kreisaja flanga atkal vajadzeja atkapties. Skaitliski nelielas 3. brigades dalas novembra pedeja nede)a vien zaudeja 60 krituso, 107 ievainotos un 173 bez vests pazudusos. 91 Par sadu cenu tika izjaukti Donas kazaku karaspeka plani ne tikai Povorinas iecirkni vien, jo pretinieks vienkarsi nespeja realizet pargrupesanos. Novembra beigas 3. brigade beidza cil}as minetaja iecirkni un Dienvidu fronte vispar. Driz ta saQema jaunu nori- kojumu. Lielaku un mazaku operaciju laika Austrumu un Dienvidu, tapat Zieme}u fronte no latviesu strelnieku vidus laiku pa laikam izraudzija komandierus un komisarus citam Sarkanas armijas dalam. Dienesta karjeru retos gadijumos viQi tiecas sekmet pasi; ka neka griiti bija atstat savu pulku. Vesa, pat noraidosa - vis- maz pirmaja laika - bija latviesu strelnieku attieksme pret 1918. gada septembri nodibinato individualo apbalvojumu sarkan- 152 
anniesiem - Sarkana karoga ordeni. Uecibu par to netriikst. Tii 3. brigades komandieris J. Steins pee eil}am Dienvidu fronte kada ziQojuma rakstija: «Lai gan brigades datu sastava ir daudz perso- nu, kuras veikusas varoQdarbus, ierosinat viQas atsevisl}i apbalvot man nay tiesibu sakara ar vil}u kategoriskiem paziQojumiem par atteiksanos separati pieQemt kadus nebut 'apbalvojumus».92 Savulaik Jura krustus u.c. rnetala zvarguIus noqcmusi, latviesu strelnieki nealka slavas zimju u.tml. pagodinajumu. Brivajos brizos strelnieki tvera ik zil}u no Latvijas. Lai ari isas un saraustitas, rudens sakuma tas likas visai cerigas. 4. Majup! Uz Latviju! Atkal bija pienacis lielu parmaiQu laiks. 1918. gada novembra pirmaJa puse strauji izplatijas ziI}.a par revoluciju Vaeija, pee tam - vests par Kompjena parakstito pamieru, kas iezimeja Pirma pasaules kara beigas ar Vacijas vadita valstu bloka sakavi. 13. novembri anulejot Brestas miera ligumu, KSFPR pazil}.oja: «Visi Krievijas okupetie apgabali tiks atsvabinati. PasnoteikSanas tiesibas pilnigi tiks atzitas prieks visu tautu darbalauzu masam.» Sim okupeto apgabalu darbalauzu masam lielinieki solija «pilnigu, nedalitu atbalstu vil}u ciQa par stradnieku un zemnieku socialis- tiskas varas nodibinasanu viQu zemes».93 Taja pasa diena RRKP apspriede Serpuhova tika parrunati Sarkanas armijas uzdevumi, lests par vairaku Iatviesu strelnieku pulku nosiitisanu uz Latvijas pievarti. 14. novembri sekoja pavele steidzigi sakartot kaujas gataviba Latviesu diviziju. 94 To lidz ar eitam Sarkanas armijas divizijam paredzeja izmantot Baltijas ieqemsana. Par Latviju daudz runaja Latviesu divizijas lielinieku 2. kon- ferenee. Ka J. Sverdlova, ta P. Stuckas uzstasanas liecinaja par bazam, ka Iatviesu strelnieki varetu parnest Pilsol}u kara frontes Krievijas austrumos un dienvidos un steigties uz Latviju. 95 Do- majams, zinams pamats satraukumam bija. Nomierinot augstos viesus, delegati rezoliicija ierakstija: «Latviesu strelnieku pulla, ciktal viQi atsvabinami no citam Krievijas front em , ir jasiita uz Latviju paliga Latvijas proletariatam.»96 Patiesiba vairakums Lat- vijas proletariata tolaik atradas Krievija; Riga un citas pilsetas stradnieku bija palicis pavisam maze Tade} P. Stucka nedaudz velak situaciju «uzlaboja», bezzemniekus ieskaitot stradnieku ka- 153 
tegorija un viQu padomes tikpat vienkarSi pardevejot par strad- nieku padomem. Konferences pieQ.emtas «Tezes Latvijas jautaju- mii» apgalvoja, ka «latvju strelnieki saprot Krievijas un Latvijas brivibu ka Latvijas Padomju Republikas jeb Latvijas Komftnas pievienosanu Krievijas SocUiIistiskai Federativai Padomju Republi- kai ka Eiropas un vispasaules socialistisko republiku apvienibas prieksteceh>, un tapee ieteica «Iidz beidzamai iespejamibai einities par Krievijas un tamlidz ari par Latvijas Padomju Republiku, kur viniem to ari neuzticetu kopeja planveidiga pilsoQu kara vadiba»7. Tadejadi visiem strelniekiem paredzetie priekraksti ne- . kiidu izveli neatstaja. Komunistiskas Organizaeijas komitejai un Iskolastrelam bija vis notal jarUpejas par so noradijumu stingru ieverosanu un izpildi. Latviesu divizijas datas so lemumu vajadze- ja atbalstit frakcijam un komitejam, ka parasti strelnieku varda apQemoties pilnigi paktauties saQemtajiem nKojumiem. Delegatu pieQemtais <<Apsveikums Latvijas darba tautai» skaid- riik par skaidru pateica, ka Latvija tiks nodibinata proletariata diktatiira un to iek1aus KSFPR sastiiva. Viss agitacijas un pro- pagandas aparats tika mobilizets sis «istas brIvibas» pamatosanai. 1918. gada novembra vidii Sarkana armija rietumos l,<ersoja demarkacijas liniju un pa pedam sekoja atejosajam vacu kara- spekam. Latvijai, tapat ka visai Baltijai, draudeja jauna okupacija. Vaeu okupantu vara Latvija strauji ira, vil)u karaspeks revo- lueionarizejas un demoralizejas. Uelais vairakums Latvijas iedzi- votaju gaidija vacu okupaeijas karaspeka aizvakanos un maz satraueas par to, kas bus pee tam. IZl}.emot Ziemelvidzemi un Latgali, parejai Latvijai pat istas nojausmas nebija par padomju Yarn. Tikai data Latvijas pilsonibas un inteligences pilniba izprata stavokla nopietnibu. 1918. gada 18. novembri Riga dazadu politisku partiju par- . stavju pee ieprieksejas vienosanas sastadita Tautas padorne pa- sludinaja Latviju par neatkarIgu demokratisku republiku. Spert so soli politil}us un sabiedriskos darbiniekus bija iedroinajis sabied- roto lielvalstu, vispirms Lielbritanijas., atbalsts. Izveidota Latvijas Pagaidu valdiba ar K. Ulmani ka ministru prezidentu stajas pie valsts aparata veidosanas, domajot an par valsts aizsardzibu. * Latvijas Tautas padome ka Latgales parstivis iegaja S. Kambala, agrak 2. Ri,gas pulka virsnieks, kas 1917. gada pavasarI un vasara tilja darbojies Iskolastrela LatgalieSu sekcija. 154 
Latvijas neatkaribas pasludinasana lika KSFPR reJpnaties ar ie- spejamiem sarezgijumiem tas Baltijas sagrabsanas planu realizesa- na, jo sadu neatkaribu vel pirms deviQiem menesiem bija paspejusas deklaret art Igaunija un Lietuva. Ne P. Stuckam, ne kadam citam no latviesu lielinieku vaditajiem nereagejot, 23. no- vembri LSD CK Krievijas biroja sede ieradas KSFPR Nacionalo lietu tautas komisars J. StaJins un informeja biroju par V. el}ina atzil}.u, ka nepieciesams nekavejoties izveidot Latvijas Pagaidu pa- domju valdibu. Tas ari tika izdarits, tulit vienojoties par kandi- datu saraksta sastadisanu. 98 Pieprasita valdiba ar P. Stncku prieksgala tika nodibinata 1918. gada 4. decembri. Vel pirms tam, 29. novembri, v. et:1ins telegramma virspavelniekam J. Vacietim liidza «dot atbilstoso karaspeka datu komandejosam sastavam 00- radijumu, lai mfisu karaspeks visadi atbalstitu Latvijas, Igauoijas, Ukrainas un Uetuvas agaidu padomju valdibas, bet, protams, tikai padomju valdibas». 9 Sada telegramma par neesosu pagaidu . padomju valdibu atbalstisanu neliek saubities, ka to sastadisana bija poIitisks triks, Iai, Sarkanajai armijai sis zemes ieQemot, for- mati varetu noraidit apvainojumus par okupaciju. Domajot par P. Stuckas pagaidu valdibas praktisko pusi, LSD CK Krievijas bi- rojs pacentas pieprasit un no attiecigam KSFPR struktfiram sa- .,emt 5 000 000 rbJ}OO Si nauda bija domata daiadiem izde- vumiem tikai pirmaja laika. Pats P. Stucka vel ilgi gaudas par Latvijas padomju republikas neatkaribas piespiesto simulesanu. Pa- saules revolficijas perspektivas viJ}am aizsedza mazas Latvijas kon- turas. Tikpat konsekventi rikojas V. eQins, 1918. gada nogate ar ipasiem KSFPR TKP un VCIK dekretiem apliecinot, protams, for- mali, so Latvijas padomju republikas neatkaribu. Sarkanas armijas nelielas Pleskavas divizijas dalas kops 1918. gada novembra pedejas dekades mina' Latgales zemi. Ka jau vareja gaidit, latviesu strelnieku nosiitisana uz Latviju aizkavejiis; tie joprojam atradas Austrumu un Dienvidu fronte. Ta nu iz- naca, ka nedelu pee Latvieu divizijas lielinieku 2. konferences K. Petersons ierosinaja LSD CK Krievijas birojam «rea get , lai latviesu strelnieku pulkus neizkauj».101 Ka izradijas, saja isaja laika spridi' palaviba <<kopejai planveidigajai pilsoI}u kara vadibai» Intviesu lielinieku «spice» bija tomer gajusi mazuma. . Ucluvas pagaidu padomju valdibu izveidoja 1918. gada 8. decembri. 155 
Velak neka bija planots no Simbirskas uz Maskavu un taHik uz Dno un Pleskavu ce1a devas 1. pulks, pee tam ari 4. un 6. pulka eseloni. Talais eels nogurdinaja, jo daudzviet strelnie- kiem nacas merot garus gabalus kajam, pasiem attirit sHezu ce1us no sniega sanesumiem. No Maskavas uz Pleskavu nosfitija Latviesu divizijas jiitnieku pulka 2. eskadronu, vieglas artilerijas bateriju. Visas sis dalas apvienoja 2. brigades staba vadiba. Pee ierasanas citu Sarkanas armijas dalu nesen iel}.emtaja Pleskava 2. brigade saQema uzdevumu caur Dienvidigauniju doties uz Valku. LSD CK Krievijas birojs ka politiskos komisarus tai pie- komandeja R. Bauzi un F. Lindi. Bez tam lidz ar strelniekiem veikt «izskaidrosanas darbu» Latvija nosfitija K. Pecaku, J. Me- ziQu, A. OzoliI}u, K. Poemu u.e. Ir griiti daudzmaz precizi noteikt, kad latviesu strelnieki uz- zinaja par Latvijas neatkaribas pasludinasanu un tas Pagaidu valdibas sastadisanu. Vairakas netiesas norades liecina, ka 1918. gada decembri kaut kas no ta strelniekiem tika skaidrots. Pro- tams, patiesu informaciju par Latvijas Tautas padomi un Pagaidu valdibu viQi neieguva. Strelniekiem centas iestastit, ka Pagaidu valdiba ir vacu okupacijas varas veidota. Citkart komiteju locek- liem un frakcijam tika uzsverts, ka Latvijas pasnoteiksanas esot... «peleko baronu gudriba» 1 02. Abi sie skaidrojumi vareja tikt ap- vienoti, uzsverot vien.u vai otru momentu, lietas biitibu tas ne- mainija. Toties pavisam atklati reizem tika izklastita KSFPR valdibas rieiba Baltijas jautajuma. 9. deeembri 2. pulka strelnie- Idem, kuri Maskava apsargaja Kremli, ta tika komenteta sadi: «Miisu tautas komisari dod Igaunijai patstavibu . un naudas lidzek1us. Tas notiek ar vietejo lielinieku piekrisanu un demons- traeijas nolfika. IeQemot Latviju, ari viQai tiks dota patstaviba. To dara tadel, lai gadijuma, ja angli izeeltu mala desantu, varetu teikt, ka viQi uzbIiik neitralam valstim.» 1 03 Uelinieeiska gara tika paskaidroti ari citi starptautisko attieeibu jautajumi, pilnigi ignorejot to morali etisko pusi. 2. brigades da1as, virzoties no Pleskavas puses, pee pans nelielam kaujam ar atejosa vacu karaspeka arjergarda vienibam nesteidzoties bija sasniegusas Veravu (V ern) Dienvidigaunija, bet Pleskavas divizijas da1as vienojusas ar vaeu kareivju padomi par Daugavpils parQemsanu, kad no Sarkanas armijas Lauka staba Serpuhova 8. deeembri pienaca vests par jaukta sastava operativas 156 
. Latvijas armijas grupas izveidosanu. No Krievijas slepus iesiititie lielinieki visur Latvija energiski agiteja par padomju atjaunosanu un jaunizveidosanu (Kurzeme) , gatavoja bruQotas sacelsanas. Pee nedelas, 2. brigadei sasniedzot Valku, P. Stuckas pagaidu valdiba publieeja manifestu, pasludinot Latvija proletariskas revoliieijas li- kumu, respektivi, tas neierobezotu patvalu. Nepaklavigie iepazina revolucionaro tribunalu nesaudzigo dabu. Latvijas Pagaidu valdibai visvairak kaiteja apstaklu spiesta sa- darbiba un atkariba no vaeu okupan1iem, neapsaubami ligums ar Vaeijas valdibas pilnvaroto A. Vinnigu par Baltijas landesvera formesanu (taja paredzeja ieIqaut latviesu un vietejo vaciesu rotas, ka an vienu krievu rotu). Verojot so sadarbibu, ne tikai vienkarsie pilsetnieki, laukstradnieki un kalpi, kas lielas ceribas saistija ar padomem, bet pat saimnieki vairak simpatizeja lieli- nieldem. Vacu okupacijas vara bija atstajusi dIiimas atmiI}as vis- dazadakajas dzives jomas. No otras puses, liela ietekme uz Latvijas iedzivotajiem bija tam apstaklim, ka atgriezas gaiditie deli, viri un brali - latviesu strelnieki. Vil}us uZQema ka at- brivotajus no vacu okupantiem un vietejo baronu patvalas. Kada ziQojuma no Krustpils, kas izsiitits 18. decembri, diena, kad 2. brigades dalas iegaja Vatka, pateikts skaidri: «N epieciesami botu latvju strelnieki. Vietejie saka: kapee nenak latviesi, bet krievi, ir par krievu pulkiem loti neapmierinati.»104 Diemzel lat- viesu strelnieki art nesa svesas varas virskundzibu, kaut ari ta it ka turejas ena un vel gluzi maz atgadinaja par sevi. Latvijas Pagaidu valdiba griezas ar uzsaukumu pie latviesu . kareivjiem Krievija un aicinaja atgriezties dzimtene bez ierociem vai nodot tos sis valdibas riciba. «Latviesu kareivji sarkana ar- mija! Ir sasniegts tas meris, kura de} karstas kaujas daudzi no jums ir lejusi savas asinis uz Latvijas zeroes: Latvija ir brivah) teikts uzsaukuma. - «Latvija saue jus ka brivus pilsol}uS zcm sava karoga...»105 Starp daudzajiem latviesu strelnieku do- kumentalajiem materialiem nay izdevies atrast kaut netiesas no- riides par ta apspriesanu vai tikai nopelumu, tade} ir pamats domat, ka uzsaukums strelniekus nay sasniedzis. Bet, ja ari biitu, toreizeja situacija neko izmainit tas nespetu. No Valkas lidz Valmierai 2. brigade, kuras rindas isa laika brivpratigi papildinaja daudzi sajusminati jauniesi, nesastapa neka du pretestibu. Pie Valmieras 1. pulkam cela stajas vaeu 8. armi- 157 
 . jas pavelniecibas organizeta «dzelzsbrlgade», tacu jau pee nedaudz stundam nakti no 21. uz 22. deeembri tas pretestiba tika salauzta. Dienu velak 4. pulka, strelnieki caur goda vartiem iegaja Cesis. Latvijas armijas grupas laba kolonna - 3. pulks - no Krustpils-Jekabmiesta (Jekabpils) devas uz Jelgavu un 27. de- cembri sasniedza Daudzevas staciju. Grupas kreisa kolonna - cetri Seviss internacionalas divizijas pulki - virzijas gar Dau- gavpils- Panevezas-Saulu dzelzcel u. Apsaudijusi latviesu strelnieku izlfikus un avangarda vienibas pie Ugatnes. un Siguldas, «dzelzsbrigade» atkapas uz Incukalnu. Incukalna stacijas un muizas apkartne pretinieks bija nolemis apturet 2. brigadi. Ka pastiprinajums «dzelzsbrigadei» te ieradas landesvera vacu vienibas. Izmantojot Pinna pasaules kara laika izveidotas pozieijas, vaeiesi gatavojas sivam cinil}am. Organizejot brut;lotos spekus, dazadu problemu netriika Latvijas Pagaidu valdibai. Aizkavejiis planoto rotu (tris t.s. Rigas apsar- dzibas, Cesu, instruktoru, studentu u.e.) formesana, bez tam griiti bija paredzet, vai to kareivji bus ar miero kopa ar va- ciesiem un baronu veidotajam landesvera vienibam doties pret latviesu strelniekiem. Kad 1. Rigas apsardzibas rota saqema sadu paveli, kareivji atteieas paklausit. Tas bija draudigs simptoms, kas lika atteikties no lidzigiem meginajumiem. Kauja pie Incukalna norisinajas tiesi pasa 1918. un 1919. gada mija. Tapat ka pie Valmieras, Ugatnes un Siguldas, sa- skatot preteja puse virus labi atmil}.a iespiedusos zilganza)ajos formas terpos un saklausot vaciski izkliegtas komandas, pie In- cukalna ne vienam vien no pieredzejusakajiem latviesu strelnie- kiem likas miniatura atkartojamies dveselu putenis Tirelpurva. Tiesa, gluzi cita bija vispareja un ari militara situacija. Strelnieki jutas atgriezusies majup, lai padzitu sos svesos mundierus ne tikai no Rigas pievartes, bet no visas Latvijas. Ja ne negaidits sJ}erslis - labi saglabajusies Pirma pasaules kara laika' dzeloI}stieplu zogi, kauju pie Incukalna izsl}irtu . Saskal}i ar Kompjenas amiera 12. pantu Vic!jai bija japatur karasks Baltiji Iidz sabiedroto Iielvalstu turpmakajam rikoiiimam, nepleLaujot Si regiona nonak!anu Sarkaniis armijas kontrole. Tafu Igaunija un Latvija dislocetas 8. armijas karaviri tiecis atrak atgriezties Vacija un neaomaja cinities pret padomju karaspeku. Tidel fis armijas pavelnieciba no ka, reivjiem-brivpritigajiem solot tiem labu atalgojumu, noorganizeja t.s. dzelzsbrigadi. Tis fieSais uzdevums bUa visnotaJ aizkavet Sarkanas armijas virziianos Daltija. Tafu sim nollikam aptuveni 450-500 viru lielas «dzelzsbrigades. speki bija nepie tiekoii. 158 
1. pulka strelnieku negaidits trieciens no dienvidu puses; patei- coties Incu muizas kalpu paraditajai takai, pa Gaujas senleju strelnieki slepus noIquva pretinieka aizmugure. Kauja turpinajas ar jaunu sparu, tacu kad 1. un 4. pulks (6. pulks uz laiku bija atstats Valka) saka aptvert «dzelzinieku» un landesveristu pozicijas, tie neiztureja un metas begt. Atpalikusos vacu Iandes- veristus strelnieki sagiistija. Sos gUstekJ:lus nosiitija uz Cesim, kur pee nepilna menesa revolucionarais tribunals 14 gustekqiem piesprieda navessodu nosaujot.10 6 Ta padomju vara atriebas un pie viena iedzina bijasanu «stradnieku sl.<iras ienaidniekam». Desmit gadus velak par sis kaujas norisi savu versiju raksta par piloQu karu Baltija 107 ' izklastija J. Pabriciuss un A. Tra- vinskis. Ja ticet tai, 2. brigades uzvaras nodrosinasana lieli nopelni bijusi personiski J. Fabriciusam. So apgalvojumu nakas noraidit, jo dokumenti neapstiprina viQa klatbiitni Incukalna kauja vispa! to samna ar sis gramatas autoru pinns daudziem ga- diem noliedza bijusais Latviesu divizijas 2. brigades komandieris R. Lielbiksis. Ari Latviesu divizijas 2. viegla artilerijas diviziona 1. baterijas (ar vienu no tas lielgabaliem J. Fabriciuss it ka sasavis vacu brul}uvilcienu) dokumentacija neapstiprina mineta ko- misara lidzd'alibu Incukalna kauja. 108 Ta dazkart tiek noskaidrota r09 ... patiesiba. Kada cita publikacija ar lidzigu virsrakstu kadrei- zejais padomju 7. armijas pavelnieks N. Henriksons visai argu- menteti kritize mineto J. Fa briciusa un A. Travinska pu blikaciju. Pee «dzelzsbrigades» un vacu landesveristu sakaves pie Incu- kalna latviesu strelniekiem Rigas varti bija va}a. Nenojausot par Iielajam izmail}am strategiski operativaja situacija Baltijas ziemel- data nakamo pusotra divu nedelu laika, no Valkas bija izsaukts 6. pulks. To pinno no 2. brigades virzija uz Rigu. . Apliikojami laiki J. Fabriciuss bija yadomju 7. armijas kreisi kaujas iecira komisirs, bet A. Travinskis komandeja 6. diV1zijas 2. brigddi. .. Saruoa notika R. LielbikSa dzivokIi 1967. gada 23. oktobri. ... Raksts saucas «Ki dazreiz tiek atjauoota patiesiba.. 159 
IV nodala PAR PADOMEM LATVIJA 1. Lidz Ventai Ull Ventspilij 1919. gada 3. janvara vela pecpusdiena lielinieku organizetie kaujinieki pie dzelzs tilta vel raidija savienus nopaka) kadai vacu karaspeka vienibai, kad no Rigas centra puses strauji tuvojas daudzbalsiga pakavu klaboI}a. Bridi veliik Daugavrnala paradijas 2. brigades jatnieki. Nakti pilseta ieradas 6. pulks, bet nakamaja diena - 1. un 4. pulka strelnieku kolonnas. Sagaidit latviesu strelniekus ielas pulcejas daudz cilveku. Vieni cereja sinelos terptajos viros ieraudzit tuviniekus, radus, draugus vai vismaz paziQ.as, citus - ka parasti sados gadijumos - no dzivok)iem bija izdzinusi ziQkariba. Bija jiitams abpusejs gandari- jums par atkalredzesanos, par vacu okupantu padzisanu. Strelnieki gan nelikas vairs tik brasi un izskatigi ka agrak, bet ridzinieku baliis sejas un vajie stavi runaja pasi par sevi. Tacu kuram gan negribejas ticet, ka lielakie parbaudijumi iztureti. Todien talu no Latvijas - Serpuhova RRKP sede lema par Padomju Latvijas annijas izveidosanu. Tadu pienacas radit SaSkaI}.3 ar KSFPR TKP un VCIK dekretiem par Latvijas padomju repub- Iikas neatkanDu. Saja gadijuma paslepes nespeleja, bet strikti no- teica, ka jauna armija uzskatama par Sarkanas armijas sastavdalu. Annijas pavelnieka jautajums bija atrisinats ierieks, to kii papildu pienakumu uZQemas virspavelnieks J. Vacietis. Centrs deva pave- les un direktivas, ka ari apQemas gadat par bruI}.ojuma, intendan- tiiras prieksmetu u.c. piegadem. Padomju Latvijas armiju RRKP planoja veidot no 1. Padomju Latvijas strelnieku (bijusas Latviesu strelnieku) divizijas un vel * So pienakumu vins uznemas uz laiku - lidz 1919. gada 10. martam. Lidz ar armijas izveido!anu tika izformets agrakais operativais veidojums - Latvijas armijas grupa. 160 
vienas - 2. strelnieku divizijas, saformejot to uz vietas Latvija. Armijas galvenais uzdevums bija ieQ.emt visu Latvijas teritoriju, ka ari Ziemetlietuvas datu (lidz Panevezas-Saulu-,Palangas linijai),] sniedzot tiesu bruQ.otu atbalstu V. Mickevica-Kapsuka vaditajai Lietuvas pagaidu padomju valdibai. Vel svesakai virsvadibai nacas pakJauties Latvijas Pagaidu val- dibas bruQ.otajiem spekiem; i 919. gada 5. janvari Jelgavii izveido- tais Latviesu atsevisl,<ais bataljons ietilpa Ba11ijas landesvera un vadijas no 1a virsstaba rikojumiem. Tacu SI bataljona komandieris un Latvijas Pagaidu valdiba cercja ar sabiedroto lielvalstu pa- lidzibu no vacu aizbildniecibas atbrivoties, bet P. S tuckas komisari par patiesu neatkaribu pat nesapQ.oja. Sasniegusas Rigu, 2. brigades daJas kiidu laiku uzturejas tur, lidz ziQ.as par lielinieku organizetam bruQotarrl aktivitatem Tuku- ma, Talsos u.c. paatrinaja karaspeka nosfltIsanu uz Kurzem1. * 2. jatnicku divizionu, vairakas 1. pulka rotas un artilerijas ba- tcrijas vadu nosii1ija uz J elgavu, bet 8i pulka ja1nicku izliiku komandu - uz Tukumu. Jelgava 1. pulka apaksvienibas iegaja 9. janvari, dienu veUik 3. pulks. Turplnak strelnieki ar samera neIieliem spekiem sekoja atejosajam landesvera un dzelzs.- brigades vienibiim, okupacijas armijas atHekam. Padomju Latvijas arn1ijai daudzsolosa strategiska si tuacija sarez- gijas negaidlti un atri. Plrmie trauksmes signali no Zien1elvidze- mes par R fijienas picspiedu atstasanu nctika pienacigi noverfeti. Valkas stradnieku padomes priekssedetaja A. Berces (Araja) 8. janvari izteiktais ierosinajums steidzigi nosiitit strelnieku pulku uz Vidzemes ziemeliem un nekavcjoties parQenl*t* Igaunijas un La1- vijas pierobeza noritosas karadarbibas kontroli tapat palika bez ntbalss. 2 Bridinajumus atcercjas pec nede{as IAtvijas ]. padomju kongresa laika, uz kuru bija sabraukusi lielinieku izvirzltie dele- gati. Tad daudz ko vajadzeja veikt liela steiga. Sarkana armija bija cietusi smagu sakavi ZiemeJigaunija. Igau- nijas demokratiskas republikas brut:lotajiem spekiem ar ang{u ka- rakugu atbalstu isa laika izdevas atspiest padomju 7. armiju aiz . Pee papildinasanas 2. brigades jatnieku eskadronu izversa par divizionu. .. . Zinojuma beigas dots loti kritisks J. Fabriciusa, tobrid Dicnvidigaunija un ZienlcJIatvija Icbnikusas padomju 7.' armijas kreisa kaujas iecirkna, vienlaikus art 2. Novgorodas dlvizijas komisara, darbibas verteillms: «Domftju, ka uzticet Fabriciusam patlaban OlUSH knrn operacijas ir vislieUika mU!lba, no kuras nekft laba nay sagaidams. 161 
Narvas upes. Vel lidz tam datu speku Igaunijas annija paversa dienvidu virziena un strauji tuvojas Terbatai. Uz turieni steigsus no Rigas nosfitija 6. pulku. Nakti uz 14. janvari tas ieradas Ter- bata, bet jau nakamaja diena igauQu karaspeks, bruQuvileienu at- balstits, saka energisku uzbrukumu. Kops pagajusas vasaras pienacigu atpiitu nesaQemusie strelnieki svaigajam un aktivajam igauJ}u dalam nespeja izradit pienacigu pretsparu un atkapas. Pee Terbatas ieQemsanas Igaunijas armija lauzas uz Valku, tade' uz Dienvidigauniju un Ziemelvidzemi parsvieda ari eitas latviesu strel- nieku dalas, izveidojot Valkas grupu cetru pulku sastava. Piespiestas izmaiI}.as pilnigi izjauca Padomju Latvijas armijas staba planus un lika turpinat uzbrukumu Kurzeme un' Ziemellie- tuva ar krietni ierobezotiem spekiem. 10. (bij. Saratovas sevisl}u uzdevumu) pulks, virzoties no Bauskas uz Eleju un talak, 15. jan- vari iegaja Zagare. No sejienes tas devas uz Vecauci, kuras ap- kartne dienu velak izeinija grfItako kauju pee ierasanas Latvija. Ne tik vienkarsi izradijas salauzt baltvacu landesveristu pretestibu. Vel todien 2. pulka strelniekiem izraisijas sadursme ar Latviesu atseviso bataljonu pie Uelauces. Tik tiesam, tur latviesi cinijas pret latviesiem, miisu gadsimta pirmo, tacu diemzel ne pedejo reizi. 2. pulka adjutants A. Strauss velak publieetaja aprakstii par pulka gaitam 1919. gada apgalvo, ka Latviesu atsevisl,<a bataljona viri bijsi spiesti begt. Bet... 2. pulka strelnieki jee kaujas atgrie- zusies lIes pili un palikusi tur visu 16. janvari; tas kaut ka ne- saistas ar kauja gfttu panakumu. O. Kalpaka komandetais Latviesu atsevis\<ais bataljons tikmer netraueets turpinaja atkapsanos. tetras dienas pee kaujas pie Uelauees 2. pulka strelnieki iegaja Saldft, bet vel pee paris dienam sasniedza Skrundu. Vairak uz dien- vidiem 10. pulks pee nelielas kaujas 24. janvari ieQema Ezeri un tris dienas velak Nigrandes muizu Ventas kreisaja krasta. Ziemel- lietuva latviesu strelnieki ie1}.ema Mazeil,<u miestiQu un staciju. Tai laika, kad Kurzeme strelnieku pulki, kaut ari palenam, virzijas uz prieksu un bija jau pargajusi Ventu, Valkas grupai naeas domat galvenokart par aizsardzibu. Pee Veravas un Pecoru ieQemsanas Igau- nijas armija arvien vairak tuvojas Valkai. Padomju Latvijas armijas pavelnieciba, kam paklava Dienvidigaunija esosas krietni papluinitas 7. armijas da}as, planoja Mehikormas-Tageperas-Riijienas-Ainazu linijas aizsardzibu, kad 20. janvari telegramma no Serpuhovas lika gatavoties izsJ}irosam uzbrukumam kA Terbatas-Tapas, ta Vilan- 162 
des-Tallinas un Rfijienas-Pernavas-Hapsalas virziena. 4 Sarkanas armijas virspavelnieciba tiecas atjaunot nesen tik daudzsoloso situaci- ju Baltijas ziemeldala. To panakt nepavisam nebija latviesu strelnieku spekos. Brivpratigie - sis vairakuma gadijumu neapmacitais un kauju apstakJos neparbauditais papildinajums - dazos pulkos parsniedza veco strelnieku kopskaitu, tade) so datu kaujas spejas bija kritusas. S Nospiedosu iespaidu, sevis uz jaunpienacejiem, atstaja igauQu bru- 9uvilcieni, tapat 2. Novgorodas divizijas datu dezorganizetiba, vairaku 10. divizijas pulku paniska befsana un masveidiga padosanas giista, pat pariesana pretinieka puse. Vispar uz Dienvidigauniju atkapusos 7. annijas datu kaujasspejas bija zems. Tapec ciI}u smagums bija ja- iznes la tviesu strelniekiem. \ . . /" ' Veiksmigi sadarbojoties ar bruQuvileieniem, Igaunijas armijas kajnieku dalas atspieda latviesu strelniekus aizvien tuvak Valkai. Kops 26. janvara kaujas norisinaja.s netalu no pilsetas. Paris dienu veliik sivs ciniQs izraisijas par Sangastes staciju. Vislielako sasprin- dzinajumu kaujas par Valku sasniedza 30. un 31. janvari, kad 15-20 o C sala pretinieki ne reizi vien tikas tuvcil,1a. Vairakkart strelnieki atsvieda uzbruceju l,<edes, tacu driz kJuva skaidrs, ka Valku noturet neizdosies. Nakti uz 1. februari pilseta tika atstata, un rita puse to ieI}ema Igaunijas karaspeks. Pee Valkas atstasanas strelnieku pulki atkapas lidz Sedas upei un ieQema pozicijas gar tas dienvidu krastu. Uz laiku ciI}as Zie- melvidzeme pierima, lai atsaktos ar jaunu sparu. CiQu laika par Valku pieaugosu pretestibu un pat aktivitati Kurzeme strelniekiem izradija landesveristi. Nakti no 25. uz 26. janvari vacu lanesveristi uz isu laiku ieQema gandriz neaizsargato Kuldigu. Kad 27. janvari Kuldiga ieradas 3. jatnieku divizions, landesveristu pilseta vairs nebija. 29. janvari Latviesu atsevisis bataljons ar kauju padzina 2. pulka strelniekus no Skrundas. 1..0- kala rakstura panakumi landesveru iedrosinaja rikoties apQemigak. Padomju Latvijas armijas stabs, kas atradiis Daugavpili, sim akti- vitatem nepieversa vajadzigo uzmanibu. Iespejams, armijas pavel- nieciba parverteja panakumus Kurzemes ziemeldala, kur janvara beigas tika ieQemta Ventspils. SaQemis paveli, 3. jatnieku divizions no Kuldigas devas uz Pil- tenes pusi un 10 km uz dienvidiem no Ventspils pargaja Ventu. Uzbrukumu Ventspilij 30. janvari veica ap 200 viru lielais jat- nieku divizions, piedaloties Talsu, Sasmakas (tagad Valdemarpils) 163 
l- et::' < m::J :::ia:: :.::;a:a OW  I  rn U3 W t- 2 C a::: u.. <e IW ...... Q:'Z <0  !:aU] .....w i!5 I  a: 0'1:::J In:':::: U] wtIJ W !Z 14: t- Cl!J Z ax: Uj  IL CD L1. ][ i U o]l :& 11 Ii .N »t J L1"1 en  Fl <0...1 L!lr-] I JW ..... -< L!J !< ......1< tl].!] 2 :.c::'::J Or] I '" t- UJ o :> c::J  c::: 0  ;   "I  @   0  f o,  ? U1 t- U] w L CD < ::::.::: 1u.J r-J T' 'r .::) t:1 LD t:J :J- ::] -< Iotn o rn LO ::J  ::::::I t-   o U] ::J o ...J < tJ:1 t=5 0 z ::J a:  rn $   b w UJ ({ t- o < ::::J (/>0  « en -' c: L.I1 I>- Z ....., =:to <C rJ  u.J :::; 
un Dundagas 60 viru kaujinieku vienibai. 7 Vents pili meginaja no- turet ap 150 eilveku lielii «dzelzsdivizija», organizeta galvenokart no vietejo turigo - vaeu gime9u aunek1iem, bruQotiem ar sautenem, revolveriem un rokas granatam. Ar vardu sakot, pretinieks nebija ne pieredzejis, ne ari specigs, un ta pretestlba atri vien tika sa- . lauzta. 101 kritusais, 14 ievainoto un 2 gftstekQi, 3. jatnieku di- vizionam zaudejot tikai 1 krituso, 1 bez vests pazuduso un 5 ievainotos, 9 liek domat, ka Ventspili tikusi sarikota nesaudziga izrel}inasanas ar parspeto pretinieku. Tada rieiba vienmer izsaue atbildes reakciju, ko turpmakas eil}.as Kurzeme pilniba pieradija. Asil)ainas izrel}inasanas aizsaeejas, cik zinams, tomer bija vacu landesvera vienibas, par ko lieeinaja viI}.u «varoI}.darbh) vel janvara pirmaja puse Tukuma, Talsos u.c. vietiis Kurzeme. Padomju Latvijas armijai Ventspils iel}emsana izradijas pedejais nozimigais teritorialais panakums Latvijas rietumdaJa. Tutit pee pilsetas iegfisanas 3. jatnieku divizionu nosiitija atpakaf uz Kul- digu, lai kopa ar 1. strelnieku divizijas 1. brigades pulkiem virzitu uzbrukuma Liepajai. Tacu uzbrukuma paveli ateela it ka sakara ar sal}emtajam ziQam par ieverojamu papildspeku pienak- sanu no Vaeijas Nigrandes rajona;lO brigades vadiba nebija par- lieeinata par panakumiem. Izdevigakais bridis uzbrukumam bija nokavets. Ne no armijas, ne no Lauka staba Serpuhova strikti noradijumi netika saI}emti. Vai virspavelnieks J. Vaeietis apzinati nogaidija ar, uzbrukumu Uepajai un nevelejiis piespiest Latvijas Pagaidu valdibu atstat Latviju?ll Telefona sarunu pieraksts ar . . P. Avenu rada, ka virspavelnieks patiesi nepieprasija forset no- tikumus Kurzeme,12 un nedarija to, an apmeklejot Daugavpili un Rigu 26. janvari. Uekas, tas tomer saistams ar eentieniem panakt viQa strategiska plana istenosanu, atkapes no kura Baltijas ziemeldala veiksmigi bija izmantojusi Igaunijas armija. Neno- liedzams ir kas eits; latviesu strelnieku dalas neizradija entuzi- asmu ietriekt jiira «baronus un vil)u dienderus», nevelejas upureties Eiropas un pasaules revoliieijas in1ereses, uz ko mu- dinaja nenogurstosie lielinieku agitatori. Taja pasa 1919. gada janvari jiitami saplaka P. Stuckas do- mubiedru cen1>as, kas saistijas ar revoliiciju Vacija; janvara sa- celsanas Berline eieta smagu sakavi. Tiesa, revolueijas liesmiQ.as . Tajd laiki P. Avens bija Padomju Latvijas armijas pavelnieka J. Vacieia vietnieks. 165 
vel turpinaja iegaileties te taja, te cita vieta Eiropa aiz Vistas, bet jau bez agraka speka. Padomju valdiba Latvija gatavojas uzskatami pieradit, ka lielinieki «atnakusi, lai uz .. drupam celtu jaunu, skaistu, stipru un brivu Latviju»13. Daudz nerel}inadamas ar driimo istenibu, 8i valdiba ar ska}iem vardiem stajas pie socialisma celtniecibas, ieskicejot dazadus planus ekonomika, tautas izglitibas un kultfiras attistiba. Ta ka dalu lidzeklu un izejvielu cereja saQemt no KSFPR, tad, apklustot kara troksnim un paliekot sis lielvalsts paklautiba, P. Stuckas ieceretajai Latvijas darba komiinai bija visas iespejas perspektiva kfiit par EI- dorado laimes mekletajiem no visas Krievijas, ja vien neatrastos vel aicinosiika oaze talak uz rietumiem. AizI}.emta ar visdazadako «jau- nas dzives celtniecibas» problemu risinasanu aizmugure, P. Stuckas valdiba fronti atstaja armijas staba un Revolucionaras kara padomes, 1m ari Kara komisarUita ziI}.a. Tam vajadzeja gadat par esoso pulku papildinasanu un 2. strelnieku divizijas formesanu, jo ciI}.as divas frontes - Kurzeme un Ziemelvidzeme - atlaides nedeva. Tele- grammas no Serpuhovas ne reizi vien atgadinaja par 2. strelnieku divizijas fonnesanu,14 bet tas nozimeja radit deviI}.us pulkus, vel vienu rezervei, tapat noorganizet divizijas artileriju, kavaleriju. J aun- formejamaja strelnieku divizija ieklava. Saratovas sevisl,cu uzdevumu, tapat 1. Liepajas pulku, ka ari cetrus neIielus no Maskavas strad- niekiem sastaditos Sevisl,<as in1ernacionalas divizijas pulkus. Protams, tie visi, ka ari pilnigi no jauna organizetie pulki (vel formesanas stadija) tika iesaistiti ciQas. 1919. gada pinnajos menesos pieteiku- sies 5000 bnvpratigo,15 lielakoties jauniesi un bezdarbnieki, izsJ}ida starp 1. strelnieku divizijas pulkiem, otrajai gandriz neko neatstajot, tapec jau janvari sakas gatavosanas mobilizacijai. P. Stuckas valdibas Kara komisariats 1919. gada ziemas un pa- vasara menesos Latvijas lielakaja data mobilizeja lidz 15 gadagaju- miem (no 1884. lidz 1898. gadam dzimusos kara dienestam padotos viriesus). lesaukto kopskaits bija aptuveni 25 000 cilveku. 16 Velak Kara komisariatam parmeta mobilizeto s\driskas piederi- bas ignoresanu, tade) pulkos esot iekluvusas padomju varai naidi- gas personas. Lielinieki gan tas steidza atlasit un koncentret ipasas darba rotas. * Vienu no tiem (47. internacionalo, t.i., 11. pulku) kd dezorganizetu 1919. gada pavasari izsledza -no armijas sastiva, aizstijot ar Riga saformeto pulku. 166 
Mobilizaciju rezultata strelnieku pulki un armija ieverojami izauga. 1. marta taja bija 21 921 eilveks (13 302 durkti un 996 zobeni jeb tiesie einitaji), bet 15. maija - 45 317 eilveku (26 480 durk1i un 1867 zobe- ni) .17 Sis armijas staba sniegtas ziI}.as nav preeizas un pilnigas, jo, pee eitiem datiem, maija armijas personalsastavs bijis aptuveni 50 000 eiIve- ku. Apgade, ieskaitot uz laiku atsutitos papildspekus, aizmugures da}as un vienibas, Kara komisariata darbiniekus, armijas vajadzibam strada- jusos, tafat ne vienu vien «miruso dveseli», atradas aptuveni 105 000 eilveku. 1 Armijas intendanturai daudzmaz normali apgadiit tos nebija pa spekam partikas, elpes, ieterpa u.tml. lietu trfikuma del. Partiku ar- mijas vajadzibam vajadzeja iegiit Latvija, pievedumi no KSFPR un ie- pirkurni Ukraina bija epizodiski un nepietiekosi. Strelniekiem nacas iztikt ar samazinatam partikas devam. Februari diennakts maizes Donnu samazinaja no 2 uz 1,5 mareiI}.am jeb 600 g, 19 turklat pasliktina- jas tas kvalitate. Galas vieta ediena pagatavosana arvien biezak iz- sniedza zivis, cukura vieta - marmeladi no vaeu okupantu pamestajiem krajumiem. Ar sadu iztiku novajinatais eilveka organisms vairak bija pa- klauts saslimsanai. Nereti, it sevisJp ziemas menesos un pavasara saku- ma, slime skaits sasniedza plasus apmerus. Ta 1919. gada pirmajos divarpus menesos 6. pulka ierindu atstaja 251 saslimusais, bet 7. pulka tikai laika no 10. lidz 26. februarim saslima 102 ciIveki. 20 Lai ka tas nepatika augstakajam instancem, Iskolastrels un strelnie- ku komunistiskas Organizacijas komiteja panaea, ka savu ieksejo uzbfi- vi armija veidoja pee Latviesu divizijas parauga. Armijas LSD organizacijas 3. konferenee, kas norisinajas 20.-22. februari Riga, notika kartejais uzbrukums komiteju sistemai, tacu atkal neveiksmigs. Velreiz sis jautajums tika izskatits Latvijas Socialdemokratijas, respek- tivi, Latvijas komunistiskas partijas 6. kongresa nede}u veliik. Noklau- sijusies J. Danisevska un R. Bauzes zil)ojumus par so jautajumu, kongresa delegati ar 60 pret 56 balsim izteicas par komiteju saglabasa- fiU. Tad P. Stucka, par ieganstu minot mazo balsu starpibu, panaca abu rezoliiciju saskaQosanas komisijas izveidosanu. 9. apn1i tika pie- qemti komisijas izstradatie noteikumi par armijas organizaciju. Tie ar- mijas vadibu pilnigi koncentreja Revolucionaras kara padomes rokas. Ieverojami lielakas pilnvaras sal}ema par emisariem pardevetie komi sa- ri. Iskolastrelam atstaja armijas, pulku komitejarn (ne vairs piecu, bet tris cilveku sastava) - pulku saimnieciskas dzives un administrativo kontroli. Rotu un komandu komiteju vieta naca so apaksvienibu par- stavji. Iskolastrelu pilnigi paklava armijas Revolueionarajai kara pado- r" 167 
mei, par kuras priekssedeUiju iecela J. Danisevski. Samazinajas ari Or- ganizacijas komitejas lorna, jo politisko darbibu armija nodeva pee te- ritorUila, respektivi, rajonu principa izveidotajam cetram armijas politda!am. 1919. gada Latvija «ceka» netika izveidota. Tas vieta darbojas Iekslietu tautas komisariata un apriQ1$u administrativo nodalu politis- kas apaksnoda1as ar uzdevumu «savakt apvainosanas materialus par personam un organizacijam, kas tick turetas aizdomas par kontrrevo- liiciju un sazveres1ibu, ka ari par personam, kas ved pret padomju valdibu naidigu agitaciju, apcietinat viI}.as un nodot viI}.u lietas revolu- cionara tribunala izmeklesanas komisijai» 21. Iedzivotaju izspiegosana nebija ne aizmirsta, ne atlikta. Valmieras apriI}.l}a izpildkomitejas Iekslietu nodalas parskata par politiskas apaksnodalas darbibu 1919. gada februari teikts: «Izliikosanas aparats noorganizets, tikai cilveku trlikuma del nay vel paspets pilnigi izvest dzive. Bez oficialiem izlii- kiem nodibinas plasa agentfira uz vietam caur partijas organizaciju siiniI}am.. Tapat ari griezta ir veriba uz karaspeku, un sakari ir ar atsevisam personam un Iskolastrela juridisko noda!u. Griezta ir veri- ba ari [uz] dzelzcetniekiem un pasta-telegrafa kalpotajiem, kur gan vel loti maz ir iekliits, ta ka sai organizacijai nay neviena partijas biedra..»22 Tika sastaditi saraksti par personam, kuras, izformejoties kaujinieku vienIbam, bija atteikusas iestaties sarkananniesu rindas. Pagastos registreja pirms latviesu strelnieku ienaksanas aizbegusos,23 vaca ziI}.as par 1905. gada revoliicijas.laika soda ekspediciju locek- liem, goda policistiem, revolucionaru nodevejiem. Izmeklesanas mate- rialus iesniedza revolucionarajiem tribunaliem. «CiI}as» un apriI}u laikrakstu slejas paradijas gari notiesato un sodito saraksti, tacu tie neaptvera ne tuvu visus notiesatos un nosautos. Praktizeja l,<ilnieku I}emsanu. Piemeram, 6. februari, lai nodrosinatos pret iebrukumu Kuldiga, pilsetas Kara revolucionara komiteja apcietinaja l,<ilniekus, paziI}ojot, ka viQi «baltgvardistu iebrukuma gadijuma tiks nosauth) 24. Ka zinams, P. Stucka revolucionaro tribunalu darbibai pierakstijis ap- meram 1000 nosauto, pec citiem aprel,<iniem, to skaits bijis piecas reizes lielaks. 25 Vel negantak rikojas Vacija savervetie laimes mekle- taji un baronu deli, praktizejot latviesu civiliedzivotaju apsausanu bez jebkadas tiesas un izmek]esanas. Saja ziQa sevisl.<i izcelas vacu lan- desveristi. Ne velti tauta viI}uS deveja par landeszveriem. Tadejadi Latvija visa pilniba iepazina pilsoI}u karu un vienlidz svesu, 1as tautai naidigu speku asiQaino patvalu. 168 
2. Starp divam frontem Igaunijas armija lidz ar Valkas iet:temsanu aktivitates nepartrau- ca. 1919. gada februara sakuma ta ieQema Veravu un Pecorus, un, parsviedusi spekus no Narvas rajona, kur padomju karaspeks izturejas pasivi, 12. februari saka jaunu uzbrukumu, vispirms Vec- laicenes rajona. Dazas dienas velak igau1}.u dalas lauzas uz Aina- ziem, Rozeniem, Mazsalacu un Naukseniem. Padomju Latvijas armija tris pirmas noturet nespeja un atkapas. Giito panakumu ie- tekme virspavelnieks J. Laidoners izvirzija Igaunijas annijai uzde- vumu ieI}.emt Valmieru un Aliiksni. 26 Tade} cil}as Ziemelvidzemc turpinajas ar jaunu sparu. «Apmu11}otie igauQu zaldati iet no apzinigiem melnsimtniekiem - virsniekiem dziti.., lai iznicinatu komunisma perekli Latvija,» gaudas P. Stucka. - «Mes no sirds nozelojam, ka Igaunijas attistiba nosebo- jusies, ka tani tiesam vel acumirkli nay pietiekosi iekseju komunistis- ku speku..»27 Ieksejo speku triikumu RRKP un igauQu lielinieki meginaja aizstat ar arejiem. 18. februari no padomju 7. annijas tika atdalita Igaunijas padomju annija,28 kas aptvera igauQu sarkanannie- su pulkus, ka an citas dalas. Ta, protams, bija vienkarsa sakritiba, ka taja pasa 18. februari tika noslegts ligums starp Igaunijas un Latvijas demokratisko re- publiku. Ligums paredzeja Latvijas karaspeka vienibu fonnesanu igauQu karaspeka kontroletaja teritorija. 5. pants noteica, ka Igau- nijas valdibai, respektivi, karaspekam, «atlauts iztirit no lielinie- .kiem un ieQemt tadu Latvitas pierobezas joslu, kada nepieciesama strategiskiem uzdevumiem»2. Diemzel ta nu tas bija - latviesu strelniekiem lika palidzet Dienvidigaunijai un Ziemellietuvai tikt pie lielinieciskas padomju kartibas, bet Igaunijas karaspeks tika aicinats sniegt atbalstu un militari operativu palidzibu Latvijas ne- atkaribai. Tas, ka Latvijas Pagaidu valdiba un vaciesi uz Kurzemi atkapas gandriz vienlaicigi, deva lielas politiska rakstura prieksro- cibas personalsastava pilnigi latviskajai P. Stuckas valdibai, jo vai- rak tade}, ka, loti daudziem pietiekami neorientejoties soeial- politiskajas norises, lidz zinamam laikam valdija ieskats par tas visnotal patstavigu ricibu. Igaunijas karaspeka ienaksanu Ziemel- vidzeme etniskas pierobezas pagastu iedzivotaji - un ne tikai vi.,i - uzskatija par iebrukumu, un daudzos gadijumos pee pasu ini- eiativas izveidoja kaujinieku vienibas. Kaujinieki, ka teikts kada zi- 169 
