/
Текст
M A Z A T E С H N IS К А В I В LI О T E К A
V. SEREBROVSKIS
virpoSana
LATVIJAS
VALSTS IZDEVNIF.CIBA
RIGA 1956
/
В. Б. Серебровский
ТОЧЕНИЕ
Государственное научно-техническое издательство
машиностроительной литературы
Москва (954 Свердловск
Латвийское государственное издательство
На латышском языке
Saja gramata populara veida aprakstita metalu
virpoSana, tniisu laika grieifyu konstrukcijas an
feometriskas formas, grieSanas rezimi metal-
virpoSana, labako virpotaju pieredze pilnigakas
konstrukcijas grieiyiu radicand un augsta darba
raStguma sasniegSana.
IEVADS
Miislaiku masinbtivniecibas uzpemumos ir dazadi
metalgriesanas darbgaldi.
Metalgriesanas darbgaldi — virpas, karuselvirpas, iz-
virposanas virpas, frezmasinas, slipmasinas un daudzas
citas atskiras ar uzdevumu, konstrukciju, izmdriem, tadu
vai citadu automatizacijas pakapi.
Darbgaldu un lidz ar to arl griezoso darba riku liela
dazadiba radusies masinbtivniecibas ilgas vdsluriskas
attistibas un nemitigas uzlabosanas rezultata.
Pirmie metala apstradasanas darbgaldi radas samera
nesen, pirms apmeram 300 gadiem, un tiem bija loti vien-
kiirsa konstrukcija, kas piemdrota apa|u deta|u apstradei.
Cik primitivi bijusi sie darbgaldi, redzams no ta, ka tie
tika izgatavoti no koka; detalas griesanai lietoja roku
speku, bet velak izmantoja ari ildens spdku, bet darba riku.
tureja rokas stradnieks, atbalstidams to pret atturi.
Ari delays garenvirziena stradnieks parvietoja darba
riku ar rokam, un apstrades precizitate bija atkariga no
ta, cik pareizi stradnieks spdja parvietot so darba riku, bet
darba razigumu noteica stradnieka fiziskais spdks.
Lai ari cik primitiva bija si pirma detain izgatavosa-
nas masina, ta k|uva par tagaddjas virpas pirmparaugu.
Apmeram pirms 250 gadiem izcilais krievu izgudrotajs
A. Nartovs izgudroja suportu un ta atbrivoja stradnieka
rokas no griezpa turdsanas.
K. Markss sava darba «Kapitals» ipasi pasvitro suporta
izgudrosanas nozimi, kas bija par pamatu amatnieciskas
3
razosanas parversanai par masinizeto razosanu. Suports
tagad jau ir, ka to nosaucis K. Markss, «stradajosa
maslna», kas tur un parvieto griezni, bet stradnieks tikai
vada so maslnu.
Bazejoties uz A. Nartova konstructajiem darbgaldiem,
virpu turpmaka uzlabosana deva iespeju veikt uz tarn
tadus sarezgitus darbus ka vitpu iegriesana, virsmu kope-
sana un citus.
Milsu zeme masmbuvnieciba sasniedza istu uzplau-
kumu pec Lielas Oktobra socialistiskas revolucijas.
Stradnieka uzdevums darba ar modernam maslnam ir
vadit darbgaidus vai tikai uzraudzit stradajosos darbgal-
dus, jo miisu jaunas maslnas ir tik «gudras», ka detain
izgatavosanas procesa brlziem pat nav vajadzigs tas vadit.
No universalajiem darbgaldiem lldz automatiskajiem darb-
galdiem, lldz automatiskajam pliismas Imijam, no plus-
mas linijam lldz veselam automatiskam rupnicam, kas
strada specialistu •— iestaditaju uzraudzlba, — tads ir
socialistiskas masmbiivniecibas attistibas eels.
Muslaiku masmbuvnieciba joti daudz darbgaldu ap-
strada apajus Ijermepus, rotacijas liermeiius. Pec darbibas
principa tie atgadina pirmos darbgaidus, kas raditi masm-
biivniecibas vestures pasa sakuma: detaja griezas, bet
darba riks — grieznis parvietojas attieciba pret detaju un
nogriez skaidu. Tas ir universalas virpas, pusautomatiskas
karusejvirpas un automatiskas virpas.
Uz daziem darbgaldiem, piemeram, izvirposanas vir-
pam, detala nostiprinata nekustlgi, bet grieznim attieciba
pret detaju ir rotacijas un taisnvirziena kustiba.
Uz visiem siem darbgaldiem detajas apstrada ar vir-
posanu.
Metala virposana, tapat ka citi uz metalgriesanas darb-
galdiem veicamie metalapstrades veidi, pamatojas uzjauno
techniku. Musu riipmcas ir uzlaboti darbgaldi un uzlaboti
darba rlki.