f,lojuma, steidzas paliga strelniekiem, «ko katris rokas paeris»30. V almieras apriQ1,ca Veesalacas pagasta noorganizejas 27, Diklu pa- gasta - 40, Pales pagasta - 60 cilveku liela vieniba, bet BauQu pagasta puleejas 150 kaujinieku. 31 Velak viQu lielaka data tika ie- skaitita 7. pulka. Ka atsevisl,<u vienibu saglabaja galvenokart no Iiijieniesiem un mazsalaeiesiem sastadito Valmieras brivpratigo ba- taljonu. Latviesi un igauQi paaudzu paaudzes bija labi sadzivojusi, kaut ari ne gluzi bez konfliktiem. Verst vieniern pret otriem ierocus 1iem garus gadsimtus nebija nacies. Dazs izpilkomi1ejas lielinieks vareja klupt un krist par «sl}iriskajam in1eresem», tacu ne vien- karsi laueinieki un jauniesi. Tiem svarigaks likas nacionalais mo- ments un velesanas padzit parak uzmaeigos kaimiQus. Pee nedaudz dienam latviesu strelnieki atguva Rozenus un Ai- nazus. Griitak bija noverst draudus Valmierai. Vienubrid tas si- tuacija likas karajamies vai mata gala, kad gar Valkas-Valmieras dzelzeelu izvietotie pargurusie 4. pulka strelnieki atteicas izpildit kaujas paveli. 32 Ka redzams, ari Latvija sis pulks izeelas ar ne- paklausibu. Tas bija viens no pirmajiem strelnieku protestiem frontes apstaklos dzimtene. Stihiskais protests liecinaja, ka strel- nieki intuitivi sajuta, ka nay 1a, ka tam vajadze1u but. Talaka rieiba gan nesekoja. Aizvien griitak strelniekiem kJuva notureties Aliiksnes apkartne, kur Igaunijas armijas daJam bija ieverojams parsvars. 33 6. pulka strelnieku pretinieku rindas bija igauI}.u karaspeku papildinajusie sornu brivpratigie. Ielauzusies strelnieku aizmugure, tie piespieda strelniekus 21. februari Aliiksni atstat. CiQ.as turpinajas ar mainigam sekmem; 22. februari 7. pulks at- guva Mazsalaeu, par to, ka ari Valkas aizstavesanu (janvara beigas) izpelnoties RRKP goda sarkano karogu. 34 Tas izradijas vienigais tads apbalvojums kadam no strelnieku pulkiem par ciQam Latvija. 28. februara vakara 6. pulks ieQema Aliiksni, un somiem nacas a- kapties lidz Apei. Sasprindzinajums saja rajona pamazam atslaba. Pee vairaku menesu ciI}.am Igaunijas armijas dalas ari pagura. Uzturoties latviesu apdzivota teritorija, saplaka to kaujas spars. Karadarbiba Ziemelvidzeme uz laiku pieI}.ema izliikvienibu reidu un isu sadursmju raksturu. Sarkanas armijas virspavelnieeiba nebija atmetusi ceribas panakt tai velamas izmaiI}.as strategiskaja sit'uacija Baltija, t.i., Latvijas 170 
ziernelos un Igaunija, padornu Rieturnu arrnijai sasniedzot Nernu- nas liniju Uetuvas teritorija. 5 Tacu sis optimistiskas ieceres tu- vako nedelu laika stra uji izpleneja. 1919. gada janvari un februari no Vaeijas pa dzelzcelu un jfiru Kurzemes dienvidrietumos un Zieme}lietuva ieradas un izvietojas savervetie algotQi. Pee papildillasanas par diviziju parformeja «dzelzsbrigadi», ar landsknehtiem no Vaeijas pastiprinaja landes- ** vera vaeu vienibas. Saradas vesela bul.<ete dazadu brivkorpusu, bet velak no Berlines apkartnes ieradas 1. gvardes rezerves di- vizija. Visus 80S spekus, Baltijas landesveru ieskaitot, apvienoja vaeu 6. rezerves korpusa. Ta komandesanu uZQemas generalis R. fon der Goles. Tadas parmaiQas uz rietumiem no Ventas solija drizu karadar- bibas saasinasanos ari Kurzeme. Uz to ilgi nebija jagaida. Nakti no 12. uz 13. februari vacu landesveristi iel}.ema tikai vietejo kau- jinieku aizstaveto Kuldigu. Veltigi 10. pulka strelnieki un 3. jat- nieku divizions meginaja padzit landesveristus no pilsetas. Tikmer vacu landesveristi 24. februari ieQema Ventspili. Pee siem pana- kumiem vacu 6. rezerves korpusa stabs gatavoja plasaku uzbruku- ma operaciju. Liekas, nerel.dnoties ar visam 8im izmai1}.am, Padomju Latvijas armijas pavelnieciba, sal}.emusi ziQas par Latvijas Pagaidu valdibas un vacu 6. rezerves korpusa vadibas domstarpibam un to iespeju izversties atklata brul}ota konflikta, deva direktivu 1. strelnieku divizijas 1. brigades komandierim P. Dfidil}am pec viQa rieiba no- 'sutito papildspeku pienaksanas pariet energiska uzbrukuma Uepa- jai. Vel pirms tam brigadei vajadzeja. ienemt Kuldigu un nodro- sinat Ventas liniju talak lidz Mazeil}iem. 36 Tacu ta neko nespeja paveikt, jo 3. marta uzbrukuma pargaja vacu 6. rezerves korpuss. Nelidzeja 3. pulka strelnieku siksta pretestiba, nakamas dienas vakara Mazeius tiem nacas atstat. Mazak uZJ}emibas izradija 2. pulks, kas pec vairaku stundu kaujas 3. marta atstaja Jaun- muizu (dienvidaustrumos no Skrundas). Dieno velak divas pulka rotas meginaja muizu atkarot, tacu nespeja. 2. pulks bija spiests atkapties. Meginot nogriezt strelniekiem atkapsanas eelu, 6. marta 4: Sis algoto vacu kajnieku nosaukums (15.-17. gs.) velak tika plasi lietots dazadu !potl,lu apzimesanai. Ta sauca visai atSkiriga sastava un lieluma Vacija izveidotas aIgotl}u vienibas, kas parasti devejas komaridieru vardos. 171 
izraisijas apsaudisanas starp vienu no «dzelzsdivizijas» bataljoniem un Latviesu atsevisl}o bataljonu Airites stacijas tuvuma. Abas puses bija kritusie un ievainotie. Apsaudes laika smagi ievainoja Latviesu atsevisl}a bataljona komandieri pulkvedi O. Kalpaku, kas notikuma vieta mira. Bataljona, turprnak Latvijas armijas dienvidu grupas, respektivi, brigades 37 komandesanu uZQ.emas J. Balodis. Tapat ka O. Kalpaks, vil)s bija piedalijies Pirmaja pasules kara, bet nebija dienejis latviesu strelnieku dalas. Padomju Latvijas armijas kreisais flangs Zieme}lietuva, t.i., bi- jusas Sevis1}as internaeionalas divizijas pulki, pee vaeu 1. gvardes rezerves divizijas da1u trieeieniem pajuka ka apgazta siena stirpa. 13. marta vaciesu rokas nonaea Sauti. Tade} J. KrisjaI}.a koman- deto 1. jatnieku pulku, kas jau bija saI}.emis rikojumu doties uz Ziemelvidzemi, steidzigi parsvieda uz Kurzemi, kur landesvers 14. marta ieQema Talsus, bet dienu velak - Tukumu. Pee pie- spiestas atkapsanas latviesu strelnieki, t.i., 2. un 3. pulks, atradas Dobeles, respektivi, Benes, apkartne, un gluzi nenosegts bija pa- lieis Tukuma-Jelgavas eels. Ta aizsardzibai uz Dziikstes apkartni tad ari parvietoja 1. jatnieku pulku. * 18. marta landesvera galvenie speki no Tukuma devas uz Jel- gavu un, atspiedusi saQus 1. jatnieku pulku, vel todien iel}ema pil- setu. Jelgavas staeija landesveristu rokas krita sanitarais vilciens ar ievainotajiem latviesu strelniekiem. ViI}.i tika nogalinati. So notikumu laika 2., 3. un 8. pulka strelnieki, ka ari no frontes rezerves atsfititais 11. divizijas 99. pulks atradas uz rie- tumiem no Jelgavas. Kad nakamaja diena sis da1as uzzinaja par Jelgavas krisanu, 3. pulka komandieris K. Stueka ierosinaja kope- jiem spekiem to atgiit. Tacu parejo datu komandieri nevelejas ris- ket. Tika nolemts atkapties uz Bausku, kuru sis da}as sasniedza 21. marta. Tikmer Jelgava ieradas «dzelzsdivizija», nostiprinot lan- desvera panakumu. Jelgavas zaudejums arkartigi satrauea P. Stuckas valdibu. Ilgu laiku maz veribas veltijusi annijas lietam, nu 8i valdiba tam pie- versa ipasu uzmanibu. Viens uzsaukums un rikojums sekoja otram. Mainijas uzsaukumu tonis. Vairs nekautrejoties aizskart «vacu biedrus», LKP CK saka klaji atgadinat par Golea vaditajiem . Tajos neietilpa Latviesu atsevisis bataljons, kas tolaik atradas uz dienvidrietumiem no Jaunpils. 172 
«melna brul)inieka pecteciem» un viQu nodomiem pakl'Jut sev Bal- tiju. Vel pirms neveiksmigajiem meginajumiem atgfit Jelgavu tika daudzkart atgadinats: <<Riga briesmas! Pie ierociem, stradnieki!»38 Rigu ka svarigu politisku centru lielinieki gatavojas aizsargat par katru cenu. Situaciju vel vairak sarezgija vienlaicigas ciI}.as Ziemelvidzeme. Padomju Latvijas armijas datu kaujasspejas turpinaja kristies. 1. strelnieku divizijas 2. brigades datas briziem pavisam neizradija gatavibu cinities. «Pavelu ar jums uzticetam datam atjaunot agrako stavokli,» 12. marta izrikoja divizijas vadiba, iesakot aizturet visus begosos un nevairities pielietot visasakos lidzeklus lidz pat nosau- anai uz vietas. 39 Daudz nerel,dnoties ar siem draudosajiem sim- ptomiem, piecas dienas velak strelnieku pulkus raidija jauna uzbrukuma, lai atbalstitu Igaunijas padomju annijas aktivitates Pe- coru iecirkni. Kombinetais uzbrukums no Valmieras un Pecoru puses uz Valku sakuma guva sekmes, bet panakumi driz beidzas. 20. marta sekoja igauQu karaspeka pretuzbrukums vispirms Alfik- snes grupejuma labajam sparnam, pee tam visa sa iecirkJ}.a fronte. Padomju Latvijas armijas dalas pec deviQu dienu kaujam tika at- spiestas izejas pozicijas. So ciI}.u laika P. Stucka LKP CK sede ierosinaja sakt miera sarunas ar Igaunijas demokratiskas republikas valdibu, protams, sazil}a ar KK(b)P CK. Vairaki sedes dalibnieki par priekslikumu izteicas noraidosi. Ta ka nepieciesamo vienpratigo nostaju neizde- vas panakt, P. S1ucka savu priekslikumu nOI}.ema. Sakara ar Mas- kavas pieksanu LKP CK pie 8i jautajuma atgriezas 6. aprili. J. BerziI}.u (Ziemeli) pilnvaroja «vest sarunas, ja tadas notiktu» 40. Sarunas nenotika. Dazadu apstaklu del bija maz izredzu uz to sekmigu iznakumu. emot vera Kolcaka uzbrukumu Austrumu fronte, uz turieni bija janosfita Sarkanas armijas virspavelniecibas riciba esosas rezerves, tapec padomju varas liktenis Latvija stra- tegiski bija izsirts; vienlaicigas ciQas Ziemelvidzeme un Kurzeme bez lieliem papildspekienl ta ilgi izturet nespeja. Tacu ats1at Latviju lielinieki nedomaja. Cenoas tika liktas uz pasaules revoliicijas atkal paplaiksnijusam izredzem. «Kapitalistiskas sabiedribas pamati 10dzas jau visa pasaule,» raksta «Vispasaules lieliniecisms» apgalvoja «Sarkanais Strelnieks». «Tikai izciest vel isu bridi!.. Mums paliga nak visas pasaules stradnieciba.»41 Lidziga rakstura materialus laikraksts publiceja an 1urpmak, visada 173 
ziQa uzturot mundru toni. Ar to vien gan maz kas bija lfdzets. Zil)as no pulkiem liecinaja par strelnieku apgades bedigo stavokli, par sliktas kvalitates partikas produktiem, pieaugosu ieterpa, velas un apavu triikumu. Desmitiem strelnieku 4., 7. u.c. pulku rotas bija pavisam bez apaviem, basam kajam. 42 Tadel joprojam daudzi atstaja ierindu slimibas del. Armijas apgade liela mera tika balstita uz Latvijas ieksejam rezervem. «Nacas atQemt civiliedzivotajiem burtiski visu, lai kaut ka un ar kaut ko apgadatu anniju,»4 apstiprina armijas inspek- cijas materiali. Tadejadi pasliktinajas visparejais jau ta sasprin- gtais partikas stavoklis Latvija. Latviesu strelniekus neapmierinaja padomju varas un lielinieku partijas parstavju riciba aizmugure, par ko viQi uzzinaja ka no tuvinieku vestulem, ta ari no per- soniski noverota. Bija dzirdami atklati protesti pret piederfgo ipasuma rekvizicijam un draudi izrel}inaties ar aizmugures komu- nistu varasviriem. Pulku komitejam draudetajus neizdevas noskaid- rot, jo citi strelnieki viQus neuzradija. 44 Pret rekvizicijam protesteja ari strelnieki lielinieki. Vil}.u vidii bija cilveki, kuri ar sadu ricibu nevelejas samierinaties. «Tik vienaldzigi nevar noska- tities, ka tiek paQemts, rekvizets un atkal izdalits nedaudzu cilveku starpa,» asak neka citi reageja 4. pulka strelnieks K. ZalkalniQs, «.. bet galvenais, ar ko neesmu miera, ka tagad rikojas partijas organi. Pec visas tas darbibas un visam tam nolaidibam es esmu spiests izstaties no tas partijas, kas nes atbildibu darbalauzu prieksa. Es esmu spiests palikt ka vienkarss cinitajs bez organizacpas. Tadel liidzu uz prieksu neskaitit mani par partijas biedru».4 Ta bija tiesa un drosmiga riciba, lai gan tad vel izstasanas no lielinieku partijas netika verteta ka nepie- dodams izaicinajums vai nodeviba, ka tas bija velak. K. ZaJkal- niQs palika pulka un ka 6. rotas komandieris krita kauja pret deQikiniesiem 1919. gada 22. oktobri. 46 Strelniekus intereseja ari zemes jautajuma risinasana. 1. marta P. Stuckas valdiba ar ipasu dekretu visu zemi nacionalizeja. Bezzemnieku ceribas saQemt zemi nepiepildijas. Muizu parversana par valsts saimniecibarn, runas par komiinam - tas organizejas galvenokart Latgale - satrauca daudzus lauciniekus, to skaita sikrentniekus un pusgraudniekus. I,.oti noraidosi laukstradnieki un kalpi verteja majlopu, viQu vienigo govju sadzisanu kopu kfitis. 47 Kad sie pasi cilveki ar novelosanos uzzinaja par Latvijas Pagaidu 174 
valdibas 27. februara lemumu par bezzemnieku apgadasanu ar zemi, agraro politiku salidzinajums nebija lieliniekiem labveligs. 1. aprili Organizacijas komiteja kopa ar karaspeka datu komu- nistisko frakeiju un Iskolastrela, armijas RKP parstavjiem analizeja stavokli pulkos pee marta kaujam. Apspriedes dalibnieki biezi pie- mineja strelnieku nogurumu, slikto apgadi. Tads strelniekus sa- traueoss jautajums ka liela algu starpiba salidzinajuma ar koman- dieru un komisaru menesalgam (tas parsniedza strelniekiem me- nesi izmaksato 2-5 un vairak reizu) apspriests netika, jo, ka pa- skaidrots protokola, «algas nonormesana ir iespejama tikai Viskrievijas mastaba»48. Runataji atturejas izteikt vertejumus P. Stuckas valdibas agrarajai politikai, atstajot tos velakam laikam. Karaspeka datu kaujasspeju pacelsanai apspriede par labu atzina veeo recepti: propagandas un agitaeijas pastiprinasana. Pavasara sl,<idoQa del ciQam uz laiku atslabstot, sarosijas strel- nieku pulku komunistiskas frakeijas. Pee ilgaka laika notika sapul- ces, frakeiju komiteju parvelesanas. Lielinieki saQema jaunus uzdevumus. Ka viens no neatliekamakajiem jaatzime saziI}a ar pulku ernisariem organizejama karaspeka dalu personalsastava sle- pena noverosana, nekavejoties ziQojot par jebkadu «kontrrevolucio- narn kustibu»49. Sakara ar visparejo mobilizaeiju un mobilizeto ieskaitisanu pulkos strelnieku, ipasi jauna papildinajuma, izsekosa- na pastiprinajas. Kara komisarUita veikta mobilizacija daudzviet nebiit nenoriteja gludi. Par agitaciju pret mobi1izaciju Zasas pagasta 4. aprili tika nosautas tris personas, vairakus eilvekus aresteja. Citur iesauk- sanai paklautie sabega mezos. Vestis no Ungurmuizas pagasta bridinaja, * ka «kontrrevolueionari ir organizeti, apbruI}.ojusies ar vintovkam un lozmetejiem,» tie apsaudijusi uz pagastu nosfitito vienibu. 50 Neveiksmigi bija vairakkartejie meginajumi likvidet ap 50 cilveku lielo «dezertieru bandu» Cesu puses mezos. Ka parasts tados gadijumos, aresteja aizdomas turetos cilvekus par palidzibu dezertieriem. 51 Sie un citi fakti neliek saubities, ka Latvijas iedzivotaji aizvien mazak atbalstija lieliniekus, kuru riciba tikai paretam atgadinaja agrakos solijumus, turklat raksturojas ar dogmatisku ietiepibu un nesaudzigu attieksmi pret eitadi doma- josiem. . T.i., Sautenem. 175 
Lieliniekiem nevelams bija armijas datu personalsastava, ari pieredzejuso strelnieku vairakuma noskaI}.ojums. Zil}ojumi no pul- kiem par to liecinaja vairak vai mazak atklati. Jaunformeta 16. pulka frakcijas komiteja politisko gaisotni rotas un komandas - iZQemot 6. rotu un 1. bataljona lozmetejnieku komandu - ver- teja ka neapmierinosu. «Stipra kurnesana pret aizmugures komu- nistiem, sevisl}i pret tiem, kuri strada padomes,» teikts ziI}.ojuma, kura piebilsts, ka «strelniekos Iiels naids pret muizniekiem un ka- pitalistiem, kas tomer neizsledz zinamu naidu pret komunistiem»S2. Sevis1$.ajai nodalai vai ik pulka darama netriika. 4. pulka, kura strenieki bija sakusi braloties ar igaul}u kareivjiem, atklaja «balt- gvardu siiniQu», divus cilvekus aresteja. «Pulka garastavoklis no- makts,» atzimets sevisl}as nodalas ziI}.ojuma armijas RKP. «Vis- sliktak ir ar 3. bataljonu, kur liela data strelnieku ir no UlrnaQa armijas, kas Rigas ieQemsanas *}aika parnaca musu puse.. Balt- gvardu suna atklata Rigas pulka .. Puse no 8i pulka 2. bataljona internacionalas rotas pargaja pie pretinieka.»53 Minetas ari annijai piekomandctas karaspeka dalas, kuras nereti situacija bija vel slik- taka. Mobilizeto pariesana pretinieka puse Ziemetvidzeme laiku pa laikam atkartojas. N e vienmer vareja noteikt, vai notikusi parie- sana vai apstakfu spiesta padosanas giista. 11. pulka 9. rotas divu vadu pariesanu Igaunijas armijas puse apstiprinaja sis rotas komandieris,S4 bet lidzigs atgadijums ar veselu rotu - 72 cil- vekiem - izradijas krietni sarezgitaks; tumsa rota tikusi ielenkta, pretosanos nebija izradijusi. Nosavusi kOlnunistus un viI}.u lidz- jutejus 55 (acimredot tie tikusi uzraditi) , igauQu karaviri parejos ka gfistekQ.us nogadajusi aizmugure. Protams, nebfitu pareizi teikto parspilet un secinat, ka minetas Padomju Latvijas armijas da!as un vienibas pavisam bija zaudeju- sas kaujasspejas. Pavelu neizpildisanai un strelnieku grupveida pariesanas gadijumiem preteja puse bija epizodisks raksturs. Pa- velniecibas reakcija saja sakarlba parasti bija asa un nesaudziga. 1. strelnieku divizijas 1. brigades stabam Kurzemes fronte par giista padosanas vai parbegsanas gadijumiem nebija jaraizejas, jo tadi tur tikpat ka nenotika. Vacu 6. rezerves korpusa dalas ne- . Domatas Latvijas Pagaidu valdibas organizetas Rigas apsardzibas rotas. *. T.i., 11. pulka. 176 
kavejas nezeligi izrel.dnaties uz vietas ar ikvienu to rokas nonaku- u latviesu strelnieku. Ar bazam verojot karaspeka datu noskaQojumu, 10. aprili ar- mijas RKP faveleja nekavejoties staties pie 1. aizsprosta vienibas formesanas. 5 Udz sim gan nay izdevies neko tuvak uzzinat par tas izmantosanu, tacu vienibas uzdevumi neparprotami saistijas ar padomju karaspeka ieQemtas frontes stabilizesanas ieeerem. 17. aprili Ziemelvidzeme - vispirms Aliiksnes rajona - sakas Padomju Latvijas armijas datu uzbrukums. Tikai pee nedelas 45 km gara fronte z prieksu devas 1. strelnieku divizijas 3. brigades speki. IeQemusi Riijienu, Idus un Virl}enu muizu, tie virzijas talak. Tomer panakumi atri vien beidzas. 27. aprili sekoja Igaunijas armijas pret- trieciens Valkas - Valmieras virziena, bet pee nedaudz dienam - pretuzbrukums, kas spieda atkapties jau visai 3. brigadei. Maija sa- kuma strelnieki atgriezas izejpozieijas. Ar to ari operacija beidzas. Atkapsanas gandriz vienmer saistita ar noskaQojuma strauju pa- sliktinasanos karaspeka un dazadam nevelamam paradibam. Soreiz emisarus un lieliniekus dalas sevisl.<i satrauca mobilizeto vidii izpla- tita padomju varai naidiga agitacija. «Meginajumi radikala karta par- traukt so agitaciju neizdodas.. Lietot represijas.. masu apjoma nay iespejams,» - ta, noradot uz strelnieku nepartrauktu atrasanos fronte, galvenokart par 9. pulku, zelojas 1. strelnieku divlzijas kara padome. - «Tapec jan1<ojas loti leni, pamazam novaeot [!] rfigsanas vadonus. Visa 81 lieta nodota revolucionaram kara tribunalam.» Mi- . neto kara padomi satrauca ari «savstarpeju attieeibu paasinasanas starp komunistiem un parejiem strelniekiem». «Vietam attiecibas iz- versas atklata vida, ka, piemeram, 11. un 9. latpulkos, 3. brigades sapieru rota' un dazas parsiesanas nodalas,» lasam turpat talak. Par- mests tiem lieliniekiem, kuri piesavinajusies dazadas privilegijas un iekartojusies ai,zmugures iestades, tadejadi diskreditejot partiju. Vel ziQojuma uzsverts, ka «no centra atbraukusie agitatori dazreiz.. ar saviem nemakuligiem paskaidrojumiem un jautajuma nostadni vel pavairo rfigsanu, sevisl,<i saistiba ar agraro jautajumu»S7. Dokuments sniedz diezgan parskatamu ainu par stavokli strelnieku pulkos Vidzemes fronte, vairakos aspektos visa armija, kas ira «pa suvem». Aprila otraja puse mineto cil}u laika latviesu strelniekiem - 6. pulkam - pretim stajas Igaunijas armija ieklautais un tas kontroletaja teritorija saformetais latviesu 1. Valmieras kajnieku pulks. No pulka 1471 vira 345 jeb 23,5% agrak bija dienejusi 177 
latviesu strelnieku dalas. 58 Nozelojami, ka ari Ziemelvidzeme lat- viesi izleja latviesu asinis. Vel turpinoties smagam ciQam Ziemelvidzeme, padomju Rietumu frontes stabs 1919. gada aprila nogale par spiti pilnigam rezervju izsikumam panaca latviesu strelnieku datu uzbrukumu Bauskas rajo- nil. 59 Apstaklos, kad nedelu ieprieks Polijas karaspeks bija ieQemis VilQ.u un pavirzijies par apmeram 50 km uz Daugavpils pusi, spiezot sis pilsetas nosegsanai steigsus pardislocet 18. pulku jauno draudu noversanai,60 ta bija klaja militara rakstura avantfira. Par stabiIu nevareja uzskatit Latvijas padomju republikas ieks- politisko stavokli. P. Stuckas valdiba par spiti optimistiskajiem pa- ziI}ojumiem netika gala ar savam problemam ne pilsetas, ne laukos. Partijas un padomju aparats strauji birokratizejas. Lemumu bija daudz, darba toties maz. Aizvien lielaks nemiers parQ.ema piefron tes pagastus un pilsetas. Satraukta par pedejo neveiksmigo uzbrukumu un citam ar strel- nieku pulkiem saistitam paradibam, Valmieras apriQa izpildkomiteja 7. maija nosiitija LKP CK vestuli. Taja tuvak raksturots noskaQo- jums latviesu strelnieku pulkos, mineti piemeri. «Visparejais armijas garastavoklis ir noslidejis uz pedejo pakapi,» konstatets saja vestule. - <<Apstakli tam ir dazadi. Ka galvenais un nesaprastais iemesls ir agrara reforma, kura pagastos tiek izvesta, tagad aptureta pa dalai, kuru izskaidroja pagastos, bet nepaskaidroja sarkanarmiesiem. Un ka sekas tam ir ta paradiba, ka, par piemeru, Braslavas muiza, kur apriQl.<a izpildu komiteja gribeja izdarit evakuaciju, bet 7. pulka 4. rota noliedza un nelava, ejot pat talak par muizas stradniekiem.» Un vel: «Pateicoties sai strelnieku neapziQ.ai, melni speki, kuri ar pedejo mobilizaciju ir parpludinajusi strelnieku rindas, - ved savu melno darbu,» raksta vestules autori, piebilstot, ka tas «nay bez sekrnem». Ne mazak satraucosu ainu vestule iezime bezpartejisko strelnieku un lielinieku attiecibas: <<Atseviskas dalas, ka, par pieme- * ' , ru, Rigas pulka , 9. pulka un pa datai 7. pulka, miisu partijas bied- rus ne tik ven ka Hid un lama, bet gan Qirgajas, neturedami viQ.u iebildumus par pilniem. Yards «komunists» tiek uZQemts ar smiek- Hem un aplausiem.» Vestule piemineta 9. pulka emisara izsvilpsana un draudi viQu nosaut. 61 Patiesi, pee daudzkartejiem personalsastava papildinajumiem talu sava evoliicija bija aizgajusi kadreizeja apvie- . T.i., 11. pulkA. 178 
nota Smolnija rota! Ari citos pulkos vareJa verot lidzigu ainu. V. Feldmanis (I. pulks) atmiQas apgalvo, ka neapmierinato, gan ne tiesu padomju varas pretinieku, «bij vislielaka strelnieku data, atB- meram puse vai pat vairak no pulka, galvena strelnieku masa» 2. Tatad tiesi dzimtene arvien vairak un vairak strelnieku saskatija ko- munistisko ideju ardoso dabu. Acimredzot negativa bezpartejisko strelnieku attieksme pret lie- liniekiem lika turpmak komunistisko frakciju atskaites ka neiztrtik- stosu pieprasit noradi par strelnieku attieksmi pret sis partijas biedriem. Politiskajam noskaI}.ojumam karaspeka daJas pieversa ar- vien lielaku uzmanibu, un katra nevelamas attieksmes gadijuma tika siki noskaidroti visi apstak1i un mekletas iedarbigakas «zales». Daudzi armijas komunisti nopietnus parmetumus veltija agrara jautajuma marksistiski ortodoksalajam risinajumam Latvija. ZiQojumi no pulkiem joprojam pauda strelnieku sasutumu par muizu stradnieku gimenem atI}.erntajiem majlopiem u.c. padomju aktivistu izdaribam. Kaut kiida atbilde Padomju valdibai bija jadod, ja ta nevelejas vel vairak nokaitet atmosferu. «Biedri stradnieki, strelnieki, Latvijas darba tauta! Mums vajadziga savstarpeja saprasanas un saticiba. Tas ir miisu visstiprakais speks,» pavisam neparliecinosi skaidroja Zem- kopibas tautas komisariats «Latvijas Komfinas Strelnieka» slejas. Dekreta «Par zemes nacionalizesanu, lietosanu un parvaldisanu» IS- tenosanu jau bija nosodijusi lauku iedzivotaju lielaka dala. Eksperi- menti ar komiinu organizesanu nepavisam neatbilda latviesu velmem un vel vairak atgriida viQus jau ar ziQu vien par to veidosanu. Strelniekiem bija sapigi pieredzet sava dzimtene visus sos lie- linieku eksperimentus. Jo zemak kritas moralais noskaI}.ojums, pa- vajinajas disciplina. Nemierigak kluva aizmugure. 14. maija Cesis, pee vieteja laikraksta ziI}am, «apbruQojusies dezertieru un dazu vietejo kontrrevolueionaru un «paspuiku» banda nejaiditi iebruka Cesu cietuma un atsvabinaja visus 212 arestetos» 6 . Steidzigi iz- sauca karaspeku, mobilizeja miliciju, kas nogadaja atpaka} cietuma 185 izbegusos. Sekoja naves spriedumi 10 cilvekiem, to skaita vie- nam strelniekam un trim miliciem 64 par palidzibu uzbrucejiem. Udzigi notikumi un ar tiem saistitas neizbegamas baumas ra- dija pieaugosu nedrosibu civiliedzivotajos. Ari fronte neatslaba sa- sprindzinajums. . Ta ar 1919. gada maiJu tika pardevets «Sarkanais Strelnieks.. 179 
3. Rigas un Vidzemes atstasana Padomju Latvijas armijas pavelnieciba un P. Stuckas valdiba kops J elgavas zaudejuma rel,<inajas ar vacu 6. rezerves korpusa uz- brukumu Rigai, tacu vairaku celoQu del nedomaja, ka tas varetu notikt vel pirms Versalas miera liguma parakstisanas. Domineja uzskats, ka Vacijas valdiba attures Goleu no aktivas ricibas. At- tieciba uz Igaunijas armijas lidzdalibu Ziemelu korpusa Petro- gradas operacija gan bija vajas ceribas. Notikumu attistiba Petrogradas rajona toties vairak vareja piesaistit sabiedroto lielval- stu uzmanibu, vismaz uz laiku mazinot to interesi par Baltijas re- gionu. Lai liegtu iespeju vacu 6. rezerves korpusam netrauceti sagata- voties Rigas ieQemsanai, prieksroka tika dota strelnieku dalu ak- tivitatem Rigas tuvuma un Bauskas rajona. 1. strelnieku divizijas 1. brigadei 16. maija paveleja uzbrukt un ieQemt Lielupes austru- mu krasta teritoriju no Babites ezera lidz isu klosterim. Japie- bilst, ka uzdevuma smaguDlu brigade uzvela vienam - 2. pulkam, lai tas «izjauktu pretinieka planu [!] un noverstu viQa uzrnanibu no frontes parejiem iecirkQiem un raditu aizsargasanai izdevigaku brigades ieQemto fronti» 65. Ta tika pamatots pulkam izvirzita uz- devuma merkis. . 2. pulka, precizak, ta 2. bataljona uzbrukums Kalneiemam (1. bataljons saQema patstavigu uzdevumu krievu Lozmetejkalna rajona) sakas 18. maija agra rita. Lai atvieglotu 2. pulka strel- nieku triecienu Kalnciemam, taja pasa laika demonstrativa uzbru- kuma gar jf1rmalu devas 1. pulks. Ta labais sparns kapas pie Kaugurciema atspieda J. Baloza komandetas Latviesu atsevisl$as brigades 3. bataljona 2. rotu, bet neiztureja sis rotas durk}u pret- triecienu un atkapas. Tas atkal bija latviesu savstarpejs ciniQs, kura krituso vidii bija bezbailigais prettrieeiena organizetajs - 2. rotas komandieris kapteinis P. Zolts. 66 1. pulks uzbrukumu * vairs neatkartoja, turpmakajas dienas saja iecirkni norisinajas tikai abpuseja apsaudisanas. Uzbrukuma Bauskai tika raidita trieciengrupa, respektivi, 8. pulks, 5. pulka 3. bataljons, ka ari jatnieku pulka eskadrons u.c. vienibas. Sis pilsetas ieQemsana dotu atzistamas prieksrocibas, * Pulka neveiksmi Saja uzbrukumi a pliecina ari kids ta komandiera P. Dumpes parakstits dokumen ts. 180 
toties operaclJas organizesanai nacas izlietot jau ta nieeigas armijas rezerves. Kurzemes frontes labais flangs Rigas tuvuma palika gluzi bez jebkadam pastiprinasanas iespejam. 2. pulka 2. bataljona uzbrukums Kalneiemam parsteidza landes- veristus, un tadel pasa sakuma strelnieki guva panakumus. Batal- jona rotas un kajnieku izlftku komanda gandriz vai nok}uva lidz landesveristu ierakumiem, bet tad speeiga lozmeteju un sautel}u uguns uzbrueejus noguldija vacu veco dzeloQstiePlu zogu prieksa. Talak viJ}i netika. 67 Sakara ar apiesanas draudiem rotas pakape- niski atvilka uz izejas pozicijam. Nakamaja diena 2. pulka strel- niekiem lika atkartot uzbrukumu. Tas beidzas lidzigi ka iepriek- sejais. Vel pee dienas strelniekus atkal raidija uzbrukuma Kalncie- mam pee veea seenarija. Griiti teikt, uz ko eereja brigades vadiba ar sadu savu stiirgalvigu ricibu. Nogurusi, vairakas naktis tikpat ka negulejusi, 2. pulka strelnieki bija k}uvusi apatiski un zaudejusi tieibu panakumiem primitivi 'frontalos trieeienos. SaI}.emis pietiekami siku informaeiju par 2. pulka strelnieku at- kartoto uzbrukumu norisi un neapmierinosajiem rezultatiem, 1. brigades stabs, gan pastiprinajis so pulku ar divam 1. pulka rotam, paveleja tam 22. maija rita velreiz doties uzbrukuma Kalneiema plaedarmam. Varbftt vienigais logiskais izskaidrojums sadai nostajai meklejams apreinos par katru cenu nepielaut pre- tinieka aktivizesanos Rigas pieejas, jo izlfiki bija pamanijusi 4-6 rotu (iespejams, landesvera triecienvienibas) parvietosanos no Tu- kuma uz Sloku. Kad 2. pulka 2. bataljona strelnieki 21. maija vakara uzzlnaJa par so paveli, viJ)os modas protesta gars. Cetru dienu kaujas pulks bija zaudejis 60 strelniekus,68 negiistot nekadus praktiskus rezultatus. Vai jauns uzbrukums dos ko vairak? Pulka emisars K. Briedis, kas, pee pulka komunistiskas frakeijas komitejas atzi- numa «faktiski pulku komande.., bet.. no strategijas maz sa- prot»69 , nespeja strelnieku ni'skaJ)ojumu izmainit. Nelidzeja ari draudi nodot vi1}.uS karatiesai. Saspilejums neatslaba. 70 . To pee daudziem gadu desmitiem atcerejas kads no bijusajiem 2. pulka strelniekiem. Pats pulka emisirs K. Briedis 1919. gada 26. jiiliji, snieazot atbildes uz Rigas krisanas izmeklesanas komisijas jautijmiem, par piedrauCiejumu ar karatiesu, ki Hecina saslabajies pieraksts, nay minejis, tacu noridijis, ka strelnieki nomocijusies, negulejusi, vtnu noskanojums slikts. Par to tids zinotS 1. bri.sades emisaram. Turkli t nakti no 21. uz 22. nialJu vil}s pats personiski ieradies brigades staoo un izskaidrojis stivok1i, tomer pavele par uzbnlkumu 22. maija netikusi a tcelta. Sis komisijas sledziena noradits, ka 2. pulkS ar neticibu izturejies pret So uzbrukumu. 181 
N egribigi, tomer izejas POZICIJas strelnieki ieQema. GIiiti teikt, vai viQi dotos uzbrukuma un, ja tas notiktu, cik energiski to da- ritu. Tacu notikumi guva negaiditu ievirzi. Apsteidzot 2. pulka strelniekus, uzbrukuma pargaja landesvers, sadalijies daudzas at- sevisas kolonnas, bet Jelgavas iecirkni uz prieksu devas «dzelzs- divizija». Strelnieki pretinieku sagaidija ar savieniem, tacu apturet uzbrucejus nespeja. Landesvers un «dzelzsdivizija» parrava strelnie- ku sarga to tron ti. Sakara ar 5. strelnieku pulka 3. bataljona novelotu ierasanos noraditaja iecirkni uzbrukumu Bauskai trieciengrupa bija sakusi dienu velak neka paredzets. Kamer netika panakta 1rieciengrupas datu savstarpeja sadarbiba, operacijai panakumu nebija, bet uzbru- kuma turpinajuma tam veicas labak, un 22. maija rita no Bauskas sis da!as sl}ira vairs tikai dazi kilometri. 71 Vairaku dienu kaujas uzbrukuma spars bija tomer manami apsicis, turklat vacu 1. gvar- des rezerves divizijas dalas pievilka papildspekus un gatavojas prettriecienam. Tas sakas 22. maija. Talak uz dienvidiem - Ziemellietuva - negaiditu panakumu guva no Vidzemes frontes parvietota 6. pulka strelnieki, kuri 22. maija, nesastopot pretestibu, ieQema Panevezu. Tiesa, neilgi pirms tam 2. strelnieku divizijas stabs bija saI}emis paveli partraukt uzbrukumu Panevezas rajona un noteikti atgiit Anikscus; Padomju Latvijas armi- jas stabs bija visai noriipejies par Daugavpils nosegsanu. 72 Padomju Latvijas armijas pavelniecibai visvairak nervozet Iika draudi armijas flangiem. Vairak optimisma saglabaja Latvijas pa- domju valdiba. Tiesi tobrid P. Stucka, O. KarkliQs u.c. augstas amatpersonas bija izbraukusas uz Maskavu, kur vajadzeja apstip- rinat «neatkarigas» Padomju Latvijas otra pusgada budietu. Riga to izdarit nevareja. Lai nu kas, agitacija netika piemirsta. 22. maija numura «14t- vijas Komfinas Strelnieks» centas parliecinat: «Latvijas sarkana fronte nedrikst lodzities! Sarkanas Latvijas revolucionarie strelnieki nedrikst atkapties... Latvija mes stavam Padomju Krievijas sargu posteQos. Uz mums raugas Sarkana Peterpils ka uz saviem gla- bejiem. Tade) ne soli atpakal. Tikai uz prieksuh) Jau kuro reizi strelniekus aicinaja uzupureties, soreiz - lai sargatu Padomju Krieviju un Petrogradu. Gandriz ka 1917. gada vasara un tomer ne 1a. Pirms diviem gadiem pie Mazas Juglas situacija bija cita, citi - vispirms savas domas un noskal}.ojumos - bija strelnieki. 182 
Vel todien, 22. maija, par frontes parravumu pie Rigas uzzi- naja V. eQins, par ko viQs tulit pat steidzas pavestit . Trockim. «Riga, redzams, zaudeta,» konstateja V. eQins. - «Visai iespe- jam a latviesu burzuazisko virsnieku nodeviba.» 73 Tads bija lielinie- kiem velamakais izskaidrojums. Izvairoties no ielenkuma, pari Cenas tirelim uz Svarcmuizu (Svar- ceniekiem) a1kapas 2. pulka rotas, gan ne visas. Data si pasa pulka strelnieku atgaja gar Maztirela un Cenas tire)a zieme!galu uz Dzil- nam, respektivi, PiQ.l.<u maeitajmuizu. Tikai neliela grupa atka pas uz Rigu; parejie, tapat ka 3. pulks no Jelgavas iecirlcr}a, apgaja Rigu no dienvidiem un velak pie Katlakalna un Ogres parcelas upes la- baja krasta. Jau driz pee atkapsanas sakuma 1. brigades pulki zau- deja ka savstarpejos, ta sakarus ar brigades stabu. Brigades stabs jurmala izvietoto 1. pulku gatavojas parsviest uz Kalnciema sosejas rajonu paliga 2. pulka strelniekiem, tacu Kurzemes-Vidzemes ap- vienotas grupas vadiba tam nepiekrita. Ta I. pulks palika nomalus un neiesaistits ciQas pret landesvera galvenajiem spekiem. No Olaines apkartnes atspiestais 16. pulks atka pas Iecavas vir- ziena, bet 10. pulks - caur TorQakalnu uz ekavu. Nopietna pretestiba uzbrucejiem izradita netika, labakaja gadIjuma strelnieki apsaudijas ar parak tuvu pienakusajiem landesveristiem vai «dzel- ziniekiem». Pie PiQ.l.<iem un Piipes (tagad Babites) staeijas 1. pulka strelniekiem velreiz iznaca pacinities ar Latviesu atsevis- l,cas brigades vienibam, pee tam strelnieki atkapas uz Bolderaju,74 kur parcelas pari Daugavai. Ka velak ateerejas 1. pulka strelnieks V. Feldmanis, lai kaut ko mainitu so notikumu gaita, «komandie- riem nebija.. vajadzigas energijas, ne strelniekiem gribas ko dartt». Tade) strelnieki «bez steigas, bez panikas; piilisos, nelielas dalas pliida prom, lai izvaktos no.. ielenkuma» 5. Neviens no pulkiem neizradija iniciativu un nemeginaja apturet uzbrucejus. Forsejot notikumu attistibu, landesvera vacu vienibas, pee tam «dzelzsdivizija» iebruka Pardaugava, sagraba tiltus pari Daugavai un pecpusdiena jau bija Rigas centra. Pilseta, ja neskaita nepilnus divsimt eilveku lielo Padomju Latvijas karaskolu, neatradas neviena karaspeka dala, bet kursanti, milici un pedeja bridi ka nebiit ap- bruQotas nelielas stradnieku vienibas nopietnu pretestibu izradit nespeja. Ap pusnakti visa Riga atradas landesvera vacu vienibu un «dzelzsdivizijas» vara. Latviesu atsevisa brigade Riga ieradas nakamaja diena. 183 
lebrukusi Riga, vacu landesveristi un «delziniekh) sanKoja istu asinspirti, kur par upuriem krita tiikstosiem ridzinieku, galvenokart latviesi. Nogalinaja cilvekus ne tikai sarkanarmiesu formas vai zi- lajas stradnieku bliizes, nezeloja inteligentus, ari sievietes un pat pusaudzus. Cilveku sausana turpinajas vairakas nede}as, kaut ari vehik it ka uz karatiesas sprieduma pamata. Izradijas, ne A. Niedras «valdiba», kura pee Liepajas puca (16. aprili) ar Golca un vietejo vacu baronu gadibu bija uzurpejusi Latvijas Pa- gaidu valdibas vietu, ne J. Baloza brigades atrasanas Riga nespeja partraukt drausmigo izrel,<inasanos. Izlietas asinis seja naidu un nicinajumu pret nezeligajienl varmakam. Tauta, tapat latviesu strel- nieki, uzzinot par asinsdzirem Riga, ar visdzilako sasutumu nosodija slepkavas. Rigas zaudejums, kas -Rirmaja bridi tika uzskatits par Golea speku gadijuma panakumu, 6 bija smags trieeiens Padomju Latvijas armijai un P. Stckas valdibai, lieliniecismam visa Latvija. Tuva- kajas dienas situacija saja ziI}a vel vairak pasliktinajas un sarez- gijas sakara ar triecieniem armijas flangiem gan no ziemeliem, gan dienvidiem un dienvidaustrumiem. 25. maija Igaunijas annija ieJ}ema Pleskavu un draudeja izlauzties lidz Krustpilij, tadejadi a1- griezot Vidzerne izvietotos latviesu strelnieku pulkus. Pee frontes parravuma pie Veclaicenes tiem vajadzeja atstat Vidzemi un, lai izvairitos no ielenkuma, atkapties uz Latgali. Ja tobrid sekotu polu karaspeka uzbrukums Daugavpilij, ari Latgale nespetu tiem kliit par patverumu. Latviesu strelnieku pulku atkapsanas norisinajas sarezgitos un smagos apstak{os. Karaspeka dalas atka pas , izvairoties no apiesa- nas un ielenkuma, patstavigi, bez savstarpejas informaeijas, ar epi- zodiskiem sakariem ar stabiem, biezi neko nezinot par visparejo situaciju. Atkapsanas laika visi strelnieku pulki, tapat tehniskas datas, saruka, jo daudzi, vispinns 1919. gada pavasari mobilizetie, pameta karaspeka dalas. Krietni retak dezerteja brivpratigie, vel mazak pulkus atstajuso vidu bija pieredzejusie strelnieki, kuriem izsl,drties par to bija nesalidzinami griitak. Ja veterani bija izve- lejusies so ee{u, tad ar neparprotamu velesanos atgriezties majas pie tuviniekiem, an zemes. Tikai pee tam butu japiemin vilsanas lielinieku sludinatajas socialisma idejas, jo so ideju loma un ie- tekme visai biezi, bet padomju totalitarisma apstaklos izdotaja li- teratiira vienmer, ir tikusi parspileta. 184 
Padomju Latvijas armijas dalam atkapjoties arvien vairak uz austrumiem, virspavelnieks J. Vaeietis 1. jiinija telegramma Rietu- mu frontes stabam paskaidroja, ka pietauj annijas atkapanos tikai lidz aizsardzwas linijai 40-50 verstis (45-55 km) uz rietumiem no Ostrovas-Daugavpils dzelzeela. 77 Sadu liniju - rietumos no Ostrovas un taHik gar Vilaku, Lubana ezeru, Livaniem, Jersikas staeiju un Daugavas kreisaja krasta uz rietumiem un dienvidiem no Daugavpils - armija ieQema lidz 6. jiinijam, parsteigta atskar- sot, ka, iZl}emot atsevisl}us gadijumus, tas daJas tikpat kii neviens nevaja un neapdraud, ja nu vienigi naeionalie partizani, ta sauktie «zaJie». Ne landesvers, ne «dzelzsdivizija», ne Igaunijas armija pee Rigas, Pleskavas un Vecgulbenes ieQemsanas nesteidzas uz Latgali. Baltijas landesvers un A. Niedras «valdibas» dienesta stajusies «dzelzsdivi- zija» 1. jiinija devas nevis pa strelnieku pulku pedam, bet gan uz Cesu pusi ar nolfiku iel}emt Vidzemi un varbiit virzities vel talak. Landsveristi iegaja Cesis un pee kaujas padzina Igaunijas annijas sastava nesen saformeto latviesu 2. Cesu kajnieku pulku un Ziemel- latvijas brigades stabu. Brieda nopietns konflikts. Atkapusies uz Latgali, Padomju Latvijas armija bija pavisam tuvu sabrukumam, tacu jau mineto celol}.u del tas neiestajas. Tiesa, bija dzirdami pasu lieIinieku izteikumi par sabrukumu fron- te, pienaea. zil}as par karaspeka daJu demoralizaciju, strelnieku fi- zisko nogurumu, ari par to, ka «notiek daudzas parestibas pret komunistiem no zaldatu puses»78. Parbaudot pulku personalsastavu, noskaidrojas, ka no 1. pulka bija palikusi 1090 viri jeb 42%, no 2. pulka - 785 jeb 61 %, no 9. pulka - 738 jeb 47%, no 11. pulka - 720 jeb 41 % 79 u. tmt. S tarp skaitliski mazak saru- kusajiem bija 7. pulks - 1458 jeb 74%, 4. pulks - 1481 jeb 73,6 %.80 Sikakas ziQas publieetas par 2. pulku. Tii kopejie per- sonalsastava zaudejumi bija 39%, komandejosais sastavs izradijas sarueis par 17 cilvekiem jeb 25%. No bijusajiem, t.i., vecas eara armijas virsniekiem pulks izradijAs zaudejis tikai divus (19%), tatad relativi vismaziik. Toties pulka saimnieeibas data bija sama- zinajusies par 235 eilvekiem jeb 49%. Pulka komunistiska frakcija bija sarukusi par 60 (!) lieliniekiem jeb 63 %.81 Tas bija pats neeilakais radiUijs, ko pat griiti komentet. Bez saubam, pat ne puse no siem partijas biedriem nebija kritusi vai ievainoti noklu- vusi gfista. Lai ka lielinieki eentas pasvitrot savu pasaizliedzibu un 185 
gatavibu atdot dzivibu par ideju, un tolaik tadu patiesam bija diezgan daudz, dazkart reiila dzive, ka tikko minetaja gadijuma, ienesa sokejosus labojumus. 2. pulks nebija iZI}emums; par tres- datu - (no 92 uz 61) - samazinajas 1. pulka lielinieku rindas. No vil}iem divi bija kritusi, 14 ievainoti vai saslimusi, 10 - de- zertejusi, 5 - pazudusi. 82 Atkapjoties 3. pulkam, ka teikts doku- menta, «pazuda vai dezerteja» 26 lielinieki. 83 Jaseeina, ka pulku komunistiskas frakcijas pardzivoja istu krizL Tapec jau 2. jfinija uz Velikije Lukiem parcelusies P. Stuckas valdiba un LKP CK lema par evakuejusos partijas biedru un padomju darbinieku mo- bilizesanu. N edaudz velak tika paskaidrots, ka evakuejusies lieli- nieki «bez registracijas mobilizejami .. un nosiitami uz fronti» 84. Daudzi partijas biedri tomer meginaja izvairities no frontes. Ka teikts 6. pulka frakcijas komitejas parskata par jiinija pinno pusi, no 132 pulk lieliniekiem 20 ievietoti slimniea, bet «40 iel}em da- zadus postus pulka apgadasanas darbos», tatad fronte bija pali- kusi 72 jeb aptuveni 55 %. Raksturigi, ka frakcijas komitejas 7. un 14. jfinija sede galvenais jautajums bijis par to, ka aizmu- gure atrodosos partijas biedrus «parvest fronte» 85. Tas izradijas nerealizejams pasakums. Stavoklis 1. strelnieku divizija pee atkapsanas bija tomer cie- sams, bet situaeija 2. strelnieku divizija bija daudz sarezgitaka. Nesen saformetie pulki vairakuma gadijumu atradas tuvu izirsanai. . LKP CK pieI}.emtaja lemuma par Padomju Latvijas armiju tika apgalvots, ka no «briesmiga maisa iz,jusi pari par 60% cilveku, bet no veeo strelnieku - virs 90%» . Minetie piemeri liek sos proeentus uzskatit par paaugstinatiem. Atskaisu uzspodrinasana lie- liniekiem piemita jau tolaik, protams, ieverojami pieticigaka apjoma neka velak. Data no strelniekiem un komandieriem pec atkapsanas nozeloja, ka nay devusies majup. Vienus to darit bija atturejis karavira lep- nums, otrus - eiI}.ubiedri, tresiem likas, ka ar KSFPR palidzibu padomes Latvija velreiz gfis virsroku. Tadi notikumi ka Cesu kaujas, kuras laika no 19. lidz 23. jii- nijam Igaunijas annijas datas un tas sastava ieklauta Ziemellatvi- jas brigade sakava landesveru un «dzelzsdiviziju», Strazdumuizas miers un Golea vacu datu atvilksana uz Jelgavas rajonu, A. Nied- . T.L, postequs. 186 
ras kabineta noiesana no politiskas skatuves un K. UlmaI}a vadi- tas Latvijas Pagaidu valdibas atgriesanas Riga 1919. gada 8. julija aizkaveja ciQ.u izverSanos Latgale. Atguvusies no pamatiga izbiJa, P. Stuckas valdiba pat cereja organizet jaunu karagajienu ka Rigas, ta Vidzemes un Kurzemes iel}emsanai. Tam gan bija ne- pieciesami lieU papildspeki no KSFPR, uz kuriem Latvijas lielinie- kiem deva ceribas KK(b)P CK un VCIK sagatavota un 1. jiinija izzil}ota padomju republiku - Krievijas, Ukrainas, Latvijas, Lietu- vas un Baltkrievijas - apvienosanas «cil}ai pret pasauies imperi- iilismu». Sis ceribas izpleneja loti driz, jo pasai KSFPR PilsoI}.u kara frontes klajas griiti. 4. Latgale un Baltkrievija Pee mineta VCIK 1. jfinija dekreta sakas padomju Rietumu frontes armiju reorganizesana. Padomju Latvijas armiju pardeveja par 15. armiju, tas divizijas parformeja. J iinija un jiilija izformeja 2. streinieku diviziju, cetrus Iatviskakos puIkus ieklaujot 1. - tur- pmak Latviesu streinieku divizija, bet parejas dalas nododot divam citam 15. armijas divizijam, kuras pirms tam visai nepilna sastava tika saQemtas ka pastiprinajums. Latviesu strelnieku divizijas nosaukums «centra» ne VlSlem patika. Tapec 1919. gada 8. jiilija, diena, kad KSFPR TKP, se- kojot isi pirms tam notikusa KK(b)P CK plenuma ieteikumam, at- cela J. Vacieti no virspavelnieka posteI}a, Latviesu strelnieku diviziju pardeveja par 53. strelnieku diviziju (ar pulku numeraciju no 469. lidz 477.). Bridis tam bija izvelets patiesi izdevigs, tacu riciba izradijas parsteidziga. Kartejais Iielkrievu sovinistu gara veiktais izleciens radija Iielu neapmierinatibu latviesu strelniekos. Divizijas komandieris A. Martusevics, komisars K. Dozitis un staba prieksnieks K. Svede Ifidza 15. armijas RKP atcelt nepama- toto nosaukuma mail}u. Ar lidzigu lfigumu pie V. I}.ina griezas sis armijas politdalas vaditajs J. Lencmanis un kara komisars K. Petersons. Pec V. eQ.ina iejauksanas (iespejams, uz to viI}u pamudinaja Sarkanas annijas pedeja laika neveiksmes) Rietumu frontes RKP 24. jiilija atjaunoja Latviesu strelnieku divizijas no- saukumu. 87 Sovinistiem nacas piekapties. Uz atkapusos partijas biedru rel}ina papildinatas divizijas pulku frakcijas I}emas pastiprinati kontrolet un politiski apstradat bezpar- 187 
tejiskos strelniekus. Sim noliikam lieliniekus iespejami vienmerigak sadalija pa rotam un komandam. Komunistu frakcija beidzot tika iz- veidota Latviesu strelnieku divizijas staba, kur lidz tam ta vispar nepastaveja, neskatoties uz divizijas vairak neka gadu ilgo eksistenci. Latviesu strelnieku u.c. 15. armijas da}as notika partijas biedru parregistresana, lai, ka tika paskaidrots, atbrivotos no Iielinieku rin- das iek}uvusiem karjeristiem un lidzskrejejiem. 1919. gada jiinija pirmaja puse no LKP izsledza tas riciba un darbibas metodes Vl1u- sos komunistus, parasti par pasivitati, sapulcu neapmeklesanu un iz- vairisanos no frakcijas komitejas uzdoto pienakumu pildisanas. Tadi izradijas vai visas dalas, citas vairak, citas mazak, un tas liecinaja, ka komunistu rindas nepavisam nevaldija vienpratiba un akla pa- klausanas saI}emtajiem rikojumiem un noradijumiem. Tacu vaira- kums frakcijas loceklu, cik var spriest, centas tos izpildit, pat tad, ja neuzskatija nKojumus par labako risinajumu. Atklatas uzstasanas pret lieliniekiem nenotika, kaut ari bezpartejisko strelnieku saubas un neticiba lika sevi manit. Ta, piemeram, 2. pulka frakcijas pilnsa- pulce tulit pee atkapsanas uz Latgali tika atzimets, ka «rnasas iztu- ras nelabveligi pret komunistiem, kaut gan ir zem pulciQa [frakcijas. - ¥. B.] iespaida»88. Pulka bija 1100 strelnieku, no tiem 1015 lat- . viesi, 85 krievi. No 75 komandieriem 35 bija lielinieki, pavisam frakcija bija 130 partijas biedru - 124 latviesi, 6 krievi -, no tiem 82 nebija vecaki par 25 gadiem, 48 - vecaki, bet vecaki par 40 ga- diem - tikai cetri. Visi frakcijas locekli, bija dienejusi vecaja caris- kaja armija. 89 Vieta biitu piebilst, ka aplukotaja laika 2. pulka komunistiska frakcija bija viena no specigakajam divizija. Bez kadiem sarezgijumiem reorganizacijas gaita likvideja pirms paris menesiem izveidotas diviziju, grupu un brigazu kara pado- mes, emisarus atkal saka saukt par komisariem. Nomainija dau- dzus latviesu strelnieku datu un apaksvienibu komandierus. Ne tik vienkarsi bija panakt Latviesu strelnieku divizijas datu atteiksanos no to ieksejas uzbfives veida - komitejam un frakci- jam - un pariet uz visparpieI}emto padomju karaspeka ieksejo struktiiru, ko lidz tam vairakkart nesekmigi bija centusas panakt augstakas instances. Strelnieku komunistiskas Organizacijas komitejas un Iskolastrela kopeja sede,. piedaloties vairakiem LKP CK un 15. armijas RKP . Domajams, knevu valoda runajosie. 188 
locekliem, tika nolemts sagatavoties komiteju un Iskolastrela likvi- desanai. Visu strelnieku veletais institiits ietekmi nebija zaudejis, strelnieku attieksme bija neparprotama - komitejas saglabat. Tacu bija pienaeis laiks, kad augstakas instances ar to jau nereJ}inajas. Komunistiskas Organizacijas komitejas locekli un frakcijas komiteju parstavji toties noteikti iebilda pret sis komitejas likvidesanu, pret karaspeka datu komunistisko frakeiju tiesibu ierobezosanu. No LKP CK nkadu aizstavibu nevareja gaidit. Veltigs izradijas me- inajums gut sapratni KK(b)P CK; ka komunistiskas Organizaeijas komitejas sede 5. jf1lija zil)oja tas priekssedetajs P. KrustiQs, Mas- kava ieteikts rikoties «saskaQa ar partijas 8. kongresa lemu- miem»90. Komitejas locekliem bija pamats justies augstako partijas instancu atstumtiem. «No veeajiem partijas biedriem, kas stradaja L [atvijas] eentr [alajas] iestades, visi aizbraukusi uz aizmuguri, kur tik atri nevar zaudet savu dargo dzivibu,»91 uzstajoties 8. pulka komunistu sede, ironizeja agitators M. Strauss. Jaunizveidotas 15. armijas politdalas pirmais uzdevums bija «sa- skaQa ar centra paveli» likvidet «naeionalas ipatnibas», t.i., pulku komitejas un Iskolastrelu, ka ari komunistisko Organizacijas komi- teju, parveidojot daJu komunistiskas frakeijas par sfiniQam pee pareja Sarkanaja armija ieviesta parauga. 92 Galigi so jautajumu vajadzeja izsl,<irt latviesu karaspeka dalu komunistu 4. konference Rezekne, kas norisinajas 1919. gada 15.-19. jiilija. Piekapjoties centralizacijas interesem, konference uzdeva nekavejosi sakt paror- ganizesanos. Komunistiskas frakcijas parveidoja par siiniI}am. Par komunis- tisko siiniQu un lidzjuteju grupu organizesanu karaspeka dalas, to darbibas vadibu, politdarbinieku uzskaiti, lielinieku un lidzjuteju sadalisanu pa pulkiem bija jariipejas divizijas politdalai. Tas pie- nakumos ietilpa an «Latvijas Komfinas Strelnieka» u.c. padomju avizu izplatisana, kultiirizglitojosa darba organizesana. Politda{as politiskas kontroles nodala pee komunistu parregistresanas gatavo- jiis partijas nedelai, kuras laika paredzeja papildinat komunistu rindas. Si pati nodata parbaudija dalu komunistisko sfiniQu un ko- misaru darbibu. Ta ka ari bataljonos ieeeia komisarus, to skaits divizija palielinajas. Tatad bija verojama tendenee uzspiest latviesu strelniekiem vairak politikas. Lielinieku partijas aparats daudz piilu joprojam veltija ierindas biedru parversanai par tam uztieigu vienvirziena domajosu revolft-. 189 
eijas cinitaju masu. Notikumus un prieksrakstus analizejoss eilveks agri vai velu nonaca konflikta ar sadu kartibu. Ja vel pietika drosmes atklati paust saubas par partijas nemaldigumu, tad nacas staties biedru tiesas prieksa. Dazi piemeri. 25. jiilija VarakJanos 8. pulka lielinieki pilnsapulee parskatija biedru tiesas spriedumu J. Plekstes lieta, kurs bija izteicis velesanos izstaties no partijas. Biedru tiesa bija at.zinusi, ka viI}s esot iestajies partija nolfika gUt personiskus labumus un nu pee tTis gadiem to pametis, par ko viQu lema izslegt no partijas uz visiem laikiem «ka bailigu g1evuli un stradnieku lietas nodeveju». Piebildi par nodeveju sapulcei gan nacas svitrot, jo J. Plekste palika dienet Sarkanaja armija. 93 Sis gadijums atgadinaja jau mineto notikumu ar K. ZalkalniJ}u. Taja pasa sapulee no partijas izsledza ari J. Pfici, J. Kasu, J. Kiten- bergu un A. OzoliQu. Par J. Kitenbergu tika teikts, ka viQs gan nekad neesot glabis savu adu, bet loti satraucies par nekartibam atkapsanas laika. Vel piecus izsledza no lielinieku rindam par zf1- . posanu. Tacu partija atstaja cilveku, kuru apvainoja kluba naudas izteresana. 94 Cik noprotams, pedejais fakts nebija pietiekami pie- radits. Cil}ai par partijas rindu «tiribu» vajadzeja nostiprinat gan tas vienotibu, gan autoritati, jo vairak tapee, ka ziQas no divizijas dalam liecinaja, ka «uz komunistiem strelnieki skatas greii,» ka strelnieki «vel vienmer tur zinamu neticibu un nievajosu attieksmi pret komunistiem vispar,» bet «aizmugures komunisti kluvusi par lamas vardu»9S. Ueliniekus uzskatija ari par «galvenajiem vainiga- jiem Latvijas zaudesana»96. Ja, tads parmetums tika izteikts tiem, kas bija solijusi Latvijai un tas iedzivotajiem tik daudz. Jaatzime vienkarso strelnieku interese par Petrograda iznakusa latviesu krei- so lielinieku laikraksta «Komunists» kritiskajiem rakstiem par P. Stuckas valdibu un LKP CK, tapat viJ}u neapmierinatiba ar si periodiska izdevuma slegsanu;97 tas, protams, notika sajii pasa sa... kariba. Latgale strelnieki bija neapmierinati ar algu paaugstinasanu ko- mandieriem un komisariem (lidz 4000 rbl.) , tikai 50 rbl. pieliekot vienkarso kareivju algam. 98 Vel lielaku neapmierinatibu radija visai trficiga Latviesu strelnieku divizijas apgade. 7. jiinija karaspeka da}am pee atkapsanas maizes bija palicis vairs tikai pusotrai * Attieciba uz alkohola lietoSanu latviesu strelnieku dalas vienmer valdija loti asa nostiija. 190 
dienai. 99 Ilgstosi nacas iztikt ar V2-¥4 marcit;tam maizes, galu un taukvielas saQemot retu reizi. Neskatoties uz solijumiem, nekada nopietna uzlaboanas netika panakta, bet tas noveda pie patvari- gam rekvizicijam. Rekvizicijas vasaras menesos, kad pasi zemnieki tikko iztika un ar nepacietibu gaidija jauno razu, saasinaja kara- speka datu attiecibas ar civiliedzivotajiem. Sodit izbadejusos kara- virus nebija sapratigi. <<Ja viena otra vieta notiek patvarigas rekvizicijas vai konfiskacijas, ja viena otra vieta patvarigi tiek pa- I}emta partika, augli, aboli u. t. t., tad tas notiek ne tade!, ka strelnieki pee savas dabas butu noziedznieki, bet vienkarsi tadel, ka viI}iem nay ko est,»l00 1919. gada augusta seeinaja kara tri- bunala lielinieku pilnsapulce. Daudz vairak parmetumu un sodus bija pelnijusi intendenatiiras «cinavnieki», kuri atradas aizmugure un centas iedzivoties uz strelnieku u.c. datu reJ}ina. Materialas ap- gades padomju iestades zagsana un piesavinasanas pavadija jau no pasa sakuma. Latviesu strelnieku divizijai gan tas nebija raksturigi lidz brIdim, kad no sim institucijam latviesi bija izspiesti. Par katastrofalu vareja vertet strelnieku apgadi ar ieterpu, apaviem un velu. ti daudziem strelniekiem ieterps bija noplisis, apavi izs1,<idusi, citiem ve1as tikpat ka nebija. N etrfIka pilnigu bas- kaju. Aptuveni pusei strelnieku nebija sinelu, bet augusta naktis bija vesas, verojamas bija pat salnas. Jau jiilija pieauga saslimsti- ba; tikai vienas nedelas laika - no 23. lidz 29. Jiilijam - pasa vasaras vidfi divizijas ierindu atstaja 144 cilveki. 1 1 Nekada epi- demija registreta netika, tas bija sliktas apgades rezultats. Padomju Rietumu frontes vadiba 15. anniju pec reorganizacijas atzina par negatavu patstavigam militaram operacijam, un tai tika uzdots nodrosinat kaimiI}u - 7. un 16. (jeb bijusas Lietuvas- . Baltkrievijas padomju) armijas - attiecigos flangus. Sads ierobe- lots uzdevums nebija piel}ernams P. Stuckas valdibai, kas nevelejas atteikties no ceribas uz revansu. Jau junija sakuma kara komisars K. Petersons bija griezies pie virspavelnieka J. Vaciesa ar liigumu pastiprinat atkapusos armiju ar cetram divizijam. 102 Sarkanas armijas virspavelniecibas riciba so cetru diviziju nebija, visas rezerves sen bija nodotas Austrumu un Dienvidu frontei, Petrogradas rajonam, problematiski bija izdalit pat nelielu pastip- rinajumu 15. armijai. Nerel}inoties ar to, J. Danisevskis nekautre- jas smagi apvainot virspavelnieku, parmest vit;tam ne vairak un ne maziik ka «UlmaQa orientaciju»(?!) .103 Pats J. Vacietis ieleja ellu 191 
uguni l iemirtoties par latviesu strelnieku nosiitisanu uz Dienvidu fronti 04 del}ikiniesu izlases datu sagravei. Citkart vienmer pasvit- rojis padomju varas visparejo interesu prloritati un savu interna- cionalismu, J. Danisevskis un viQa atbalstitaji negaidot galveno uzmanwu veltija Latvijai. Izskaidrojums sadai nostajai bija vien- karss. J. Oanisevski un ne tikai viQu vien biedeja Rigas krisanas apstalqu noskaidrosanai izveidotas izmeklesanas komisijas (tas sa- stavs nedaudzu menesu laika vairakkart tika mainits) sledziens un atbildigo personu rieibas vertejums. Tadejadi J. Danisevska parme- * tumi un apvainojumi virspavelniekam J. Vacietim, ka ari citiem bezpartejiskajiem militarajiem speeialistiem javerte ka pasa adas glabsanas pasakumi, lai noveltu atbildibu par savu nevaribu un neizdaribu uz citiem. Manot, ka taisas upuret viQU, pari frontei devas bijusais Kurzemes - Vidzemes grupas komandieris G. Mangulis, bet velak - 1919. gada novembra sakuma - ta pasa eelol}a del lidzigi rikojas P. Slavens (Padomju Latvijas ar- rnijas pavelnieks kops 26. marta). Neviens no abiem bezpartejis- kajiem pulkveziem nebija idejisks lielinieku piekritejs, bet nay nekadu saubu, ka parlet frontes liniju viQus pamudinaja nevelesa- nas staties revolucionara tribunala prleksa. No jauna karagajiena nolftka pak}aut Latviju lieliniekiem toreiz vajadzeja atteikties. Tas tika atlikts lidz labveligakai si tuacijai. Tada radas. gan tikai pec paris gadu desmitiem. 1919. gada jfilija t.s. Latgales fronte, kur pretim padomju 15. armijai staveja Igaunijas demokratiskas republikas un 10. jii- lija oficiali izveidotas Latvijas armijas dalas, bet Daugavpils rajona - lietuviesu un polu karaspeks, pamazam it ka atdzivojas. Notika abpuseja izliikvienibu darbiba, tam nereti ielavoties pretejas puses tuvakaja aizmugure, kaujas pie Rudzetiem un Uvaniem. Tomer karadarbiba intensivaka neIQuva. Sakara ar 16. armijas neveiksmem eil}as pret Polijas annijas dalam aptuveni 550-600 km gara fronte pec Rietumu frontes staba rikojuma uz Baltkrieviju citu pee cita nosiitija vairakus Lat- viesu strelnieku divizijas pulkus. Pirmais Latgali atstaja divizijas 9. pulks. 24. julija ta eseloni ieradas Minska. Latviesu strelniekus nodeva 52. divizijas riciba. Si divizija, pretinieka spiesta, atkapas. *1919. gada 8. jiiliji J. Vacieti atcela no virspavelnieka stel}a, apcietinaja un notureja Lubjanki jeb MaSKavas «ceka lidz ti pasa gada rudenim. 192 
Kaujas bija sivas un nesaudzigas. 10S Kopa ar citam dalam 9. pulka strelnieki atkapas Molodeeno virziena. Augusta sakuma pulks iel}.ema pozicijas Rakovas apkartne. 4. augusta nacas atkap- ties talak uz Zaticinas rajonu. Situacijai turpinot sarezgities visa 16. armijas fronte, 9. augusta polu karaspeks iel}.ema Minsku. Pee 8i panakuma tas turpinaja uz- brukumu gar Minskas-Bobruiskas dzelzcelu, ka an Sluekas-Bob- ruiskas sosejas rajona. Driz 16. armiju atspieda aiz Berezinas, tai gan vel paturot nocietinatos Borisovas un Bobruiskas rajonus. Augusta pirmaja puse paveli sagatavoties izbrauksanai uz Bori- sovu saI}ema Latviesu strelnieku divizijas 8., pee tam ari 7. pulks. Noradita iecirkI}a pastiprinasana bija paredzets izmantot divizijas 3. brigadi. Pieredzejusajam un diseiplinetajam latviesu strelnieku dalam bija jaeemente 16. armijas datu aizsardziba. Bija vel kads apstaklis, kas noteiea, kapec Rietumu frontes un 15. annijas pavelnieeiba 16. armijas riciba nosfitija tiesi Latviesu strelnieku divizijas dalas, proti, biezie parbegsanas ga- dijumi. Tie nebija rnasveidigi, tacu turpinajas visu laiku. Jau I. julija parsviesanu uz kadu eitu fronti ierosinaja 6. pulka komandieris F. Labreneis. «Parbeguso merl,ds, cik izdevies no- skaidrot,» viI}s noradija, « - nokliit majas.» 106 Tika secinats, ka to, kas velas atgriezties savas majas, var klfit vairak, un tas raditu nopietnas problemas pavelniecibaL Parbegsana vairaku- ma gadijumu notika grupas, aptverot pat vairak neka desmit strelnieku. Augusta vidfi fronti pargaja 1. pulka komandieris P. Dumpe, ta paligs V. Lielbiksis, vina bra lis - lozmeteju !Ie komandas prieksnieka paligs R. Uelbiksis u.c., ka an 3. pulka rotas komandieris J. Porietis ar vairakiem si pulka jaunakajiem komandieriem. 107 Pieauga ari dezertieru skaits. Ta 1. un 2. bri- gade laika no 6. augusta lidz 2. septembrim registrets 21 par- bedzejs, 64 dezertieri, ka ari 16 bez vests pazuduso. 108 Pee velaR sastaditajiem nepilnigajiem sarakstiem no latviesu strelnieku dalam La tvija 1919. gada pinnajos septiQ.os menesos dezertejusi 2519 ciIveki. ViI}iem japieskaita ari data no 839 bez vests pazudusajiem; abi sie skaitli daudzkart uarsniedz saja pasa laika registreto kaujas krituso (224) skaitu. 10 Kopuma latviesu strel- nieku noskal}.ojums Latgale, ka atzimets kada ziQojuma politdalai, . Tiktal bija pazeminits bijusais 2. brigades komandieris. 193 
«ieverojami svarstas atkanDa no partikas» 11 o . Tas bi ja realistisks vertejums, vienlaikus neglaimojoss lielinieku agitatoru puli1}.iem. Ar lielu interesi strelnieki uZQ.ema katru ziQu no Rigas, no parejas Latvijas. Tapec divizijas politdala veica intensivu «politiskas izskaidrosanas» darbu, atgriesanos Vidzeme un Kurzeme atzistot tikai veiksmiga pIa sa uzbrukuma gadijuma. Ta ka parbegsanas ga- dijumi nebeidzas, jaseeina an par sis propagandas ierobeiotiem rezultatiem. Lai to kompensetu, bargus sodus sprieda revolueiona- rie tribunali. Ta 1919. gada 6. augusta 15. annijas revolueionarais kara tribunals (priekssedetajs A. Rihters) par kontrrevolueionaru agitaeiju un meginajumu parlet fronti piesprieda navessodu Latvie- su strelnieku divizijas Inzenieru bataljona 2. sapieru rotas koman- dierim M. PutniQam, vi1}.a paligam I. Drukem, ka ari A. Ka- levicam un P. Ozolil}am no tas pasas rotas. 111 Baltkrievija potu karaspeks 18. augusta pargaja uzbrukuma Bo- risovas ieeirkni un piespieda Latviesu strelnieku divizijas 3. brigadi atstat Borisovas nocietinato rajonu. 9. pulks tobrid einijas Osipo- vieu staeijas apkartne uz ziemelrietumiem no Bobruiskas; abiem parejiem brigades pulkiem tas pievienojas tikai 26. augusta. Dazas dienas velak 3. brigadi papildinaja no Latgales atstititais 4. pulks. Borisovas ieeirkl}a aizsardziba tika pilnigi nodota latviesu strelnie- kiem. Vairaki momenti liek saprast, ka latviesu strelnieki pardisloka- ciju uz Baltkrieviju verteja negativi. No 8. pulka zil)oja par strel- nieku prasibam stitit viQus atpakal un Latviju. Si pulka ieeirkni notika vairaki bralosanas meginajumi ar polu karaviriem, bet 7. pulka 2. bataljons reiz bija atteieies iel}.emt pozieijas. Kaujas visvairak bija cietis 9. qulks. Visas 3. brigades dalas izjuta par- tikas piegades griitibas. 1 2 Situaeiju 16. armijas fronte vel vairak sarezgija padornju kara- speka atspiesana no Bobruiskas. Bobruiskas zaudejums bija galvenais celonis, kade} 4. septembri ari pareja Latgale vel palikusas Latviesu strelnieku divizijas dalas sal)ema rikojumu doties 16. annijas riciba. Nedelas laika latviesu strelnieku da{as Latvijas austrumdala nomai- nija un to eseloni izbrauea uz Mogilevu. 12. septembri Latviesu strelnieku diviziju izsledza no 15. armijas sastava. Pee ierasanas Baltkrievija Latviesu strelnieku divizijas 1. un 2. brigade devas uz noradito frontes iecirkni, kad tika saQemts jauns rikojums: divizija nekavejoties tiek parsviesta uz Dienvidu 194 
fronti. Rikojums pienaca saskaQ3 ar KK(b)P CK plenuma lemumu par Dienvidu frontes nostiprinasanu. Qenerata A. DeQikina vaditais karaspeks bistami tuvu pietuvojas Maskavai, un KK(b)P CK un padomju valdiba bija loti noriipe- jusies par eil}.u talako ievipi. «eQins savas vislielakas eeribas lika uz slaveno jatnieku pulku un uz latvju strelniekiem,» velak lieci- naja P. Stucka. «Es ka sodien atminu, ka eQins personigi pie- prasija karti, rel,cinaja, pee ik dienam latvju strelnieki vares but pie OrIas, un visai parmesanas gaitai sekoja ar lielako uzmani- bu.»113 Tatad, kad stavoklis bija k}uvis visai kritisks, V. eQins un KK (b) P CK atcerejas latviesu strelniekus. Sada izvele it ka bijusi saistita ar Latviesu strelnieku divizijas, japiebilst, parspileto proletarisko sastavu, lielo komunistu ipatsvaru pulkos. Ja svariga- kais patiesam biitu proletariskais sastavs, tad izvelei piemerotaka izraditos Petrogradas vai kada eita stradnieku divizija. Nav saubu, saja gadijurna noteicosais bija nacionalais faktors, latviesu strelnie- ku gataviba satriekt par «vienotas un nedalamas» Krievijas tautu cietuma atjaunosanu karojosas deQikiniesu izlases datas. · Ka redzams, P. Stufka neuzskatija par vajadzigu vispirms minet galveno cenDu - latviesu strelniekus. 195 
V nodala , STRELNIEKU- CINU PEDEJAIS GADS , , 1. Latviesu strelnieku divizija Orlas- Kromu operacija SaQemis rikojumu pa Latviesu strelnieku divizijas datu parsvie- anu uz Dienvidu fronti, 16. armijas stabs lfidza virspavelnieku S. Kamel)evu uz kadu laiku vel atstat so diviziju ta riciba, jo armija gatavojas Berezinas forsesanai un polu karaspeka Bobruis- kas grupejuma ielenksanai. Talakie 16. armijas staba plani saisti- jas ar uzbrukumu Minskas virziena. Virspavelnieks sakuma piekrita pagaidam at stat Baltkrievija divizijas 2. brigadi, bet tuvakaja laika lemumu mainija un neparprotami uzstaja par visas Latviesu strel- nieku divizijas nosiitisanu uz Dienvidu fronti. No ieceretas uzbru- kuma operacijas 16. armijai nacas atteikties. Dienvidu fronte Sarkanas armijas stavoklis turpinaja strauji pa- sliktinaties. V. eQ.ina aicinajums «Visi ciQa pret DeI} ildnu h> ne- kadu lfizumu notikumu gaita nebija panacis. Par spiti lielaku papildspeku un tiikstosiem komunistu nosiitisanai uz so fronti, de- Qikiniesi guva arvien jaunus panakumus. 12. septembri atkartojis direktivu par uzbrukumu Maskavai, ge- neralis * A. DeI}.ikins virzija uz turieni labakos spekus: Brivpratigo armiju, generalu A. Skuro un K. Mamontova jatniekus, nodrosi- ** not tiem Donas armijas atbalstu. Vai ik diena atnesa del}ikinie- siem jaunus panakumus. Arvien asakas sankcijas pret pavetu neizpilditajiem un karaspe- ka da}am par atkapsanos, navessodi komandieriem un komisariem- par dote uzdevumu nerealizesa nu un gfevulibu, draudi frontes jos- * , To uz brivpratibas pamatiem no virsniekiem, karaskolu audzeiem - junkuriem, kadetiem -, studentiem u.c. saka organizet generalis M. Aleksejevs 1917. gada novembri. ** Si armija organizejas Donas apgabala 1918. gada pavasari no vietejiem kazakiem. 196 
las civiliedzivotajiem nesaudzigi izrenaties par jebkadu atbalstu pretiniekam 1 nespeja stabilizet padomju Dienvidu fronti. Sarkanar- miesi strauji demoralizejas, pieauga dezertieru skaits, arvien biezak tika atzimeti marodierisma gadijumi. Kliboja Sarkanas armijas strategiski operativa vadiba. Pasai KK(b)P CK nacas l}erties pie tiri militaru problemu risinasanas. KK(b)P CK 1919. ga9a sep- tembra plenums, starp citu, apliecinaja viryelnieka S. KameQ.eva nespeju tikt gala ar tiesajiem pienakumiem, tapat viI}a strategiski operativ3 plana izgasanos. Turpmakas ciQas Sarkana armija aizva- dija, biitiba sekojot J. Vaciesa izstradatajam planam, ko viQs iz- stradaja 1919. gada maija-jiinija, lai an caurkritusie strategi un KK(b)P CK oficiali to nevelejas atzit. 2 Pats S. KameQevs uzska- tija, ka «Dienvidu fronte izveidojies stavoklis dod iespeju pretinie- kam attistit plasu uzbrukumu Kurskas-VoroQezas rajona un uz ziemeliem», 3 nopietni apdraudot Orlo, pat Tulu un Maskavu. Latviesu strelnieku divizijas parsviesanai uz Dienvidu fronti va- jadzeja notikt atri un slepeni. 3. brigades dalam un 4. pulkam, kam an bija nacies piedalities ciQas Baltkrievijas teritorija, tapat 1. un 2. b'rigadei, vel atrodoties cela uz attiecigo 16. armijas frontes iecirkni, paveleja doties uz noraditajam - Mogilovas, To- locinas, Prijamino un Bihovas - dzelzcela stacijam. Ieverojot sma- . gos dzelzcela transporta apstakJus, 75 eselonu - tie bija nepie- ciesami divizijas 19 340 cilveku un ap 6000 zirgu, tapat kara teh- nikas parvesanai 4 - savlaiciga nogadasana noraditaja rajona ne-. bija viegla lieta. Lai gan eselonu parvietosanas atrums sasniedza 25 km stunda jeb 600 km diennakti,S kas bija viens no augsta- kajiem raditajiem Sarkanajai annijai Pilsol}u kara gados, visas di- vizijas pardislocesana ieilga lidz 6. oktobrim. Aizkavesanos radija Brjanska, NavJa u.c. stacijas koncentretie vilcienu sastavi ar eva- kuetajam vertibam no tas pasas Dienvidu frontes. Serslus noverst steidzas RRKP un Aizsardzibas padome. Var likties savadi, bet ta nu tas bija, - Dienvidu fronte cinijas annijas, bet nosvert svaru kausus pienacas vienai divizijai. Latviesu strelnieku parbrauciens, ka parasti, noriteja disciplineti. Tomer viQiem bija iemesls kurnet, jo, ka driz vien izradijas, maize celarn bija izsniegta krietni mazak neka pienacas, 6 un vai- rakas dienas vajadzeja iztikt pavisam bez tas. Divizijai atrodoties cela uz Dienvidu fronti, situacija taja jo- projam turpinaja pasliktinaties, tade} vairakkart tika mainita 00- 197 
G BRJANSKA  KARACEVA , _..1 ,/ ... - NAVLA -  I \ , , '1 '< \ \ \ \ \ \ \ \ A J.-. CD KURSKA I I , '<..7 \ \ \ \ <1 \ \ \ " TRIECIENGRUPAE _v _ KONCENTRE5ANAS RAJONS I: \, ' Dt:JIKINA BRTvPRA-   TIGO ARMIJA5 UZ-  ,. BRUKUMA UN ATKAP- SAN AS VIRZIENI I · BELG[]RDDA I I I I '7 I , I CD, HARKDVA 7 1 TRIECIENGRUPA5 IZ- ,i;.  -:,.- VIRTSAAS 12 EJA5 V:'"  POZICIJA5 UN GALVE- J? NO TRiECIENU VIRZIENI () . VDR[]EZA 8. shima Latvieu strelnieku divizijas, t.L, trieciengrupas, galvenie triecieni ciQu laika pret DeQikinu teikta koncentresanas vieta, parce)ot to vairak uz ziemetiem. Ese- lonus strelnieki atstaja 3. oktobri. Pretinieks atradas tikai dazus desmitus kilometru uz dienvidiem no Kromiem, frontes josla va- reja just nervozu atmosferu. Atkartoti bija notikuas sarkananniesu datu un del}.ildniesu bralosanas par spiti Dienvidu frontes pavel- niecibas energiskai ricibai to a pkarosana. 7 8. oktobri der:1ikiniesi 198 
sagraba Dmitrovsku un atspieda Dienvidu frontes 14. armijas dafas pie erusas upes un Dmitrovskas-Kromu sosejas. Dienu velak Latviesu strelnieku diviziju un tai pievienotas, respektivi, ie- klausanai trieciengrupa paredzetas, dalas - V. Primakova koman- detos sarkanos kazakus un atseviso P. Pavlova brigadi - pak)ava Dienvidu frontes pavelniecibai, kura savukart so trieciengrupu no- deva 13. armijai. 10. oktobra rita padomju karaspeks atradas nedaudz uz dien- vidiem no Orlas, Novosi)as un Jefcas. Pretinieka spiediens visjii- tamak izpaudas Orlas virziena, jo to vilinaja Maskava, kas likas gluzi tuvu. Klida runas, ka generalis A. DeQikins jau izraudzijies baltu zirgu, ar kuru, baznicu zvaniem zvanot, svinigi iejt senaja Krievzemes galvaspilseta. Tas pasas dienas pievakare trieciengrupa Sal}ema paveli izver- sties Turiscevas-Molodovojes linija. 8 Nakti pienaca jauns riko- jums: koncentreties uzbrukumam Poniru-Fatezas iecirkni. 9 Lat- viesu strelnieku izliikiem jau 11. oktobri iznaca apsaudisanas ar deQikiniesu avangarda vienibam. Nakamaja diena pretinieks ieQema Kromus, vel pee dienas - Orlu. Tad an trieeiengrupa, ka medz teikt, sastapas aci pret aci ar deI}ikiniesiem un par spiti atklatiem flangiem iesaistijas i1gstosas un loti sivas kaujas. No latviesu strelniekiem padomju augstakas militaras instances gaidija daudz, bet par viQiem pasiem gan domaja loti maz. Nebija atrisinats jautajums ne par apgadi ar patronam (to sarezgija apstak- lis, ka 1. un 2. brigade bija apbruI}ota ar japaQu, bet 3. - ar krievu trisliniju sautenem), tapat ieterpu, jo tikai apmeram 60-70% personalsastava saja ziQa bija bez toti nopietnam pretenzijam. Gan- driz pavisam nebija piemerotu ziemas terpu, bet laiks pieturejas lie- tains, vejains un vess. Pec inspekcijas parbaudes katrai brigadei izsniedza 950 ieterpa un 1900 velas komplektu, bet Latviesu kavalerijas pulkam  attie- cigi 250 un OO komplektu. 10 Ar to pietika pasu nepieeiesamako va- jadzibu apmierinasanai. Slikti nokartota bija partikas apgade, bieii aptriika maizes, par citiem froduktiem nerunajot, bet iepirkumus ne- pielava vietejas padomes. 1 Tada neizdariba a pgades joma radija strelnieku neapmierinatibu. Neveiksmiga izradijas trieciengrupas pa- kJautiba 13. annijai, jo tas apgades data atradas Orlas rajona, kamer trieciengrupas aizmugures iestades bija izvietojusas Brjan- skas-Karacovas apkaime, t.i., 14. armijas rajona. Tacu ne jau 199 
tapec, bet gan operativas situaeijas del 14. oktobri trieeiengrupu pa- klava 14. armijai. Latviesu strelnieku noskaqojurns visuma bija mozs un kauji- niecisks. Vil}.uS nebiedeja pretinieka panakumi, neietekmeja 13. un 14. armijas divizijas valdosais anarhistiskais un nereti paniskais garastavoklis. 12 So diviziju da!am begot un sarkanarmiesiem liela skaita padodoties giista, latviesu pulki gatavojas sikstam einiQam ar zeltuzplecotajam «augstdzimtibam». Ar tam viI}iem bija ipasi reini. Brivpratigo armija, pamatos veidota no kajnieku divizijam, bija pasparlieeinata un apI}.emibas pilna samit eela stajusos latviesu strelniekus. Par to liecinaja t.s. psihiskie uzbrukumi, kad deI}iki- niesi, durklus draudigi izslejusi un zobenus vieinadami, rotu ko- lonnas ar komandieriem prieksgala, gan nikni klusejot, gan aurojot un «urra» kliedot, cereja piespiest strelniekus begt, tapat ka eitas Sarkanas armijas dalas. Tacu latviesu strelniekus tada veida ie- tekmet izradijas bezceriga Iieta. Pielaidusi ar degvinu iestiprinaju- 80S «vienotas un nedalamas» Krievijas atjaunotajus pietiekami tuvu, strelnieki viJ}us saQ.erna ar labi merl}etu sauteQu un lozme- teju uguni. Tiesi ta 12. oktobri kadu deQikiniesu pulku «apstra- daja» 2. ulka strelnieki, plaujot naves plauju ar desmit lozmetejiem. 13 Tiidos gadijumos patronas netika zelotas. Bija tikai viena liksta - aiz parkarianas atteicas darboties lozmeteji, un to stobru dze- sesanai bija japiegada fidens. Pee daziem sadiem gadijumiem de- Qikiniesi lidzigus eksperimentus pret latviesu strelniekiem neriskeja atkartot. 13. un 14. armijai atkapjoties, prieksplana iepretim deI}.ikiniesu Brivpratigo armijai palika tikai viena pati trieeiengrupa. Tas ne- nosegto flangu nodrosinasanai izmantoja sarka no kazaku brigadi . un Latviesu kavalerijas pulku - «krisjaniesus». Laika apstakJi ne- lutinaja. <<Rudens migla un lietus, slapjdraQis, neizejami un neiz- braucami eeli, ass, stindzinoss vejs,» pee daudziem gadu des- mitiem atcerejas Latviesu strelnieku divizijas 2. brigades staba priekSnieks G. Matsons. - «Gandriz visur tilti bija slikta stavokli, bet vietam to nemaz nebija. Lielgabali stiga dubJos un slideja eeJ- malu gravjos. Slikto celu un baribas triikuma del gaja ,boja zirgi. . Pulku komandeja J. KriSjanis. 200 
Strelnieki novalkatos apavos un terpos sala rudens vejos.»14 Adap- tacijai laiks netika dots, bija jarikojas atri un energiski, citadi de- Qikiniesus apturet un atsviest diezin vai izdotos. Nakti no 14. uz 15. oktobri Kromu rajona izvirzijusies trie- ciengrupa no flanga un aizmugures apdraudeja Orla un tas apkartne esosas Brivpratigo armijas KorQilova divizijas dalas. Tapee tas neriskeja izverst uzbrukumu Tulas virziena. Sada si- tuacija velreiz tika mainits trieeiengrupas uzbrukuma virziens, soreiz - uz Jeropkinas staciju. Trieciengrupa bija pilnigi atrauta no 14. un 13. armijas dalam, kuras, kopuma skaitliski aptuveni ivkart parsniedzot pret tam operejosos deQikiniesu spekus, IS velas atpaka}, dodot iespeju pretiniekam apdraudet latviesu strel- nieku aizmuguri. Trieciengrupas dalas saka uzbrukumu laika, kad Brivpratigo armija turpinaja talakvirzisanos. Kaujam piemita asu sadursmju raksturs, kad gan viena, gan otra puse centas gut virsroku un atspiest pretinieku, sagadat tam pee iespejas Iielakus zaudejumus. Tapee lidzek1u izvele netika ierobezota. Cil}as pret Latviesu strel- nieku divizijas dalam Orlas rajona Brivpratigo armija lietoja - miskos ladiQus. 16 Karadarbibas izteikti manevrejosais raksturs nelava deQikiniesiem izmantot indigas kaujas gazes plasaka me- roga. CiQas turpinajas ar mainigam sekmem. Brivpratigo armijai ie- ejot Novosila, 15. oktobri ap plkst. 17 5. un 6. pulka strelnieki ieI}ema Kromus. Sivas kaujas izvertas uz dienvidiem no pilsetas gar Kromas upi izvietoto sadzu rajona. Pasi Kromi un Novosila vairakkart pargaja no vienam rokam otras. Ar nelieliem partrau- kumiem eiI}.as turpinajas dienu pee dienas. A. Freiberga koman- deta 2. brigade neatlaidigi tuvojas Stisas staeijai, bet 3. brigadei kopa ar P. Pavlova brigades dalam, netiesi 1. brigades strelnieku atbalstitam, vajadzeja energiski uzbrukt Orlai. DeI}.ikiniesi likas apjukusi. Pasa A. DeI}.ikina un viJ}am padoto eneralu militarais talants-,. ja ta vipar bija, daudzie ir!il saubas. Velak par to atklatI rakstlJa viens otrs autors emlgracIJa. Sie generali izradijas vaji taktil}i un biezi kludijas lemumos. Trie- ciengrupa to izmantoja. 16. oktobri Latviesu strelnieku divizija guva pirmos ieverojamos panakumus; izversot fronti pret Orlu, ta, iZQemot 1. brigadi, kas nedaudz atpalika divizijas labaja flanga, izlidzinajas un pagriezas 201 
uz ziemeliem. Bez tam 2. KorQilova pulka sakave piespieda kor- pusa komandieri generali A. Kutjopovu apturet korQiloviesu virzi- sanos uz Tulu. I8 Turpmak visa KorQ.ilova divizija iesaistijas kaujas pret trieeiengrupu. Re1}inoties ar strelnieku nogurumu pee garajiem pargajieniem, kad maz st1indu atlika miegam un daudzreiz kavejas partikas pie- gade, ka ari izvairoties no otras puses sagatavota «maisa», brigazu komandieri laiku pa laikam apzinati piebremzeja pulku izvirzisanos. lenaidnieks bija spiests atzit latviesu strelnieku augstas kaujasspe- jas, izturlbu un prasmi manevret. Reiz pat kadai no Latviesu di- vizijas dalam izdevas tik veiksmigs «manevrs», ka uz lielcela tika partverta del}.ikiniesu lauka virtuve ar viQu virsniekiem domatu zupas katlu, bulkam un cukura maisu. 19 Par to vel ilgi tika smiets un jokots. «Latviesi nak, latviesi uzbrfik, un neviens nespej tiem preti no- tureties, nedz drozdoviesi, * nedz korQiloviesi,» 20 apjukuma zelojas del}ikiniesu kareivji. ViQu moralais noskaI}.ojums strauji kritas. De- Qikiniesu aizmugure iznakusie laikraksti izplatija dazadas baumas par latviesu strelniekiem, par viQu it ka nezeligo izturesanos pret eiviliedzivotajiem. Kada Harkova izdota avize bez sirdsapziQas par- metumiem meloja: «Latviesi grief, ari bernus un sievietes iz- griez..»21 Ta rikojas noliika noskaQot pret latviesu strelniekiem vietejos iedzivotajus, sevisl.d eentralo guberQ.u zemniekus, kas ge- neralim A. DeQ.ikinam nesimpatizeja un ar viI}a vardu saistija muiznieku un vecas kartibas atgriesanos. CiI}u turpinajuma trieciengrupa bija sadalijusies divas pretejos virzienos darbojosas grupas; galvenie speki uzbruka Orlai, parejie bija aiznemti ar deI}.ikiniesu parriivuma likvidesanu Dmitrovskas . . - 22 VlrZlena. Tas gan neatbilda trieciengrupas izveidosanas idejas sakotnejai iecerei, proti, darbibai saura frontes ieeirkni. lesaistot kaujas pret trieciengrupu labakos spekus, Brivpratigo annijas pavelnieciba visadi eentas parI}.emt inieiativu. Latviesus de- Q.ikiniesi nesaudzeja, sagftstitos pasteidzas nosaut. Strelnieki to zi- naja, tade} ievainotie pasi nosavas, lai nekristu pretinieka rokas. Tad ari Latviesu divlzijas dalas vairs neI}.ema giista Brivpratigo armijas virsniekus. * T.i., mirusa generala M. Drozdova varda nosaukms divizijas karotaji. 202 
Raksturu sadursme izpaudas latviesu strelnieku parakums par pretinieku un 1a izlases dalam. Bez kaujas deQikiniesi pameta Orlu, kad tai tuvojas latviesu strelnieki un uz Dienvidu fronti at- * sfitita IgauQu divizija. Qeneralis A. DeQikins gan izvirzijis eitu Orlas atstasanas versiju; tas noticis sakara ar neveiksmi pie Vo- rOQezas. 23 Lai ari ta, Orlas zaudejums der:1ikiniesiem bija sapigs un nepatikams. Divdesmittrisgadigais 14. annijas pavelnieks lietuvietis J. Ubo- revics, loti energisks un aperigs, bet ari nepacietigs, velejas, lai trieeiengrupa kapinatu uzbrukuma tempu. Trieeiengrupas un 13t- ** viesu strelnieku divizijas komandierim A. Martusevicam tika par- mesta vilcinasanas strauji mainigas operativ3s situaeijas izver- tesana, tade} 20. oktobri viQu nomainija ar I. brigades komandieri energisko un izpildigo F. KalniQu. «Mani rit tas pasas asinis, kas latviesiem,» 'telefona samna ar Latviesu divizijas staba prieksnieku K. Svedi reiz izteieas J. Uborevics. - «Es zinu latviesu strelnieku nopelnus un viQu varoQdarbus.»24 Runa patiesiba bija nevis par asinim, bet gan par identisku mentalitati. Armijas pavelnieks ne- slepa, ka spej labi izprast latviesu strelniekus un viQu izturesanas, tapat ricibas motivus. Diezgan diisigi papluinita, Brivpratigo armija tomer joprojam bija speeiga. Ta pargrupejas un no jauna eentas aptvert un izni- cinat Latviesu strelnieku diviziju. Trieeiengrupas da}am nacas pardzivot smagus brizus. 6. pulks ar kauju ieQema Stisas staciju, pee tarn zaudeja to un divreiz nesekmigi meginaja atgiit, ar griitibam izvairoties no ielenkuma. Viena pasa 20. oktobri pulka zaudejumi sasniedza 93 cilvekus. Dienu velak kauja par so staeiju jiitami eieta 5. pulka 2. ba- taljons, kura ierinda saruka par apmeram 80 kritusiem un ie- vainotiem. Vel todien kaujas 2. pulks zaudeja 60 eilveku. Liik, pie Krasnaja Roscas sadzas krituso 1. pulka strelnieku saraksts: dolenietis A. Skuja, ridzinieki K. Kronbergs, A.. Sules, V. Riksa un A. Jasinskis, J. Vilde un K. Veismanis - abi no Dobeles apriQa, ventspilnieks K. Dedze, P. Raneevs no Daugavpils ap- riQl,<a, J. Melmatis un R. UepiI}.s - abi no Valkas apriI}.a, A. Utens no Valmieras apriQa, A. KrumiI}.s no Tukuma apriI}.- * Dienvidu fronte ti ieradas ki brigade, bet pee papildinasanas tika izversta par diviziju. .* Ari A. Martusevics pee tautioas bija lietuvietis. 203 
1}a, Z. Grisle no Talsu apriQl.ca, K. R u tkis no Rigas apriI}.a un D. Maharievskis no Cistopoles apriQl.ca. Vecakajam no viQiem (P. Rancevam) bija 43, jaunakajam (J. Melmatim) - tikai 17 gadu. 25 Ta viQi ari paIika tur talu no dzimtenes un majam. Ari 22. oktobri pretinieks izradija sikstu pretestibu 1. un 2. brigades strelniekiem, turklat vakarpuse ieQema Kromus. Sis panakums izradijas islaicigs, jo 7. pulks dienu velak Kromus at- guva. ti grots un smags 23. oktobris bija 4. pulkam. Nakamo nakti strelnieki parlaida kaujas linija uz aukstas un nosarmojusas zemes. Viegli neklajas an citiem divizijas pulkiem. 26 So ciQu laika tuvuma esosas 7. divizijas daJas neQema nekadu dalibu kaujas un ar bezatbildigu atkapsanos atsedza trieciengrupas flangu. Kaujas Orlas un Kromu rajona bija sasniegusas kulminaciju. Tas bija niknas un loti asil}ainas. Trieciengrupai bija daudz neevakuetu ievainoto, to skaits turpinaja palielinaties. levainoto izvesanu uz aizmuguri kaveja ka skaitliski visai samazinajies sa- nitarais personals, ta ari sanitara transporta trf1kums. 24. oktobri divizijas staba prieksnieks K. Svede liidza 14. annijas sanitaro dalu atsiitit vairakus arstus un sanitaro transportu ievainoto pie- Qemsanai un evakuesanai. 27 Orlas stacija gaidija ierodamies sa- nitaro vilcienu, bet lidz turienei ievainotos nacas nogadat galvenokart ar sl.<iitnieku palidzibu. Karadarbiba turpinajas. Trieciengrupai atkal vajadzeja pargrupe- ties. «Kaujas notiek no vienas vietas,» dienasgramata par 24. ok- tobri ierakstijis 1. latviesu vieglas artilerijas diviziona telefonists F. Lacis. - «Pretinieks laiz darba visus savus labakos spekus. Lauki lil,dem parkla ti.» 28 Abam pusem visai aktuals bija kaujas cietuso da}u papildinasanas jautajums. Latviesu strelnieku divizijas rezerves bataljona bija nepilni 1500 cilveku. Tas nebija daudz. Tacu no si pasa skaita turpat divas tresdalas bija gluzi basas. Ka sodien lai pierada, ka ne tadel 21 no viQiem bija dezertejis?29 Tikmer V.eQins ipasa prieksraksta KSFPR Karalietu tautas ko- misariatam izrikoja nosutit mobilizetos latviesus uz Latviesu divizijas rezerves bataljonu. Neapmierinoties ar to, 25. oktobri viQs telegra- feja Latvijas padomju valdibas kara komisaram K. Petersonam: «Ne- kavejoties pazil}.ojiet: 1) Vai jus jau nosutijat mobilizetos latviesus uz ,Latdivizijas rezerves bataljon u? Cik nosiitijat? Vai mobilizacija noriteja pietiekami energiski? 2) Vai jus izpildijat rikojumu par pa- 204 