Jaunas technikas pilnlga izmantosana masinbuvniecl-
bas rupnicu mechaniskajos cechos dibinata uz metalgrie-
sanas zinatnes pamatiem.
Sai gramata mes pastastisim par metalu virposanu,
par griezosiem darba rlkiem — griezqiem, par grieziju
geometrisko formu, dilsanu un noturibu, par griezpu racio-
nalu ekspluataciju.
4
AR VIRPOSANU VEICAMIE DARBI
Virposana ir visizplatitakais metalgriesanas apstrades
panemieris. Darbgaldi, uz kuriem notiek virposana, ir joti
izplatiti, un bez tiem nevar iztikt neviens masinbiivnieci-
bas uzijemums, neviena remontdarbmca.
Daudzas masinbuvniecibas riipmcas puse un pat vairak
neka puse darbgaldu paredzeti detalu apstradei ar virpo-
sanu. Tie, ka jau minejam, ir dazada tipa virpas, karusel-
virpas, revolvervirpas un izvirposanas virpas.
Varpstas, asis, ieliktiji, diski, gredzeni, zobrati, atloki,
skrituli un vairums citu detalu tiek apstradatas virpojot.
Virpojot izveidojama geometriska forma detajai var
but cilindriska, koniska, plakana, salikta, ipasi veidota,
1. att. Ar virposanu veicamie darbi:
a — apvirpoSana; b — gala novirposana; c — veidvirpoSana: d — izvirposana;
e — novirpoSana pec radiusa; f — iegiiesana un nogrieiana; g — vitnes
iegrie^ana
5
sferiska un pat kvadratiska, ja virposanai lieto specialas
ierices.
Ja aplukojam darbu cecha, tad uzreiz varam ieverot ar
virposanu veicamo darbu lielo dazadibu. Uz daudziem
darbgaldiem redzesim, ka notiek arejo virsmu apstrade,
kad darbgalda suporta iestiprinatais grieznis ar noteiktu
padevi parvietojas lidztekus rotejosas detalas arejai
virsmai. Ta ir detajas apvirposana (1. att. a).
Uz citiem darbgaldiem redzdsim, ka stradnieks, ar
suporta palidzibu virzidams griezni detalas sljersvirziena,
apstrada detajas gain. Ta ir gala novirposana (1. att. b).
Atkal uz citiem darbgaldiem vares redzdt, ka grieznis ar
komplicetu griezejskautni veido tadu pasu komplicetu veid-
virsmu uz detajas. Ta ir veidvirposana (1. att. c).
Vel uz citiem darbgaldiem redzdsim izvirposanu (1. att.
d), nogriesanu, rievu iegriesanu (1. att. f), novirposanu
рёс radiusa (1. att. e), vitnes iegriesanu (I. att. g) un
daudzus citus darbus. Visus sos darbus veic ar griezqiem.
GRIEZNI
Grieznis ir visizplatitakais darba riks. Grieznis ir visu
citu metalgriesanas darba riku priekstecis, bet savas
vestures pirmsakuma tas visai maz lidzinajas tagadejam
grieznim.
Roku darbs noteica griezpa formu; grieznis vairak lidzi-
najas tagadejiem atsledznieku darba rikiem.
2. att. Petera I darbnicas grieziji
6
2. attela mes redzam dazus sadus griezpus ar gariem
rokturiem, kadus lietoja Petera I virposanas darbnica. Pat
pec tam, kad A. Nartovs bija izgudrojis suportu, sos pasus
griezpus ar rokturiem iestiprinaja suporta. Krietni velak
griezpus saka izgatavot bez rokturiem, un tad tie saka vai-
rak lidzinaties tagadejiem griezpiem. Materials, no ka iz-
gatavo griezpus, ari ir stipri mainijies, Joti mainijusies
ir ari griezosas dalas geometriska forma.
Loti dazadi ir ar griezpiem veicamo darbu veidi, tapec
dazadi ir ari pasi griezpi, kurus sajos darbos lieto. Jau
Petera I laika virpotaji lietoja 10 lidz 20 dazada nosau-
kuma darba rikus.
Tagadeja masinbuvnieciba griezpu veidu ir .daudz vai-
rak. Sava starpa tie atskiras ar izpildama darba veidu, ar
dazadas markas malerialu, no ka tie izgatavoti, ar kon-
strukciju, izmeriem utt.
Pec darba veida griezpus var iedalit vairakas grupas.