* pildinajuma nosiitisanu latviesu pulkam uz 7. anniju? Ka viens, ta otrs uzdevums ir steidzams.»30 Ka redzams, V. Qins bija noriipe- jies par divizijas (un pulka 7. armija) papildinasanu ar Latgale mo- bilizetajiem latviesiem n ne Maskavas vai Petrogradas pro- letariesiem. . Dienvidu frontes atbildigakaja cil}u iecirkni situacija atkal sa- rezgijas, kad uz dienvidaustrumiem no Kromiem paradijas svaigas det}ikiniesu da}as, apdraudot Latviesu divizijas 1. brigadi un 3. brigades kreiso flangu. 2. brigades 4. pulku pretinieks inten- sivi apsaudija ar l.<imiskajiem saviI}.iem,31 tiesa gan, ar vajiem panakumiem. Uz isu Iaiku pretinieks 25. oktobri atkal ieQema Kromus. Tacu 7. pulks nakts uzbrukuma parsteidza 3. Markova pulka divus ba- taljonus un piespieda tos ar lieliem zaudejumiem pilsetu a1st3t. Pinns kaujas politisko noskaQojumu 7. pulka verteja ka «ne visai a pmi erinosu». Strelnieki bija pikti par to, ka tiek dziti uzbrukuma nakti un lietfi. N eskatoties uz to, taja pasa zil}ojuma teikts, ka «strelnieki kaujas nebaidas, viJ}i taisni raujas turp, bet nevar ieredzet tadu bezmerl}a klejosanu» 32. Pedeja norade velreiz liek atcereties ari patiesi samilzuso ieterpa un apavu jautajumu, kuru attiecigas in- stances joprojam «marineja». Sasprindzinajums karadarbiba strauji noplaka. Acimredzot Briv- pratigo armijas labakas dalas bija izsmelusas izturibas rezerves. 27. oktobris Orlas un Kromu rajona pagaja samera mierigi, bet pec dienas izliiki konstateja deI}.ikiniesu atkapsanos visa fronte. Tadejadi pretinieks bija atzinis savu sakavi. Qeneralis A. Deqikins par to izteicies lakoniski: «30 dienu asil}ainu kauju rezultata, ne- mitigi manevrejot, ne reizi vien giistot atsevisl}us panakumus un ciesot lielus zaudejumus, Brivpratigo armijas karaspeks atgaja uz Konotopas-Gluhovas- Dmitrijevas- Kastornajas liniju.» 33 N e, mc- muaru nepilna lappuse, kas veItita Orlas-Kromu kaujam, latviesu strelnieki nay pat piemineti. Neveiksmigais generalis viqus gandriz vai vispar ignorejis, kaut gan tiesi strelnieki sagrava A. DeJ}ikina ceribas ka uzvaretajam iejat Maskava. Sada neobjektivitate liek ap- saubit autora citus vertejumus un liecibas. *Domats 5. seviskais latviesu strelnieku pulks, dazkart devets par 5. latviesu strelnieku pulka 4. atseviso bataljonu. 205 
DeQikiniesiem atkapjoties, ka trieciengrupa, 1a 14. armijas pareJle speki pargaja uzbrukuma visa fronte. Brivpratigo armija atgaja bez steigas, negribigi, nelaizot garam izdevibu izradit pretestibu. Divdesmit dienu ciI}as Latviesu divizijas 1. un 3. brigade bija zaudejusi 336 kritusos, 360 ievainotos un 19 kontuzetos, ka ari 130 bez vests pazudusos. Daudz bija saslimuso - 254 cilveki, tapat dezertieru skaits - 62 - nebija mazs. 34 Tie bija mobili- zetie un divizija ieklautie centrale guberI}.u zemnieki. 2. brigade no 20. lidz 30. oktobrim zaudeja 42 kritusos, 174 ievainotos un 12 kontuzetos karavirus, 32 bija pazudusi bez vests, 82 - sasli- musi, bet dezertejusi 8 cilveki. 3 Minetie skaitfi neizteica visu. Latviesu divizija bija zaudejusi vairak neka pusi no komandejosa sastava un parak daudz ierindnieku. Papildinajums vel nebija sa- I}emts. Laiks sakopt bruces un atvilkt elpu netika dots, divizijai nekavejoties vajadzeja iesaistities pretinieka vajasana. Lai nedotu iespeju deQikiniesiem organizet aizstavesanos, tika veikts kavalerijas reids viI}.u aizmugure. Latviesu divizijas 1. un 3. brigade parrava fronti,' un 3. novembra agra rita tumsa Lat- viesu kavalerijas pulks un sarkanie kazaki saka postosu «ekskur- :I siju», sagrabjot vienu staciju vai sadzu pec otras. Pretiniekam tika sagadati ne tikai lieU zaudejumi, bet vel lielaks satraukums, kas negativi ietekmeja ta morale noskaJ}.ojumu. Kavalerijas reids redzami sekmeja 14. armijas dalu uzbrukumu. 11. novembri Sarkana armija ieI}ema Dmitrijevu. Deqikiniesi vie- tam izmisigi pretojas un pargaja pretuzbrukumos. Tacu stabilizet fronti pretinieks vienkarsi nespeja. 2. Latviesu strelnieki CiQ3S pret Judel}icu Taja pasa laika, kad Latviesu strelnieku divizija izcinija sivas kaujas Orlas un Kromu rajona, 5. sevisl}ais latviesu strelnieku pulks, kuru 1919. gada augusta no Serpuhovas nosfitija uz Dien- vidu fronti, respektivi, Tulas rajonu, lai iesaistitu kaujas pret de- Qikiniesu kavaleriju, tika parsviests uz Petrogradas apkartni. Qenera1a N. JudeQica komandeta Ziemelrietumu armija pec Lugas, Gatcinas, Krasnoje Selo un Detskoje Seto ieQemsanas bija piena- kusi pavisam tuvu Petrogradai. Padomju 7. armijas stavoklis, par spiti speku parsvaram,36 bija loti smags. Pretinieks atradas netalu no Pulkovas augstienem, labaja flanga tiecoties pie Kolpinas sa- 206 
sniegt Nikolaja, t.i., Petrogradas-Maskavas dzelzcelu. Vel 14. ok- tobri v. el}ins JudeQica uzbrukumu Petrogradai vel1eja ka ma- nevru, lai vajinatu Sarkanas armijas uzbrukumu dienvidos,37 bet paris dienu velak vi I}. a vadita Aizsardzibas padome pieI}.ema lemu- mu «aizstavet Petrogradu lidz pedejai asins lasei» 38. Sarkanas armijas virspavelnieciba ciQai pret JudeQica armiju or- ganizeja trieciengrupu, ieIqaujot taja 21. strelnieku divizijas 3. bri- gadi, kuru parsvieda no Tulas, un kursantu brigadi no Maskavas. Petrogradas aizstavesanai mobilizeja stradniekus un komunistus, ari sievietes. Protams, galvena nozime bija karaspekam. 18. oktob- n, izpildot saQemto rikojumu, no Tulas uz Petrogradu izbrauca 5. sevisl}ais latviesu strelnieku pulks. To bija paredzets ieklaut trieciengrupa, kuru koncentreja Kolpinas-Tosnas rajona. Pulka bija divi bataljoni, respektivi, sesas rotas; 600 durkli, lozmetejnie- ku komandas, pulka artilerijas baterija - tas bija kaut neliels, bet disciplinets un kaujiniecisks papildinajums. Pee ierasanas Popovkas stacija 5. sevisl}a latviesu pulka strel- nieki atstaja eselonus un nekavejoties devas uz 7 kIn attalo Ja- mizoras sadzu. Strelnieku noskaI}.ojums bija mozs, viI}.i jokoja un sacentas aspratibas. KQada tomer netika pielauta. «Dot skala balsi paveles un smel,<et bija aizliegts,»39 velak paskaidroja pulka ko- mandiera vietnieks V. Pavars. Avangarda virzijas jatnieku izlfIki, tiem sekoja 1. rota, tad 1. bataljona parejas rotas un 2. batal- jons, ka an artilerijas baterija. Saimniecibas data un lauka virtu- yes uz laiku tika atstatas Popovkas stacija. 40 Izradijas, ka mineto sadzu, kuru latviesu strelnieki sasniedza ap pusnakti, pretinieks bija jau ieI}.emis. Tas gatavojas sagrabt ari Popovkas staciju, lai pargrieztu dzelzcela satiksmi starp Petrogradu un Maskavu. <<-fa kaut 3-4 stundas pulks butu nokavejis, mflsu stavoklis biitu bijis pavisam launs,» 41 atzina pulka komandieris J. Gregors. Pateicoties tumsai un biezajai miglai, kas agra rita celas no tuvejas Izoras upes, strelnieki nemanot pievirzijas sadzai pavisam tuvu. Rotas tikpat klusu sagatavojas un izvietojas triecienam. JudeQica armijas daJa, kas atradas Jamizoras sadza, par Iatvie- su strelnieku ierasanos neka nezinaja, tadel 5. sevisl}a pulka trie- ciens izradijas negaidits un parsteidza pretinieku, kas naksl}.oja sadza. Tur esosais bataljons strelnieku speja durklu trieeiena rit- ausma tika ,iznicinats. Maz bija tadu, kam izdevas aizbegt. Strel- nieku zaudejumi bija pavisam nelieli. 207 
Latviesu strelniekiem bija janok}iist Izoras upes preteja krasta un japadzen pretinieks no ta pozicijam. Uzdevumu sarezgija tas, ka tuvakaja apkartne vienigais tilts atradas ienaidnieka rokas. Pa- nakumus nesolija ari nakts uzbrukums, jo reiz parsteigtais preti- nieks bija kluvis loti uzmanigs. Izvietojusies izejas pozicijas Izoras labaja krasta, 5. sevisa pulka strelnieki gaidija uzbrukuma paveli. Nakts pagaja mierigi, bet no rita pirmie savu maku radija pulka baterijas artileristi, iz- nicinot ap desmit lozmeteju ligzdu un sagraujot pretinieka staba eku. Srapneli piespieda begt tilta aizstavjus. Tulit ari trieciena pari tiltam devas 5. pulka rotas un atspieda pretinieku - kQaza A. Uvena vienibu, kas bija ieradusies papildinat JudeQica spekus no Latvijas. Izoras upes otra krasta ieqemsana tomer prasija vai visu dienu, t.i., 21. oktobri. Pinnaja bridi atspiesti, liveniesi sa- Qemas un lzradija energisku pretestibu. Sagaidijusi papildspekus, vil}i vairakkart meginaja, gan nesekmigi, pariet pretuzbrukuma. Latviesu strelnieku ciI}.as pie J amizoras praktiski ievadija J ude- qica. sagravi, jo atQema pretiniekam iniciativu svariga iecirkni un nodrosinaja labas izejas pozicijas uzbrukuma turpinasanai. Nakti no 21. uz 22. oktobri 5. sevisl,<o latviesu strelnieku pulku ieklava 21. strelnieku divizijas 3. brigade, kam nakamaja diena bija ja- parlet uzbrukuma. 5. pulks jau kops kauju sakuma uz aizmugures dienestu re\dna bija palielinajis tieso cinitaju rindas. Starp citu, ta 12 muzikanti uZQemas sanitaru pienakumus,42 ko viqi ari sek- migi veica. Jau 23. oktobri JudeI}.ica armijas dalas bija spiestas atstat Pav- lovsku un Detskoje Selo. Saja rajona tika satriekts un atspiests Ziemelrietumu arrnijas 1. korpusa centrs. Kaujas par Pavlovsku atkal izcelas latviesu strelnieki. Pa teicoties galvenokart 5. sevisa pulka energiskajai un pasaizliedzigajai ricibai, pretinieks ta ari ne- speja «aizerties» aiz kada no izdevigajiem dabiskajiem sl}ersliem un organizet aizstavesanos. Trieciens no Kolpino rajona JudeQica annijas labajam flangam bija visai efektivs. Tas pavelnieciba bija pielavusi nopietnu kliidu, jo triecienkolonna, kas uzbruka Pavlov- skai un Jamizorai, bija iedalits relativi maz speku, bet artilerija talu atpalika no avangarda dalam, nespejot uzbrucejus vajadziga bridi atbalstit. Izmantojot sos triikumus, 5. sevisa Iatviesu pulka strclnieki sakiiva pretinieku un nodrosinaja Maskavas-Petrogradas dzelzcela nepartrauktu darbibu. 208 
Pee Pavlovskas un Detskoje Selo rajona zaudesanas Ziemetrie- tUffiU armijas stabs liela steiga parsvieda karaspeka dalas no ci- tiem icirkQ.iem un gatavoja pretuzbrukumu, izmantojot anglu tankus. U z tankiem un to psihologisko ietekmi uz sarkanannie- siem tika liktas lielas eenoas. Sada nopietna un vienlaikus neskaidra situacija 5. sevisajam latviesu strelnieku pulkam paveleja doties uzbrukuma Popovkas sadzas rajona, bet citam, skaitliski \ielakam karaspeka dalam so uzbrukumu atbalstit. Ka tas PilsoI}.u kara laika bija atkartojies jau daudzreiz, latviesu strelniekus svieda ista uguns pekle. Pinna uzbrukuma diena, t.i., 24. oktobris, neko nespeja iz- sl}irt. Neviena no pusem negribeja piekapties. Lai salauztu strel- niekus moraliski, pretinieks pret viQiem raidija tankus un brunuvilcienu. . Tikai ieraugot vien tuvojosos tankus, veseli pieei sarkanarmiesu pulki metas begt. Nekartiba traucoties cauri Pavlovskai un Car- skoje Selo, sie pulki aizrava sev lidzi stabus un artileriju, tapat eitas dalas. 43 Izcelas sausmiga panika, kas vareja dargi maksat. Saja jiikli galvu nezaudeja tikai latviesu strelnieki. 25. oktobri 5. sevisl}ais latviesu strelnieku pulks atradas Bolsaja Koselovas sadza un tas apkartne, kad pulka iecirkni paradijas divi tanki un aiz tiem kajnieki. No tankiem atklata uguns, ka pee briza kon- stateja strelnieki, bija mazrezultativa, bet ar troksni un arejiem efektiem viQus iebiedet nevareja. Pulks stingri ieveroja komandiera J. Gregora noradijumu: pielaist dzelzs rapu)us pec iespejas tuvak, tad ar labi meretu uguni atsl$elt kajniekus no tankiem. Ta ari notika. Kad tanki bija pietuvojusies ap 80 so)u attalu- ma, strelnieki atkJaja intensivu apsaudi, uguni versot pret kajnie- kiem un piespiezot viQus partraukt talakvirzisanos. Artileristi sasa- va vienu no tankiem, bet otru piespieda griezties atpakal. 44 Ar to pasu pajuka visas ienaidnieku eeribas salauzt latviesu strelnieku pretestibu. «Briesmigais efekts, kas tika apre\<inats un spidosi eaurvests pie mazvertigam karaspeka kaujas masam, palika par ne- nozimigu kaujas bubu1i pie aukstasinigajiem latviesu veteraniem,» 45 velak rezumeja pulka komandieris J. Gregors. Nesasautajam tankam un kajniekiem atkapjoties uz Bolsoje Kot- lino siidzu, 5. sevisl}ais pulks devas prettrieciena un driz so sadzu * JudeQica ricma bija nodoti pavisam sesi vai astoQi 1anki. 209 
ieQ.ema, saQ.emot giisteIajus un trofejas. 46 Pretinieka vajasanai gan strelniekiem speku nepietika. Budami lieeinieki latviesu strelnieku veiksmei tanku atbalstita uzbrukuma atsisana, drosaki k}uva eitu datu sarkanarmiesi. Latvie- su artileristu sasauto tanku ieradas aplukot 7. armijas pavelnieei- bas un Petrogradas aizsardzibas vadibas parstavji. Pee tam so tanku parveda uz Petrogradu un izstadija visparejai apskatei kada no pilsetas laukumiem. Nedodot JudeQicam laiku atguties, 7. armija steidzas ieQemt Gatcinu. Operacija iesaistija 5. sevisl,<o latviesu strelnieku pulku. Pulks nopietni apdraudeja pretinieka flangus un aizmuguri. Divas eiQu nedelas latviesu strelnieki ar kaujam veiea aptuveni 200 km. 1919. gada novembra pedeja nedela tiem ieradija 7 km garu fron- tes iecirkni atbildigaja 7. un 15. armijas saskares rajona. 1. de- eembri pulka bija palikusi vairs tikai 136 durkli un 6 lozmeteji. 47 Pretinieks veltigi izmeginajas panakt, lai strelnieki «uzdotu», tacu veltigi. Nelidzeja De kaujas iesaistitais bruQ.uvilciens, ne bruQuau- tomobili. Pasu prasmigo artileristu atbalstits, 5. sevisl,<ais latviesu strelnieku pulks atsita visus pretinieka meginajumus gut panaku- mus ta aizstavetaja iecirkni. Kauju dabiba Narvas rajona ar latviesu strelnieku lidzdalibu turpinajas ari vel 1919. gada decembra beigas, kad JudeQics ga- tavojas meklet patverumu Igaunijas teritorija. Kad kluva pilnigi skaidrs, ka ciQu saasinasanas Narvas ieeirkni nay gaidama, 5. se- visl}o latviesu strelnieku pulku nosfitija uz Maskavu. Maskava pulks tika papildinats un pee kada laika izbrauea uz Dienvidu fronti, lai ieklautos Latviesu strelnieku divizija. 3. Pa begoso deJ}ikiniesu pedam DeQ.ikiniesi bija sakauti un atkapas. ViQu kara rati, ka medz teikt, velas atpakal uz dienvidiem. Tacu latviesu strelnieki ta an nesaQema pat isu atputu pee smagajam kaujam. Nelidzeja Dienvi- du frontes RKP 12. novembra telegramma virspavelniekam S. Ka- meQevam par to ka Latviesu strelnieku divizija gandriz pilnigi zaudejusi spekus. 48 Virspavelnieks ignoreja Iftgumu pietaupit latvie- su strelniekus un bez ipasas vajadzibas svieda tos jaunas kaujas. N elietderigi tika izsl.ciesti strelnieku fiziskie speki, lai gan bija ie- speja Latviesu divizijas parvietosanai dazkart izmantot dzelzeela 210 
transportu, tas netika darits. «Latviesu strelnieku divizijai nay tie- sibu parvietoties pa dzelzeelu,» 49 rfigti ironizeja strelnieki. Pat sl}fitniekus nepieciesamibas gadijuma izradijas grf11i sadabiit. Padomju valdibas politiski ekonomiska rakstura direktiva virspa- velniekam S. KameI}.evam 50 noradija katra ZiQ3 ieQemt Kursku un virzities uz Harkovu un Donbasu. Tadel uzbrukums Dienvidu . fronte tika turpinats ar neatslabstosu sparu. Tas bija atbildigs le- mums. Karaspekam nemaz nedodot atpiitu, uzbrukums vareja ie- stregt visnevelamaka bridi. Ar sadu iespeju nacas rel.dnaties, tapec virspavelnieks ieteiea Dienvidu frontes armiju pavelniekiem izdalit rezerve «visstiprakas divizijas» isai atputai, pee tam no jauna vir- zot His trieciena. 51 Vareja domat, ka ieteikums attieeinams ari uz Latviesu strelnieku diviziju. Tacu ne, latviesu strelniekiem nekada atelpa netika dota. Atpiita divizijai bija loti vajadziga, uzkrajies nogurums negativi ietekmeja latviesu strelnieku noskaJ.1ojumu. Vil}i protesteja pret parmerigo izdzisanu, vairakos pulkos tika atzimeti tisi pavelu neiz- pildisanas gadijumi, kas kops eiQu sakuma Dienvidu fronte nebija noverots. Protams, sadas reizes atri tika «ieviesta kartiba». Ta 1919. gada novembra pirmaja puse, kad paveli neizpildija kads 2. pulka strelnieku vads, nekavejoties nomainija vada komandieri, pee tam izformeja pasu vadu. Revolucionarajam tribunalam nodeva cetrus 4. pulka 4. rotas strelniekus, kuri pee trim neveiksmigiem uzbrukumiem atteieas doties ceturtaja. Tribunala prieksa naeas staties tiem 5. pulka 2. rotas strelniekiem, kurus atzina par ini- eiatoriem kfiditajiem, rotai atsakoties izpildit kaujas paveli un arestejot pulka komandieri, vil}.a paligu un adjutantu. 52 Lai ari tie bija atsevisJ.ci gadijumi, tomer pietiekami uzskatami liecinaja par augoso neapmierinatibu ar augstakas pavelniecibas un karaspeka daJu vai apaksvienibu komandieru nerel,<inasanos ar strelnieku pa- matotajam prasibam pee atpfttas un cilveciskas attieksmes. Parvarot nogurumu un dazadas lielakas vai sikakas likstas, Lat- viesu strelnieku divizija turpinaja vajat atkapjosas Brivpratigo ar- mijas dalas. Divizijas 3. brigade 14. novembri velreiz parrava fronti, lai varetu sakties jauns Latviesu un 3. KubaQas kavalerijas pulka reids - soreiz uz govas staeiju un talak deQikiniesu aiz- mugure. Staciju un pasu govu kavaleristi pee kaujas ieQ.ema jau nakamaja diena. Trofeju vidfi bija eseloni ar karamaterialiem. Daudz netriika, lai tikt6 notverts pasa Brivpratigo armijas pavel- 211 
tlieka generala V. Maja-Majevska vileiens. Ap 700 viru tika sa- I}.emti gfista. Turklat veiksmigajiem kavaleristiem izdevas atgriezt un iegfit iovas staeija no Kurskas pienakusos tris pretinieka bru- I)uvileienus.. 3 Tikpat sekmigi, ka saeies, reids tika pabeigts. lenaidnieka operativajos ziQojumos un telegrammas latviesu strelnieki mineti loti bieii. Lfik, izraksti no ziQu sakopojuma par 15. un 16. novembri: «.. 8. un 5. latviesu puls sakoncentrejusies Smirevas-Stigoslas rajona drozdoviesu labaja flanga.. 16. novembri 7. un 9. latviesu pulks gaja uzbrukuma VerhopeI}.jei, bet tika at- sisti..»54 No aprautajam ziQam griiti ko izlobit, tik vien, ka cil,1as turpinajas. Par spiti neveiksmem, ienaidnieks tomer eentas uzturet optimistisku toni. Ar ko tad tika izskaidrota tik izslavetas Briv- pratigo armijas atkapsanas? (Jalvenokart ar to, ka, ka rakstija Rostova pie Donas izdota avize «VecerQeje vremja» «<Vakara Laiks»), sarkanie savakusi «visu sovdepijas ziedu», veikusi vis- pareju komunistu mobilizaeiju, koneentrejot Brivpratigo armijas fronte visus latviesus, tapat tehnikas lidzek1us,55 liekot visu uz sp,eles. Pee PilsoQu kara neveiksmigie veeas Krievijas restauretaji apstiprinaja: «Latviesi izeelas ar lielam kaujasspejam.» Turklat tika nepamatoti apgalvots, ka latviesu strelniekus lielinieki labi apger- busi, barojusi, aIgu tiem sakuma maksajusi zelta. «Cik viQi bija parlieeinati komunisti - gruti spriest,» pausts taja pasa publika- eija, kas, ja var ticet autoram, balstita uz dokumentiem un Briv- praigo armijas kaujas iegutam slepenam pavelem. Saja sakariba noradits, ka pie daudziem sagiistitajiem un kritusajiem latviesiem atrasts identisks, tacu katra atsevisl}a gadijum ta ipasnieka pas- roeigi latviski parrakstits religiska satura raksts. Raksts raksturots ka «kristiesu dzives noteikumiem» atbilstoss, «ar svetiem vardiem un noslepumainiem burtiem,» kas esot bijusi domati vardarbigas naves noversanai. 56 Par so rakstu griiti ko bilst, tacu tas nekada gadijuma nay jauzskata par ko sliktu vai sokejosu. Latviesu strel- nieki eilveki vien bija. 20. novembri Latviesu strelnieku divizija saQema paveli turpinat uzbrukumu un ieQemt ObojaQu. Diennakti strelniekiem bieii naeas ar kaujam parvaret 20-30 km. Aukstajam laikam nepiemeroti ger- btiem un izsalkusiem viQiem reizem izsika fiziskie speki, aiz par- pules tie, guJot l,<ede uz auksUis zemes, bridi pa bridim iemiga,57 lai pee uztriiksanas atkal turpinatu einities. Sals un dzilais sniegs radija papildu likstas. Daudzi apsaldeja rokas un kajas. 1. brigade 212 
vien tadu bija kadi 100 eilveki. 58 Vel arvien strelniekiem triika sinelu, siltas velas, tapat apavu. Lai ari bija saQemti papildinajumi" agraka speka divizijai vairs nebija, kaut ari kaujasspeju un pieredzes ziQa ta, bez saubam, parspeja eitas 14. armijas divizijas. Gluzi logiski, ka deQikiniesi Latviesu strelnieku diviziju loti respekteja un baidijas no tas. Strelnieku neatlaidiga uzmaciba lika tiem niknoties un nervozet. Visu 24. novembri Latviesu divizijas 2. un 3. brigades dalas eentas iel}.emt ObojaQu. To izdevas panakt tikai nakamaja diena. CiQas saja rajona turpinajas lidz pat 30. novembrim, kad preti- nieka energija izsika, un tas bija spiests samierinaties ar notikuso. Aizvaditaja menesi Latviesu strelnieku divizija eieta lielus per- sonalsastava zaudejumus. 1. pulka vien krituso, ievainoto un sa- slimuso kopskaits sasniedza 268 eilvekus. 59 Sis pulks nebija iZQe- mums; kaujas stipri izretusas izradijas ari eitas divizijas dalas. Simtiem saslimuso vairakuma gadijumu bija sliktas apgades un fi- zisko speku izsikuma likumsakarigs rezultats. N e pasu vainas del strelniekiem neizdevas ieverot neatliekamas higienas prasibas, ko viJ}i loti pardzivoja. Papildinajumus Latviesu strelnieku divizijas dalas saQema nu jau tikai no Krievijas eentralajas guberQas mobilizeto zemnieku vidus. Mobilizetie zemnieki, kaut ari nesimpatizeja generalim A. DeQikinam un nevelejas pieredzet muiinieku varas atgriesanos, par visu vairak gribeja atrak atgriezties majas, un nepaeietigakie pie pirmas izdevibas dezerteja. No aktivajiem pulkiem dezertieru skaits sniedzas vairakos desmitos jau pirmaja laika pee papildina- juma sanemsanas, vel vairak dezertieru tika" registrets rezerves ba- taljona. 60 Padomju vara pie ta bija pieradusi, jo dezertieru kopskaits bija krietni parsniedzis miljonu eilveku. Par to lieeina kaut vai tas, ka 1919. ada otraja puse brivpratigi bija pieteiku- sies 975 000 dezertieru. 61 Tada masveida dezertesana no Sarkanas armijas aplieeinaja krievu zemnieeibas neieinteresetibu einities par padomem, kas daudz bija solijusas, bet maz ko devusas. Laiku pa laikam dezertierus atkal iesaistija Sarkanaja armija, tadejadi gan palielinot tas personalsastava apmerus, bet ne kvalitati. Jau Orlas-Kromu operaeijas laika, bet velak jo biezak un spil- gtak atplaiksnija latviesu strelniekiem tuvais dzimtenes Latvijas jautajums. Strelnieki ar nepaeietibu gaidija paskaidrojumus «par atgriesanos Latvija pee uzvaras par DeQikinu»62. Komunisti sada 213 
rakstura velmes parfrazeja ka «atbrivotaju» atkartotu atgriesanos Latvija ar ierociem rokas, ignorejot lielas dalas vienkarso strelnie- ku eilveeisko tieksmi pee dzimtenes, pee gimenem, tuviniekiem, nepavisam to nesaistot ar «revolfieijas taisisanu». Si revolueijas lieta loti daudziem no viI}.iem bija vienaldziga, runas par to ap- nikusas. Citadi bija ar strelniekiem lieliniekiem, kuri ar maziem iZI}.emumiem aizstaveja uzskatu par «uzvarosu» atgriesanos, jo pre- teja gadijurna neuzskatija to par iespejamu. Ar lieliem zaudejumiem deQikiniesu puse 1919. gada deeembra sakuma Latviesu strelnieku divizija atsita ienaidnieka pretuzbruku- ma meginajumu. Tulit pee tam strelnieki saQema uzdevumu ener- giski turpinat ienaidnieka padzisanu, ieQemot Belgorodu un tas rajonu. 63 Saja noliikii ar Latviesu strelnieku diviziju sadarbojas IgauI}.u divizija. Operaeija attistijas sekmigi. Latviesu strelnieki - 3. brigade - apgaja Belgorodu, pee tam kopa ar igauQu da}am pabeidza operaeiju. Notureties Belgorodas rajona pretiniekam nela- va Latviesu divizijas 2. brigades divi pulki, jo tie 20 km uz rie- tumiem parrava Belgorodas-Harkovas dzelzcela liniju un ari soseju, draudot atgriezt pretinieku. DeI}.ikiniesi izIauzoties eieta lie- Ius zaudejumus,64 un bija skaidrs, ka art Harkovu vit:1iem neiz- dosies noturet uz kaut eik ilgaku laiku. Strauji pieauga dezertieru un parbedzeju skaits Sarkanas armijas puse, un tas bija visizteik- smigakais DeI}.ikina pilnigas sagraves prieksvestnesis. Latviesu strelniekiem uzradas vel viens ienaidnieks - divizijas dalas izplatijas saslimsana ar izsitumu tifu. 1919. t!ada novembra pirmaja puse ik dienas saslima ap 15 strelnieku. Vel vienmer visai aktuals bija atpiitas un papildinajuma jautajums. «Pulka pas- reizejie galvenie jautajumi ir: kad mes kadreiz tiksim atpiita un vai driz ir sagaidams papildinajums, jo dazas rotas ir palikusi * tikai 30 stiku ,» teikts 7. pulka komunistu kolektiva prezidija par- skata divizijas politda{ai. Prasibai pee papildinajuma ir vel viena piezime: «Un, kad dod papildinajumu, lai tad dod latv[iesus] vai eitus, kuri r izturigaki, jo ieprieksejais papildinajums izjuka pir- maja kauja.» 66 Par to pasu zelojas eiti pulki. Papildinajumi <<iz- s l}id a» pa eelam, no frontes ka no vilka baidijas daudzi lielinieki. Lidz novembra beigam, piemeram, Latviesu strelnieku divizijas 1. pulks bija saI}.emis divus papildinajumus no 2. Brjanskas eie- . T.i., durIqu. 214 
toksQa pulka. Pirmoreiz ieradas 65 (no 116) nosiititie eilveki, otrreiz - 95 (no 200). Starp minetajiem bija 7 (no 18) un 3 (no 16) komunisti. 67 Neapmierinosa bija saQemta papildinajuma militara sagatavotiba. Bet no veeajiem strelniekiem 1. pulka bija palikusi tikai puse. 68 Daudzi bija, kritusi, ievainoti vai saslimusi. Energiska Latviesu strelnieku divIzijas un 8. kavalerijas datu ri- ciba Harkovas likteni izsl}ira a tri. 11. deeembri pretinieks to bija spiests atstat. Savdabigi so faktu izskaidroja deI}ikiniesu prese: «Pee daudzu dienu sivam kaujam uz ziemeliem no Harkovas miisu dalas, izpildot agrak nosprausto planu, zem spiediena no pretinie- ka puses, atvestas uz jaunam pozieijam uz dienvidiem no pilse- tas.»69 Tur gan ari nekada uzkavesanas neiznaca, jo vajadzeja turpinat atkapsanos. 16. deeembri latviesu strelnieki ieQema Cugu- jevu, divas dienas velak - Zmijevas staeiju un pilsetu. «Garasta- voklis apmierinoss,» ziQots 1ika no 6. pulka, kas einijas ipasi veiksmigi, sagiistot Harkovas rajona 3. KorQilova pulku un iegfistot cetrus lielgabalus, vairak neka 20 lozmeteju u.c. trofejas. - «Visiem ir velesanas sakaut DeQikinu un atgriezties Latvija.» 70 Nostalgija pee dzimtenes pieI}.emas speka, ta pavadija strelniekus it vi sur. Harkova Latviesu strelnieku divizija plasos apmeros izversas tifa epidemija. Aizsteidzoties notikumiem prieksa, jaatzime, ka eiQu laika dienvidos no ta speja izvairities tikai maza data strelnieku, smagaka vai vieglaka forma tifu izslimoja visi parejie. Ar novelo- sanos saktas pre1tifa vakeinaeijas 71 efekts izradijas niecigs. Nepavisam neapmierinaja ievainoto un saslimuso la1viesu strel- nieku arstesanas apstakli slimnicas. Sliktas apiesanas del loti daudzi no viQiem vel pirms arstnieeibas kursa pabeigsanas slimi un nogurusi atgriezas savas da1as. Parradas neveseli, bet apmie- rinati, ka ir atkal starp savejiem. So strelnieku sasu1ums versas ne tik daudz pre1 neapmierinoso materialo stavokli slimnicas, ka pret mediciniska personala neiejiitigo, pavirso un pat bezkaunigi rupjo izturesanos. Satrauea eentieni latviesus pee arstesanas kursa nosiitit nevis atpakal uz viQu diviziju, bet uz citam karaspeka dalam. 72 «Noziedziga apiesanas sIimnieas,» ka to neparspilejot ver- teja, piemeram, 8. pulka strelnieki, atstaja smagu iespaidu, liekot apzinaties, ka «kamer spej, tikmer dzen i bet, kad nespej vairs, tad atmet setmale liktena varai ka suni» 3. Nonaca tiktal, ka sa- slimusie strelnieki atteias no nosfitisanas uz slimnicam,74 kaut 215 
gan bija labi zlnams Latviesu strelnieku divizijas neapmierinosais sanitarais stavoklis un iespejas. Triika pat parsiesanas un ievaino- jumu dezinficesanas lidzeIqu, par zalem un parejo nemaz neruna- jot. Reinoties ar nevelamam sekam, kuras arvien skaidrak lika sevi manit, Latviesu strelnieku divzijas komandieris F. KalniQs liidza 14. armijas pavelnieeibu piesl,drt divizijai nepieciesamo atpii- tu. Citadi bija gIiiti apkarot tifa epidemiju, atjaunot un uzturet divizijas kaujasspejas vajadziga limeni. Turklat operativa situaeija bija vienkarsojusies, deQikiniesu vajasanu vareja turpinat mazak pieredzejusas un noturigas dafas. 1919. gada decembra tresaja ne- de1a, t.i., no 15. lidz 21. decembrim, latviesu strelnieki, eik var spriest pee nepilnigam ziI}am, bija sal}emusi 461 gustekni un 229 parbedzejus, ka ari daudz dazadu trofeju. 75 Pretinieks atkapas jau diezgan liela nekartiba, pametot ievainotos un slimos. Beidzot 20. decembri Latviesu strelnieku diviziju izdalija armi- jas rezervc. 1. brigadei vajadzeja uZJ}emties garnizona pienakumus Harkova, abam parejam brigadem - Zmijeva un Cugujevas rajo- na. Atrodoties rezerve, divizija riipejas par jaunu papildinajumu saQemsanu. Saglabajies saraks,ts par 109 brivpratigajiem, kuri 1919. gada decembra pedeja dekade iestajusies Latviesu strelnieku divizija. 76 Taja lasami ka latviesu, ta krievu, ukraiI}.u u.e. tautibu noradosi uzvardi. Dienet saja divizija vel arvien daudziem bija prestiza lieta, protams, saistita ar augstakam prasibam neka eitas. F. KalniI}s padotibas kartiba liidza Sarkanas armijas virspavelnie- eibu nosfltit komandierus - latviesus no citam divizijam Latviesu strelnieku divizijas riciba, jo kaujas" Dienvidu fronte komandejosa sastava zaudejumi taja sasniedza 75%.77 Par ierosinajuma rezul- tatiem konkretas zinas nay izdevies atrast. Atpiitu Latviesu · strelnieku divizija neYareja pienacigi izmantot personalsastava speku atjaunosanai un tifa epidemijas iespejami veiksmigai apkarosanai. Izvietojuma vieta pee ilga laika beidzot ti- kusi pirti, strelnieki nesaQema tik loti vajadzigo velu. Tapat par- tikas apgade vareja biit krietni Iabaka. Vietejo attieksme pret latviesu strelniekiem bija atkariga no ci- viliedzivotaju poIitiskajam simpatijam. Kads jekaterinoslavietis lat- viesu strelniekus, sos «nelaipnos, driimos un gaismatainos laudis, lieliski gerbtos (?!) un apbruI}.otos, ar parsteidzosu kareivisku staju» salidzinaja ar vaeiesiem. Ka latviesi, ta vaeiesi (1918. gada) 216 
izradijusies Joti lidzigi, gan izveloties vietu tabam J ekaterinoslava, , gan riipes par kartibas uzturesanu pilseta. 78 Ta Pinna pasaules kara gados iesakQojusos negativo attieksmi pret vaciesiem apraksta autors pacenties parnest uz latviesu strelniekiem. Bija pagajusas tikai paris nedelas kops latviesu strelnieku datu nosiitisanas rezerve kad 1920. gada 6. janvari tika saQemta pa- vele koncentreties Lozovajas stacija, lai sekotu 41. un 45. divizijai uz Pavlogradu un Krivojrogu ar uzdevumu aizkavet atejoso del)i- kiniesu parvietosanos uz Odesu. N edaudz velak tika saQemts cits rikojums - Latviesu strelnieku diviziju virzit pret Sarkanas armi- jas aizmugure «patstavigu darbibu» izversusajam Mahno dalam. «Visukrainas revolucionara komiteja pasludinajusi Mahno un ViJ)3 piekritejus arpus likuma,» darija zinamu strelniekiem divizijas laik- raksts «CiQas Balss». - «Lidz ar to ir iesakts atklats karagajiens pret Mahno.. Mahno mums jaiznicina visdrizaka laika.» 79 Patiesiba N. Mahno ar saviem bruI}.otajiem spekiem parstaveja ukraiQu zem- niecibas stihisko kustibu, kas nevelejas paklauties padomju varas diktetajiem ierobezojumiem. Lielinieki gan skaidroja latviesu strel- nieku saQemto uzdevumu gluzi citadi: jasakauj banditi un jaattira no tiem 14. armijas aizmugure. Pie uzdevuma izpildes latvieu strelnieki stajas bez ipasa entuziasma. «Kadas var biit kaujasspe- jas, kads var but noskaI}.ojums, ja sarkanarmiesi nay apauti..,» no- radits politiskaja parskata par 3. brigadi, bet to tikpat labi vareja attiecinat ari uz abam parejam. - «8. pulka 110 strelnieki pa- visam basi un 150 ar noplestiem zabakiem.. 9. un 7. pulka tas pats un vel sliktak.» 80 Tiesa, Sarkanaja armija apavu, ieterpa, ipasi sinelu un veJas trftkums bija kluvis hronisks, tacu gada laika (lidz 1919. gada beigam) sis armijas vajadzibam bija izgatavoti vairak neka 2,5 mi1j. sinelu un tikpat komplektu ieterpa, vairak neka 7 milj. pam vel as (to skaita 1 mil{. paru siltas velas), vai- rak neka 4,5 milj. pam armijas apavu. 8 Drebes un apavus ka- raspeka vajadzibam plasos apmeros turpinaja vakt ari no civiliedzivotajiem. Tikai nekas no sarazota un savakta netika Lat- viesu strelnieku divizijai. Ieverojot sis divizijas lomu militarajiis operacijas, nemainigi vienaldzigo attieksmi pret tas vajadzibam griiti vertet citadi ka apzinatu diskriminejosu ricibu no attiecigo apgades organu puses. 1920. gada sakuma latviesu strelniekus sasniedza pinnas zil}as par iespejamajam KSFPR un Latvijas miera sarunam. Protams, 217 
divizijas politdala un datu lielinieki paeentas tas sagrozit tiem iz- deviga gaisma. <<A.r eiQu atpakal uz Latvyu, lai dzivo eiQa par miisu biedru un piederigo atsvabinasanu,» 8 vecajam tonim sekoja «CiQas Balss», sapQojot par jaunu karagajienu uz Latviju preteji visai starptautisko notikumu ievirzei. Izmantojot P. Stuckas u.c. latviesu vadoso lielinieku prieksrakstus, ta pastiprinati pauda atzi- l}as, ka ar «latviesu stradnieku slepkavam nopietni nekads miers nay domajams» 83. Savu nega tivu ietekmi sada veida propaganda, protams, atstaja. Daza laba tas seja pesimismu un einismu. Pa- sliktinajas diseiplIna, padomju prese, an «CiQas Balsi» paradijas ZiQ3S, ka «a tsevisl,d biedri - strelniekh) «terorize Ukrainas iedzi- votajus». Minets notikums, kad strelnieki izsmejusi un pat sasavusi zemnieku maja svetbildes. 84 Atzistot, ka pret sadam paradibam «jaeinas visiem spekiem,» lielinieki gan pasi nemaz nejutas vainigi. Ka vienmer lidzigos gadijumos, paradibu eeloQi tika mekleti visur citur, tikai ne eilveku pratus notrulinosaja komunistiskaja ideologi- ja, kas bija galvena vainiga ne tikai tamlidzigu paradibu izplatiba vien. 4. Pret V rangeli ! Da1a no sakautajiem deI}.ikiniesiem patveras Krima, eiti atkapas uz Zieme1kaukazu. 1920. gada Krima paglabusos pretlielinieciskos spekus apvienoja generalis J. Slascovs. To nebija daudz. Par si karaspeka kaujasspejam maz kas bija zinams, jo turpinajas sav- starpejas nesaskaI}.as un demoralizaeija. Toties energiski tika bfiveti noeietinajumi. Perekopa zemes sauruma aizsardzibai sagatavoja kops krievu-turku kariem pazistamo Turku valni - 10 m augstu uzberumu ar 45 m platu un 10 m dzilu gravi prieksa. Tik no- pietnu sl.<ersli parvaret nepavisam nebija vienkarsi. Tomer, ja 1920. gada janvari Sarkana annija dotos uz Krimu, tai bija visas eenoas ieI}.emt pussalu. Sis izdevigais bridis palika neizmantots. Energiskas rieibas vieta padomju puse vilcinajas. 10. janvari 13. armijai paveleja ieQemt pieejas Krimas pussalai, bet karaspeka dalas paveles izpildi saka tikai pee divpadsmit dienam. Annija gaidija papildspekus, bet tie netika doti. Konkreta pavele par Kri- mas ieQemsanu sekoja 6. marta. Divas dienas velak 13. annija pargaja uzbrukuma, parrava pretinieka aizsardzibas pozieijas un ie- Qema JusuQu. Tacu pee negaidita pretuzbrukuma 13. armija tika 218 
atsviesta vispirms uz IzeJas POZIC1Jam, velak - vel vairak uz zie- meliem. Tapat neveiksmigi beidzas 46. divizijas divu brigazu uz- brukums Congaras virziena. Qeneralim J. Slascovam pienaea papildspeki, to skaita Brivpra- tigo annijas dalas no Ziemelkaukaza. Sarkanas annijas pavelnieci- ba savukart pastiprinaja 13. anniju. 18. marta padomju Dienvid- rietumu frontes pavelnieeiba nodeva tas riciba ari Latviesu strel- nieku diviziju. Diviziju paredzeja ieklaut Perekopa-Sivasa rajona koncentretaja trieciengrupa, kam 10. aprili vajadzeja sakt uzbruku- ma operaciju,85 lidz menesa beigam pabeidzot Krimas pussalas ie- nemsanu. , Un ta «puskails, gandriz basam kajam, strelnieks posas uz jaunu ciQu». Pedeja bridi, ka izradas, nostradaja kads i1gi pieklu- sis mehanisms. «Dienu P irms dosanas cela notiek «brinums»: tiek * ' izdalita vela, bikses, gimnasterkas ,» lasam «CiQas Balsi» publice- taja korespondenee. 86 Diemzel ne jau visi to saI}ema. Citiem atlika gaidit nakamo sutijumu. Uz noradito rajonu latviesu strelniekiem atkal naeas doties par- gajiena kartiba. Bija iestajies pavasara s1,cidonis, izdangato celu del atpalika vezumnieki un artilerija. Bez sJ}iitniekiem vietam iztikt ne- vareja, bet sl.<iitnieku Qemsana saasinaja attiecibas ar vietejo zem- nieeibu. Ta 26. marta kada sadza piekava un apsaudija vairakus pee pajiigiem nosiititos 9. pulka strelniekus. Nedaudz velak sadza ieradusies pulka jatnieku izliiki notvera zemnieku vadoI}us un pie- eus no tiem turpat uz vietas nosava. 87 Sis mfisu izpratne arkar- tejais gadijums lieku reizi atgadina PilsoQu kara asil}aino dabu un Sarkanas armijas datu saQemtas pilnvaras. Garais un nogurdinosais pargajiens no Jekaterinoslavas apkar- tnes uz Perekopa zemes saurumu izvertas par smagu parbaudijumu nesen tifu parslimojusiem un ievainojumus aparstejusiem strelnie- kiem. Ik dienas veicot 45-50 km diezgan auksta laika, slikti ap- gadatais datu personalsastavs novarga vel vairak, zirgi tika notriekti un kluva maz noderigi turpmakiem parvadajumiem. Gandriz taja pasa laika, kad pie Perekopa ieradas Latviesu strelnieku divizija, visa Krima koncentreta karaspeka komaitdesanu uZQemas generalis P. Vrangelis. Celies no Dienvidigaunijas Bal- tijas vacu baronu dzimtas, 1905. gada revolucijas laika viQs . T.i., formas bliizes. 219 
izpildija genera1a A. Orlova soda ekspedicijas staba adjutanta pienakumus. Generalis P. Vrangelis bija parlieeinats «vienotas un nedalamas» Krievijas atjaunotajs, gatavs atkal paklaut beztiesiskai eksisteneei bijusas cariskas imperijas daudzas nomalu tautas. * Tadel par melna barona satrieksanas nepieciesamibu strelnieki nebija jaagite. Tacu tiesi ar propagandu aizravas divizijas polit- da1a un lielinieku agitatori. «Daudzi biedri neprot krieviski lasit,»88 zelojas poIitda1as vaditajs K. Poema, aeimredzot domajot par «Izvestijas» un «Pravdas», tapat Maskava publiceto politisko brosfiru lasitaju loku. Latviesu skaits un ipatsvars pee aizvadita- jam kaujam' un papildinajumu saQemsanas, protams, bija sama- zinajies un dazados pulkos atsI$.irigs. 1920. gada aprili, piemeram, 8. pulka no 672 cilvekiem latviesu bija 520, krievu - 133, parejo - 19. 89 Pulku noskaQojuma raksturojumam turpinaja iz- mantot tadu raditaju ka bezpartejisko latviesu strelnieku attieksmi pret komunistiem. Dazkart ta raksturota ka svarstiga,90 lai gan lidz asam nesaskanam un konfliktiem nenonaca. . Latviesu strelnieku diviziju turpinaja novajinat tifa epidemija. Uz bridi nedaudz mazinajusies, ta atsakas ar jaunu speku. 7. aprili Perekopa grupa ieklautaja Latviesu strelnieku divizija bija 447 komandieri, 2603 durkli, 358 zobeni, 126 lozmeteji un 36 automatiskas sautenes, 32 vieglie un 7 smagie lielgabali. Pavisam divizija bija 8276 cilveki 91 jeb aptuveni 42% no personalsastava ap- meriem, iepriekseja gada rudeos sakuma latviesu strelniekiem iero- doties Dienvidu fronte. Patiesiba divizija bija vel vajaka, jo kaujas kritusi un sakroploti bija daudzi pieredzejusi einitaji. Latviesu strel- nieku diviziju joprojam komandeja F. KalniI).s, staba prieksnieks bija K. Svede, komisars - K. Dozitis. Interesanti atzimet, ka abi pirmie bija bezpartejiskie un an velak lielinieku rindas neiestajas. Perekopa grupa pavisam ietilpa 1254 komandieri, 5119 durkli, 3341 zobens, 374 lozmeteji, 74 vieglie un 15 smagie lielgabal bruQuautomobilu vieniba un 10 lidmasinas, kopa 19 757 cilveki. 9 Tie nebija ,iespaidigi skait1i, Qemot vera trieeiengrupai izvirzito uzdevumu. Pretiniekam 1920. gada marta bija ap 5500 durklu un zobenu,93 bet aprila pirmaja puse generata P. Vrange1a riciba katra ziQa atradas vairak karaspeka, jo turpinajas deJ}ikiniesu . Sddu iesauku teneralim P. Vrangelim sagddiija rnelnais kaukaziesu apmetnis jeb t.s. burka, ko vil}s oiezi nesaja. 220 
datu parsviesana uz Krimu no Ziemelkaukaza, ari aizmugure tika vaktas visas iespejamas rezerves. Sarkanas annijas ciQu sakumu pret Krima patverusos ienaidnie- ku ietekmeja briestosais bruI}.otais konflikts starp KSFPR un Poli- ju. Neveloties uZl}emties vienlaicigu ciQu divas frontes, padomju virspavelnieciba izlema nekavejoties satriekt vrangeliesus un 12. aprili direktiva Dienvidrietumu frontes stabam uzsvera, ka Krirnas ieQemsanas operacijai <<ir pirmsriga nozime un tade} tas pabeigsanai jasviez visi frontes spekh)94. Ka liecinaja sekojosie no- tikumi, 13. armija gan izsiras palauties tikai uz trieciengrupu. Perekopa grupas komandieris F. KalniI}s uzbrukuma planu sasta- dija steiga, un taja ne viss izradijas pardomats. Paredzeta karaspeka iesaistisana operacija pa dalam vajinaja trieciena speku. Sikak netika izstradati atsevisl.d uzbrukuma posmi, tade1 jau driz pee uzbrukuma sakuma radas sarezgijumi un neparedzetas griitibas. Operacija sakas 13. aprila rita. Kaut ari uzbruka tikai divas latviesu strelnieku brigades, kopa 1647 viru, vil}u vidii 931 dur- klis, tatad ap 150 cilveku vai 85 durklu uz katru nocietinatas li- nijas kilometru,95 sakuma sekmes neizpalika. Tika ieQemti ne tikai ienaidnieka .ierakumi pirms Turku va]Qa, bet 1. brigade sagraba datu no pasa valI}a, iegfistot gfistekI}.us un trofejas. 3. brigadei veicas sliktak, lai gan 8. un 9. pulkam uz laiku izdevas ieQemt Perekopas pilsetu. Vrangeliesu jatnieku negants prettrieciens no flanga, divi tanki un vairaki bruQuautomobiJi piespieda strelniekus atkapties. «No pulkiem Rienaca pieprasijumi sutit kavaleriju un pa- ligspekus, bet to nebij,»96 apstiprina aculiecinieka atmiQas. Kaujas bija visai sivas. «Sagfistito gandriz nav,» korespondence «Latviesu uzbrukums» driz ziQoja kads no Krima iznakusajiem laikrakstiem, «jo latvji navigi pretojas un neganti kapajas ar miisu jatnie- kiem»97. Pee izlfiku ievaktajam ziQam, ienaidnieks pret Perekopa grupu bija versis 2000 durkJu un 1700 zobenu, 148 lozmetejus, 15 vieglos un 4 smagos lielgabalus, 3 bruQuautomobi1us, 3 tankus un 5 lidmasinas. 98 Sis parsvars bija izsross; laikus nesagaidiju- sas rezerves, Perekopa grupas dalas, respektivi, abas latviesu bri- gades) atkapas uz izejas pozicijam. Nakamaja diena Latviesu strelnieku divizijas 1. un 3. brigade, pastiprinatas ar 3. divizijas vienu brigadi, uzbruka velreiz, soreiz bez artilerijas sagatavosanas uguns. Vrangeliesi bija pievilkusi re- zerves un piespieda uzbrucejus ar lieliem zaudejumiem atkapties. 221 
Pee diennakts partraukuma, izpildot Sarkanas armijas virspavel- nieeibas prasibu dot pretiniekam Krima izsl.<irosu triecienu,99 16. a p- rila rita latviesu strelniekus treso rcizj raidija pret Turku valni.  " - V RAN(jELtESU NOCIETINAJUMI PEREKDPA ZEMES SAURUMA LATVIESU STRELNIEKU DIVTzlJAS DALU UZBRUKUMA _ >{ 7_ UN ATKAPSANAS VIRZIENI AkJtJCII.JCJC ",..tr.JC "'" ..4 - -- A.  o EIPATDRIJA MELNA URA 9. she1na Latvieu strclnieku ciQu cel Vrangeta fronte Uzbrukuma piedalijas vairaku eitu datu atbalstitie 3. un 2. bri- gades strelnieki. Ari sis uzbrukums beidzas neveiksmigi. 7. un 9. pulka ierinda palika pa 40 eilvekiem, bet pavisam Latviesu strelnieku divizija nedaudz dienas izradijas zaudejusi 88 eiIvekus no komandejosa sastava, 626 durkfus un 34 zobenus. 1OO Vecajiem strelniekiem neveiksmigas eiQas pie Perekopa 1920. gada aprili gribot negribot atsauea atmiQa Ziemassvetku kaujas. Soreiz gan lielinieki necela breku un neklaigaja par latviesu strelnieku izkau- sanu, kas, gan mazaka apjoma, bet jo uzskatami bija norisinajies viI}.u pasu, t.i., padomju varas intereses. Strelnieku noskal}ojums pee trim neveiksmigajiem uzbrukumiem bija drums un nospiests. Zuda ticiba pavelnieeibai, raisijas piktas 222 
runas, ka solits tiek daudz, bet kad «jaiet virsii valnim, tad ir tikai nogurusie latviesu pulki» 101. Strelniekiem bija taisniba. Sakara ar Polijas un KSFPR bruI}oto konfliktu Sarkanas armijas virspavelnieciba uz laiku atteicas no uzbrukuma operaeijam Perekopa zemes sauruma. Apmeram uz pusotru menesi pretinieki abpus Turku valnim izturejas samera mierigi. Daza diena aizriteja pavisam klusu. Latviesu strelnieku divizija gandriz mitejas saslimsana ar izsi- tumu tifu. 102 Atslabstot sasprindzinajumam fronte, atkal sakas sa- puleu laiks; lielinieki pasu paustajai viendomu demokratijai allaz pieversusi lielu nozimi. Strelnieki paeentas atrast laiku lasisanai, ka neka divizija bija pavisam 65 bibliotekas ar 17 649 dazadu nosaukumu 31 898 gramatam. Bija izveidoti 8 klubi; gandriz visos tajos darbojas strelnieku loti ieeienitas dramatiskas sekeijas, daz- kart ari muzikalas un sporta sekeijas vai puleiI}i. 103 Var tikai pa- brinities, ka grfitajos apstaklos pavisam nebija apsikusas latviesu strelnieku tieksmes pee kulturas un makslas. «Katrs, kas atrodas fronte, bus noverojis, ka strelnieki slapst pee makslas, ka izl}er laikrakstus, zurnalus u.c. Iiteratiiru, ka pieblive telpas retajos kon- eertmitiI}.os un vel retakajas teatra izrades,» neliela apraksta atga- dinaja strelnieks un dzejnieks K. Pelekais. 104 Daudzas eitas divizijas ta visa nebija vai, ja ari bija, tad krietni pietieigaka ap- joma. Protams, ne jau tas vien raksturoja latviesu strelniekus. «No eitam armijas dalam Latdivizija atsl}iras tai ziQa, ka viQai bija says ipass «Latvijas jautajums», kurs paasinajas saskaI}a ar ieva- ditam miera sarunam starp Padomju Krieviju un Latviju..,» velak . uzsvera R. Apinis. - «No pareizas «Latvas jautajuma» apgais- mosanas atkarajas divizijas kaujasspejas.» 1 0 Ta tas patiesi bija. Cita lieta, ka saprast si svariga jautajuma pareizu apgaismosanu. Lielinieki ciesi turejas pie vecas nostadnes. Tikmer no .pulkiem un apaksvienibam pienaea ziI}as par «Baltitfs brauksanu », par ko «diezgan daudz bezpartejiskie izsakas»l 6. Prieks politdalas un partijas biedriem tas skaneja ka trauksmes zvans. «Sis tieksmes radas sakara ar parpiilesanos, nepartrauktu atrasanos prieksejas pozicijas visu pedejo kauju laika (nenormala bariba, slikts apgerbs, bieza parvietosanas bez atpiitas); tas parQema masas, un majas gribetaju proeents palielinajas» - ta to eentas izskaidrot divizijas * 1920. g ada vasara vins tika iecelts par Latviesu strelnieku divizijas komisaru. *. ' Respektivi, atgriesanos Latvija. 223 
politdala}07 Nekavejoties tika pastiprinata pret neatkarigo Latviju versta propaganda. «CiI}as Balss» rubrika «Balta Latvija» uzbiira vienigi driimas un atbaidosas ainas, biedejot ar tur it ka valdoso «nagaikas demokratismu», bezdarbu, varas patvalu utt. Ierosmi deva ka «Krievijas CiQ.a», ta ari «Pravda», kas laiku Ra laikam publieeja kadu rakstu par «latviesu baltgvardu zveribam» 08 vai ko tamlidzigu. P. Viksne naca klaja ar isti lieliniecisku «atklajumu»: «Balta Latvija nay nekas cits, ka Anglijas un Amerikas koloni- ja.»I09 . Tam katra ziI}.a bija jaatbaida strelnieki no atgriesanas dzimtene. Divizijas politdalas propagandistu kolegija publiceja tezes, kuras izteieas pret latviesu kvalificeto stradnieku un strel- nieku tiiliteju atgriesanos Latvija pee miera liguma parakstisanas, jo tas, Ink, «kaitetu Padomju Krievijas saimnieciskas dzives no- kartosanai un kavetu kontrrevolucijas galigu iznicinasanu»l10. Tatad, ne Latvijas, ne latviesu strelnieku intereses netika uzska- titas par pietiekami svarigam. Pee papildinajumu saQemsanas Latviesu strelnieku divizija (1920. gada 1. jiinija taja bija 15 595 cilveki l11 ) strauji pieauga nelatviesu skaits un iepliida daudz analfabetu un mazizglitoto. Tade{ bija izveidotas 1. un 2. pakapes skolas, notika lasit un rak- stit neprateju apmaciba. Skolotaji atradas turpat latviesu strelnieku vidii. Daudzas divizias dalas 1920. gada aprili-maija tika sarikots «abeces menesis». II Personalsastava izglitibas caurmera raditaji bija krietni pasliktinajusies. Pee apnla kaujam Latviesur'strelnieku divizija saQema ieterpu siitijumu. Tacu atka} visiem ilepietika'" ipasi apavi un veta, kuras triikumu strelnieki izjuta jo se,visl}i. iQus kaitinaja Sarkanaja ar- rnija ieviesusies prakse jaunforInetam) dalam izsniegt jaunus ieter- pus un visu eitu nepieciesamo, bet vecas frontes daJas atstat skrandainas. Nekadas labas atsauksmes no pulkiem nedzirdeja par partikas apgadi. Partikas devas bija apnieigi vienveidigas baribas sastava ziI}.a un stingri normetas. Divizijas izvietojuma tuvuma ne- bija neviena eiema, strelnieki pasi lidz ar to iepirkt neko neva- reja. Prasibas uzlabot partikas apgadi un kaut nedaudz to dazadot atskaneja atkal un atkal. I13 Sarkanas annijas pasivitate uz ziemeliem no Turku valQ.a ie- drosinaja generiili P. Vrangeli rikoties uZQ.emigak. Cik iespejams papildinajis savu karaspeku, viI}s gatavojas izlauzties no Krimas un doties jauna karagajiena uz KSFPR centro. ViI}.a sakotnejo ieceri 224 
vareja izteikt pavisam Isi: sakaut padomju 13. armiju un atspiest to aiz DQepras. Brigazu maiQa Latviesu strelnieku divizijas ieeirkni un kaimil}u (3.) divizijas organizetais izlfikvienibas reids 1920. gada 7. jiinija rita trauceja laikus pamanit pretinieka sakto uzbrukurnu. 114 Lieli kavalerijas speki, kam sekoja tanku un brul}.uautomobilu, un lid- masinu atbalstitie kajnieki, eentas ar strauju izvirzisanos atsl.<elt, apiet un ielenkt atsevisl.<as Latviesu strelnieku divizijas dalas. In- tensivi tika bombardets divizijas stabs. Septil}.padsmit stundas lat- viesu strelnieku pulki noasiQojot iztureja vrangeliesu frontalos un flangu trieeienus. Visvairak eieta 5. un 9. pulks. Kavalerijas uzbrukumi 5. pulkam turpinajas turpat deviQas stundas. Tresaja meginajuma neatlaidIgajam ienaidniekam izdevas apiet pulka labo flangu. Daudzus strelniekus jatnieki sakapaja ar zobeniem, data krita giista, parejie atkapjoties sajaueas ar eitu ka- raspeka da1u sarkanarmiesiem. Vakarpuse salasijas tikai kads dueis 5. pulka strelnieku. 115 Tik vien bija palieis no pulka. Kada viens eta un tas apkartne vrangeliesu jatnieki ielenea 9. pulku. Cits pec. eita satima strelnieki, krita ari pulka koman- dieris V. Rundals. Klaja stepe deva lieliskas prieksroeibas kava- lerijai, ko pretinieks veiksmigi izmantoja. Vakarpuse Latviesu strelnieku divizijas dalas, galvenokart 1. un 2. brigades pulki, par- gaja pretuzbrukuma. Vrangeliesi neiztureja un vietam saka atkap- ties. Ka parasti, prasmigi darbojas latviesu artileristi, sasaujot tris bruQuautomobilus un tanku, pee tam sabojajot ari otru. 116 Ar to gan nepietika pretinieka saktas operaeijas partrauksanai. Nakama nakts un diena', pagaja 'mierigi, bet 9. jiinija sekoja jauns vrangeliesu uzbrukums.' .vel tovakar Latviesu strelnieku di- vizijas stabs, bet 10. jfinija strelnieku pulki, ka ari eitas padomju karaspeka da1as atkapas uz Kahovku. Pee neveiksmiga pretinieka meginajuma 12. jiinija to, iel}.emt, sasprindzinajums atslaba. Sesu dienu smagas kaujas Latviesu divizija samka par 1358 eil- vekiem. 117 Visvairak skaitija bez vests pazuduso, kaut gan vairakums viQu tapat bija gajusi boja. Pee 10. jf1nija sal}emta neliela papildi- . Pee vienim zinam, lai nekristu giista vil}S pats noSivies, pee eitam - ar zobeniem sakapits. .. 225 
naJuma (650 viru) 118 divizija nu bija 8281 karavirs, to skaita 480 * komandieru, 2469 durIqi un 193 zobeni, kuru riciba atradas 69 loz- meteji, 69 automatiskas sautenes, 31 lielgabaIs, ka ari 3302 zirgi. 119 Latviesu strelnieki nomakti veroja divizijas izkausanu. «Stasta, ka pat noriiditi revolucionari prato: - Bet var jau ari but, ka padomju valdiba tiesam apzinigi velas atstat diviziu Ukrainas stepes -,» fik- sets kada divizijas politda}as ziQojuma. 1 0 Kur meklet atbalstu un aizstavibu, neviens nezinaja. Pavisam vienaldzigs latviesu strelnieku liktenis bija V. eQinam, kas sekoja notikumu gaitai PilsoQu kara frontes un tadel nevareja nezinat par notikuso kii pie Perekopa, ta Kahovkas. Moris savu bija padarijis... Paridarijumiem neredzeja gala. 13. armijas RKP loeeklis M. Konstantinovs u.c. ofieialas personas nepatiesi vainoja latviesu strelniekus par atkapsanos no Perekopa. 8i pati RKP nekautrejas dot riko J .umu ar varu atnemt Latviesu strelnieku divizi J .ai davato . **  un ieterpa izgatavosanai tik nepieeiesamo audumu. Sadu «varo- nigu» operaciju, iesaistot taja bruQuvileienu, kajnieku un kavaleri- jas apaksvienibas pret nedaudzajiem apgades dalas strelniekiem, kuri nemaz negatavojas izradit pretestibu,121 veiea 13. armijas RKP pret... daudzeietuso divlziju! Tiids prakse izradijas diendiena bazunetais proletariskais in ternacionalisms, respektivi, Ii elkrievu 80- vinisms, darbiba. Junija otraja puse no Maskavas, kur tas bija papildinats, Ka- hovkas rajona ieradas 5. sevisl}ais latviesu strelnieku pulks: tris bataljoni - ap 2000 eilveku (850 durklu), ka ari artilerijas ba- terija (4 lielgabali) .122 Diemz.cl so pulku, kas butu speeigs papil- dinajums, neieklava Latviesu strelnieku divizija, bet, preteji aug- stako instaneu direktivai,123 nosiitija kadas eitas pastiprinasanai. J au pirmaja kauja 5. sevisl,<ais latviesu strelnieku pulks pee blakus esosas brigades atkapsanas nonaea ielenkuma un eieta lielus zau- dejumus. Turpmakajas dienas krituso, ievainoto un bez vests pa- ZUdU80 sarakstu vel naeas ieverojami papildinat. 1. jiilija Latviesu strelnieku un 52. divizija Berislavas rajona forseja DI}.epru. Pee papildspeku pievilksanas ienaidnieks piespieda strelnieku pulkus eitu pee cita atgriezties DQ.epras labaja krasta. * Kavalerijas pulks tolaik - 17. jiinija - neatradas divizijas sastava. .. Audumu divizijai bija atsiitijusi Latvijas padomju valdiba. Nav gan zinams, ka P. Stucka vai kAds cits no latviesu lielinieku vadItajiem biitu protestejis pret sAdu 13. armijas RKP ricmu. 226 
,-,2;...!.. .. t Izdevas noturet tikai nelielu placdarmu Korsuhskas klostera rajona. Pavelniecibu sads operacijas iznakums neapmierinaja, un latviesu strelnieku dalam velreiz nacas forset DQepru. 1920. gada jiilija sakuma latviesu ipatsvars Latviesu strelnieku divizija, kuru tolaik komandeja J. Lacis, * bija aptuveni 57 % . 124 Visvairak viQu bija kaujassastava rotas un komandas. Latviesu daba nebija grozities saimniecibas u.tml. dienestos, lai gan va- jadzeja to darit, jo tad apgade, loti iespejams, uzlabotos un iz- beigtos zagsana, ka ari strelniekiem pienakosos produktu u.c. lietu izsaimniekosana «pa malam». Patiesi, latviesu strelniekiem bija pil- nas tiesibas justies apvainotiem. Aizvien biezak daudzu viQu domas kavejas pie Latvijas. Politdalai vajadzeja oficiali paskaidrot padomju valdibas dekretus un rikojumus par reevakuaciju uz Lat- viju, jo strelnieki uzskatija, ka par so dokumentu slepsanu atbil- diga pavelnieciba. 125 ViQi nebija talu no patiesibas. Pec ciQam jiilija sakuma Latviesu strelnieku divizijas stabs liidza 13. armijas RKP izvietot diviziju rezerve atpiitai un papil- . dinasanai ar latviesu karaviriem. Tacu ta vieta menesa beigas di- vizijas dalas atkal iesaistija griitas ciQas. Kauju laika ielenkuma nokluva s. sevisais latviesu strelnieku pulks. V. Pavars, kas ko- mandeja pulku, liidza atlauju izlauzties, bet atlauja netika data. Kopa ar blakus cinosos ungaro pulku strelnieki atsita vairakus vrangeliesu uzbrukumus. Pavelnieciba gaidija pienakam kavaleriju un joprojam nedeva atlauju izlauzties no ielenkuma. Tad abu ie- lenkto pulku komandieri nolema to darit uz savu atbildibu. Bet bija jau par velu. Pec izmisigas pretosanas, kas beidzas ar tuv- ciQu, vrangeliesu rokas nonaca ap 200 ievainotu un novargusu vim, no kuriem apmeram puse bija latviesu strelnieki. Kadus 80 gfistekQus, galvenokart latviesus, vrangeliesi turpat uz' vietas nosa- va. No 5. sevisl,<a latviesu strelnieku pulka pari palika 14 cilveku, neskaitot pulka baterijas artileristus, saimniecibas dalas virus, mu- zikantu komandu un kancelejistus, jo tie neatradas kopa ar rotam pulka pedeja kauja. Vil}.uS visus, artuveni 440 cilvekus, beidzot iek}ava Latviesu strelnieku divizija. 12 Augusta DQepras krastos atsakas energiska karadarbiba ar ak- tivu latviesu strelnieku lidzdalibu. Vrangeliesi viI).iem turpinaja vel- * Diviziju vins komandeja neilBu laiku. Starp citu, J. Uieis bija. pirmais lielinieks, - Latviesu strelnieku divizljas prlekSnieks (komandieris). Driz vinu nomainIja eits lieli- nieks - K. Stucka. Visl iepriekSejie sIs divizijas prieksnieki bija bezpartejiskie. 227 
tit lielu uzmanibu, eentas panakt latviesu strelnieku «izstasanos no speles». Pretinieka lidmasinas kaisija proklamacijas, kuras aicinaja strelniekus parlet Vrangela krievu armijas puse, padoties gusta, lai... brauktu uz Latviju}17 Nav gan zinams, ka siem eentieniem butu bijusi panakumi. Pee DQepras forsesanas Latviesu divizijas dalam nacas manevret samera plasa apvidft. 12. augusta vakara vrangeliesi ielenca 4. pulka strelniekus. Ari sis pulks cinijas lidz pedejai iespejai, un tikai nedaudziem izdevas izlauzties. Ap parejiem loks savilkas aiz- vien eiesaks'. Kad izbeidzas patronas, nepilni pusotra simta nokau- setu un ievainotu strelnieku tika saI}emti gfista. ViI}uS sadzina tuveja sl}fini un ar lozmetejiem apsava. Pee sis izrel}inasanas di- viem li1.<u kaudze dzivi palikusajiem (3. rotas noda!as komandierim E. Pallo un sis pasas rotas strelniekam K. BrastiQam) tika davata dziviba. Abiem palaimejas no giista izbegt un atgriezties divizija, paves tot par pulka bojaeju. Vai pee sadiem gadijumiem var par- mest latviesu strelniekiem, ka ari viQi dazkart neQema giistekQus? Tajas pasas augusta kaujas loti smagi cieta 8. pulks. Viena diena sis pulks atsita sesus ienaidnieka kavalerijas uzbrukumus un pedejo reizi eelas prettrieeienam, kad ierinda bija palikusi vairs tikai 32 durIqi. No 350 durkJiem, kauu troksnim apklustot, sa- skaitija 16, ka ari vel 4 komandierus: 8 lieU bija ari parejo di- vizijas datu zaudejumi. Velti meklet lidzigus izturibas piemerus starp eitam 13. armijas dalam. Generalis P. Vrangelis organizeja pretuzbrukumu. Pretinieks izmi- sigi eentas panakt lfizumu sava laba. Kaujas kopa ar eitam Latviesu strelnieku divizijas dalam piedalijas praktiski no jauna saformetais 4. pulks. Tas gan nepavisam nelidzinajas agrakajam. «26. augusta mfIsu jaunais pulks atkal kauja, bet no tiem krievil)iem [nay] ne velna; nevar uz prieksu padzit, un, saka visi, apkau j del viQiem tikai veeos zenus, kas vel lidz sim dzivajos palikusi,» 29 - tadu vertejumu saglabajusi 4. pulka strelnieka Z. Zelbera dienasgramata. Kaujas jau labu laiku verpas ap Cornuju Do)inu, un ta tik tiesam daudziem latviesu strelniekiem kluva par istu naves ieleju. Tas apkartne eiI}.u smagumu iznesa Latviesu strelnieku divizijas 1. un 3. brigades pulki. «Tragisma pilni ir dzivajos palikuso Lat- divizijas tik daudzo eiQu dalibnieku vardi, kad viQi saka, ka gaida savu kartu, kad vajadzes iet boja,»130 teikts kada talaika doku- menta. 228 
Izsika latviesu strelnieki skaita, izsika viQu optimisms. Dau- dziem ka vieniga ceriba palika dzimtene, par kuru nebeidza domat. Bezpartejiskie strelnieki izradija nepacietibu, pulkos runaja it ka par V. etina, it ka par . Trocka pavelem ar atlauju braukt uz Latviju. «Tas.. rada tieksmes staties lauka no armi- jas,» 131 satraucas divizijas lielinieku konference, kas notika 1920. gada 17.-23. septembri. Tiesi tobrid strelnieku vidfi plosijas ho- lera (153 saslimusie), daudzus no kajam nogaza atgulas tifs. 132 unpratibas tika atklatas divizijas apgades data, kuras prieks- nieks, ka teikts kada arhiva materHila, «uz latviesiem skatijas slik- ti un gatavojas sos rnezoQs [?!] iznidet»133. Mineta lielinieku konference tika informeta, ka apgades dalas komunistu sfiniQa saja sakara pieQemusi nosodosu rezolficiju ar piebildi, ka «patreiz attiecibas ir nokartotas»134. Nozelojams risinajums. Ja bfitu iejau- kusies pasi strelnieki, diezin vai ar to vien si lieta beigtos. Sakopojusi spekus, 14. septembri uzbrukuma pargaja vrangeliesi. Dienu velak viQi parrava 13. annijas fronti. Divu nedelu laika pretinieks sasniedza Donas apgabalu. 8. oktobri ienaidnieks forseja DQepru un gatavojas ieQemt Kahovkas placdarmu. Latviesu strel- niekus atkaI' raidija kaujas. Oktobra pedeja nedela Sarkana armija pargaja vispareja uzbru- kuma generata P. Vrangela spekiem. 28. oktobri Latviesu strelnie- ku divizija no Kahovkas virzijas uz dienvidaustrumiem. 6. pulks negaidot uzdfiras pretinieka galvenajiem spekiem, kas ielenca strel- niekus. Sakas izmisiga ciI}a. Kauja krita 29 komandieri un 394 strelnieki. 135 Pedeja bridi no ielenkuma paguva izlauzties artileris- tie ViI}.i ar lozmetejratiem, tapat pulka jatnieku izlfiki paspeja aiz- aulot. Ka parasts, gustekQus vrangeliesi apsava. Ta vel viens latviesu strelnieku pulks beidza savu ciQu celu. Nespedams notureties Ziemeltaurija, 1920. gada novembra sa- kuma pats generalis P. Vrangelis ar karaspeku, pametot kara teh- niku, «iesmauca» Krima, cerot patverties aiz Perekopa nocie- tinajumiem. Soreiz padomju pavelnieciba nevilcinajas; uzbrukurns sakas 7. novembri. Uzbrukuma sakuma Latviesu strelnieku divizija atradas rezerve, tomer aizmirsta netika. 10. novembri tai lika steigties uz dienvi- diem. lenaidnieka pretestibu salauzt izdevas atri, jau nakamas dienas vakarpuse kauju darbiba divizijas rajona aprima. Vrangelie- si atkapas Simferopoles virziena. Latviesu strelnieku divizija ar 229 
abiem tolaik tas sastava ietilpstosajiem kavalerijas pulkiem avan- garda vajaja ienaidnieku. Tika saQemti simtiem gustekJ:tu, tapat parbedzeju, kuru skaits strauji auga. Strelnieki ieguva bagatIias trofejas, pat vienu tanku un tris traktora vilkmes lielgabalus. 36 14. novembri divizijas da!as bez kaujas iegaja Eipatorija. Vel pec dazam dienam Sarkana armija pabeidza Krimas ieI}.emsanu. Novembra beigas Latvieu strelnieku divizijai velreiz nacas ie- saistities mahnoviesu vajasana. Ta tapat prasija upurus. Strauji pieauga to strelnieku skaits, kuri veIejas doties uz dzimte- ni. To bezpartejisko,:tkas vel klausijas lielinieku sausmu stastos par «balto Latviju», bija maz. Visadas runas strelnieki bija atklausijusies, un viI}uS griiti nacas iepaidot. Par pasaules revolucijas idejam latvie- su strelnieki atklati vipsnaja. Spiesta ar visu to rel}inaties, Iatviesu komunistisko sekciju 6. Viskrievijas konference 1920. gada 22. oktobri formali atzina ikviena strelnieka tiesibu izveleties Krievijas vai Latvi- jas pilsonibu un to ptejosos atbrivot no dienesta Sarkanaja armija. 137 Turpmak Latvijas jautajums Latviesu strelnieku divizijas pulku un apaksvienibu sapulces neparprotami ieQema centralo vietu. Neatlaidigakie lielinieki tomer neatmeta ceribas atrunat strelnie- kus no dosanas uz Latviju. 1920. gada decembri «Pravda», pec tam «Krievijas CiJ,la» publiceja bridinosu paskaidrojumu, ka begJiem g tatad aizbraucejiem, atpakalcels uz Padomju Krieviju liegts. 13 Dzimteni milosajiem latviesiem tas bija gluzi lieks atgadinajums. La tviesu strelnieku di.vrziju izformeja. 1920. gada nogale izdota attieciga pavele lidz ar inforntaciju par plasam iespejam dienestu turpinat 52. divizija Izvainoja ne tikai Latviesu strelnieku di- vizijas veteranus - latviesus (viI}.u ipatsvars divizijas personal- sastava bija nokrities lrdz aptuveni 48 % 139), bet ari kopa ar viQiem ilgak cinijusos krieVus, ukraiQus u.c. ViI}.u protesti tomer neko nepanaca. Palika iespaids, ka izfonnesana nenotiek tikai Miera liguma del, ** bet kadi ietekmigi speki grib atrak nodot aizmirstibai latviesu strelnieka vardu. Sada attieksme, ka ari vilcinasanas ar to latviesu strelnieku atbrivosanu no Sarkanas armijas, kuri bija izteikusi sadu velesanos, tikai kupIinaja uz Latviju braukt nolemuso skaitu. *Tas tika attiecinats uz visiem Sarkanaja armija dienejosiem latviesiem, ka ari latviesu iiirniekiem. · IzfonncSanu saistija ar Latvijas un Padomju Krievijas noslegti Miera liguma 4. pantu. 230 
Driz prombrauceji jau bija ce1a jiitis. «Pavadijam uz staciju latviesus no miisu pulka, kuri aizbrauca uz dzimteni,» liecina ieraksts kada strelnieka dienasgramata. - «Zel ir skirties un seit palikt..» 140 Kada cita dienasgramata sikak iezim latviesu strelnieku eselona «sagatavosanu» celam no Maskavas uz Latviju. Maskava aizbraucejiem izsniedza jaunu ieterpu, apavus, velu un 200 Nikolaja rublu 1 t.i., cara naudu, apmaiI}.a pret tikpat daudz padomju rub}iem. 14 lekams 1921. gada maija pinnaja puse ese- Ions atstaja Maskavu, to ieradas izkratit cekisti. «Mekleja ierocus, municiju un mfizikas instrumentus. Pirmajos vagonos tika uzieti un atQemti vairaki revolveri, bet atlikusos toties paspeja labak noslept,» stasta aculiecinieka J. Veinberga dienasgramata. - «Pee revolveru atQemsanas strelnieki dazadi zobojas par CK* viriem, tos kaitinadami, bet, kad saka Qemt nost par strelnieku pasu naudu kadreiz iegadatos mfizikas instrumentus, tad tie ar to nebija miera un iesaka stridu..»142 Izmanijusi no vagoniem in- strumentu ipasniekus it ka lietas noskaidrosanai, cekisti viQiem tos vienkarsi atI}.ema. «Viss tas atstaj uz strelniekiem loti sliktu iespaidu par padomju varn ,» 143 lasams turpa t J. Veinberga dienasgramata. Latviesu strelnieki atgriezas majas zem sarkanbaltsarkana karo- ga. Tada bija viQu izvele. 20. gadu sakuma Latvijz. atgriezas ari latviesu virsnieki, kuri tolaik atradas Padomju Krievija, cits Sarkanaja armija, cits kada no baltajam, cits paguvis no karadienesta atkratities. Uz dzimteni izbrauca pulkvezi J. Francis, A. Auzans, P. Avens u.c. Atgriezties velejas ari pulkvedis J. Vacietis,144 taCti ka bijuso Sarkanas anni- jas virspavelnieku un Padomju Latvijas armijas pavelnieku data bi- juso dienesta biedru viQu seit redzet nevelejas. Uz dzimteni steidzas ari dazs labs Sarkanaja armija izaudzis komandieris. Lat- viesu kavalerijas pulka komandieris J. Krisjanis aizbraucot nodeva lielinieku partijas biedra karti, skaidri liekot saprast, ka ar so partiju viQam turpmak nay pa celam. Latvija ieradas generala A. DeQikina, tapat N. JudeQica un ad- mirala A. Kolcaka karotaji - gan latviesi, gan cittautiesi. Kads nepilnu divsimt cilveku gars saraksts, kura lidz ar tris krievu ge- neralu u.c. virsnieku vardiem mineti pulkvezi E. Aire, M. Jeske, * T. i., cekas. 231 
A. Apsitis, ka an eiti latviesu virsnieki, tika publicets paris <<Jau- nako Zinu» numuros. 145 , Latviesu streinieki atgriezas dzimtene Latvija. Jau pats sis fakts daudz ko izteica. 5. Troickas bataljona un Imantas pulka gaitas Data Iatviesu strelnieku pee atkapsanas no Latvijas 1918. gada februari, ka jau teikts, nevelejas ieklauties Sarkanaja armija un devas uzmeklet beglu gaitas Krievija nonakusas gimenes vai radi- niekus vai vienkarsi gribeja atrasties talak no lielajiem eentriem un pilsetam. Daudzi strelnieki nonaca Ukraina, Pievolga, UraIos, pat Sibirija, cerot tur sagaidit Pirma pasauies kara beigas un at- griezties Latvija. Pee trim cetriem menesiem k1uva skaidrs, ka iz- vairities no .lidzdalibas PilsoI}.u kara, kas Krievija pieI}.ema arvien plasakus apmerus, diezin vai izdosies. Ka sarkanie, ta baltie at- meta sakotnejo brivpratibas principu un formeja milzigas armijas, mobilizejot attiecigo gadagajumu viriesus, prieksroku dodot apma- citiem, t.i., karadienesta jau bijusiem. Palika aizvien mazak eeribu izvairities no sim mobilizacijam. Sarkanas armijas Latviesu divizijas datu panakumi noskal)oja veeas kartibas aizstavjus pret latviesiem vis par. To dabiija izjust balto armiju rindas iesaistitie latviesi. N eieeietibu pret latviesiem pastiprinati kultiveja dazadu «kara prieksnieku») paveles, nekaut- rejoties latviesus ierindot «Krievijas gadsimtu ienaidnieku» skai- ta. 146 Tika likti sersti latviesu beglu u.tm!. sabiedrisku orga- nizaeiju darbibai, tam Pirma pasaules kara beigas jiitami akti- vizejoties. Labveligaki apstak1i latviesu begJiem un vietejam latviesu sabied- ribam organizeties un aizstavet savas tiesibas izradijas Krievijas aus- trumdata - Uralos un Sibirija. Driz pee Sibirijas un Uralu Latviesu pagaidu nacionalas padomes (LPNP) izveidosanas Omska aktivizejas tas nodalas Vladivostoka, Harbina, Sanhaja u.e., ka redzams, pat inas teritorija. Talajos Austrumos darbibu uzsaka turienes latviesu parstavnieeibas iestade - Latviesu centralais birojs (LCB) Vladivos- toka. Domajot par Latviju, par tas teritorijas atbrivosanu no vaeu okupaeijas karaspeka, tulit pee mineto latviesu parstavniecibas iesta- zu izveidosanas tie apsvera iespejas organizet nacionala karaspeka vienibas ka nakamas Latvijas armijas sastavdatu. 232 
Satversmes sapulces locektu komitejas, t.s. Komuca, kara mi- nistrs generalis Galkins 1918. gada 1. oktobri parakstija paveli par latviesu ba1aljona formesanu Troicka. Sads sakums lika rel.d- na1ies ar bataljona iesaistisanu karadarbiba pre1 Sarkano armiju Komuca veidotas «tautas armijas» rindas. Tacu eitas izejas nebija. 1. Latvijas atbrivosanas bataljonam par komandieri ieeeia bijusa 1. Daugavgrivas latviesu s1relnieku pulka virsnieku P. Dardzanu. Kadu menesi veliik Vladivostoka lika pamatus Imantas pulkam. Pulku uZQemas komandet pulkvedis J. Kurelis, bijusa 5. Zemgales latviesu strelnieku pulka virsnieks. Mineto nosaukumu sis pulks gan ieguva velak, pee LCB attieciga lemuma. Lai paglabtu Troieka formejosos bataljonu, kuru nosauea sis pilsetas varda, no ieklausanas «tau1as annija», LPNP un LCB eentas uZQem1 sakarus ar Cehoslovaku korpusa pavelniecibu un Francijas militaro misiju. Admirata A. Kolcaka «apversums» (Ko- muca padzisana) un <<tautas armijas» izirsana lika rel.cinaties ar Troickas bataljona paklausanu kolcakiesiem, kuru izturesanas pret latviesiem bija izteikti negativa. Zinamu stabilitates sajiitu deva LPNP un Cehoslovakijas N acionalas padomes Krievijas noda)as 1918. gada 16. novembra ligums,147 kas latviesu vienibas paklava sis Cehoslovakijas institiicijas kontrolei un apgadei, ka ari Jaickas korpusa staba prieksnieka pulkveza K. Gopera aps1iprinasana par LPNP Kara nodatas vaditaju. Labveligs latviesu karaspeka dalam Sibirija, kam dazadu sl,<erslu, sevis1}i pirmaja laika, patiesam ne- triika, bija francu -generalis M. Zanens. lecelts par Antantes bru- Qoto speku augstako virspavelnieku Austrumkrievija un Sibirijas rietumdala, viI}s speja ietekmet A. Kolcaku un panakt piekrisanu abu latviesu datu nodosanai Franeijas militaras misijas parziQa. Beidzoties Pirmajam pasaules karam, vairs nebija nepieeiesama latviesu datu izmantosana kopa ar sabiedroto spekiem ciQa pret Vaeijas valstu bloku, toties pieauga so datu karaviru velme sa- glabat sevi Latvijai un biit gataviem piedalities dzimtenes atbri- vosanas ciQas. So apQemibu ieverojami nostiprinaja pinnas ziJ}as par Latvijas neatkaribas proklamesanu. Dzivaka ktuva brivpratigo pieteiksanas (ka Troickas bataljonu, ta Imantas pulku veidoja uz brivpratibas . pamatiem). To vareja izdarit Perma, Jekaterinburga, Celabinska, Petropavlovska, Omska, Novonikolajevska (Novosibir- ska) , Tomska, Krasnojarska, Irkutska, Vladivostoka, Cita un Harbina. Japiebilst, ka ierobezojumu iestaties viena vai otra la1- 233 
vlesu karaspeka da1a bija maz. PieQema ne tikai pirms tam Sarkanaja armija dienejusos, bet pat bijusos lieliniekus ar LPNP Kara nodalas piekrisanu. Sada kartiba bija noteikta, lai nepie- }autu politiski nevelamu cilveku iesaistisanu armija ar domu graut jaunas karaspeka da}as no ieksienes. Tadi gadijumi velak tika atklati. Kolcakiesiem izsludinot mobilizaci1u, Troickas bataljona iestajas 60-70 Sibirijas latviesu kolonistu. 14 Tomer lielako datu brivpra- tigo Troickas bataljonam un Imantas pulkam deva nevis kolonisti, bet strelnieki un beglu jauniesi, tiecoties atgriezties dzimtene un palidzet tai. Brivpratigo piepliidumu neveicinaja samera slikta latviesu nacio- nalo karaspeka datu apgade to pastavesanas sakumposma. 1918. gada 1. decembri Imantas pulka bija 47 karaviri, bet menesi velak Troickas bataljona - 22 virsnieki un 80 strelnieki. 149 ti izjiitama bija kolcakiesu pretdarbiba un aizdomu pilna izturesanas pret latviesu vienibam. It sevisl,<i to izjuta frontei tuvak dislocetais Troickas bataljons, kas bija pastavigi apdraudets' un kuru katru dienu vareja sagaidit ierausanu «Krievijas ieksejas nezeligas ciI}as virpuli» 150. Labi vel, ka izdevas nokartot troickiesu un imantiesu apgadi, kuru uZQemas Francijas militara misija Sibirija, izdevumus ieskaitot ka kreditu neatkarigas Latvijas valsts rel,<ina. 151 lekseja dzive ka Troickas bataljons, ta Imantas pulks saglabaja autonomi- ju. Gan viens, gan otrs dalijas simtos (rotas) , bet disciplinu un kartibu noteica pirmie latviesu valoda sagatavotie reglamenti, t.i., noteikumi. lerindas komandas un sarakste notika latviesu valoda, protams, iZI}emot sarakstisanos ar Cehoslovaku korpusa pavelnieci- bu un Francijas militaro misiju. Ir saglabajusas statistiskas ziQas par Imantas pulku (diemzel par Troickas bataljonu tadu nay). No karaviru kopskaita 13 % bija virs- nieku, parejie - apaksvirsnieki un strelnieki. 86 % virsnieku bija 20 Iidz 30 gadu veci, savukart 73 % strelnieku - vecuma no 18 lidz 38 gadiem. 60 % virsnieku un 30 % strelnieku agrak bija dienejusi latviesu strelnieku pulkos. Virsnieku vidfi kaujas ievainoto vai kontuzeto bija 43 %, starp strelniekiem - ceturta data, kauju pieredze bija 56 % strelnieku. Labi bija izglitibas raditaji; no virs- niekiem 5 % bija ieguvusi augstskolas, 65 % - videjo izglitibu, bet 10 % bija studentu. Savukart 47 % strelnieku bija pilsetas sko- las, progimnazijas u. tmt. skolu izglitiba, bet studentu izradijas 234 
10 %. Zemaka izglitiba bija pareJlem 43 %. Strelnieku sadalijums pec profesijam bija sads: metalstradnieku - 24 %, jurnieku - 13 %, inteligento profesiju - 10 %, parejo kvalifieeto profesiju - 27 %, melnstradnieku un araju - 26 . Pilsetnieki strelnieku vidfi veidoja 41 %, laucinieki - 59 % .15 Sniegtas ziQas attiecas uz 1919. gada martu, kad gan Imantas pulks, gan Troickas bataljons turpinaja pieaugt, turklat visai ieverojama apmera. Talajos Austrumos kops 1918. gada vasaras visvairak bija ja- paQ.u karaspeka, kas daudzkart parsniedza tur esoso sabiedroto lielvalstu spekus, kopa Qemot. Iesaistijusies Iieliniecisma apkarosa- na, japat;ti vajak par citiem orientejiis Krievijas iekspolitiskajos no- tikumos un tas nacionalo minoritasu problemas. Par to atgadinaja tragiskais incidents ar lielaku grupu latviesu brivpratigo, kuri devas uz Vladivostoku pieteikties Imantas pulka. Cela 31 brivpra- tigais un viJ}u pavadonis tika aiztureti un 15. marta Bockarevas stacija (aptuveni 160 km ,no Blagovescenskas) pee vieteja japaI}.u garnizona virsnieka paveles nosauti ka lielinieki. Nosausana pieda- lijas atamana G. Semjonova vadito Aizbaikala kazaku virsnieki un kareivji, lil}us pec tam aplaupot un sadedzinot, lai sleptu pedas. To visu konstateja speciala izmeklesanas komisija. Nosauto latviesu vidii bija vairaki' 16-17 gadus veci jauniesi. Velak japaJ}i savu vainu atzina un izmaksaja Latvijas valdibai lielaku naudas summu izsniegsanai nelaimigo upuru piederigajiem. 153 Semjonoviesu pieda- lisanas asit;tainaja eksekiicija liek domat par apzinatu izrel}inasanos nevis ar lieliniekiem, bet gan latviesiem. Respektejot admira{a A. Kolcaka un generala A. DeQikina vel- mes paturet gandriz nemainitas veeas sabrukusas cariskas imperi- jas robezlietas, sabiedroto lielvalstis Ba]tijas jautajumu, t.L, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas statusu, joprojam paklava kopejai «krievu problemai» ka tas sastavdalu. Neko nemainja visu tris Baltijas valstu parstavju klatbfitne Parize, kur miera konferences ietvaros tika iezimetas parmaiQas peekara Eiropas politiskaja karte. Kolcaka panakumi ciJ}as pret Sarkano armiju 1919. gada marta un aprili nobidija it ka mala Krievijas malieI}.u patstavibas starptau- tisko risinajumu. Latviesu karaspeka vienibam Iabveligi noskaJ}otais generalis M. Zanens tikai ar piilem speja panakt A. Kolcaka pie- krisanu pielaut Troickas bataljona un Imantas pulka pastavesanu. «Es nevareju panakt atlauju turpinat viI}.u attistisanu,» 28. marta vestule LCB rakstija francu generalis. 154 Tikko beigusies Sibirijas 235 
un Dralu latviesu centralo organizaciju un Vidussibirijas latviesu koloniju un biedribu saeima, kura apvienoja lidzsinejos centrus (LPNP un LCB) viena ar Vladivostoka izvietoto Centralo biroju prieksgala, tadejadi sastapas ar nopietnam griitibam latviesu ka- raspeka nostiprinasana, jo neviena no abam vienibam nedriksteja * parsniegt 1000 vim. Nacas atteiklis no planiem palielinat Dralu un Sibirijas latviesu karaspeku lidz 10 000 viru, kas, neskatoties uz saja regiona tolaik dzivojoso apmeram 250 000 cilveku lielo latviesu skaitu: S5 diezin vai varetu tikt istenoti. Sibirija saformeto latviesu karaspeku planoja nogadat Latvija un iesaistit cil)as par tas teri10rijas atbrivosanu. Tacu Latvijas delegacijas locekla J. Seska vairakkartejas tiksanas Parize ar sabiedroto karaspeka virspavelnieku F. Fosu liecinaja, ka minetais jautajums atrisinams ne tik vienkarsi. Qeneralis M. Zanens Kolcaka panakumu ietekme ari daleji mainija nostaju un vairak ieveroja Kolcaka intereses. Tas draudeja sarezgit latviesu karaspeka stavokli Sibirija, ipasi, ja to . ieklautu kolcakiesu karaspeka un nosfititu pret Sarkano anniju. Pirmais simptoms, kas reali lika reJpnaties ar sadu rieibu, bija 19. aprili Troickas bataljonam dota pavele piedalities nemieru ap- spiesana Kustanajas stepju apgabala uz dienvidaustrumiem no Tro- ickas. SeptiQu virsnieku vadiba 120 strelnieki veselu menesi bija aizI}emti ar si uzdevuma izpildi un tikai maija beigas atgriezas Troicka. 156 Tad jau kolcakiesiem fronte pret Sarkano armiju klajas griitak. Sarkanajai armijai tuvojoties Troickai, 1. Latvijas atbrivosanas bataljons ka pedejais atstaja pilsetu un 1919. gada 25. jiilija ga- jiena kartiba devas Kurganas virziena, lai gan kajam, gan dzelz- ce)a vagonos vasaras svelme un ziemas sala pari visai Azijai sasniegtu Klusa okeana piekrasti. Pee troickiesu nonaksanas No- vonikolajevska generalis M. Zanens piekomandeja viQus Cehoslova- ku korpusa 3. divizijai, pavelot apsargat dzelzcelu uz rietumiem no pilsetas, pee tam no J eQisejas lidz KJukvennajas stacijai. De- cembra vidfi bataljona bija 65 virsnieki, arsts un 900 strelnieku, kuru riciba atradas 53 zirgi, bet apbruI}ojuma bez sautenem ari 14 lozmeteji un viens lielgabals. 157 Ar cehu un slovaku karaviriem bija izveidojusas labas attiecibas. Korpusa kareivji biezi troickiesus * Nelielas atkapes bja ziqa tika pielautas. 236 
KARAS &JUAA 1.1I., "(f .:J  Vii... ..... "......... TROICKA5 8ATALLJONA ...". ,,_ _ w PARGAJIENA CES _ -x- _ KAUJAS VIETA_PARGAJIENA LAlKA KRIEVIJAS - KiNAS VECA  ROBEZA  10. slzema Troickas bataljona «Transsiblrijas pargajiens» * deve{a par «brace latise» un bija neparprotami draudzigi noska- oti, 58 lai gan, atceroties kaut vai ciQas par KazaQu iepriekseja gada augusta, attieksme pret latviesiem vareja but daudz rezerve- taki. Viskritiskakais bridis Troickas bataljonam bija 1920. gada nakti no 10. uz 11. janvari, kad Sarkanas armijas dalas pie Balajas sta- cijas bija sagustijusas poJu diviziju un viens no komisariem - V. Aronietis - latviski noritosa telefona samna ar P. Dardzanu pie- prasija bataljona kapituHiciju. Tonakt pie sarkanajiem pargaja 32 cil- veku liela macibu komanda, bet P. Dardzans lika ba1aljonu atsta1 visiem svarstigajiem. Tadu izradijas ap 300 cilveku, galvenokart Si- birijas latviesu kolonisti. 159 Skaita sarukusi, troickiesi izraV3S no sar- kano skavam un turpinaja atkapsanos. 29. janvari izQeudinskas rajona vairak neka -40°C liela sala bataljons izcinija kauju ar Sar- * Latviesu brali (cehu val.) 237 
kanas armijas spekiem. Kauja krita 27 strelnieki, 204 tika ievainoti vai guva apsaldejumus, bet 22 nokluva giista. Turpmakais atkapsanas eels caur Irkutsku un Citu veda uz Harbinu, kur bataljons nonaca 23. aprili. Harbina troickiesiem no- lasija generata M. Zanena paveli (91. nr.). Taja, starp citu, at- zimets: <<Ar so 6000 kilometru garo pargajienu pari visai Azijai, kam nay lidziga gadijuma visa kara vesture un kura griitibas sa- pratis katrs, kurs gazist Sibiriju, bataljona karaviri ir izpelnijusies vislielako cieQu..»16 Troickas bataljons, kura 1920. gada 1. maija bija 622 karaviri, 161 bija izradijis izcilu uZl}.emibu un energiju, ka arl drosmi izsl.cirosos brizos. Vel japiebilst, ka bataljonam lidzi at- kapas laikraksta «Brivais Latvis» redakcija, visdazadakajas vietas paspejot sagatavot un izlaist kartejo vai vairakus avizes numurus. Beidzot, 1920. gada 13. jiinija, Troickas bataljons sasniedza Vladivostoku. Garais zemes cels bija pieveikts, toties prieksa sta- veja tals jiiras eeJojums uz dzimteni. Salidzinot ar Troickas bataljona piedzivoto, Imantas pulkam sis pats laiks aizriteja krietni vienmuligak, ja neQem vera to, ka no- mainijas pieci pulka komandieri. 1920. gada janvara otraja puse taja pec saraksta bija 1103, bet faktiski - 902 karaviri. 1. feb- marl Vladivostoka kritot Kolcaka valdibai, no pulka aizgaja divas rotas ar visiem ierociem. 162 Liela data kolonistu an no SI pulka izsI.<.iras palikt Sibirija. Veicot garnizona dienestu Vladivostoka, imantiesiem nacas uz- Qemties dazadu, galvenokart militara rakstura objektu apsardzibu. Pilseta un tas apkartne plosoties dazadam infekcijas slimibam - tifam, holerai u.c. -, saslimusie bija ari Imantas pulka. Tomer imantiesi tika cauri daudz vieglak salidzinajuma ar infekcijas iz- platibu Latviesu strelnieku divIzija Dienvidu fronte. Nopietnu uzmanibu Imantas pulka pieversa kultfirizglitojosiem un strelnieku pasdarbibas pasakumiem. Lekcijas par Latvijas vesturi, Lat- vijas valsts problemam u.c. papildinaja kursi tiem, kuri interesejas par matematiku, ari kooperaciju. 1919. gada darbojas piecas anglu valodas apmacibu grupas ar apmeram 20-25 un vacu valodas apma- eibu grupa ar aptuveni 20 dalibniekiem, kam velak pievienojas vel viena ar 15 dalibniekiem. Noorganizejas viru koris 30 cilveku sastava, kadu laiku darbojas entuziastu mandolinistu or1$.estris. 163 Visas sis aktivitates velreiz atgadinaja latviesu karavira tieksmi pee zinasanam, gatavibu brivo laiku veltit macibam, mfizikai un ari makslai. 238 
Troiekas bataljons vel bija samera talu no Vladivostokas, kad Imantas pulks sagaidija kugus, lai izbrauktu uz Latviju. Pirmais transports devas cela 28. februari, otrais - 23. marta. Palikusie - viQu nebija daudz - izbrauea velak kopa ar troiekiesiem. Nede}u pee ierasanas Vladivostoka uz Latviju pari jf1ram devas Troiekas jeb 1. Latvijas atbrivosanas bataljons. Lidz ar 114 virs- niekiem un 662 strelniekiem izbrauca ari eivilpersonas, to skaita sievietes un berni, kopa ar karaviriem - 1084 cilveki. 164 3. ok- tobri kugis nonaea Liepaja, vel pee trim dienam - Riga. Latviesu karaviru parvesana nenotika par brivu; Franeija par to pieprasija Latvijas valdibai 9 000 000 franku, bet Lielbritanija - 130 000 sterliI}u mareiQu. 165 Jauna Latvijas valsts velak so rel,<.inu nokartoja. Vel 1920. gada oktobri 1. Latvijas atbrivosanas bataljonu ie- skaitija Latvijas armija. Imantas pulks tika izformets, vienlaikus dodot iespeju lielai da1ai karaviru turpinat dienestu dazadas Lat- vijas armijas dalas. Tadejadi abas Sibirija saformetas latviesu karaspeka dalas pee lielakiem vai mazakiem parbaudijumiem nokluva Latvija. Latvijas atbrivosanas ,ciQas tam piedalities gan vairs neiznaca. 
NOBEIGUMS Latviesiem dzimtenes Latvijas vardam ir neatkartojama skaQa un pievilciba. Latvija viQiem nay tikai zerne ar pilsetam un cie- miem, ar viensetam celu un upju ielokos, mezu nostiiros un kapas. Si zeme latviesiem ir vesela pasaule, ko nespej aizenot ne visaugstakie kalni, ne aizslept trejdeviI}.as jiiras; lai cik talu ari viQi atrastos no Latvijas, tas attels neizba1. Gluzi otradi, no ta- luma dzirntene liekas vel jaukaka, baltaka, gaisaka. Tadu piel,<er- sanos tevu tevu zemei, tadu milestibu laikam gan spej ipasi izjust mazas tautas. Parvarot visdazadakas griitibas un s1$.erslus, pec tam, kad ciI}.as Latvija aprima, ka gaju putni atgriezas beg!i. Visvairak viQu iera- das no Padomju Krievijas. Izstajusies no dienesta Sarkanaja u.c. armijas, ka jau teikts, uz Latviju posas latviesu karaviri. 1921. gada un nakanla gada pirmajos cetros menesos atgriezas 11 395 bijusie sarkanarmiesi. 1 Te gan jaatzime, ka latviesu strelnieku di- vizijas veterani veidoja viQu mazako dalu. Tatad kopa ar 1. Lat- vijas atbrivosanas jeb Troickas bataljonu un Imantas pulku no Krievijas parradusos latviesu karaviru kopskaits parsniedza 13 000. Majas parbrauca ari latviesu karaviri no giistekQu nometnem Va- cija, no Polijas, Francijas D.C. zemem, kur tie bija nonakusi sa- kara ar Pirma pasaules kara notikumiem. Diemzel nay iespejams daudzrnaz precizi noteikt, cik visu so parnakuso karaviru vidii bija latviesu strelnieku, jo tada uzskaite netika izdarita. Griiti pat ap- tuveni lest, cik no apliikota laika ciQas dalibu I}emusajiem 120 000-140 000 latviesiem 2 i1gaku vai isaku, vai pat pavisam isu laiku dienejusi latviesu strelnieku dalas. Uelaks skaits latviesu strelnieku dazadu celoI}u del palika Pa- domju Krievija. Vieni to darija, ka medza teikt, lielinieciskas par- liecibas de!, gaidot jaunus «revo]ucijas uzpliidus» un Latvijas «atbrivosanu no kapitalisma vazam». Citiem gimenes Pirma pa- saules kara laika vai pirms tam bija iedzivojusas Krievija, ,un par- 240 
celties uz Latviju viQi nevelejas. Oramatiska situacija bija tiem, kuri ilgojas nokliit atpakal dzimtene, bet nespeja istenot so velmi. Siem strelniekiem tuvinieku Latvija vairs nebija, un lidz ar to ne- tika saQemti vajadzigie galvojumi. Veltigi tos izgaidijusies, daudzi strelnieki bija spiesti pret savu gribu palikt Krievija. Ta bija smaga vilsanas. Vairakums padomju imperija palikuso latvieu strelnieku tika represeti un fiziski iznicinati 1937. un 1938. gada vai velak. Pret latviesiem sarkanais meris bija ipasi nesaudzigs; lielinieciskie liel- krievu sovinisti viQos saskatija potencial us ienaidniekus saviem sle- penajiem planiem. Starpkaru laikposma Latvija vislabaka attieksme, saprotams, bija pret strelniekiem - brivibas ciQu dalibniekiem. Atzinigi verteja an 1. Latvijas atbrivosanas bataljona un Imantas pulka strelniekus. Sarezgitak bija ar strelniekiem - bijusajiem sarkanarmiesiem. Vi- Qiem parmeta lieliniecisma balstisanu Latvija un Krievija Pilso1,1u kara gados, atzistot vienigi piedalisanos DeQ.ikina un Vrangela sa- grave, kas izriidijas nepieciesams prieksnoteikums ne tikai Latvijas, bet visu triju Baltijas valstu patstavibai un starptautiskai atzisanai. Pasi sie viri pedejas ciQas neatgadinaja, jo nealka lauru. Bez pre- tenzijam strelnieki ieklavas Latvijas dzives ritma, kaut an civitas profesijas triikuma del tas daudziem nepavisam nebija vienkarsi. J. Akuratera, A. Caka, A. Grina, K. Skalbes, E. TreimaQa-Zvar- gu{a, E. Virzas u.c. rakstnieku un dzejnieku darbu varoQi izradi- jas loti pieticigi un kautrigi. Strelnieku pulku virsniekus kupla skaita vareja sastapt Latvijas armija. Taja ka pulkvezi, velak generaJi, dienestu turpinaja K. Gopers un R. Bangerskis - Kolcaka armijas u.c. balto armiju virsnieki -, ta art Sarkanas armijas komandieri, pedejie gan ne augstakajos postel}os. Starp citu, A. Auzans bija Galvena staba to- .pografijas dalas prieksnieks, G. Mangulis tika iecelts par Tukuma apriQl}a kara prieksnieku, P. Avens kluva par Talsu aizsargu pulka komandiera paligu, J. Lerhe dieneja robezapsardze utt. Tiesa, par bijusajiem Sarkanas armas komandieriem sad un tad tika atgadinats ne jau laba nozime, karn gan nesekoja atbrivosa- na no dienesta. Vispar Qemot, latviesu strelnieku pulki deva 13t- vijas armijai ap 770 virsnieku jeb aptuveni pusi no brivibas cit}u .  Sk. o. Vicupa darbu «Melna gramata. (R., 1931. - 1.-2. d.). 241 
laika virsnieku sastava. 3 Relativi mazaka bija strelnieku lidzdaliba brivibas ciI}.as, lai gan. daudzi no viQiem iestajas Latvijas annija 1919. gada otraja puse un piedalijas bermontiesu sagrave un 13t- gales atbrivosana. Novertejot strelnieku ieguldijumu neatkaribas izcinisana valsts pirmais prezidents J. Cakste atzina: «Latvju strelnieki, jus likat pamatus Latvijai.» 4 Satversmes sapulee atbaIstija strelnieku apbal- vosan ar Lacplesa Kara ordeni. Ar si ordeQa augstako - pinno sl.ciru, ka zinams, apbalvoja divus strelnieku virsniekus - F. Briedi (pec naves) un K. BerJ.<i. Lidz ar Otra pasaules kara sakumu par 13tviju savilkas drau- dosi sarkanmelni makoQi; PSRS piespieda visas tris Baltijas valstis piekrist Sarkanas armijas kontingentu izvietosanai un tas militaro bazu ierikosanai sava teritorija. 1940. gada vasara tam sekoja «so- cialistiskas revolficijas» inscenejums tanku 'kapurJ}ezu zvadzoQas pa- vadijuma. Okupeta Latvija tika inkorporeta PSRS sastava. Sakas Baigais gads ar Latvijas iedzivotaju masveida deportacijam uz Si- biriju, daudzu inteligentu un turigo pilsoI}.u vajasanam un fizisku iznicinasanu. Baigais gads netaupija ari latviesu strelniekus, bet jo sevisJ}i virsniekus, kuru liels skaits gaja boja mocek{a nave. Ar vairakiem, ka, piemeram, ar generali K. Goperu, cekisti izrel}inajas loti ne- cilveeiski. Utopiski cerot, ka eiQa iet par Latviju, vennahta formu nacas uzvilkt ne vienam vien latviesu strelniekam. ViQu vidf1 bija strel- nieku pulku virsnieki J. K urelis, K. U pelnieks, J. M ucenieks, J. Gregors... Ja, tas pats J. Gregors; 5. sevisl.<a latviesu strelnieku pulka komandieris, kas bija apbalvots ar Sarkana karoga ordeni. Tadu metamorfozu personibu joma netriika. Kara beigu posma, kad uz dzimtas zemes ka vacu armijas, ta Sarkanas armijas puse cinijas pa divam latviesu divizijam, abas lielvaras visnotal sekmeja negeligo pasiznieinasanos, kas mazajai latviesu tautai izvertas dzili tragiska. Pee Otra pasaules kara lielinieciska padomju vara Latvija reali- zeja genocidu pret latviesu tautu. Aizmirstibai bija nodoti pat lat- viesu strelnieki - Sarkanas armijas veterani. Tikai ap 50. gadu vidu t.s. atkusQa laika pedejos saka izmantot ideologiskas propagandas * Ordel,1a citu siru kavalieru vidii bija vairak nek,a 200 bijuso latviesu strelnieku. 242 
nolfika. Sai propagandai tika paklautas ne tikai publikacijas, bet vel vairak - 1970. gada uzceltais memorialais piemineklis - muzejs. Tikai nedaudz strelniekiem liktenis bija lemis sagaidit tautas. treso atmodu. Data to pieQema ka savu, citi pauda neizpratni, saujiQa demonstreja pasu verga dveseli. Tacu, kad Sv. Gara torni tika pinnoreiz pacelts Latvijas sarkanbaltsarkanais karogs, to. uz- vilka veca latviesu strelnieka E. Valtera rokas. Vins uzskatami de- f monstreja tautas un strelnieku sirdsapziQu. Laiks ir nepielfidzams. Aiziet pedejie strelnieki. Aiziet un jau aizgajusi pasi vecakie, kuri, tapat ka Evalds Valters, parkapusi simtgades slieksni: Voldemars Udris, Indril.cis Zutis, Gotards Sinn- acis, Fricis Veiss... 1993. gada vasara Kalifornija, talu no dzim- tenes simtgadnieku pulkam pievienojas strelnieks Janis Rubenis, bet gadu velak tepat Latvija - Augusts Zommers. Tas - pee nepilnigam ziI}.am. Latviesu strelnieku, tapat ka latviesu tautas un Latvijas vesture ir sarezgita un pretrunam bagata. Gan taua, gan strelnieki ir ne- susi milzigus upurus - diemzel tik biezi svesas varas varda. Tacu ari par brivibu un pastavesanu ir liets dudz asiQu, ziedotas daudzas dzivibas un pieradits, ka spejam savu zemi aizstavet. Tas }auj ar optimismu raudzities nakotne, protams, nevis rokas, klepi turot, bet gan ikvienam ieguldot spekus, pieredzi un zinasanas latviesu tautas izdzivosanai un dzives telpas nosargasanai. Atcere- simies Karla Skalbes vardus: «Izkopiet nacionalo garu, cik stiprs bus sis gars, tik stipra un dzivibas spejiga bus Latvija.» 5 Ari ta ir vestures maciba, kas liekama lieta. 
.  £: ::s c:  ::s cu . CIJ .0 -.... = o .--a ..... S  .c   ;:J       CIJ o .--a  > I.... .....  I  '-c CIJ  o tI1 C   > )CIJ  ::s"O  (1) . .... . \0 ::s O\ (1) . .... c .....  ..... 0 > > )V1 I ......  tI1  C'j tI1 C.) = = ::s e ::s..... ..cl) . = C c::. .... ..... I > ..... V1 =' )V1 (1) .2  ...c  C'j Q.. CIJ C'j c. . ,... N 8 I CO' . .... N 6 I .  +-' I.... "0 I  o t::    ..... . ....    = ..... Q.)   ... ..... .,....  QO' tooo4" ....... Q.) ..-4 t: e ..... ....... .. )  Q.) . .... ) = . IQ.) U Q.)  Cot Q.) =  Q.) . .... ) = . IQ.) U Q.)  Cot . .... ...... IQ.) N . ....  . ....  o S g I 8 e I 00  .......... (1.)  -.-4   t' >tI'l = S  "0 I   +-' IQ.) $...! .....  _ u  ..-4 tf.I bOQ.)  .- lro )tf.I $...! . E; I I > ..... t: tf.I ..0 . -.-4 Q o -  ro .......    ("t') ("t') 0\ \0 0\  N   00 tI") ('t') ,.....  ("t') ("t') 0 o 0  ("f) \0.0 ('t') ("f)  V') fI2  > It: bE) >  bE) =  o . . .  N ('f') . t"'- o 00  ro bO 1-  0\ ('f') N ?"""'4 0\  ?"""'4 00 00 0\ 'V t' V') V') V') rn (1.) e  N $...! =  ,...-4 00 o ,...-4  ("t')  N ,...-4 "> ('t") t"'- ("t') "> ,..... ("t') 'V  (1.) e Q.) N "t) ;>  .,;  \0 \0 00 ,.....  o 'V  ("t') I/") M 11") \0 ,.....  \0  N r:n Q.)   S bE) = S  C1.) = N f-4 t' N M 11")  t'  ("t') 00 0'\ ("t') t' \0 N  ("t') 00    V) \0 ,...-4 t' N ('f") II'") N "> 'V 0\ N  ,...-4 \0      =  ,:Q . t' N N  t'  0\ 0\ 0\ 00  00 ,...-4 ("t') N t' \0 tI") \0 N N II'") N ,.......  N .. o '-' M 0\ ("t')  ,..... ,.......   .. ("t') 00 '-' ,.......  t' .. \0  "'-' ,.......  ('f") .. o N "'-' t' o 'V ,.....  ,.......  \0 .. t' II") "'-' ,.......   .. N N "'-' I c.. o  
  :::t I  1. . ........   . {/J    >  'C  CD . \0  0\  {/J > I  {/J  {/J {/} .......  ..... 1C'j = Q . "". (.) C'j = ::s  (1) . "". C (/J '""'- . "". > >{/}  C'j  C'j c: ::s ::s  a.> . .... c: .... 1(1) '""'- ...... (/J ::s c: 0 .... ... C'j .. C'j, .c Q > I ...... ..  < Q.) I   0 t' ('I') 0'\ .-... ,.....  0-  M " Ict) ('f') $-! I .... 0 c.. "-' . I N M N t'-- I/") .-... )r.fJ ,..... ?"""4  Q.)  M ,.... o N u 0 I ....  0 > "-' $-!  C. r.n  .-... =. t'-- t' ,..... N \0 t' CO 00  o o N  ,.....   N ....-4 N N ---.. &   fI2 ....    "-' eu I .... = rIJ I .... rIJ )rI'.) 0\ "> 00 t' "> \0   00 .-... Q.)  I ">  N N M -,....c ('f') N t' N .....  N \0 = =  ....  ... Q.)   o .... "-' .. ,...... 8 I ...... eu  .-... = I II") \0 00 M 0 t'  M   i)  ,..... N  ">  N 0'\ "e  t' U ... leu  ....-4 C. "-' '-'  J:J I  :3 . .... 00 'V 00 00 0\ t' 00 M .-...  c.. ('f') N N N 0 0\ t' 0   = ,.....  \0  ... be  o .... "-' .-... I \0 ('I') 00 t' t' V') N 00  )1:'-} C1.) \0 0 t' M ,..... t'-- ....-4 t' I 'V II") N N 'V II") 00 M V')  ,.....   .....   ....-4 0 ...    0\  "-' rn  I ,> = C rIJ I:'-} r.I.) 0 be eu Q.) QJ  rIJ I " > e e  c.. --- e    Q.)   0 ...... bO C'I) Q.) be =     N e I:'-} =  =   OJ) :3 "tj QJ =  , . .... 0   > N f-4  . . . . .,.; . .  N ("r) .q- \0 t' 
 E   .  cu . Co\. I '""'-    >   -0  t)l) . \0 ...c Q\  (d rS ..... l..c ..... t)l) N ...c  e ::s C.) a.> > ::s  (1) ...c C  ...c > >CIJ   c..  c ::s ::s  (1) G..c C -- 1(1) '""'- ..... CIJ ::s c: o .-. .....  ......  .c o > l..c ......  < c: ::s S I c::. . N e I .--.  ..... I.... "0 I .... o = .... ro tf.I ..... . ....   tf.I :3 ..... Q.)  C -< I ..;::  1(1.) ('t')  .D 11") c::   ....... ..... ....... .. 0 I o  J.......... ....  rn tf.I   e  I .D )fi') I,.... N I \0 e  .D I.... ..... I.... --- bO N  I  .....   to- ..... bQ 0..  00  ..... <1.).....  8  =.  a .  '-"'> I I  I QJ Q.) to;  "0 Q.,.... "0  .S: =..8.S: = I  lro  bQ I .,.... I I .......=(1.)..... =  = :3  (1.)  =  I ..... UJ...."O (1.)   >OJ) tf.I S = u Q.) > ('f'")r.I.)  =..... I "0  oro> NbC  IroO e = N Q.) ::s .- J...."O . ro  bO . ..... c:: o .   .......  ,:Q N 00  t' 00  to- tf.I C\S > Ie bO >  bO :3  o .   \0 QO 00   v  .-4 o \0 N  11")   \0 tr) .q- tf.I  OJ) I....  . N N II'") o ....-4 N V') o o N ,..... 00 t'  \0  00 'V  V') rn <1.) e (1.)  =  .  tr) N  N  t"'- oo ,...-.4 ,...-.4 o t' 'V ,...-.4 N ,...-.4  \0 0\  rn (1.) e (1.) N "0 . ,.... > . 'V o 'V 0\ 0\ t"'- "> 0\ ('f') ,..... 'V o ,..... ,..... 0\ 'V r--.. to- ("f) .-4 N o N rn Q.) ---  bO e cu N .,.; t' t' 00  \0  0\ V')  0\ 00 .-4 o N ....-4  N ,..-..I N r--.. 11")  e =  ::s f-4 . \0 0\ \0 \0  11") ('(") r--.. r--.. .-4 r--.. 00  11") o ('(") ('f")  N tr) \0 C'I.)   1:'-2 :s  t:Q . t' t"'- t"'- ('I') \0 'V 00 00  o 0\ 0\ 0\ 0\ t"'- "> t'  00 \0 V') 00 I:""'- o      ("f) ... ('(") '-" -   'V ... o '-' -   'V ... ('f') '-" t"'- - 00  ,..... ,.....   t' ... t' 00 '-" -   ,..... ,.. 11") '-" -   ,..... ,.. o '-"   00 ,.. o '-" - ....-4 tr)      N ,.. 0\ \0 '-" -   o ('f") '-" I c.. o  
LITERATURAS UN AVOTU NORADES Ievads 1 Latvju strelnieks I K.Skalbes sakopojuma. - R., 1916. - 144 Ipp.; Latvieu strel- nieku bataljoni: Skices un epizodes I Sast. LIgotQu Jekabs.-Petrograda, 1916. - 80 Ipp. Ir ziQas, ka 1916. gada ari Odesa publicets neliels izdevums «Latvieu strelnieku bataljoni» (krievu vaL). 2 Latvijas Valsts arhivs (turpmak LV A), 609. f., 1. apr., 11. I., 207. Ip. 3 Strelnieks. - 1920. - 3./4. nr. -13.-77. Ipp. 4 Turpat. - 77.-78. Ipp. 5 Sk.: Bauze R. JudeQi uzbrukums Peterpilij un latvieu strelniekill Sarkana Zvaig- znc. - 1921. - 2. nr. - 132.-136.1pp.; Dozfts K Latvieu strelnieks un viQa divizija. - Turpat. -3. nr. - 201.-212. Ipp.; 4. nr. - 287.-289. Ipp. 6 Akuraters J. Latvieu kareivji. - R., 1919. - 20 Ipp. 7 Bangerskis R. Latvieu strelnieku eraina gaita. - R., 1922. - 39 Ipp.; Tu- pilS A Naves sala: Latvju strelnieku cIQas IIcliles prietilta apcietinajumos. - R., 1923. - 83 lpp.; Tupl1}s A TIre\a purvos: Pirmas latv. strelnieku brigades parravums Jelgavas virz. Mangatu-Skangalu raj. 23. dec. 1916.g. - R., 1924. - 144 lpp. 8 Gopers K Strelnieku laiki: AtmiQas. - R., 1931. - 111 lpp.; Poriets J. Sapju cet: Latvieu veco strelnieku cIQu laikmeta vest. dokumenti un atmiQas. - R., 1932. - 336 Ipp.; Poriets J. Strelnieki Naves sala: Lavieu strelnieku legendaro CIQU pienlil}ai. - R., 1937. - 151Ipp.; Poriets J. AstoQas zvaigznes: Latvieu strel- nieku likteQstasti Rigas fronte, revoliicija un pilsoQu kara Krievija. - R., 1937. - 237 Ipp.; u.c. 9 Sk.: AUZGlls A Latvieu strelnieku 1916. gada vasaras kaujas II Latvieu strelnieki: - R., 1935. - 1.nr. -27.--44. lpp.; - R., 1935. - 2.nr. -124-133. Ipp.; Au- ZGns A 1916. gada julija kaujas RIgas fronte II Latvieu Strelnieki. - R., 1937. - 15. nr. - 1441.-1466. Ipp.; AuzGns A Gatavoanas Ziemassvetku kaujam II Latvieu Strelnieki. - R., 1938. - 21. nr. - 2103.-2137. Ipp.; Auziins A Zie- massvetku kaujas, to nozime II Latvieu Strelnieki. - R., 1940. - 34. nr.- 3384.-3429. Ipp.; u.c. 10 Berzit)s P. Kados apstak!os radas un veidojas 1916.g. Ziemassvetku kauju plans II Latvieu Strelnieki. - R., 1939. - 30. nr. - 2977.-3015.lpp.; Rudil,lS [BerziQ P.] PilsoQu kar Latvija II Burtnieks. - 1930. - 8. nr. - 702.-708. Ipp.; 9. nr. 247 
- 787.-795.1pp.; 10. nr. -889.-895. Ipp.; 11. nr. - 988.-999. lpp.; 12. nr.- 1078.-1082.1pp. 11 Peniljis M Pasaules kar 1914., 1915. un 1916. gada un Latvieu strelnieku batal- jonu - pulku eiQas. - R., 1935. - l.d.; R., 1939. - 2.d. 12 Latvijas Valsts vestures arhivs (turpmak L VV A), 4254. f., 1.apr., 1. I., 3. Ip. 13 Turpat, 64.1., 21.lp. Pee citam ziQam, biedriba no 1924.lidz 1937. gadam pavisam uZQemti 5500 biedri. (sk. Ziemelis H. Latvieu veco strelnieku biedribas 15 gadi II Latvieu Strelnieks. - R., 1938/1939. - 17. nr. - 24.-27. Ipp.). 14 Sk.: Latviu Strelnieks. - R., 1924-1940. - 1.-18.nr. 15 Sk.: Latvieu Strelnieki. - R., 1935-1940. - 1.-34. nr. Pedejais, 34. numurs iz- naC3 jau pee Latvijas neatkaribas zaudenas 1940. gada un ta satura verojamas izmaiQas, kam attieeigu ievirzi deva ievads. Lidz ar AAuzana rakstu par Ziemas- svetku kaujam ievietots anonims parpublicejums «Kauja pie Orlas». Tas Qemts no Maskava iznakua krajuma «Latvju revolucionarais strelnieks» (Maskava, 1934. -1.d. -71.-83.lpp.), neminot flZiski iznicinata autora, «tautas ienaidnie- ka» V.Primakova vardu. Vel pirms I izdevuma Latvieu veco strelnieku biedriba publiceja nelielu krajumu ar tadu pau nosaukumu (Latvieu strelnieki: Vesturis- ki materiUi un atmiQas . - R., 1929. - 1.d. - 167Ipp.), tau tam turpinajums, t.i., 2. data, nesekoja. 16 Paegle S. Ka Latvijas valsts tapa. - R., 1939. - 84., 88. Ipp. 17 ZvaigfJ}u pulku atmirdza, 1915.-1947. Rakstu kraj. / Sakopojis J. Goldmanis, red. E.Mednis. - [B. v.], 1947. - 921pp. 18 Latvieu strelnieki mufibas gaisma. Rakstu kraj. / Sast. J. Goldmanis un E. Med- nis. - [f:lujorka], 1953. - 237 Ipp. 19 Porietis J. Strelnieku legendaras gaitas. - [Linkolna], 1968. - 544 Ipp. 20 Sk.: Goldl11anis J. Latvieu strelnieki vestures svaru kausos un deklaracija Tauri- jas pili par Latvijas atdalianos no Krievijas. - Cikaga, 1986. - 34 lpp.; Ballger- skis R. Latvieu strelnieku eraina gaita. - Cikaga, 1986. - 40 Ipp. " 21 Dardza.ns P. Latvieu veca strelnieka atmiQas, pardomas, atziQas. - [Cikaga], 1985-1987. - 1.-2. sej.; !Auks J( Troickas pulles. Dienas gramata par pulka gai(am. - Toronto, 1978. - 240 Ipp.; Plensners A Pret vetram un negaisiem: AtmiQas. - [Bruklina], 1982. - 304lpp.; Bangerskis R. Mana muZa atmiQas. - Kopenhagena, 1958 - 1960. - 1.--4. gram. 22 Sk.: (jermanis u., V iicietis J. Pa aizputinatam pedam: Pulk:vefa J. Vacie apcere- jun1s «Latvieu strelnieku vesturiska nozime». U.QermaQa raksti par latvieu strelniekiem un pulkvedi J.Vacieti, komentari un redakcija. - [Stokholma], 1956. - 361Ipp.; (jermanis u. Oberst Vacietis und die lettischen Schiitzen im Weltkrieg und in der Oktoberrevolution. - Stockholm, 1974. - 337 S. 248 
23 Sk.: Qermanis u. eela uz Latviju. Raksti par musu vesturi. - [Stokholma]: Me- mento, 1990. - 2521pp. u.c. 24 Sk.: Andersons E. Latvijas vesture, 1914-1920. - [Stokholma], 1967. - 755 Ipp.; Andersons E Latvijas bruQotie speki un to prievesture. - Toronto, 1983. - 832 lpp.; Silde A. Latvijas vesture, 1914-1940: Valsts tana un suverena valsts. - [Stokholma], 1976. - 781Ipp.; Ezergailis A lbe 1917 Revolution in Latvia. - New York, 1974. - 281 p.; Ezergailis A The Latvian Impact on the Bolshevik Revolution. The First Phase: September 1917 to April 1918. - New York, 1983. - 421 p. 25 Mangulis A Latvia: in the Wars of the 20th Century. - Princeton, 1983. - 207 p. 26 Ezergailis A The «New Course» of Latvian Riflemen in July 1917 - the Emer- gence of a Bolshevik Military Avant-Garde II Papers Presented at the Second Conference on Baltic Studies in Scandinavia. Hasselby Castle, June 8--11, 1973. - Stockholm, 1973. - P. 66-72; Germanis U. Some Observations on the Ya- roslav Revolt in July, 1918. - Ibid. - P. 194-201; Germanis U. The Fifth Con- gress of the Latvian Riflemen II Papers Presented at the Third Conference on Baltic Studies in Scandinavia. Hasselby Castle, June 13-16, 1975. - Stockholm, 1977. - P. 148-156. 27 EUPOH AX., EUPOH MC/J. CranoBneHHe COBeTCKO:H HCfopHorpac))HH JIaTBHH: 20-e H 30-e.roLI XX BeKa. - PHra, 1981. - C. 132. 28 Sk.: Uitvju strelnieku vesture. - Maskava, 1928. - 1. sej., 1.-2. d.; Maskava, 1934. - 2.sej., 2. d.; Latvju revolucionarais strelnieks. - Maskava, 1934-1935. - 1.-2. d. 29 Latvieu strelnieku vesture, 1915-1920. - R., 1970. - 6221pp. 30 Vacietis J. Latvieu strelnieku vesturiska nozime. - Pleskava; Maskava, 1922- 1924. -1.-2. d. Atkartots izdevums iznaca Riga 1989. gada. 31 Latvieu strelnieku vestures aspekta vispirms jamin garilcs V.Strausa raksts, sk.: Strauss J( Valkas - Riijienas operacija II Latvju revolucionarais strelnieks. - Maskava, 1935. -2. d. - 141.-252. Ipp. 32 Sk.: I}fsis R. Oktobra revolucija 'un latvieu strelnieki. - R., 1948. - 94 lpp. 33 1917. gads Latvija: Revoliicijas dalibnieku atmiQas. - R., 1957. - 371Ipp.; Lat- vieu strelnieki CiQ3 par padomju varu 1917.-1920. gada: AtmiQas un dokumen- tie - R., 1960. - 566 Ipp. 34 Sk.: Kainlil')s J. Latvieu strelnieki ciQa par Oktobra revoliicijas uzvaru. - R., 1957. - 416Ipp.; Draudil')s T. Latvieu strelnieku cIQu cel, 1917-1920. - R., 1961. - 152 Ipp. 35 Latvieu strelnieku vesture, 1915-1920. - R., 1970. - 6981pp. Par citiem tolaik publicetajiem darbiem, ieskaitot dailliteraturu, sk. literatiiras raditaju «Latvieu strelnieki» (R., 1972. - 132 Ipp.) 249 
36 Tas pirmkart sakams par darbu «PeBOJIIOIU10HHLIe JIaThIlliCKHe CTpenKH, 1917- 1920» (PHra, 1980. - 352 c.). LldzIgi vertejama vacu valeda izdota «Die Roten Lettischen Schutzen, 1917-1920» (Berlin, 1985. - 312 S.). 37 Andersons 1. Gaitu sakums: Latvieu strelnieki Rigas fronte (1915-1917). - R., 1991. - 190 Ipp. 38 LrgotlU Jekabs. Latvijas valsts dibinaana. - R., 1925. - 510 lpp.; Paegle S. Ka l.atvijas valsts tapa. - R., 1923. - 382 Ipp.; Seskis J. Latvijas valsts izcelanas pasaules kara notikunlu norise, 1914-1921. - R., 1938. - 4271pp. 39 BerziIS P. Latvijas brivibas cIQas, 1918-1920. - R., 1928. - 135 Ipp.; Ber- ZilS P. Latvijas atbrivoanas kara vesture. - R., 1938. - 1. - 2. d.; Penitis M Latvijas armijas sakums un ciQas Latvija Ildz 1919. g. jiilijam. - R., 1932. - 288 Ipp.; Peltilfis M Latvijas nacionalas armijas cIQas 1919. g. vasara un rudenL - R., 1931. - 303 lpp.; u.c. 40 Be!f.ers y: Manas atmiQas par Latvijas valsts nodibinaanas laikmetu. - R., 1925. - 148 Ipp.; Cielells F. Laikmetu maiQa. AtnliQas un atziQas. - 1. sej.: No bez- vestures tautas Hdz pilntiesigai nacijai. - [Stokholma], 1961. - 512 Ipp.; Kal- nils B. Vel cIQa nav gala. - 1. [d.]: 1899-1920. - [Stokholma], 1983. - 270 Ipp.; Klfve A. Brlva Latvija. Latvijas tapana: AtmiQas, verojumi un atzinu- mi. - [Bruklina], 1969. - 493 Ipp.; Kroders A Tautas sacelanas daHbnieka stasts. - Kopenhagena, 1968. - 359 Ipp. 41 OZOliIS K Divas revoliicijas. Kar ar nluiZniecmu. Ka Latvija celas. 1917-1920. - R., 1934. - 247 Ipp. 42 Latvieu konversacijas vardnlca. - R., 1934-1935. - 11. scj. - 21 368.- 21 411. sl. 43 Latvju enciklopedija / Red. A.Svabe. -[Stokholma], 1952-1953. 2. sej. - 1326.-1337. Ipp. 44 Sk.: Enciklopediska vardnica. - R., 1991. - 1. sej. - 367. lpp. 45 Kanyclllull M.H. CQ1JaThI CeBepHOfO cppOHTa B 6opL6e 3a BJIaCTL COBeTOB. - MocKBa, 1957. - 320 c.; MU.Il./lep B.H. Co.naTcKHe KOl\1HTeTLI PYCCKOH apMHH B 1917 r.: B03I-n1KIIOBHHe H HalJaTlLHbIH nepHo erieJILHoCTH. - MOCKBa, 1974. - 319 c.; CMOAbflllKO(J AC. BOJILllIeBH3aqH XII apMHH CeBepHoro q)pOHTa B 1917 roy. - MocKBa, 1979. - 200 c.; PeBOTIIOQHoHHoe j:{BH)KeHHe B PYCCKOH apMl1w: 27 cpenpaJIL 1917 f. C6. OK. - MocKBa, 1968. - 621 c.; BoeHIIO-pCBQTIIOUWOIlHLIe KOMHTeTLI eHCTBYIOm;eH apMHH: 25 OKT. 1917 r. - l\'lapT 1918 f. C6. OK. - MocKBa, 1977. - 659 c.; BOHcKoBLIe KOMHTeTLI eHCTB}'IOIl{eH ap1HH: MapT 1917 f. - MapT 1918 r. C6. ,QOK. - MocKBa, 1982. - 608 c.; u.c. 46 raAlllKuii K. OpJIOBCKO-KpOMCKoe cpalKCHHe. - MocKBa, 1932. - 252 c.; E2opoa AH. Pa3rpoM ,I:(eHHKHHa. - MOCKBa, 1931. - 232 c.; 3aiioflttKOacKuii AM KaMnaIlwH 1917 ro,Qa. - MocKBa, 1923. - 188 c.; 3aiioH"IKoacKuii AM 250 
MHpoBIDI BOHHa 1914 - 1918 IT. 06m;HH crpaTern1.JeCKMH 01.JepK. - MOCKBa, 1924. - VII, 457 c.; I1CTopH nepBoH MHpOBOH BOHHLI. 1914-1918 IT. - MaeKBa, 1975. - T. 1-2; PocmYlloa H.#. PYCCKHH CPpoHT nepBoH MHpoBOH BOHHLI. - MocKBa, 1976. - 381 c.; CmYIlUIl B. 6opL6a 3a YKpenJIeHHLle n03HQHH B ycnoBJ-ulx pyccKoro TeaTpa BoeHHLlX eHcTBHH. MHTaBCKag Onepal{Hg 1916-1917 rr.// BoeHllo-HCTOpH1.JeCKHH C60pHHK. TpYLI KOMHCCHH no MCC1IeOBaHHIO H Hcn01lL30BaHHIO OnLITa BOHHLI 1914-1918 IT. - MocKBa, 1919. - BLIn. 2. - C. 31-93; u.c. 47 !1ellUICllft AH. 01.JepKH PYCCKOH CMyrLI. - BepnHu, 1925. - T. 5.; BpallZe.llb 1l.H. 3anMcKH II Benoe eno. - BepnHH, 1928. - T. 5-6. 48 Sk.: Herold E. Kampfe urn Mitau: Winter 1916-17. - Berlin, [S.a.] - 84 S.; Morallt E. Die Ostfront. Der Krieg an der Ostfront von Kurland bis Konstanti- nopel. - Miinchen, [1915]. - 41 S.; MOllckeberg K Deutsche Truppen an der Duna. - Stuttgart; Berlin, 1917. - 52 S.; Brandt R. Urn Riga und 6sel. - Leipzig, 1917. - 87 S.; u.c. 49 Der grosse Krieg 1914-1918/I-Irsg. von M. Schwarte. - Leipcig, 1921-1933.- Bde 1-10; Der Weltkrieg 1914 bis 1918. Bearbeitet irn Reichsarchiv. Die militarischen Operationen zu Lande. - Berlin, 1925 -1944. - Bde 1- 14; u.c. 50 Histories of Two Hundred and Fifty-One Divisions of the German Army which Participated in the War (1914-1918). - Washington, 1920. - 747 p.; u.c. 51 Sk. Darstellungen aus den Nachkriegskampfen deutscher Truppen und Freihorps. 1m Auf trag des Kriegsministeriums bearbeitet und herausgegeben von der Forschungsanstalt fur Kriegs- und Heeresgeschichte. - Erster Band: Die Ruckfiihrung des Ostheeres. - Berlin, 1936; Zweiter Band: Der Feldzug im Baltikum bis zur zweiten Einnahme von Riga. - Berlin, 1937; Grinlm K Jahre deutscher Entscheidung im Baltikum 1918/1919. - Essen, 1939. - 515 S.; Goltz R., von der. Meine Sendung in Finnland und im Baltikum. - Leipzig, 1920.- 312 S. 52 Washburn S. The Russian Campaign. April to August, 1915: Feldnotes from the Russian Front. - London, [S.a.]. - 348 p.; Dupuy T.N. Triumphs and Trage- dies in the East, 1915-1917. - New York, [1967]. - Vol. 4. - 89 p.; Stone N. The Eastern Front. 1914-1917. - London, [1975]. - 348 p.; Rutherford  The Ally. The Russian Army in the World War I. - [Salisbury, 1977]. - 303 p.; u.c. 53 Sk.: Bennet G. Cowan's War. - London, 1964. - 254 p.; Dobson Ch, Miller J. The Day We Almost Bombed Moscow: The Allied War in Russia 1918-1920. 251 
- London, et. aI., [1986]. - 288 p.; Kenez P. Civil War in South Russia, 1919- 1920. - Berkeley, et. aI., [1977]. - 378 p.; u.c. 54 Lockart R.H.B. Memoirs of a British Agent. - London, [1935]. - 355 p. 55 Janin (M.) Ma Mission en Siberie, 1918--1920. - Paris, 1933. - P. 86,87, 105, 198. 56 Pipes R. Russia under the Bolshevik Regime. - New York, 1993. - XVIII, 587 p. I nodala . 1 CTeHorpacpH1.JeCK"H OT1.JeT 3ace]:{aHJ.UI focynapcrBeHHoH ,I:{YMLI, C03BaHHoH Ha OCHOBaHM" BLlCOqaHwero YKa3a fipaBHTenLCTByroIQeMY CeHaTY OT 20 "lOng 1914 r. - Cn6., 1914. - Cr6. 20,21. 2 Dzimtenes Vestnesis. - 1914. - 13. (26.) aug. 3 Sk.: Russification in the Baltic Provinces and Finland, 1855-1914. - Princeton, 1981. - P. 461. 4 PHJKCKHH BeCTIUIK. - 1914. - 22 ceHT. . 5 Latvijas Valsts vestures arhIvs (turpmak L VV A), 214. f., 1. apr., 1169. I., 51. Ip.; 4568. f., 2. apr., 42. I., 27.1p.; Krievijas Valsts kara vesturiskais arhivs (turpmak KVKV A), 2218. f., 1. apr., 49. I., 129.1p. 6 PHCKHB BeCTHHK. - 1914. - 15 HlOng. 7 Stradnieka Balss. -1914. - 21. jut.; Revolucionara Pardaugava: Qnitaju atmiQas. - R., 1960. - 1.d. - 263.Ipp. 8 Latvijas vestures instituta materiali. Ka zinams, V.Qins Pirma pasaules kara sakuma apgalvoja, ka «karam no Krievijas puses ir sevii reakeionars un pretat- brjvonas raksturs» (sk.: +e1}ins  Socialisms un kar II Raksti. - R., 1950. - 21. sej. - 270. lpp.) Toties latviei cereja kara rezultata beidzot tikt pie brIvibas un brivas attistibas, kas tik ilgi tiem bija liegta. 9 L VV A, 3. f., 4. apr., 35. I., 13.lp. . 10 Sk.: AL Ka mes karojam RItpriisija 1/ Militaro rakstu krajums. - R., 1930. - 1. sej. - 33. Ipp. t t Turpat. 12 4>nOT B nepBOH MHpoBOH BOBRe. - T. 1: ,I:{eHCTBWI PYCCKOro $nOTa. - MocKBa, 1964. - C. 84. 13 Sk.: Balti1)s K. Latvieu strelnieku pulku prietei - cela nolidzinataji - I un II Daugavgrivas cietoQa apvienotie zemessargu darba rotu bataljoni II Itvieu Strelnieki. - R., 1936. - 3. nr. - 195. Ipp. 14 PYCCKoe CJlOBO. - 1914. - 29 OKT. (Cil. pee: fipM6anTM:HCKHH KpaH H BOHHa. - ITeTporp8l1, 1914. - c. 232). 252 
15 Dzimtenes Vestnesis. - 1914., - 22. sept. (5. okt.). 16 PH)KCKHH BeCTHHK. - 1914. - 4 aBr.; ):{B"HCKWI MLIC1IL. - 1914. - 29 aBr. 17 HOBoe BpeMg. - 1914. - 10 OKT. 18 Dzimtenes Vestnesis. - 1914. - 16. (29.) sept. 19 Sk.: Hinden'burg P. Aus meinem Leben. - Leipzig, 1920. - 409 S.; Churchill S. The Unknown War. The Eastern Front. - New York, 1931. - P. 297, 298. 20 rll./lellCOIl B.M. fepMaHCKWI BOeHHag p83BeKa npoTHB PacCH": 1871 - 1917 IT. II HOBWI H HOBeHwWI HCfOpHSI. - 1991. - N° 2. - C. 167. 21 K/we A Briva Latvija. - [r;lujorka], 1969. - 169. Ipp. 22 PocmYHoo H.H. PYCCKHH CPpoHT nepBoH MHpoBOH BOHHLI. - MOCKBa, 1976. - C. 252. 23 KVKV A, 2144. f., 1. apr., 30. 1., 133.-142. Jpp. 24 cl>noT B nepBOH MHpOBOH BOHHe. - T. 1. - C. 162,163; Krievij8s Valsts kara jiiras arhivs, 479. f., 1. apr., 319. I., 14., 19. Ip. 25 Fischer F. Germany's Aims in the First World War. - London, 1967. - P. 115- 117, 273-279, 348; COBeTcKo-repM8HcKHe OTHomeHHSI OT neperoBopoB B BpeCT-JIHToBCKe .QO nonHcaHIDI PananLcKoro oroBopa. C6. .QOK. - MOCKBa, 1968. - T. 1. - C. 708. 26 KVKV A, 1./1. f., 2. apr., 421.1., 1.lp.; Hoover Institution on War, Revolution and Peace. Collection Rozenshild - Paulin, A.N. Dnevnik i zapiski, p. 5. 27 KVKV A, 409. f., 3. apr., 1078. I., 1. Ip. 28 Turpat, 2031. f., 2. apr., 44. I., 1. Ip. 29 Turpat, 2152. f., 2. apr., 228. I., 20. Ip.; TgjKenLIe nHH: CeKpeTHLIe 3acenaHHSI CoBeTa MHIUfcrpoB 16 HlOng - 2 ceHTg6pSI 1915 roJ.(a I Coer. AHJIxOHTOB II APXHB PYCCKO:H peBonlOQHH. - EepnHH, 1926. - T. 18 - C. 15,16; ITponerapcKWI peBOJIIOQHSI. - 1924 . - N> 6. - C. 84. 30 BeASlKeault H.H. li3 HCTOpHI-f C03,QaHHH nonLCKHX H8ItHOHanLHLIX <pop- MHpoBallHH B COCTaBe PYCCKOH apMHH BO BpeMSI nepBoH MHpOBOR BOHHLI II llepBIDI MHpoBWI BORHa 1914-1918. - MOCKBa, 1968. - C. 158. 31 Latvieu begl u apgadaanas Centralkomitejas «ZiQojums». - [Petrograda], 1916. - 10. (23.) marts. 32 Latvieu Strelnieki. - R., 1936. - 9. nr. - 902., 903. Ipp. 33 L VV A, 5434. f., 1. apr., 667.1., 1. Ip. 34 Latvju Strelnieks I K. Skalbes sakopojuma. - R., 1916. - 123. lpp. 35 Macs E. Viena gaita: Kareivja atmiQas un pardomas. 1914-1917. - R., [b.g.]. - 25., 26. Ipp. 253 
36 Latvieu Strelnieks. - R., 1923 /24. - 1. nr. - 5. Ipp. 37 Latvieu Strelnieki. - R., 1936. - 6. nr. - 589. Ipp. 38 Latvijas Valsts arhivs (turpmak LV A), 1036. f., 1. apr., 13. I., 74.,75. Ip. 39 Latvieu Strelnieki. - R., 1935. - 2. nr. - 137.,138. Ipp. 40 L VV A, 5434. f., 1. apr., 776. I., 17.-20. Ip. 41 Dzimtenes Vestnesis. - 1915. - 21. sept. (4.okt.). 2 Sk.: )f{YPHaJILI Oco6oro COBeInaHHjI no 060pOHe rocyJ:tapcTBa. 1916 rOJ:t. - MocKBa, 1977. - T. 3. - C. 380. 43 KVKV A, 2003. f., 2. apr., 324. I., 2.,3. Ip. 44 Turpat, 3458. f., 2. apr., 3.1., 145.-150. Ip. 45 Latvieu Strelnieki. - 2. nr. - 142.,143. Ipp. 46 Sk.: Berzil)s  Latvija pirma pasaules tara laika. - R., 1987. - 109. Ipp. 47 Hillnolns A Ar latvieu strelniekiem pasaules kari. - R., 1940. - 222.lpp.; Jau- nakas Zinas. - 1938. - 20. okt. t 48 L VV A, 5434. f., 1. apr., 671. I., 683. Ip. 49 Rei A The Drama of the Baltic Peoples. - [Aba, 1970]. - P. 41. 50 Latvieu Strelnieki. - R., 1937. - 11. nr. - 1069. Ipp. 51 I1epenHcKa HHK01IIDI H AneKcaHJ:tpLI POMaHoBLJX: 1914-1915 IT. - MOCKBa; I1erporpa,n, 1923. - T. 3. - C. 282, 302. 52 KVKV A, 2043. f., 1. apr., 105. I., 2. Ip. 53 L VV A, 5434. f., 1.apr., 707. I., 4. Ip. 54 Latvieu Strelnieki. - 2. nr. - 113., 169. Ipp.; LV A, 1036. f., 1.apr., 4. I., 4.- 14.1p. 55 L VV A, 6033. f., 1. apr., 185. I., 7.-9. Ip. 56 Turpat, 51. f., 1. apr., 26916. 3 , 442.1p.; Die Baltenlander und Litauen. - Berlin, 1916. - S. 72. 57 Berzif)s  Latvija pirma pasaules tara laika. - 110. Ipp. 58 Jaunakas Zinas. - 1916. - 5. marts. , 59 Jaunais Yards. - 1916. - 11. dec. 60 L VV A, 5434. f., 1. apr., 883. I., 278., 345. Ip. 61 JIet1ce M. 250 He:H B QapcKoH CTaBKe: 25 ceHT. 1915 - 2 HlOnS! 1916. - I1erporpa, 1920. - C. XV. 62 L VV A, 5434. f., 1. apr., 645. I., 7.,8. Ip. 63 KVKV A, 2152. f., 2. apr., 201. 1., 1.,2. Ip.; Vdcietis J. Latvieu strelnieku vesturis- ka nozime. - R., 1989. - 37.-39. Ipp. 254 
64 Latvieu Strelnieki. - R., 1936. - 7. nr. - 732. Ipp. 65 CaHHTapHaH cnY)K6a PYCCKOH apMHH B BOHHe 1914-1917 rr. C6. OK.- Kyii6LIIlIeB, 1942. - C. 362. 66 Peniis M. Pasaules kar 1914., 1915. un 1916. gada un latvieu strelnieku batal- jonu-pulku ciQas. - R., 1938. - 2. d. - 710. Ipp. 67 L VV A, 5434. f., 1. apr., 850. I., 6.,7. Ip. 68 LV A, 1036. f., 1. apr., 3. I., 5. Ip. 69 Peniis M. Pasaules kar. - 2. d. - 728., 729., 735. Ipp.; L VV A, 5434. f., 1. apr., 850. I., 13. Ip. 70 Peniis M. Pasaules kar. - 742.1pp. 71 KVKV A, 2152. f., 2. apr., 201. I., 9., 10. Ip.; Latvieu strelnieku vesture: 1915- 1920. - R., 1970. - 40., 41. Ipp. 72 L VV A, 5434. f., 1. apr., 850. I., 18. Ip. 73 Turpat. 74 Latvieu Strelnieki. - R., 1937. - 17. nr. - 1705. Ipp. 75 KVKV A, 2152. f., 2. apr., 109. I., 6. Ip. 76 L VV A, 5434. f., 1. apr., 850. I., 11.,12. Ip. 77 KVKV A, 2031. f., 2. apr., 353. I., 299. Ip. 78 Laika no 1914. lidz 1917. gadam Krievija Japana iegadajas 635 000 auteQu. Sk.: ManUKO(JCKUll AA BoeBLle CHa6jKeHH PYCCKOH apMHH B MHpoByro BOHHY. - MocKBa, 1937. - C. 291,292. 79 The Daily News. - 1917. - January 10. 80 Latvju strelnieku vesture. - Maskava, 1928. - 1. sej., 1. d. - 82.,83. Ipp. 81 LV A Socialpolitisko dokumentu nodala (turpmak SPDN), 45. f., 3. apr., 19. I., 79. Ip.; BOJl.bne A <l>pOHTaJILHLrH Y,Qap: 3BOJIIOQIDI CPOpM onepaTHBHoro MaHeBpa B n03"l{l-fOHHLIH nepHo BOHIILI. - MOCKBa, 1931. - C. 327. Abu pretejo puu karaspeka attiecibu uzrada ari vacu vestures literatiira, minot to ka 110 000: 25 000 (Sk.: Der Grosse Krieg 1914- 1918: In zehn Banden / Hrsg. von M. Schwarte. - Leipzig, 1922. - Bd 4. - S. 295). 82 Latvju strelnieku vesture. - 1. sej., 1. d. - 87. Ipp. 83 KVKV A, 2031. f., 1. apr., 91. I., 1. Ip. 84 Latvju strelnieku vesture. - 1. sej., 1. d. - 96. Ipp. 85 LV A SPDN, 45. f., 2. apr., 254.1., 102. Ip. 86 Krievijas Valsts kara arhivs (turpmak KVKA), 39348. f., 1. apr., 4. I., 21.-22. Ip. 87 Nikolaja II 1914. gada novembra manifestu, kas faktiski likvideja Somijas agrakas ipas tiesibas Krievijas imperija, somi uZQema ka cara patvaldlbas izaicinajumu. SaQemui no vacieiem solljumu, ka viQus nesutis uz RietunlU fronti pret franu 255 
un anglu karaspeku, kadi 2500 sornu jaunieu brivpratlgi iesUijas Vacijas armija, lai karotu pret Krieviju. Somu bataljonu ieklava Latvija dislocetaja vacu 8. arrni- ja. Kaujas krituie somi apglabati Tukuma apkartne. Sk.: Ludendorlf E My War Memoirs, 1914-1918. - London, 1920. - Vol. 2.. - P. 559; ASV Nacionalais arhivs, Kara departaments, M-1497 1T1ikrofilma, 11. rullis. Memorands par Somi- ju, 1918, 15. sept.; Turpat, 12. rullis. MiliUira situacija Somija, 1924, 24. sept. 88 Herold E. Karnpfe urn Mitau: Winter 1916/17. - Berlin, [S.a.]. - S. 10; LVV A, 6033. f., 1. apr., 185. I., 211. Ip. 89 KVKA, 39348. f., 1. apr., 4. I., 5. Ip. 90 KVKV A, 2286. f., 1. apr., 67. I., 324. Ip.; Tupif)s A Tireta purvos: Pirrnas latvieu strelnieku brigades parravums Jelgavas virziena Mangalu-Skangalu rajona 23. decembri 1916. gada. - R., 1924. - 75.-76. lpp.; Latvieu Strelniekso - R., 1924/25. - 2. nr. - 29.lpp. 91 KVKV A, 2152. f., 1. apr., 239. 1., 2. Ip. 92 Turpat, 80. I., 6.,7. Ip.; Poriets J. Sapju cel: Latvieu veco strelnieku ciQu laikmeta vesturiskie dokumenti un atmiQas. - R., 1932. - 163. Ipp. 93 aimil,lS J. Latvieu strelnieki ciQa par Oktobra revohlcijas uzvaru. - R., 1957.- 54.,55. Ipp. 94 Sk.: Dzimtenes Vestnesis. - 1916. - 28. deco (1917. - 10. janv.); 29. dec. (1917. - 11. janv.). 95 Latvju strclnieku vesture. - 1. sej., 1. d. - 117. Ipp. 96 L VV A, 5434. f., 1. apr., 185. I., 17. Ip. 97 ClnynuH B. BopL6a 3a YI<penneHHLIe n03HIU,i" B YCJJOBHIDC PyccKoro Tearpa BoeHHLIX .QeHcTBHH. M"TaBCKag onepaQHH 1916-1917 rr. II BoellHo- HCfOpHtfeCKHH c60pHHK. TpYLI KOMHCCHH no HCCJIeOBaHHIO OnLITa BOHHLI 1914-1918 IT. - MocKBa, 1919. - BLIn. 2. - Co 92. 98 Latvieu strelnieku vesture (1915-1920). - R., 1970. - 58. Ipp. 99 KVKV A, 2286. fo, 1. apr., 67. I., 325. Ip. 100 Latvju strelnieku vesture. - 1. sej., 1. d. - 223. Ipp. II nodala , 1 MUMeP B.H. ConaTCKHe KOMHTeTLI PYCCKOH apMHI-f B 1917 r.: B03HHKHoBeHHe H HatfaTILHLIH nepHo ewrenLHocrH. - MocKBa, 1974. - C. 64-65. 2 Krievijas Valsts kara vesturiskais arhivs (turprnak KVKV A), 2152. f., 7. apr., 38. I., 3. Ip. 3 Latvijas Valsts arhiva Socialpolitisko dokurnentu nodala (turpmak LV A SPDN), 42. f., 1. apr., 1. I., 1.,2. Ip. 4 Turpat, 3. Ip. 256 
5 Sk.: LatvjU strelnieku vesture. - Maskava, 1928. - 1. sej., 2. d. - 567.-573.lpp. 6 Brivais Strelnieks. - 1917. - 13. apr. 7 LV A SPDN, 42. f., 1. apr., 1. 1., 40. Ip. 8 Turpat, 8. Ip. 9 Jaunais Laiks. - 1917. -7. jut. 10 Brivais Strelieks. - 1917. - 28. apr. 11 Jaunais Yards. - 1917. - 5. (18.) febr. 12 LV A SPDN, 42. f., 1. apr. 1. I., 20.,24.lp. 13 Latvju strelnieku vesture. - 1. sej., 2. d. - 575.,576. Ipp. 14 LV A SPDN, 42. f., 1. apr., 1. 1., 32.,33.lp. 15 Brivais Strelnieks. - 1917. - 18. apr. 16 LV A SPDN, 42. f., 1. apr., 1. 1., 85. Ip. 17 Turpat; Latvijas Valsts vestures arhivs (turpmak LVVA), 5434. f., 1. apr., 722.1., 1. Ip. 18 L VV A, 5434. f., 1. apr., 850. 1., 3. Ip. 19 Latvju strelnieku vesture. - 1. sej., 2. d. - 576.,577. Ipp. 20 Sk.: LApils J. Latvieu karogs II Burtnieks. - R., 1932. - 1. nr.- 31. Ipp. 21 Brivais Strelnieks. - 1917. - 22, 25. apr. 22 Kaimit)s J. Latvieu strelnieki CiQ8 par Oktobra revolucijas uzvaru. - R., 1957.- 110. Ipp. 23 Brivais Strelnieks. - 1917. - 4. maijs. 24 1917. gads Latvija: Revolucijas dalibnieku atmiQas. - R., 1957. - 204., 205. Ipp. 2S Brivais Strelnieks. - 1917. - 20. apr. 26 CiQa. - 1917. - 16. maijs. 27 Latvju strelnieku vesture. - 1. sej., 2. d. - 577., 578., 580., 581.lpp.; Latvijas ves- tures institQta materiali. 28 Latvju strelnieku vesture. - 1. sej., 2. d. - 588. Ipp. 29 Turpat. - 595. Ipp. 30 Turpat. 31 Turpat. - 596. Ipp. 32 CiQa. - 1917. - 18. (31.) maijs. 33 1917. gads Latvija. - 205. Ipp. 34 Baltijas Vestnesis. - 1917. - 18. (31.) maijs. 35 P!ellsners A Divdesmita gadsimta parvertibas: AtmiQas. - [ujorka], 1978. - 64.,65. Ipp. 257 
36 Baltijas Vestnesis. - 1917. - 10. (23.) jut. 37 Sk.: Germany and the Revolution in Russia, 1915-1918: Documents from the Archives of the German Foreign Ministry / Ed. by Z.AZeman. - London, 1958; Ritter G. The Sword and the Scepter: The Problem of Militarism in Germany. - Coral Cables, Florida, [1972]. - Vol. 3. - P. 400, 401; Kennan G. F. Russia and the West under Lenin and Stalin. - Boston; Toronto, [1961]. - P. 37; BOAKOZ01l00 1+ JIeHMH: I101IHTH1.JeCKMH nop-rpeT. - M., 1994. - C. 198. 38 Jaunakas ZiQas. - 1917. - 2. jun. 39 Lidums. - 1917. - 28. maijs (11. jun.). 40 Brivais Strelnieks. - 1917. - 25. maijs; 4.jun. 41 Turpat. - 24. maijs. 42 Latvijas Komunistiska partija Oktobra revolucija, 1917. Dok. un materiali. - R., 1957. - 126., 127. Ipp. 43 Brlvais Strelnieks. - 1917. -17. jun. 44 LV A SPDN, 42. f., 1. apr., 1. 1., 85.,86. Ip. 4S L VV A, 6033. f., 1. apr., 185. I., 272. Ip. 46 Brlvais Strelnieks. - 1917. - 22. jun. 47 L VV A, 6033. f., 1. apr., 185.1., 272. Ip. 48 Turpat,5434. f., 1. apr., 722. 1., 3.-11. Ip. 49 Turpat, 6033. f., 1. apr., 185. I., 130. Ip. 50 LV A SPDN, 42. f., 1. apr., 6. I., 23. Ip. 51 Laika Vestis. - 1917. - 9. (22.) novo 52 5 LV A SPDN 42. f., 1. apr., 13. I., 17 . Ip. 53 L VV A, 6033. f., 1. apr., 185. 1., 273. Ip. 54 Jaunais Yards. - 1917. - 7. (20.) jill. 55 Kailnil')s J. Latvieu strelnieki ciQa par Oktobra revolucijas uzvaru. - 198.-199. Ipp.; Jaunais Vards. - 1917. - 9. (22.) jut.; Latvju strelnieku vesture. - 1. sej., 2. d. -XIX Ipp. 56 KVKV A, 2152. f., 1. apr., 308. I., 177. Ip. 57 KpaCHIDI neronHCL. - MOCKBa; I1eTporpa, 1923. - N° 6. - C. 27. 58 Sk.: CAllo315epz F.B. AOPCB01IIOQHHIILIH crpoif PoeH". - napIDK, 1933. - C. 51. 59 Latvieu strelnieku vesture, 1915-1920. - R., 1970. - 114. Ipp. 60 LV A SPDN, 42. f., 1. apr., 1. I., 114. Ip. 61 L VV A, 5434. f., 1. apr., 676. I., 3. Ip.; 6033. f., 1. apr., 185. I., 290., 281.,282. Ip. 62 Turpat, 5434. f., 1. apr., 676. I., 12. Ip. 63 KVKV A, 2031. f., 1. apr., 1581. I., 55. Ip. 258 
64 LVA SPDN; 42. f., 1. apr., 1.1., 118.,119.,129.lp. 6S Turpat, 127.,128. Ip. 66 Turpat, 131. Ip. 67 Brivais Strelnieks. - 1917. - 3. aug. 68 Jaunais Laiks. - 1917. - 3. aug. 69 Sk.: Ezergailis A The «New Course» of Latvian Riflemen in July 1917 - the Emergency of a Bolshevik Military Avantgarde II Papers Presented at the Second Conference on Baltic Studies in Scandinavia. Hasselby Castle, June 8-11, 1973. - Stockholm, 1973. - P. 66-70. 70 Brivais Strelnieks. - 1917. - 25. aug. 71 LV A SPDN, 42. f., 1. apr., 13. I., 281. Ip. 72 Deutschland im ersten Weltkrieg. - Berlin, 1968. - Bd 2. - S. 61; BpYXMllA- ./tep r. fepMaHCKag apTHnnepHR BO BpeMSI npopLIBOB B MHpoBoH BOHHe. - MocKBa; JIeHHHrpa,Q, 1923. - C. 122. 73 KVKV A, 2152. f., 1. apr., 71. I., 191. Ip. 74 Turpat, 231. Ip. 75 focyaCfBeHHoe COBern;aHHe. CreHOrp. OftJeT. - MOCKBa; JIeHHHrpa, 1930. - C. 62. 76 Krievijas Federacijas valsts arhlvs, 3529. f., 1. apr., 1. I., 43. Ip. 77 KVKV A, 2152. f., 1. apr., 192. I., 105. Ip. . 78 Vacietis J. Latvieu strelnieku vesturiska nozime. - R., 1989. - 119. Ipp. 79 Der Grosse Krieg 1914-1918/ Hrsg. von M.Schwarte. - Leipzig, 1922. - Bd 4. - S. 318. 80 Latvju Strelnieks. - 1917. - 26. okt. 81 Der Grosse Krieg 1914-1918. - Bd 4. - S. 105. 82 Virza E IzposHta Latvija. - Peterpils, 1918. - 64. Ipp. 83 KVKV A, 2152. f., 1. apr., 308. I., 229.1p.; Vacietis J. Latvieu strelnieku vesturiska nozime. - 133.lpp. 84 Kaimit)s J. Latvieu strelnieki ciQa par Oktobra revoliicijas uzvaru. - 224. Ipp. 85 Der Weltkrieg 1914 bis 1918. - Berlin, 1942. - Bd 13. - S. 198. 86 KVKV A, 215. f., 1. apr., 504. I., 78. Ip. 87 Lldums. - 1917. - 12. (25.) nove 88 KVKV A, 2152. f., 1. apr., 308. I., 227.-231. Ip.; 2264. f., 1. apr., 24. I., 530. Ip. 89 LV A SPDN, 42. f., 1. apr., 1. I., 156.,157., 164. Ip. 90 Latvju Strelnieks. - 1917. - 30. aug. 91 LV A SPDN, 42. f., 1. apr., 1. I., 156. Ip. 259 
92 L VV A, 1176. f., 1. ape., 981. I., 7. Ip. 93 LV A SPDN, 42. f., 1. apr., 6. 1., 57. Ip. 94 Kainzi1}s J. Latvieu strelnieki CiQ8 par Oktobra revoliicijas uzvaru. - 268. Ipp. 95 Turpat. - 270., 271. Ipp. 96 LV A SPDN, 42. f., 1. apr., 7. I., 4. Ip. 97 KVKV A, 2152. f., 1. ape., 228. I., 2. Ip. 98 Turpat, 2106. f., 7. apr., 7. I., 83. Ip.; 3458. f., 2. apr., 98. I., 132. Ip. 99 LV A SPDN, 42. f., 1. apr., 6. I., 158. Ip. 100 rail A. [fYTMaH A.] POCCJ,UI H 6onLIUeBH3M. MaTep"anLI no HCTOpHH peB01IIOQHH H 60PL6LI c 60JILWeBH3MoM. - UlaHxaH, 1922. - q. 1. - C. 169. 101 Laika Vesti. - 1917. - 17. (30.) sept. 102 LV A SPDN, 42 f., 1. apr., 13. I., 267., 268., 275. lp. 103 Latvju Strelnieks. - 1917. - 24. okt. (6. nov.). 104 KVKV A, 2003. f., 2. apr., 327. I., 64. Ip. 105 Latvju Streinieks. - 1917. - 21. okt. (3. nov.). 106 Latvju strelnieku vesture. - 1. sej., 2. d. - 401. Ipp. 107 Kai1nili J. Latvieu strelnieki CiQ8 par Oktobra revoliicijas uzvaru. - 313. Ipp.; 1917. gads Latvija: Revolucijas dalIbnieku atmiQas. - R., 1957. - 22.-23. Ipp. 108 Laika Vestis. - 1917. - 9. (22.) nove 109 LV A SPDN, 45. f., 1. apr., 10. I., 120. Ip. 110 Skuju Frfdis [Milbergs G.]. Kulturalie izpaudumi veco latvju strelnieku rezeIVes pulka II Latvieu Strelnieks. - R., 1937. - 15. nr. - 12. Ipp. 111 LV A SPDN, 45 f., 9. apr., 4.1., 10.,11.lp. 112 Tomallis B. Revoliicijas deli: Latvieu strelnieki un sarkangvardi pirmaja padom- ju varas gada. - R., 1970. - 37. Ipp. 113 LV A SPDN, 42. f., 1. apr., 6. I., 140. Ip. 114 8 Turpat, 7. I., 4 . Ip. 115 Latvju strelnieku vesture. - 1. sej., 2. d. - 624.,625. Ipp. 116 Sk.: (jernzanis u. The Fifth Congress of the Latvian Riflemen II Papers Presen- ted at the Third Conference on Baltic Studies in Scandinavia. Hasselby Castle, June 13-16, 1975. - Stockholm, 1977. - P. 152. 117 Latvju strelnieku vesture. - 1. sej., 2. d. - 629. Ipp. 118 Turpat. - 630. Ipp. 119 LV A SPDN, 42. f., 1. apr., 13. I., 350. lp. 120 Latvju strelnieku vesture. - 1. sej., 2. d. - 631. Ipp. 260 
121 LV A SPDN, 42. f., 1. apr., 7. 1., 63.,64. Ip. 122 Laika Domas. - 1917. - 15. (28.) dec. 123 Krievijas Federacijas valsts arhivs, 130. f., 2. apr., 1. 1., 9.,10. Ip. 124 LV A SPDN, 43. f., 2. apr., 1. I., 3.1p. 125 Latvju strelnieku vesture. - 1. sej., 2. d. - 7390 lpp. 126 Turpat. - 740. Ipp. 127 Turpat. - 741. Ipp. 128 LV A SPDN, 42. f., 1. apr., 37. I., 3. Ip. 129 Turpat, 21. Ip. 130 Turpat, 34. Ip.; Brivais Strelnieks. - 1918. - 20. febr. 131 L VV A, 6033. f., 1. apro, 185. I., 326. Ip. 132 LV A SPDN, 42. f., 1. apr., 16. I., 59. Ip. 133 Sk.: CnpeCAUC AH. JIaTLlwcKe CTpenKH H8 CTpIDKe 3aBoeBaHHH OKTH6pH, 1917- 1918 IT. - PHra, 1967. - C. 47--49. 134 LV A SPDN, 45. f., 2. apr., 305. I., 26.,27. Ip. 135 Tomanis B. Revoliicijas deli. - 77. Ipp. 136 LV A SPDN, 42. f., 1. apr., 17. I., 26. Ip. 137 AHpeKTHBLI KOMaHOBaHHg tPpOHTOB KpaCHOH APMHH, 1917-1922 IT. C6. oKYMeHToB. - MocKBa, 1971. - T. 1. - C. 55-56. 138 Spreslis A Latvieu sarkangvardi ciQa par padomju varu 1917.-1918. gada. - R., 1987. - 87.,88. Ipp. 139 LV A SPDN, 42. fo, 1. apr., 42. I., 69. Ipo; Krauksts G. Nekrologs: 7. Bauskas latv. str. p. 4. rotai - 1918. g. 24. februari II Latvieu Strelnieks. - R., 1934/35. - 13. nr. - 39. Ipp.; Rigas Latvieu Avize. - 1918. - 11. marts (26.febr.); L VV A, 5434. f., 1. apr., 850. I., 9.,10. lp. 140 LV A SPDN, 43. f., 2. apr., 1. I., 10. Ip. 141 L VV A, 5434. f., 1. apr., 850. I., 5. Ip. 142 Latvju revolucionarais strelnieks. - Maskava, 1934. - 1. d. - 201. Ipp.; CPpeUMQIl AJI. PeB011IOl{HOHHWI 38InHTa I1eTporpaa B cpeBpane-Mapre 1918 roa. - MOCKBa; JIeHHHrpa,n, 1964. - C. 133, 134. 143 Latvieu strelnieku vesture, 1915-1920. - 165. Ipp. 144 Vacietis J. Latvieu strelnieku vesturiska nozin1e. - 194. Ipp. 145 Latvieu strelnieku vesture, 1915-1920. -165. Ipp. 261 
III nodala . 1 Raun T.u. Estonia and the Estonians. - [Stanford, 1987]. - P. 105, 106. 2 Latvijas Valsts arhiva Socialpolitisko dokumentu nodala (turpmak L V A SPDN), 42. f., 2. apr., 8. I., 10.,11. Ip.; 1. apr., 37. I., 27. Ip. 3 Krievijas Valsts kara arhivs (turpmak KVKA), 3. f., 1. apr., 78. I., 54., 64.,65. Ip. 4 LV A SPDN, 45. f., 1. apr., 36. I., 52. Ip. s Turpat, 42. f., 1. apr., 37. I., 39. Ip. 6 Tomanis B. Revolucijas deli: Latvieu strelnieki un sarkangvardi pirmaja padomju varas gada. - R., 1970. - 92. Ipp. 7 Latvju strelnieku vesture. - Maskava, 1928. - 1. sej., 2. d. - 637. Ipp. 8 LV A SPDN, 42. f., 1. apr., 37. I., 45., 50. Ip.; Vacietis I. Latvieu strelnieku vestu- riska nozime. - R., 1989. - 31. Ipp. . 9 LV A SPDN, 42. f., 2. apr., 3. I., 125., 126. Ip. 10 MaaMSlzu B.A Borne 60PL6LI: KpacHLIe 3CTOHCKHe CTpeJIKH. - MocKBa, 1987. - C. 42. 11 Latvju strelnieku vesture. - 1. sej., 2. d. - 743. Ipp. 12 LV A SPDN, 42. f., 2. apr., 3. I., 125.,126. Ip. 13 Turpat, 43. f., 2. apr., 1. I., 36.-39. Ip. 14 Latvju strelnieku vesture. - 1. sej., 2. d. - 107.,109. lpp. 15 Latvijas Valsts arhivs (turpmak LV A), 25 f., 1. apr., 138. 1.,47. Ip. 16 KVKA, 1574. f., 1. apr., 31. I., 414.,327. Ip. 17 Turpat, 25. I., 141. Ip. 18 Tonzanis B. Revolucijas deli. - 115. Ipp. 19 fpa)K,QaHCKag. BOHHa H BoeHHa HHTepBeHl{H B CCCP: 3HQHKJIOne,QH. - MocKBa, 1983. - C. 457. 20 . LV A, 609. f., 1. apr., 11. I., 20. Ip. 21 KVKA, 5. f., 1. apr., 1. I., 35. Ip.; LV A SPDN, 42. f., 1. apr., 40. I., 79. Ip. 22 KVKA, 1574. f., 1. apr., 387.,482. Ip.; LV A SPDN, 42. f., 1. apr., 40. I., 3. Ip. 23 LV A, 609. f., 1. apr., 70. I., 166.1p.; 13. I., 62. Ip.; KVKA, 1574. f., 1. apr., 25. I., 78. Ip.; u.c. 24 Vacietis J. Latvieu strelnieku vesturiska nozime. - 254. Ipp. 25 KVKA, 1574. f., 1. apr., 31. I., 665., 666. Ip. 26 LV A, 609. f., 1. apr., 44. I., 119., 136. Ip. 27 Turpat, 699. f., 1. apr., 46. I., 2. Ip. 28 LV A SPDN, 200. f., 9. apr., 968. I., 2.lp. 262 
29 Yacietis J. Latvieu strelnieku vesturiska nozlme. - 248. Ipp. 301 LV A SPDN, 45. f., 5. apr., 11. I., 37. Ip. 31 Turpat, 200. f., 9. apr., 961. I., 9. lp. 32 LV A, 609. f., 1. apr., 11. I., 20. lp. 33 TOlnanis B. Revoliicijas deli. - 133. Ipp. 34 Latvijas komunistiska partija 1918. un 1919. gada: Dok. un materiali. - R., 1958. - 535. Ipp. 35 Turpat. - 41. lpp. 36 ClQa. - 1918. - 16. maijs; Latvju strelnieku vesture. - 1. sej., 2.d. - 57.,58. Ipp. 37 Latvju strelnieku vesture. - 1. sej., 2. d. - 540. Ipp. 38 LV A SPDN, 43. f., 1.apr., 5. I., 45. lp. 39 Turpat, 32. f., 1. apr., 1. I., 90.-92. Ip. 40 Latvijas komunistiska partija 1918. un 1919. gada. - 144., 145. Ipp. 41 TOlnanis B. Revoliicijas deli. - 132. Ipp. 42 KVKA, 1574. f., 1. apr., 31. I., 666. Ip.; LV A SPDN, 43. f., l.apr., 5. I., 48. Ip. . 43 LV A SPDN, 43. f., 2. apr., 2. I., 30.-32. lp., 1. I., 58. Ip. 44 Turpat, 1. apr., 5. I., 10. Ip. 45 Latvju strelnieku vesture. - 1. sej., 2. d. - 516. Ipp. 46 LV A, 609. f., 1. apr., 13. I., 101. Ip. 47 . LV A SPDN, 43. f., 1. apr., 5. I., 43., 56. Ip. 48 Turpat, 3. I., 191. Ip. 49 Krievijas Centralais oktobra revoliicijas arhivs, 1318. f., 1. apr., 1357. 1.,31. Ip. 50 LV A, 609. f., 1. apr., 13. I., 20. Ip. 51 Turpat, 21. I., 18. Ip. 52 Turpat, 70. I., 141. Ip. 53 Yacietis J. Latvieu strelnieku vesturiska nozime. - 209. Ipp. 54 Kundzil}s K Latvieu teatra vesture. 2. sej.: No 20. gs. sakuma lidz 1940. g. - R., 1972. - 175.,176. Ipp. 55 8 LV A SPDN, 45. f., 5. apr., 14. I., O.lp. 56 Latvju strelnieku vesture. - 1. sej., 2. d. - 540. Ipp. 57 Latvieu strelnieki CiQ8 par padomju varq 1917.-1920. gada: AtmiQas un doku- menti. - R., 1960. - 31.-34. Ipp. 58 LV A, 699. f., 1. apr., 56. I., 3.,4. Ip.; LV A SPDN, 43. f., 2. apr., 1. I., 34. Ip. 59 LV A SPDN, 43. f., 1. apr., 3.1., 293.-295.lp. 60 Latvijas vestures instituta materUili. 263 
61 Papers Relating to the Foreign Relations of the United States. 1918. Russia. - Washington, 1932. - Vol. 2. - P. 183, 459. 62 LV A SPDN, 45. f., 2. apr., 161. I., 84.-86. Ip. 63 KVKA, 1. f., 2. apr., 28. I., 4. Ip.; 119. I., 8. Ip.; 1574. f., 1. apr., 36. I., 6. Ip. 64 Latvju strelnieku vesture. - 1. sej., 2. d. - 764.-767. Ipp. 65 LV A SPDN, 45. f., 2. apr., 158. I., 109. Ip. 66 St.: (/JQA,bWmU1tCKUU /0. He «MS!Te», a npOBOKal{"S! /1 OTeqeCTBeHHajf HCTOpIDI. -1992. - N° 3. - C. 31-48; O(Jpy"uii R., Pa3Z01t A fIoHSITh «yx 6 MIOJIS!» /I TaM JKe. - C. 49- 61. 67 L V A SPDN, 45. f., 2. apr., 319. I., 32.-34. Ip. 68 Turpat, 43. f., 2. apr., 1. 1., 58. Ip. 69 Turpat, 42. f., 1. apr., 45. I., 398.lp. Sk. ari: Reinbergs I. SeptiQi meginajumi glabt pulkvedi Briedi /I Jauna Gaita (Kanada). - 1988. - 4. nr. - 48.,49. Ipp. 70 Baumgart  Deutsche Ostpolitik 1918: Von Brest-Litowsk his zum Ende der Ersten Weltkrieges. - Wien; Munchen, 1966. - S. 240,241,244. 71 .f.e1,lins  Raksti. - R., 1951. - 28. sej. - 38.,39. Ipp. 72 L VV A, 6033. f., 1. apr., 40. I., 96.,97. Ip.; Tomanis B. Revoliicijas deli. - 232., 233. Ipp. 73 .f,e1,lins Jt: Raksti. - R., 1973. - 44. sej. - 80.,81.,88. Ipp. 74 Deutscher I..The Prophet Armed. Trotsky: 1879-1921. - Oxford, [1989]. - P. 419-421; RUm6U1t AJI. Ka3aHL: BpeMB rpa)KaHCKOH BOHHLI. - Ka3aHL, 1991. - C. 30. 75 Fyce6 C.H. CBJUDKCKHe ,ltHH: 1918 f. /I IIpaner8pcKIDI peB01IIOQWI. - 1924. - N° 2. - C. 1102. 76 LV A SPDN, 42. f., 1. apr., 45. I., 396. Ip. 77 Turpat, 43. f., 1. apr., 5. I., 34. Ip. 78 Turpat, 35. Ip. 79 Turpat, 45. f., 2. apr., 160. I., 129. Ip. 80 Turpat, 32. f., 1. apr., 1. 1.,53. Ip.. Ka redzams no . Trocka atmiQam, J. Ozola un J. Sauli lieta tikusi nodota KK(b)P CK Politbirojam. Tas nolemis sodu neatcelt. (TpoU,KUU JI. MoS! )l(M3HL. - MOCKBa, 1992. - T. 2 - C. 203.) 81 Turpat, 43. f., 1. apr., 14. I., 61. Ip. 82 . Turpat, 32. f., 1. apr., 1. I., 54. Ip. 83 Turpat, 43. f., 1. apr., 5. I., 43. Ip. 84 Turpat, 32. f., 1. apr.,I. 1., 55. Ip. 85 H3BecrHS! BQHK. - 1918. - 4 ceHT. 264 
86 wckhart RB. Memoirs of a British Agent. - London, 1935. I 87 Douglas A, Douglas R. The Lockhart Plot: First Chapter of the Trust II The New Federalist (USA). - 1988. - Nov. 18.; sk. ari: 3.1tayiJ P.K. JIeHHH H fpaMMaTHKoB: I1CTOpHSI OHOH peKOMeHaI.{HH II OTeqeCBeUHaH HCTOpHH. - 1992. - N° 4. - C. 189; Rhoer R, vall der. Master Spy: A True Story of Allied Espionage in Bolshevik Russia. - New York, [1981]; Lockhart R.B. Ace of Spies. - [London], 1967; u.c. 88 Latvju strelnieku vesture. - 1. sej., 2. d. - 328. Ipp. 89 LV A SPDN, 45, f., 3. apr., 36. I., 15. Ip.; AHpeKTHBLI KOl\faHOBaHHH c))pOHTOB KpaCHOH ApMHH: 1917-1921 IT. C6. OK. - MocKBa, 1971. - T. 1. - C. 352, 353; Tomanis B. Revoliicijas deli. - 269. Ipp. 90 Latvju strelnieku vesture. - 1. sej., 2. d. - 500. Ipp. 91 KVKA, 1574. f., 1. apr., 30. I., 19. Ip.  L 5 7 VA SPDN, 4 . f., 2. apr., 127. I., 1 .,18. Ip. 93 Latvijas Komunistiska partija 1918. un 1919. gada. Dok. un materifili. - R., 1958. - 133.,134. Ipp. 94 KVKA, 6. f., 4. apr., 78. I., 16. Ip. 95 Latvijas konlunistiska partija 1918. un 1919. gada. - 137. Ipp.; LV A SPDN, 43. f., 1. apr., 3. I., 129. Ip. 96 Latvijas komunistiska partija 1918. un 1919. gada. -139. Ipp. 97 Turpat. - 141. Ipp. .98 LV A SPDN, 2. f., 1. apr., 1. I., 107.-109.lp. 99 +er,zins v: Raksti. - R., 1951. - 28. sej. - 201.lpp. 100 LV A SPDN, 32. f., 1. apr., 1. I., 108.,112. Ip. 101 Turpat, 110.,111. Ip. 102 f 5 Turpat, 43. ., 2. apr., 23. I., 2. Ip. 103 Turpat, 1. apr., 21. I., 3. 3 Ip. 104 Turpat, 32. f., 1. apr., 3. I., 113. Ip. 105 Pagaidu Valdibas Vestnesis. - 1918. - 28. (15.) dec. 106 Cesu ApriQa Stradnieku un Bezzemnieku Deputatu Padomes ZiQotajs. - 1919. - 2. febr. 107 Sk.: (/Ja6puuyc, TpaOllIlCKUU. HCTOpHlJeCKHe 3aMeTKH 0 rpaHCKOH BORHe B I1pH6aJJTHKe II BOHHa H peBOTIIOQHH (MOCKBa). - 1928. - N° 12. - C. 87- 102. 108 KVKA, 1574. f., 1. apr., 867. I., 21. Ip. 109 XeHpuKcOfl H. KaK HHora BoccraHaBJIHBaerCH HCTHHa II BOHHa H peBOTIIOQHH (MOCKBa). - 1929. - N° 6. - C. 129-136. 265 
IV nodala , 1 AHpeKTHBLI fnaBHoro KOMaHOBaHHH KpaCHOH ApMHH: 1917-1920. C6. OK.- MocKBa, 1969. - C. 185. 2 Latvijas Valsts vestures arhivs (turpmak L VV A), 1515. f., 1. apr., 710. I., 55.,57. Ip. 3 Latvju strelnieku vesture. - Maskava, 1934. - 2. sej., 2. d. - 201. Ipp.; L VV A, 6033. f., 1. apr., 9. L, 118. Ip. 4 Krievijas Valsts kara arhivs (turpmak KVKA), 200. f., 3. apr., 1150. I., 106. Ip. 5 Latvijas Valsts arhivs (turpmak LV A), 25. f., 1. apr., 139. I., 37.,38. Ip. 6 KVKA, 6. f., 4. apr., 223. I., 72.-76. Ip.; 82. I., 6.,7. Ip. 7 Latvju strelnieku vesture. - 2. sej., 2. d. - 44. Ipp.; COBeTCKAA JIaTBIDI B 1919 r. ,T.(oK. H MaTepHaJIbI. - PHra, 1960. - T. 2. - C. 101. 8 Latvijas Valsts arhiva Socialpolitisko dokumentu nodala (turpmak L V A SPDN), 35. f., 12. apr., 297. I., 4. Ip. 9 Latvju strelnieku vesture. - 2. sej., 2. d. - 43., 44. Ipp. 10 Turpat. - 210. Ipp. 11 Sk.: Strelnieks (Cikaga). - 1964. - 8. nr. - 21. Ipp. 12 ,[(HpCKTI1BLI KOMaH,t{OBaHJ1H cppOHTOB KpaCHOH ApMHH: 1917-1922 rr. C6. OK. - MocKBa, 1971. - T. 1. - C. 514, 525, 526. 13 CiQa. - 1919. - 8. janv. 14 KVKA, 33988. f., 2. apr., 145. I., 37. Ip.; 104. f., 4. apr., 75. I., 118. Ip. 15 Latvijas Komunistiskas partijas vestures apcerejumi. - R., 1961. :.- 1. d. - 435. Ipp. 16 LV A SPDN, 31. f., 1. apr., 13. I., 53. Ip. 17 KVKA, 6. f., 4. apr., 59. I., 272., 318. Ip. 18 5 Turpat, 200. f., 1. apr., 159. I., 10 . Ip. 19 Turpat, 1574. f., 1. apr., 44. I., 14. Ip. 20 LV A SPDN, 45. f., 2. apr., 240. I., 1. Ip.; KVKA, 1574. f., 1. apr., 212. I., 55.,56. Ip. 21 KVKA, 1574. f., 1. apr., 555. I., 80. Ip. 22 LV A, 47. f., 1. apr., 11. I., 4. Ip. 23 Turpat, 169. I., 1. Ip.; 179. I., 6. Ip. 24 L VV A, 5434. f., 1. apr., 249. I., 4. Ip. 25 Stucka P. Par padomju varu Latvija. 1918-1920. Rakstu izlase. - R., 1958. - 424. Ipp.; Silde A. Latvijas vesture, 1914-1940: Valsts tapana un suverena valsts. - [Stokholma], 1976. - 295. Ipp. 26 Soots J. Eesti vabadussoda. 1918-1920. - Tartu, 1925. - 13. Ik. 266 
27 Stllcka P. Par padomju varu Latvija. 1918-1920. - 112. Ipp. '- 28'Tufl1lep H. B orHe peB011IOl(HH. - TanJIHH, 1964. - C. 172. 29 Valmieras kajnieku pulka vesture. 1919-1929. - R., 1929. - 14. Ipp. 30 LV A, 47. f., 1. apr., 16.1., 171.lp. 31 Turpat, 170.,171. Ip. 32 KVKA, 200. f., 3. apr., 278. I., 33. Ip. 33 Soots J. Eesti vabaduss6da. 1918-1920. - 15. Ik. 34 EoeBLIe nOBHrn lJaCTeU KpaCHoii ApM"H. 1918-1922 IT. C6. OK. - MocKBa, 1957. - C. 24, 25. 35,[(wpeKTWBbI fnaBHoro KOMaHoBaHHH KpaCHoH ApMHH. 1917-1920. - C. 157, 158. 36 LV A SPDN, 45. f., 2. apr., 263. I., 36. Ip. 37 L VV A, 1515. f., 1. apr., 50. I., 1. Ip. 38 CIna. - 1919. - 20. marts. , 39 KVKA, 200. f., 3. apr., 125. 1., 102. Ip. 40 LV A SPDN, 31. f., 1. apr., 62. I., 6., 12. Ip. 41 Sarkanais Strelnieks. - 1919. - 26. marts. 42 . LV A SPDN, 43. f., 1. apr., 8. I., 77. Ip.; LV A, 25. f., 1. apr., 139. I., 14. Ip. 43 KVKA, 200. f., 2. apr., 159. I., 89. Ip. 44 L VV A, 6033. f., 1. apr., 9. I., 119. Ip. 45 LV A SPDN, 43. f., 1. apr., 7. I., 52. Ip. 46 KVKA, 1574. f., 1. apr., 733. I., 8. Ip. 47 LV A, 47. f., 1. apr., 644. I., 80. Ip.; 645. I., 31. Ip.; 112. I., 3. Ip. 48 LV A SPDN, 43. f., 1. apr., 3. I., 30. Ip.; 8. I., 14. Ip.; LV A, 4. f., 2. apr., 29. I., 17., 29. Ip.; 43. I., 81. Ip. 49 LV A SPDN, 43. f., 1. apr., 7. I., 75. Ip. 50 LV A, 47. f., 1. apr., 4. I., 4. Ip. 51 Turpat, 14. f., 2. apr., 6. I., 331. Ip. 52 LV A SPDN, 43. f., 1. apr., 22. L, 4. Ip. 53 KVKA, 104. f., 2. apr., 823. 1., 62. Ip.; 200. f., 3. apr., 280. I., 10., 40. Ip.  5 Turpat, 200. f., 1. apr., 1 9. I., 134. Ip. 55 LV A SPDN, 43. f., 1. apr., 27. I., 65. Ip. 56 Turpat, 45. f., 2. apr., 28. L, 85. Ip. 57 Latvju revolucionarais strelnieks. - Maskava, 1935. - 2. d. - 514.-516. Ipp. 58 Valmieras kajnieku pulka vesture. 1919-1929. - 22. Ipp. 267 
59 113 HCfOpHH IpIDKAaHCKOH BOHHLI B CCCP. C6. OK. U MaT. - MocKBa, 1961. - T. 2. - C. 336. 60 Berzi1)s J-: Latvieu strelnieki cIQa par Padomju Latviju 1919. gada. - R., 1969. - 178. - 180. Ipp. 61 LV A, 47. f., 1. apr., 16. I., 329. Ip. 62 Latvju strelnieku vesture. - 2. sej., 2. d. - 119. Ipp. 63 cesu ApriQa Stradnieku Padomes ZiQotajs. - 1919. - 17. maijs. 64 ' LV A, 14. f., 2. apr., 297. I., 30. Ip. 65 Latvju strelnieku vesture. - 2. sej., 2. d. - 244. Ipp. 66 L VV A, 1515. f., 1. apr., 736. 1., 5. Ip. 67 Latvju strelnieku vesture. - 2. sej., 2. d. - 245.-247. Ipp. 68 Turpat. - 250. Ipp.; LV A SPDN, 45. f., 2. apr., 33. I., 296.,297. Ip. 69 LV A SPDN, 43. f., 1. apr., 6. I., 38. Ip. 70 Strelnieks (Cikaga). - 1965. - 9./10. nr. - 28.,29. Ipp. 71 KVKA, 200. f., 3. apr., 232. I., 216.,218. Ip. 72 LV A SPDN, 45. f., 2. apr., 241. L, 181.,182.,186.,191. Ip.; KVKA, 200. f., 3. apr., 232. I., 211. Ip.; 1574. f., 1. apr., 460. I., 35. Ip. 73 felins  Raksti. - R., 1973. - 44. sej. - 182. Ipp. 74 KVKA, 200. f., 3. apr., 232. I., 217. Ip.; L VV A, 5530. f., 1. apr., 10. I., 74. Ip. 75 Latvju strelnieku vesture. - 2. sej., 2. d. - 125. Ipp. 76 KVKA, 1574. f., 1. apr., 460. I., 76. Ip. 77 Strauss  Padomju Latvija un starptautiska kontrrevoliicija. - Maskava, 1931. - 155. Ipp. 78 LV A SPDN, 43. f., 1. apr., 23. L, 53. Ip.; 8. I., 37. Ip.; 42. f., 1. apr., 47. I., 22. Ip. 79 Turpat, 42. f., 1. apr., 47. 1., 56. Ip.; Latvju strelnieku vesture. - 2. sej., 2. d. - 265. Ipp.; Latvju revolucionarais strelnieks.'- 2. d. - 246. Ipp. 80 Latvju revolucionarais strelnieks. - 2. d. - 246. Ipp. 81 Latvju strelnieku vesture. - 2. sej., 2. d. - 265. Ipp.; KVKA, 200. f., 1. apr., 22. I., 45. Ip. 82 LV A SPDN, 43. f., 1. apr., 8. I., 37.,38. Ip. 83 Turpat, 7. I., 97. Ip. 84 Turpat, 31. f., 1. apr., 3. I., 18.,19. Ip.; 32. f., 1. apr., 3. I., 129. Ip. 85 Turpat, 45. f., 2. apr., 242. I., 54.,55. Ip. 86 Latvju revolucionarais strelnieks. - 1. d. - 140. Ipp. 87 KVKA, 200. f., 1. apr., 22. L, 43.,45. Ip.; {..£lins  Raksti. - 44. sej. - 214. Ipp. 268 
88  VA SPDN, 43. f., 1. apr., 22. I., 121. Ip. 89 Turpat, 11. I., 1. Ip. 90 Turpat, 3. I., 52. Ip. 91 Turpat, 2. apr., 34. I., 6. Ip. 92 KVKA, 200. f., 2. apr., 356. I., 25. Ip. 93 LV A SPDN, 43. f., 2. apr., 33. I., 18. Ip. 94 Turpat. 95 Turpat, 34. I., 7. Ip.; KVKA, 1574. f., 1. apr., 2. I., 137. Ip. 96 KVKA, 1574. f., 1. apr., 2. I., 137. Ip. 97 Turpat; LV A SPDN, 44. f., 1. apr., 3. I., 29. Ip. 98 KVKA, 104. f., 2. apr., 323. 1.,109.,110. Ip.; 200. f., 2. apr., 367. I., 88.lp.; LVA SPDN, 45. f., 1. apr., 91. I., 68. Ipw 99 LV A SPDN, 31. f., 1. apr., 3. I., 23. Ip. 100 Turpat, 43. f., 2. apr., 49. I., 10. Ip. 101 KVKA, 1574. f., 1. apr., 215. L, 2. Ip. 102 LV A SPDN, 45. f., 3: apr., 42.1., 121.lp. 103 . Turpat, 31. f., 1. apr., 3. I., 41. Ip.; KVKA, 10. f., 1. apr., 1567. I., 1.-5. Ip. 104 LV A SPDN, 45. f., 3. apr., 20. I., 13.,14. Ip.; 42. I., 30. Ip. 105 Turpat, 75. 1., 11. Ip. 106 Turpat, 2. apr., 242. I., 95. Ip. 107 KVKA, 1574. f., 1. apr., 157. I., 6.,lp. 108 LV A SPDN, 45. f., 2. apr., 88. I., 111.114. Ip. 109 Turpat, 42. f., 1. apr., 41. I., 1.-78., 80. -91.,94.-101. Ip. 110 KVKA, 1574. f., 1. apr., 2. I., 137. Ip. 111 Turpat, 200. f., 1. apr., 25. I., 224. Ip. 112 5 LV A SPDN, 43 f., 2. apr., 22. I., 7 .,76. Ip. 113 Latvju strelnieku vesture. - 1. sej., 1. d. - Maskava, 1928. - VI Ipp. V nodala , 1 Krievijas Valsts kara arhivs (turpmak KVKA), 39824. f., 1. apr., 45. I., 3. Ip. 2 .f(HpeKTHBLI fJIaBHoro KOMaHOBaHHg KpaCHOH apMHH: 1917-1920. C6. OK.- MocKBa, 1969. - C. 431-433, 475-476. 3 Turpat. - 475. Ipp. 4 Pa3rpOM 6enbIX no OpnOM. - Open, 1939. - C. 116; KVKA, 1574. f., 1. apr., 201. I., 278. Ip. 269 
5 rll.ll.UI1ICllU K OpnOBCKO-KpoMCKOe CpIDKeHHe. - MOCKBa, 1932. - C. 14, 15. 6 Latvijas Valsts arhiva SocUUpolitisko dokumentu nodala (turpmak L V A SPDN), 43. f., 2. apr., 22. I., 94. Ip. 7 KVKA, 1574. f., 1. apr., 1329. 1., 297. Ip. 8 Turpat, 48. I., 6. Ip. 9 Turpat, 29. Ip. 10 raAU1ICllii K. OpnOBCKO-KpoMCKoe cpalKeHHe. - C. 93. 11 Turpat. - 93., 94. Ipp. 12 KVKA, 199. f., 1. apr., 23. 1., 252. Ip. . 13 LV A SPDN, 200. f., 9. apr., 968. 1., 5., 6. Ip. 14 Cina. - 1969. - 24. okt. , 15 KVKA,6. f., 4. apr., 237. I., 70. Ip. 16 Turpat, 1574. f., 1. apr., 95. 1., 165. Ip. 17 Sk., piem.: Tpy6elKuii E H. 113 nyreBLIX 3aMeTOK 6e)KeHQa II ApmB PYCCKOH peB011IOQHI-f. - EepJUfU, 1926. - T. 18. - C. 201. 18 rl1.AUI1Kllll K OpnOBCKO-KpOMCKoe Cpa)KeHHe. - C. 143. 19 LV A SPDN, 45. f., 5. apr., 8. 1., 27. Ip. 20 Latvieu strelnieki CIQa par padomju varu 1917.-1920. gada. AtmiQas un dok.- R., 1960. - 385. Ipp. 21 POHHa (XapLKoB). - 1919. - 18 OKT. 22 raAlllClitl K 0p.110BCKo-Kpo1CKoe cpaiKeHHe. - C. 168. 23 l{eIlUICUH. A noxo Ha MOCKBY. - MocKBa, 1989. - C. 144. 24 KVKA, 1574. f., 1. apr., 95. I., 140. Ip. 25 LV A SPDN, 45. f., 2. apr., 177. I., 1.-3. Ip. 26 Turpat, 24. I., 15.-24. Ip.; 5. apr., 8. 1., 28. Ip. 27 KVKA, 1574. f., 1. apr., 107. I., 2. Ip. 28 LV A SPDN, 45. f., 5. apr., 11. 1., 71. Ip. 29 Turpat, 2. apr., 90. I., 34. Ip. 30 ¥liIlS  Raksti. - R., 1973. - 44. sej. - 249. Ipp. 31 LV A SPDN, 45. f., 2. apr., 24. I., 26. Ip. 32 Turpat, 27.-29. Ip. 33 l{ellUICllH. A noxo Ha MOCKBY. - C. 144. 34 KVKA, 1574. f., 1. apr., 215. I., 51.-55. Ip. 35 Turpat, 62. Ip. 36 raHcKWI BOHHa B CCCP. - MOCKBa, 1986. - T. 2. - C. 219. 270 
37 JIeHuH B. H. ilOJ1Hoe C06paHi-fe COQHHeHHH. - MocKBa, 1965. - T. 51. - C. 56. 38' AHpeKTHBLI fnaBHoro KOMaHOBaHHH KpacHoH ApMHH: 1917-1920. C6. ,QOK. - MocKBa, 1969. - C. 392. 39 Cina. - 1969. - 23. okt. t 40 · LV A SPDN, 45. f., 3. apr., 38. I., 41. Ip. 41 Turpat, 45. I., 16. Ip. 42 Turpat, 2. apr., 226. I., 3. Ip. 43 Turpat, 3. apr., 45. I., 19. Ip. 44 Latvieu strelnieki CiQ8 par padomju varu 1917.-1920. gada. - 406., 407. Ipp. 45 LV A SPDN, 45. f., 3. apr., 45. I., 19., 20. Ip. 46 Turpat, 20. Ip. 47 Latvieu strelnieku vesture, 1915-1920. - R., 1970. -452. Ipp. 48 Ezopo(J A H. Pa3IpoM AeHHKHHa. 1919. - MOCKBa, 1931. - C. 194. 49 LV A SPDN, 45. f., 2. apr., 90. I., 14. Ip. 50 B./l.aiJuMupu,ea B. C. napTHR - oprallH3aTOp pa3rpOMa KOHTppeBOTIIOQHH Ha lOre. - MocKBa, 1971. - C. 167. 51 AHpeKTHBLI fnaBHoro KOMaHj{OBaHHH KpaCHOH ApMHH: 1917-1920. - C. 486. 52 LV A SPDN, 45. f., 2. apr., 90. I., 42.,43. Ip. 53 Latvieu strelnieku vesture, 1915-1920. - 414. Ipp. 54 KVKA, 39 540. f., 1. apr., 25. I., 298. Ip. 55 Be\fepHee BpeMH (PocrOB 1If.[{). - 1919. - 201l 0H6 pB. 56 KpumcKuii M. KpaCHaH apMHH Ha IO)KHOM c))pOHTe B 1918-1920 rr. no ]:{oKYMeHTaM H ceKpeTHLIM npHKa3aM, 3axBaQeHHLIM B 60me l-LIM KopnycoM A06poB01ILlJeCKoH apMHH II ApXHB PYCCKOH peBOJ1IOQHH. - EepnHH, 1926. - T. 26. - C. 257. 57 Latvieu strelnieku vesture, 1915-1920. - 417. Ipp. 58 LV A SPDN, 45. f., 2. apr., 90. I., 38. Ip. S9 Turpat, 41. Ip. 60 Turpat, 9. apr., 17. I., 154., 155. Ip. 61 rpajKaHCKaH BOMHa H BoeHHaH HHTepBeHIHSI B CCCP. 3HQMJ(JIOnenHH. - MocKBa, 1983. - C. 176. 62 LV A SPDN, 45. f., 2. apr., 90. I., 154. Ip. 63 KVKA, 1574. f., 1. apr., 42. I., 8. Ip. 64 LV A SPDN, 45. f., 2. apr., 26. I., 1., 2. Ip. 65 I Turpat, 90. I., 41. p. 271 
66 Turpat, 43. f., 2. apr., 24. I., 232. Ip. 67 Turpat, 45. f., 2. apr., 90. I., 41. Ip. 68 Turpat, 50. Ip. 69 BenHKIDI POCCHB (PocrOB HtA). - 1919. - 1 (14) eK. 70 Latvieu strelnieki ciQa par padomju varu 1917.-1920. gada. - 466. Ipp.; LV A SPDN, 45. f., 2. apr., 90. I., 50. Ip. 71 LV A SPDN, 45. f., 9. apr., 31. I., 7. Ip. 72 Turpat, 2. apr., 96. I., 14. Ip. 73 Turpat, 43. f., 2. apr., 37. I., 2. Ip. 74 Turpat, 44. f., 1. apr., 33. I., 15. Ip. 75 KVKA, 199. C., 3. apr., 208. I., 13. Ip. 76 LV A SPDN, 45. C., 1. apr., 72. I., 1. a -8. Ip. 77 KVKA, 199. f., 1. apr., 17. I., 131. Ip. 78 A15paMoa 3. /0. EKaTepHHOCJJaB 1917-1920 IT. II ApXHB PYCCKOH peBOJ1IOU HH . - BepnHH, 1923. - T. 12. - C. 111. 79 CiQas Balss. - 1920. - 20. janv. 80 LV A SPDN, 45. f., 9. apr., 31. I., 6. Ip. 81 Ky6.Aalioa A. JI. CaBeT pa60tJeii H KpeCTLjlHCKOH o6apoHLI: Ho6pL 1918 - MapT 1920 f. - JIeHHHrpaLt, 1975. - C. 115. 82 CiQas Balss. - 1920. - 4. janv. 83 Turpat. 84 Turpat. - 4. febr. 85 ):(HPCKTHBLI KOMaHOBaHHB cppoHTOB KpaCHOH ApMH,M: 1917-1922 IT. C6. OK. - MocKBa, 1972. - T. 2. - C. 421., 422. 86 CiQas Balss. - 1920. - 11. apr. 87 LV A SPDN, 45. f., 9. apr., 31. I., 57. Ip. 88 Turpat,2. apr., 97. I., 33. Ip. 89 Turpat, 8. apr., 16. I., 4. Ip. ' 90 Turpat, 2. apr., 97. I., 8. Ip. 91 Latvieu strelnieku vesture, 1915-1920. - 472. Ipp. 92 Turpat. - 473. Ipp. 93 CAQU{ea Jl. KpLIM B 1920 f. - MocKBa, 1923. - C. 51. 94 ):(WpeKTHBbI fnaBHoro KOMaHOBaHHjI KpaCHOH apMHH, 1917-1920. - C. 507. 95 Latvju revalucionarais strelnieks. - Maskava, 1934. - 1. d. - 16. Ipp. 96 LV A SPDN, 45. f., 5. apr., 11. I., 93. Ip. 272 
97 Latvju revolucionarais strelnieks. - 1. d. - 21. Ipp. 98 KVKA, 1574. f., 1. apr., 475. 1., 6. Ip. 99 AHpeKTHBLI fnaBHoro KOM8H,QoBaHHH KpaCHoH apM"H, 1917-1920. - C. 508. 100 LV A SPDN, 45. f., 9. apr., 31. I., 61.lp.; Latvieu strelnieku vesture, 1915-1920. - 483. Ipp. 101 LV A SPDN, 43. f., 2. apr., 41. I., 51.,52. Ip. 102 Turpat, 45. f., 2. apr., 96. I., 5. Ip. 103 Turpat, 9. I., 2. Ip. 104 CIQ3S Balss. - 1920. - 14. apr. 105 Latvju revolucionarais strelnieks. - 1. d. - 25. Ipp. 106 LV A SPDN, 43. f., 2. apr., 33. I., 40. Ip. 107 Turpat, 45. f., 2. apr., 96. I., 14. Ip. 108 npaBa. - 1920. - 15 "IOHH. 109 CiQas Balss. - 1920. - 17. maijs. 110 Turpat. - 8. jiin. 111 KVKA, 1574. f., 1. apr., 5. I., 40. Ip. 112 LV A SPDN, 45. f., 2. apr., 96. I., 12. Ip. 113 Turpat, 14. Ip. 114 Celtne (Maskava). - 1931. - 10. nr. - 639. Ipp. 115 LV A SPDN, 45. f., 2. apr., 94. I., 4., 6. Ip. 116 Turpat, 4., 5. Ip. . 117 Turpat, 20. lp. 118 Turpat, 16. lp. 119 Turpat, 27. Ip. 120 Turpat, 96. I., 14. Ip. 121 Turpat, 15.-17. lp. 122 Latvieu strelnieku vesture, 1915-1920. - 499. Ipp. 123 ,I:{HpeKTHBLI fJlaBHoro KOMaHOBaHIDI KpaCHOH apMHH, 1917-1920. - C. 700. 124 LV A SPDN, 45. f., 2. apr., 96. I., 17. Ip. 125 Turpat, 9. apr., 34. I., 9. Ip. 126 Latvieu strelnieku vesture, 1915-1920. - 512., 513. lpp. 127 B033BaHHe K naTLIlliCKHM nORKaM, HaXOHIn"MCg B COBeTCKOH POCC"" II Hoover Institution on War, Revolution and Peace. Collection P. A Koussonsky, Box. N° 6; L VV A, 1307. f., 3. apr., 4. I., 26. Ip. 128 LV A SPDN, 45. f., 2. apr., 96. 1., 21. Ip. 273 
129 Turpat, 5. apr., 8. I., 70. Ip. 130 Turpat, 2. apr., 96. I., 22. Ip. 131 Turpat, 99. I., 10. Ip. 132 Turpat, 15. Ip. 133 Turpat, 21. Ip. 134 Turpat. 135 Latvieu strelnieku vesture, 1915-1920. - 563. Ipp. 136 Turpat.-572. Ipp. 137 LV A SPDN, 240. f., 3. apr., 4. I., 1. Ip. 138 rrpaBa. - 1920. - 9 eK.; Krievijas OQa. - 1920. - 14. dec. 139 Latvieu strelnieku vesture, 1915-1920. - 577. Ipp. 140 LV A SPDN, 45. f., 5. apr., 8. 1., 88. Ip. 141 Turpat, 7. I., 86. Ip. 142 Turpat. 143 Turpat. 144 Jaunakas ZiQas. - 1920. -1. novo 145 Turpat. - 13., 14. jul. 146 Latvijas Valsts vestures arhivs (turpmak L VV A), 1313. f., 1. apr., 39. I., 66. Ip. 147 Turpat, 6033. f., 1. apr., 40.1., 17.-19. lp. 148 Dardzans P. Latvieu veca strelnieka atmiQas, pardomas, atziQas. - [Cikaga], 1987. - 2. sej. - 123. Ipp. 149 L VV A, 3598. f., 1. apr., 138. I., 395., 396. Ip.; Latvieu konversacijas vardnica. - R., 1931-1932. - 7. sej. - 12594. sl. 150 Brivais Latvis. - 1919. - 13. nove 151 L VV A, 6033. f., 1. apr., 40. I., 153. Ip. 152 Turpat, 20., 21. Ip. 153 Turpat, 1313. f., 1. apr., 21. I., 34. Ip.; 6033. f., 1. apr., 38. I., 75., 76. Ip.; 5434. f., 1. apr., 499. I., 4.-7. Ip.; Musu armija tana, valsts izcinina un tagadejos sa- sniegumos. - R., 1929. - 135. Ipp. 154 L VV A, 1313. f., 1. apr., 21. I., 18. Ip. 155 Turpat, 33., 34. Ip.; 1468. f., 1. apr., 139. I., 126. Ip.; 6033. f., 1. apr., 74. I., 44. Ip. 156 Miisu armija taana, valsts izcinina un tagadejos sasniegumos. - 133. Ipp. 157 L VV A, 6033. f., 1. apr., 173. 1., 311., 312. Ip. 158 lAuks K Trpickas pulks: Dienas gramata pulka gaitam. - Toronto, 1978. - 59. Ipp. 274 
159 L VV A, 6033. f., 1. apr., 173. I., 198., 199. Ip. , 160 Turpat, 40.1., 136.lp.; Janill {MJ Ma Mission en Siberie, 1918-1920. - Paris, 1933. - P. 298. 161 L VV A, 3600. f., 1. apr., 103. I., 80. Ip. 162 Turpat, 3598. f., 1. apr., 138. I., 395., 3%. Ip.; Miisu armija tana, valsts izcini- na un tagadejos sasniegumos. - 135. Ipp. 163 Parskats par Latvijas Jaunetqu Kristigas Savienibas darbibu 1919. gada II Hoover Institution on War, Revolution and Peace. Collection V. Salnais. 164 LVV A, 6033. f., 1. apr., 173. 1., 200.1p. 165 Dardziins P. Latvieu veca strelnieka atmiQas, pardomas, atzil}as. - 2. sej. - 199. Ipp. N obeigums 1 Latvijas statistiska gada gramata, 1922.-R., 1923. - 24. Ipp. 2 Berzit}s JI: Latvija pirma pasaules kara laika. - R., 1987. - 255. Ipp. 3 Latvieu Strelnieks. - 1931./32. - 10. nr. - 4. Ipp. 4 Turpat. - 1923./24. - 1. nr. - 3.lpp. 5 Skalbe K. Maws piezimes. - R., 1990. - 140. Ipp. 
PERSONU RADITAJS. Aire E. 8, 231 Akuraters J. 91, 241 A{eksejevs M. 34, 196 Amtmanis-Brieditis A 137 Andersone E. 14 Andersons E. 10 Andersons I. 14 Andersons V. 137 Antons M. 35 Apinis R. 11, 223 Apsens P. 136 Apsitis A 232 Aronietis V. 237 Aupe O. 135 Auzans A. 9, 38, 43, 59, 61, 73, 231, 241 Avens P. 59,94, 115, 123,129,145, 165,231,241 kens J. 143 Bale J. 8, 131 Balodis J. 172, 180, 184 BaltiQ K. 34, 38, 112 Bangerskis R. 8, 10, 38, 241 Barda P. 106 Baude M. 137 Baumgarts V. 146 Bauze R. 8, 11, 76, 79, 113, 132, 149, 150, 156, 167 Beers V. 14 Berce (Arajs) A 161 Berdans H. 31 Bergs A 35 Bergs K. 69 Berlps K. 83, 104, 242 Berzin E. 129 , BerziQ J. 64, 112 BerziQ P. 9 BerziQ P. 130, 141 Berzin V. 14 , BerziQ (Ziemelis) J. 173 Birkerts A 99 Birkerts P. 99 Birons A 14 Birznieks F. 136 Bisenieks J. 35 Biskaps J. 106 Blaumanis R. 137 Blumfelds (Sviris) P. 11 Bokalders J. 99 Boldirevs V. 93, 97, 151 Bons-Brujevi M. 121, 138 Bon-Brujevi V. 121 Brastin K. 228 , Breilds T. 35 Briedis E. 107 Briedis F. 37, 42, 106, 107, 145 Briedis J. 112 Briedis K. 181 Brigadere A 7 Brumelis J. 35 BruQinieks P. 83 Buhancevs V. 44 Butuls A 35 . Uzraditas tikai autora teksti minetis personas. 276 
Caune A 122 Cielens F. 14 Cimermanis E. 108 Cirulis A 35 Cablis K. 104 Cales A 86,241 Caleste J. 242 CariQ J. 102 Cerils V. 30 Dambitis R. 78, 88 Danikvskis J. 11, 78, 80, 86, 143, 167, 168, 191, 192 Dardzans P. 10, 83, 233, 237 Dedze K. 203 DeQikins A 10, 15, 195, 196, 198, 199, 201--203,205,213,214,231,235, 241 . Dibua A 86 Dimitrijevs R. 47, 55--59, 62, 63, 65, 66,68,77 Dolmanis K. 116 Dovbors-MusQickis J. 118 Dozitis K. 123, 187, 220 DraudiQ T. 8, 11, 13 Dreifelds V. 78 DreviQ A. 137 Drizulis A. 14 Drozdovskis M. 202 Druke I. 196 DiidiQ P. 123, 129, 171 Dumpe P. 180, 193 Dzerzinskis F. 144, 150 Eglitis V. 7 Eihe R. 150 Ezergailis A 10 Fabriciuss J. 159 Feldmanis V. 179, 183 Felkerzams H., fon 24 Fos F. 236 Francis J. 38, 48, 231 Freibergs A 201 Gailis K. 107 Galkins 233 Gavenass J. 42 GlIzdiQ K. 35 Gales R., fon der 171, 172, 180, 184 Goldmanis J. 9, 10, 29, 34, 35, 70, 81 Gopers K. 9, 60, 61, 73, 78, 81, 87, 145, 233,241,242 Gorbatovskis V. 47 Garkijs M. 137 Grauze A 142 Gregors J. 88, 129, 207, 209, 242 Gricmanis J. 69 Grinbergs V. 122 Grinfelds M. 35 Grins A 241 Grisle Z. 204 Griko J. 116 Gukovs A 98 Gusevs S. 148 Qcrmanis U. 10, 108 Helferihs K. 146 Helmanis G. 106 Henriksons N. 159 Hercbergs K. 118 Hills Dz. 150 Hindenburgs P. 30 Hinnoms A. 40 HOvers H. 21 Imaks J. 38 Irbitis P. 137 J ankovskis J. 43 Jankovskis L. 104 Jasinskis A 203 277 
JekabsonsJ. 106,109 Jeske M. 231 JudeQi N. 206-210, 231 JudiQ J. 109, 120, 123, 130 Julia A 35 J urgitis K. 137 Jurjans A 106 Juzefovi J. 105 KaimiQ J. 13 KaktiQ A 49 Kalevics A 194 KalniQ A 106 KalniQ B. 14,78 KalniQ F. 203, 216, 220, 221 KalniQ J. 38, 48 KalniQ P. 80 Kalpaks O. 162, 172 Kaledins A. 93, 110 Kambala S. 90, 154 KameQevs S. 196, 197, 210, 211 Kanelis E. 35 KarkliQ o. 99, 182 Karlsons G. 60 Kasparsons K. 35, 43 Ka J. 190 Kaudzites R. un M. 49 Kaufelds T. 104 Kerenskis A 77,84, 95 Kirhenteins R. 106 Kitenbergs J. 190 Klive A. 14 Iqava J. 137 Iqembovskis V. 86 KociQ A 91 Kolat8 J. 136 Kolks A 173,231,233,235,236,238, 241 Konstantinovs M. 226 Kornets A 106 KOfJ}i1ovs L. 93,98, 202, 215 Kosjakovs V. 34 278 Kqsmatovs A 112, 129 Krasnovs P. 151 KrastiQ J. 14 Krauksts J. 116 Krilenko N. 111 Krijanis J. 124, 130, 172, 200, 231 Kroders A 14, 71, 79, 91, 102 Kronbergs K. 203 KriimiQ A 203 KrustiQ A 94 KrustiQ P. 189 Krutovs M. 111 Kriize K. 112, 122 KsjuQins A 44 Kuprins A 28 Kurelis J. 112, 233, 242 Kurlovs P. 36 Kurvics K. 78 Kutjopovs A. 202 J>.empelis G. 35 I>eniQ A 35 Kerve K. 137 , Kisis R. 13 , Labrencis F. 193 Lacis F. 129,204 I1icis J. 130, 141, 227 Lacis M. 144 Laidoners J. 169 Lapi M. 22 Lauks K. 10 Leitlands A 137 Lemke M. 46 Lencmanis J. 11, 187 Lerhe J. 112, 129, 241 Liekneja O. 49 Lielbiksis R. 159, 193 Lielbiksis V. 193 Lielgalvis A 38, 59, 83, 94 LiepiQ R. 203 LigotQu Jekabs 7, 14, 28 
Linde F. 107, 156 Livens A 208 '\. Lokarts R. B. 16, 150 Loti P. 135 LukstiQ K. 8, 120 eQins V. 71, 80, 98, 110, 114, 122, 127, 141, 144, 148, 150, 155, 183, 187, 195,196,204,205,207,226,229 vovs G. 71 Ma E. 35 Maharfevskis D. 204 Mahno N. 217 Majs-Majevskis V. 212 Maklakovs N. 25 Malmanis J. 35 Mamontovs K. 196 Mangulis A 10 Mangulis G. 94, 105, 112, 116, 129, 192,241 Markovs S. 205 Martusevi A 187, 203 Matisons A 137 Matsons G. 200 Mednis E. 10 Meierovics Z. 35, 99 Melmatis J. 203, 204 Menders F. 79 MeziQ J. 156 Mickevi-Kapsukas V. 161 Mierkalns F. 137 Mierlauks A 137 Mi\ukovs P. 71, 74 Minkins A 148 Mioninskis I. 34 Mirbahs V. 144 MisiQ A. 59, 61 Mucenieks A 104, 145 Mucenieks J. 242 Muralovs N. 121 Muravjovs M. 145 Nahimsons S. 100, 107-109, 111, 133 Niedra A 184-186 Nikolajs II 26, 41, 67, 146 Nikolajs Nikolajevi 34 Novickis V. 93 Orlovs A 220 O V. 104 Ozolin A 190 , Ozolin A 156 t OzoliQ K. 15 Ozolin K. 99 , OzoliQ P. 194 Ozolin-Tomass K. 82 t Ozols J. 137 Ozols J. 148, 149 Ozols V. 34, 43, 68, 70, 72, 77, 80, 87, 89,98,99 Paegle S. 14 Paipss R. 16 Palevi J. 137 Pallo E. 228 Parnickis R. 106 t Parskis D. 93, 95 Pavars V. 207, 227 Pavlovs P. 199, 201 Peks K. 156 Peine A 79 Pelekais K. 223 Penilps M. 9, 104, 106 Petersons A 109, 115 Petersons K. 8, 70, 77, 106, 122, 123, 132,141,155,187,191,204 Peterss J. 150 Petss K. 120 Plekste J. 190 Plensners A 10, 79, 91, 107 Pluka M. 22 Pliime J. 35 Plavniece O. 106 Poema K. 103, 110, 156, 220 279 
Poga V. 35 Porietis J. 9, 10, 91, 106, 193 Potapovs A 30, 31, 34 Pozerns B. 111 Prieditis A. 95 Priedkalns A 70, 86 Primakovs V. 199 Piice J. 190 Purvitis V. 35 PutniQ M. 194 Saulitis J. 149 Semjonovs G. 235 Semols V. 104 Serings M. 32 Seskis J. 14, 236 Seskovs J. (G.) 35 Sirmacis G. 243 SkalbeK. 7,28,35,69,241,243 Sktanskis E. 132 Skrabe V. 83 Skrastin E. 116 , Skubin V. 35 , Skuja A 203 Skujenieks M. 79 Slaoovs J. 218, 219 Slavens P. 192 Snikers P. 64 , Spreslis A. 14 SpriQgis V. 78 Stalins J. 155 Staprans S. 83, 88, 91, 102 Starke P. 120 Stiga O. 121, 132 Strunke N. 91 Stucka K. 11, 12, 172, 227 Stuka P. 17, 78, 88-90, 100, 130, 153, 155, 157, 161,165-169, 172-175, 178, 180, 182, 184, 186, 187, 190, 191,195,218,226 Stukalis R. 125 Stunlburs A. 110 Sturis A 42 Sudrabkalns J., sk. Peine A Sudrabs J., sk. Lacis M. Suta R. 91 Sverdlovs J. 130, 149, 153 RadziQ P. 33 Rainis J. 71, 137 Ramats E. 83, 88 Rancevs P. 203,204 Reders A. 109, 129 Reilijs S. 150 Reinholds J. 136 Reiters T. 136 Rennenkampfs P. 33 ReQQikovs (SelitreQQikovs) A. 28 Ribe A 86 Ridzenieks V. 22 RiekstiQ F. 37 Rieksts F. 129 Rieksts J. 22 Rihters A 194 Rikk V. 203 Rinkuss V. 78 Rostoks A. 90 Rozeni1ds- Paulins A 33 Rozentals J. 35 RoziQ F. 109, 132, 141, 150 Rubenis J. 243 Ruberts J. 14 Rubis K. 104 Rundals V. 225 Rutkis K. 204 Ruzskis N. 55, 57,65 Srerbakovs A. 111 Senbergs A 142 Silde A 10 Sillers F. 137 Skapars J. 116 Sakss P. 49 Salnais V. 21 280 
Skuro A 196 Smidre P. 77 Steinhards V. 109 Steins J. 153 Strauss A 162 Strauss M. 189 Strauss V. 11, 12 Sulcs A 203 Svabe A 15 SvedeK. 88,187,203,204,220 Teteris M. 125 Tillibs N. 69, 89, 90 Timma J. 42 Tomanis B. 14, 125, 129 Tone V. 91 Tornhills 44 Travinskis A 159 Treimanis-Zvargulis E. 241 Trikovskis N. 52, 62, 72, 97 Trockis. 132, 138, 141, 142, 148- 151,183,229 TupiQ A. 8 TupiQ J. 8 Ubans A. 91 Uborevi J. 203 Udris V. 243 Ulman is K. 70, 154, 187 Upelnieks K. 242 Utens A 204 Vacietis J. 10, 12, 19, 33, 38, 43, 47, 59, 61, 71, 81, 83, 94, 99, 101, 105, 111, 112, 118, 122, 123, 127, 129, 136, 144-148, 150, 155, 160, 165, 185, 187,191,192,197,231 Vainjanis R. 106 Valdbahs E. 143 Valters E. 243 Veidemanis K. 137 Veinbergs A 125 Veinbergs J. 231 Veismanis K. 203 Veiss F. 243 Verhovskis A 103 Vicups O. 241 Vignere-Grinberga M. 49 Viksne P. 224 Vilde J. 203 Vilhelms II 23, 91 Vinnigs A 157 Vio Z., sk. Loti P. Virs J. 136 Virza E. 7, 91, 95, 241 VitoliQ E. 91, 102 Vitols E. 35 Vitols J. 142 Voitinskis V. 89, 103 Vrangelis P. 10, 15, 21, 218-222, 224, 228,229,241 Zais 80 Zalcmanis Z. 136 LAlitis J. 35, 70, 81 ZalkalniQ K. 174, 190 Ziimuels V. 35 ZariQ J. 112, 120, 143 Zarin R. 35 , Zauers P. 137 Zaure A 70, 78, 79, 88, 91 Zeke T. 132 zekts H. 32 Zelbers Z. 228 ZeltiQ A 38, 57, 107 Zesers E. 136 Zolts P. 180 Zommers A. 243 Zonbergs Z. 106 Zutis I. 243 Zvegincevs N. 26 ZanensM. 16,77,233,235,236,238 281 
THE LA1VIAN RIFLEMEN DRAMA AND TRAGEDY SUMMARY The Latvian riflemen announced themselves like an unexpected and bright phe- nomenon during the First World War and the subsequent years of the Civil war in the former Russian Empire which collapsed in 1917. Unfortunately, even now histo- rians in the West know very little if anything about them, though the Latvian rifle- men units were formed eighty years ago. The main reason is the lack of publications on the theme in English, German, * French and Spanish as well. Over the centuries Latvia's territory was crossed many times by the troops of her powerful neighbours. The conquerors caused destruction and havoc. They also pres- sed the local male population into their service. After the forcible annexation of the Baltics by tsarist Russia, Latvians had to serve in Russia's army and navy. Thus they were forced to take part in all Russia's wars. As an oppressed nation the Latvians took an active part in the revolution of 1905 which was against despotism, the social and national yokes and expanded russificati- on. The people;s hate turned first against the old enemy - the elite of German Baits most of whom were rich and influential landlords, the direct descendants of the Ger- man knights who had conquered the Baltic seven centuries ago. The small Latvian nation gained the exaggerated reputation of rebels. The defeat of the revolution was followed by wide-scale repressions including numerous death sentences and de- portations of the insurgents to penal servitude in Siberia. Drumhead court martials stopped their actions in Latvia only in 1911. The outbreak of the First World War found the Latvians still without any auto- nomy, subservient to the noble German Baits as well as to the tsarist officials' arbit- rariness, with little hope for the future. The war vigorously shook the nation and raised expectations for possible chan ge, at least for settling accounts with the Ger- * A publication such as «Die roten lettischen Schiitzen 1917-1920 (Berlin, 1985. 312 S.) gives only a partial and one-sided overview. 282 
man Baits. This determined the people's attitude to the war and stimulated active participation in Latvia's defence especially after German troops invaded her territo- , ry, and a lot of the local population was forced to become refugees. In the spring of 1915, the Russian-German front-line reached Latvia, and her territory became a battle-field for five years. Taking as motivation the heroism of two weakly armed Latvian labour battalions in defending Jelgava (Mitau) which had bee'n abandoned by the regular Russian troops, the most active public representatives asked for permission to organize Latvian national voluntary units. There was hope that such units could help the Russian troops to stabilize the military situation, if not to improve it. Only the German Baits' elite and the Latvian Bolsheviks were against this move. The elite did not want to see armed opponents, and the Bolsheviks follo- wed V. Lenin's revolutionary program. On 1st August (19th July - by old style) 1915, permission was received, and the Organization committee of the Latvian riflemen battalions published an appeal to «Gather under the Latvian standards!» During the general and following mobiliza- tions a great number of the local population had been taken under the colours, ne- vertheless approximately 8000 volunteers were enlisted. Experienced Latvian officers F. Briedis, J. Francis, J. KalniQ, A ZeltiQ, etc. arrived from different Russian units on their own initiative and practically rallied these volunteers round themselves. In a short time four battalions were modelled after the Siberian riflemen battalion's scheme. In the autumn of 1915 another four were organized. Each battalion had a number as well as a place-name of Latvia: 1st Daugavgrlva, 2nd RIga, 3rd Kurzeme, 4th Vidzeme, 5th Zemgale, 6th Tukums, 7th Bauska and 8th Valmiera battalion. The ninth was the depot (training) battalion. Every active battalion consisted of 4 companies and 5 special commands (in total 1246 riflemen and non-commissioned officers, 26 officers, 6 war-time clerks including 2 doctors). The daily (army) life of these riflemen battalions was kept in Latvian, because more than 90 per cent of personnel were Latvians, and the majority of the rest (Es- tonians, Russians, Lithuanians, etc.) as local inhabitants, also knew the language, but commands and orders were given in Russian. There were no discords among the rif- lemen on the ground of nationality or status of social origin. Everyone was evaluated by his human qualities and fulfilment of duties. Latvians regarded a soldier's duties as hard, but necessary work, and that was why the training process yielded excellent results. In several months, strong infantry units were formed from young men with- out previous military skills. The German command called the Latvian riflemen «local troops» or even «par- tisans» in spite of their undoubtedly being regular troops. What was true, was that the ghost of the 1905 revolution was still alive amongst them. The tsarist regime did not trust the Latvians. Both German spies and tsarist secret agents paid serious at- tention to the newly organized battalions. Soon, it became necessary to transfer Latvian soldiers and officers from their previous Russian units to the Latvian battalions. Of course, this was only permitted 283 
after the special decree from the higher military department. Nevertheless, a great number of Latvians had to remain in their former units if their commanders did not release them. The Latvian riflemen battalions obviously differed from the other units of the 12th Russian army in which they were included. One could establish the distinction first of all by outward appearance - the tall uniformed Latvians looked military and imponing. The Latvian riflemen's educational level was comparatively high (less than 3.5 per cent were illiterates - this information is based upon 11,481 inquiries from 1916, in the State Historical Archives of Latvia). Their discipline was based both on conscientiousness and selflessness in defending the fatherland. Formed mainly for scouting and special tasks, the Latvian riflemen battalions were exploited like other infantry units because of having to stabilize the front-line. The need for reinforcements in October 1915 when the German troops seriously endange- red Riga forced into actions the first three battalions. By March 1916, all eight active Latvian battalions were engaged in hostilities. Having only drilled for a short time, they surprisingly quickly became among the best troops of the 12th Russian army. In the sumnler of 1916, the Latvian riflemen battalions formed fifth and sixth com- panies, but shortly afterwards the battalions were transformed into eight companys' regiments which were then united into two brigades. However, the brigades were not joined into a division and had no artillery. Russia's high nlilitary command continued to distrust the Latvian riflemen in spite of general N. Ruzskii's. assertion in Septem- ber 1916, that they were the most reliable bulwark at the Riga front. Several failures to break through the Germans' front-line did not keep the head- quarters of the 12th Russian army from trying again. A swampy area westwards Riga was chosen for the purpose. The operation began after the swamps were frozen - on 5th January 1917 (23rd December 1916). The Latvian riflemen (approximately 24,500 men in eight active regiments besides about 13,500 in the depot regiment) had been chosen for the most responsible task which consisted of breaking-through the Germans' positions without preliminary shelling. In such a way the comlnander of the army general R. Dimitriev wanted to ensure a surprise attack. Suffering heavy losses the Latvians broke through the German front-line when it becanle clear that the 12th Russian army had no serious reserves to take advantage of their success. The Germans counter-attacked, and fighting lasted a month. The Latvian riflemen lost about 9000 men or more than 37 per cent of their fighting force. Simultaneously they lost their trust to the Russian generals and despaired of evicting the German troops from Kurzeme (Courland). «The Christmas battles» as they became designated in the history of Latvia, had a deep influence on the Latvian riflemen and after the February 1917 revolution in Russia, many came to favour these radical political views. The former energetic * Commander-in-chief of the Russian Northern front. 284 
fighters against the German troops turned into opponents of the war and the mode- rate reformators of the old tsarist regime as well. Leftist slogans such as «down with the war», «land for landless peasants» (among the Latvian riflemen, the landless pea- sants and small tenant farmers formed the greatest social group), etc. quickly gained popularity. Other political parties could not compete with the well organized and ex- perienced Bolsheviks, and they took the regiments under their control. A a result the 2nd congress of the Latvian riflemen adopted the Bolsheviks' resolution on 30th (17th) May 1917. The old tsarist army was demoralized, the Bolsheviks incited the soldiers against the officers. Soon Latvian officers began to leave their units. At the end of the sum- mer of 1917, the process became widespread. The Bolsheviks' weak point was the national question, which was not utilized by other political forces. The paper «Brlvais Strelnieks» (<<The Free Rifleman»), came to be monopolized by the Bolsheviks, who also took control of the riflemen's com- mittees and their centre - the Executive Committee or Iskolastrel* consolidated the leading role of the Latvian Bolsheviks' party organizations or communist facti- ons of the regiments and its head - Committee of communist organization. So a net was cast over the Latvian riflemen. «Each decision of the faction committee was practically obligatory for the regiment's committees, and none of the riflemen even dreamt of disobeying the leadership of the factions' committees», the member of the Central committee of Latvia's Social Democracy R. Bauze afterwards explained the essence of' Bolshevik democracy. To declare opinions against the Bolsheviks' views was not easy. For all that antibolshevist sentiment resounded rather often. This testified that a part of the riflemen was not satisfied with the Bolsheviks' policy. The Latvian riflemen showed serious interest in the destiny of Latvia and suppor- ted demand for her autonomy. When the German troops on 1st September (19th August) 1917 began their operation against Riga the Latvian riflemen offered ener- getic resistance. The 2nd Latvian riflemen brigade delayed the enemy on the river Maza Jugla for 26 hours and thus foiled the Germans' plan of surrounding and rou- ting the 12th Russian army. Without practical support from the retreating Russian units the Latvians once again met with heavy losses. In fighting which could not safe-guard Riga, the mutual confidence between the Latvian soldiers and their officers was renewed. The Bolsheviks took pains to erode this trust because it endangered the further «revolutionization» of the Latvian rifle- men. For the same reason, the Bolsheviks established their domination over the cul- tural and educational undertakings of riflemen (courses in literature, foreign languages, book-keeping, etc.). It must be added that nothing similar took place in the rest of the 12th Russian army. * An abbreviation from Russian - the Executive Committee of the Council of the Latvian Riflemen. 285 
In the days following the October coup d'etat the Bolsheviks tested the political loyalty of the Latvian regiments' officers. Most of them were arrested and replaced by non-commissioned officers, but the riflemen did not allow violence to their offi- cers as evidenced in the Russian units. The last anti-Bolshevist Latvian officers aban- doned their units while those inclined to the left stayed with their riflemen. The need for disciplined units forced Russia's Bolshevist government to utilize the Latvian riflemen for establishing and strengthening the new «order» in Russia. In December 1917 the 6th Latvian riflemen regiment was sent to Petrograd. A bit later, the so-called Smolny company formed from all Latvian regiments, was assigned for guarding Lenin's government. At the beginning of 1918, Latvian riflemen were sent to the Don region and to Byelorussia. The Latvian riflemen were concerned about being sent to other region while demoralized Russian troops plundered civilians in Latvia. Unwilling to become war prisoners, the Latvian riflemen who were still in Latvia retired to Russia during the Germans' offensive after the breakdown in peace nego- tiations between the German block and Soviet Russia in February 1918. The retrea- ted regiments concentrated in Moscow and Bologoje region. The Brest-Litovsk peace treaty complicated their status because the old Russian army had disintegrated and afterwards disbanded. The Soviets needed disciplined forces, therefore the Lat- vian regiments were transformed on a voluntary basis into the Red Army units, and on 13th April 1918, the Latvian riflemen Soviet division was organized (commander J. Vacietis, comissars - K. Dozltis and K. Petersons). The division included also ar- tillery, cavalry, etc. and even an aviogroup. While forming, a lot of units and sub- units had to participate without delay in disarming anarchists and in oppressing anti-Soviet mutinies. By June, Latvian riflemen as separate regiments were sent to the Eastern, then to the Southern and other fronts of the Russian Civil war, where they were utilized for the stabilization of dangerous districts. Like soldiers of other Red Army units, Latvian riflemen had the same salary and nothing more. Therefore, characterization of the Latvian riflemen as Lenin's pretorian guard or landsknechts at any rate is incorrect. The success of the Latvian riflemen on battle-fields of the Civil war turned the Russian anti-Bolshevist circles against them. In helpless anger they coined the slogan «beat the Latvians!» Captured Latvians frequently were shot dead. The revolution in Germany and the defeat of the First Reich in the First World War meant the collapse of the Brest-Litovsk peace treaty. These remarkable changes stimulated the Latvian riflemen's will to hurry homewards to Latvia. The leaders of the Latvian Bolsheviks were anxious that the riflemen should abandon the fronts of the Russian Civil war and would hasten home. At the same time the Bolsheviks were interested in obtaining the Baltic with the help of the Latvian riflemen. Their regi- ments one after another soon received orders to transfer westwards. In this way the Latvian riflemen units were involved in the creation of Soviet Lat- via. Returning to Latvia, as her liberators from the German occupants, they simulta- 286 
neously turned against the new-born government of the independent Latvia and its small armed forces. In the fatherland, the Latvian riflemen were highly deceived in their hopes con- cerning the Bolshevist policy and economic program, in agriculture particularly. The organization of the Soviet or collective farms and the confiscation of the farmhands' livelihood, their only cows upset the riflemen. In April and May 1919 even the rifle- men of such regiments as the fighting 7th and 9th (or former «Kremlin regiment») were decidedly against the Bolsheviks and their agricultural experiments. Hence- forward every communist faction in its reports had to point out the attitude of the non-party riflemen to the Bolsheviks. Stricter political control was introduced into the Latvian riflemen units. The fighting ability of the Latvian riflemen deteriorated in Latvia, not so much due to poor equipment rather than from a growing incomprehension about real aims of their fighting. The prestige of P. Stuka and the other Latvian Bolsheviks' leaders apparently decreased. On 22nd May 1919 Riga was lost, and the Latvian riflemen had to retreat to the eastern part of Latvia - Latgale. There their units' specific inner structure was reorganized on the model of the rest of the Red Army; the com- mittee system was abolished, the communist factions' privileges were diminished, greater power was given to the comissars. While retreating to Latgale, a great number of Latvian riflemen, disappointed in the Soviet regime, abandoned their units. Afterwards most ,of them joined the Army of Latvia and fought for the independence of their fatherland. Further disloyalty was the main reason why the Latvian riflemen units, one after another, were transferred to Byelorussia and utilized in battles against Polish troops. Meanwhile, the situation on Soviet Russia's Southern front had become perilous for the Red Army as well as for the Soviet state. The V. Lenin's appeal «Everybody in fighting against Denikin!» had not given the expected rally. Also, the mass mobili- zation of communists did not help, Denikin had further success. Then V. Lenin re- membered Latvians as the irreconcilable opponents to the old Russian Empire, and at his direction, the Latvian riflemen division was transferred from Byelorussia to the Southern front, which in the beginning of October 1919, was near Orel. The Latvian riflemen division - 1,340 men in total - was included in the Southern front's assault group and shaped its main force. In heavy battles at Orel and Kromy, Denikin's crack troops were beaten, thrown back and afterwards fully smashed. In the meantime, the 5th special Latvian riflemen regiment. successfully parti- cipated in overcoming Judenitch. On the approaches to Petrograd the Latvians ma- naged with the enemy's tanks, which created panic among the other Red Army units. * It was formed in 1919, and as a base was taken part of the 5th Latvian regiment's riflemen. 287 
On 18th March 1920 the Latvian riflemen division received the order to make its way to the South-Western front. Enfeebled by heavy casualties and by an epidemic of typhus, the riflemen were included in the assault group for attack upon the Pere- kop rampart. On 13-16 April repeated unprepared attacks were unsuccessful, the losses of the division were heavy. The continuation was even more bloody. Wrangel's army broke out of the Crimea and pressed back the Red Army. One after another, the 5th, the 9th, the 5th (special), the 4th, and the 6th Latvian regiment had been surrounded and destroyed. However, in the autumn of 1920, Wrangel was defeated, and the Russian Civil war ended for the Latvian riflemen in J evpatorija. Participating in the rout of Denikin, Judenitch and Wrangel the Latvian riflemen, on the one hand, helped the Soviet regime, but, on the other, indirectly helped the newly independent Baltic states whose enemies were the mentioned generals. In fact, the I...atvian riflemen hastened the international recognition of their fatherland and its small neighbour countries. At the end of 1920, the Latvian riflemen division was discharged. Most of the survivors (approximately 5000 Latvians) returned to Latvia, in spite of the Bolshviks' energetic efforts against this step. Besides the Latvian division of the Red Army, two Latvian units were formed in the Urals (Troick) and the Far East (Vladivostok) in the autumn of 1918. Both of them consisted mainly of former Latvian riflemen as well as refugees and the Latvian settlers of Siberia. Thanks to the French military mission headed by general M. J anin they were placed under the command of the Czech corps and managed to avoid par- ticipation in Russia's Civil war. The Troick battalion successfully realized a 6000 km raid through Siberia and Manchuria to Vladivostok. On 29th January 1920 in Nizne- udinsk region the battalion had a serious battle against the Red Army's forces which could not detain. Imanta regiment carried ou t garrison duty in Vladivostok. In February-March the regiment was transported by sea to Latvia. The Troick battalion followed in the same way in June 1920. The further destiny of the Latvian riflemen was hard and for many of them tragic indeed. The vast majority of those who remained in the Soviet Russia lost their lives during the stalinist repressions, but those who had returned to Latvia and had served in the Army of Latvia or had been mobilized by the German occupants during the Second World War also perished if not on the front then in the gulags. Only a hand- ful of the former Latvian riflemen saw the proclaimation of the independence of Lat- via in 4th May 1990. One of them, 96 year old E. Valters, raised the Latvian red-white-red flag over the castle of Riga. It was a solemn moment, indeed. 
. i ' .. ,  . l " ·  ' .   <4 w . ... . VALDIS BERZIIS ; LATVIf:SU - STRt:LNIt:KI - , -D 1 \\l\(it\)\JI\ . \) ..... .$ .:::- , , / o '\ / ": "; . .. , . _. " . . .-. '.-{.'t.:':. -.... ,\, - ] ,- - ">} 1J. . . \,j)i 0 '. ,,' , a . - . - . . 1- _ . -:"; ': - -: - I _ " . , : I . - -, - -  :....... .  . f = ,'- '" , ....J. " . ... .'  - ..-, f ,,-' f -- :x- - ." ,).)#I A t ,.. , .. . .. , ....   .. ' .'  1. , J. . - _,: ' ... .-' ..".- '", -. .... - ", , . .,....  - . - "! ....... ..' ..., ..;. . "",' '. " ,..: , 'I .rtf' ...___. - -  " # . :<.';r "\ . ') , '" .... < < , ","'t' " -..... -Ii r . - ..t f' ' .  . .... - ... - .  ), .- 0' "  I   ," . \. I ".'... . .;; 0l'  ',,: ?r .... .  &. :t ,'  ...\' ,. ,. t '" "v '" L j . \ ," .. - ...."', I . . .,.. ... '" . t ."' "!"W  -- ,.. ". '. ...../ ¥' .,I.:. ':'""'.' · :{";. "".' 1 .' - -., :}:. : : . .  . ,.;' " -: ' - -- . It . . _' . y ..- ',- . ...... . ...... ,.:- . ',.. .. .. ...... '-'" -..- --- -:- . ! I' . ... A,.' .. ",' .: ,;- . t Smiltenes PB I.. i :: . .'. ,_ .- . .... : IIIII 111111111111111II111II1mllll  1111111111111. i ,- -, ....i€"." . :? :. '0.  .,"i ,-;ct'3 < ,,' _ .,., t 100000310 . )  o""',' ..,... ;,.. ---- .., . .. -...:- --:-- *---. - '-., "" " ." ': ....:' - - "",-,j"..:- ..... - .<.. "" < .,' " '. ;;:- -: \ .    -. . -:  : ;. ; - , - - :'- .' - - -- A A¥. "'*' % ' - '{ .. .