Garenvirposanas griezpi paredzeti arejai apvirposanai, iz-
virposanas griezpi — caurumu izvirposanai; plakanvirpo-
sanas griezpi — gala novirposanai, nogriesanas griezpi
un rievu griezpi — detalu nogriesanai un rievu izvirposa-
nai, radiusu griezpi — novirposanai pec radiusa (noapa-
jojuma veidosanai), dazadi veidgriezpi — veidvirsmu ap-
stradei un, beidzot, vitpu griezpi — dazadu vitpu iegrie-
sanai. Tas ir galvenas griezpu grupas. Katra sada grupa
griezpi atskiras ne tikai ar izmeriem, bet ari ar izpildama
darba raksturu. Ta, piemeram, garenvirposanas griezpiem
var but dazadi nostadijuma leplji, kas nepieciesami dazada
stingruma detalu apstradei, nopemot dazadas uzlaides.
Platais gludapstrades grieznis ari ir garenvirposanas
grieznis, bet, ta ka tas paredzets gjudapstrades darbiem,
tad tam griezejskautne attieciba pret detaju tiek nostadita
citadak neka parastajam garenvirposanas grieznim.
Izvirposanas griezpi var but vai nu viengabala, iestip-
rinami tiesi darbgalda griezpu turetaja, vai ari piemeroti
iestiprinasanai vadstieni. Radiusu griezpi var but ar izlie-
kumu un ar ieliekumu (3. att.).
Arkartigi daudz ir dazadu veidgriezpu, kas paredzeti
liklinijas profila virsmu izveidosanai. Beidzot, jebkurs
grieznis atskiras no cita ta pasa nosaukuma griezpa ar iz-
meriem, darba rika materiala marku, plaksmtes piestipri-
nasanas papemienu. Lielaka daja griezpu tagad tiek
3. att. Dazada tipa mdsdienu griezp?
/, 2 — garenvirpoSanas grieiqi; 3 — gala virposanas grieznis; 7 -- nogricSanas
grieznis; 5 — izvirpoSanas grieznis; 6 — garenvirpoSanas grieznis ar mccha-
njski iestiprinatu plaksniti; _7_ — apajais garenvirpoSanas grieznis; 8 — vTtnu
grieznis, ко iestiprina turetaja; 9, 10 — apajie veidgrieziji; 11 — prizniatlskais
veidgrieznis
izgatavota ar mechaniski piestiprinatam griezosajam
plaksnitem.
Neraugoties uz sadu dazadibu, visiem griezpiem ir ari
daudz kopeja geometriskas formas un nogriezamas metaia
sloksnites izmeru zipa, ka ari griezpa un detajas kustibu
rakstura zina.
GRIEZISiA UN DETALAS KUSTIBA VIRPOJOT
Neatkarigi no izpildama darba rakstura un griezija
konstrukcijas virpojot detaja griezas attieciba pret griezni,
un grieznis nopem no detajas virskartas apstrades uzlaidi.
Si detajas kustiba ir galvena kustiba, griesanas kustiba.
Tikai izvirposanas darbgaldam grieznis pats izdara gal-
veno kustibu. Lai grieznis pec tam, kad tas nogriezis me-
tala sloksnlti no detajas visa aploces garuma, varetu tur-
pinat darbu, griezni nepieciesams parvietot uz citu detalas
virskartas vietu. Sai noluka grieznim visos virposanas
gadijumos ir papildu parvietosanas kustiba attieciba pret
detaju. Si griezpa kustiba ir padeves kustiba. Tadejadi
faktiska sumara kustiba rodas divu kustibu — griesanas
kustibas un padeves kustibas rezultata (4. att.).
8
4. att. Griesanas kustiba un
patdeves kustiba
5. att. Skaidas griesanas atrums,
kad apstrades diametri ir dazadi.
Lai palielinatu virposanas darba razigumu, japalielina
abu so darbu kustibu atrumi. Bet, lai palielinatu so kustibu
atrumus, jazin, no ka tie ir atkarigi un ka tos meri.
Griesanas kustiba nosaka uzlaides nopemsanas atrumu
uz detajas virsmas. So atrumu sauc par griesanas atrumu
un apzime ar burtu v. Griesanas atrumu meri metros
minute.
Virposana griesanas atrums atkarigs, pirmkart, no ta,
cik atri griezas detala, t. L, no virpas darba varpstas un
taja iestiprinatas detalas apgriezienu skaita. Virpas darba
varpstas apgriezienu skaitu apzime ar burtu n. Jo vairak
apgriezienu izdara virpas darba varpsta viena minute, jo
atrak arvien jaunas un atkal jaunas detajas virskartas
vietas noklust griesanas zona. Tatad griesanas atrums
palielinas.
Pie viena un ta pasa apgriezienu skaita griesanas
atrums ir atkarigs no apstradajamas detajas diametra. Ja
pie viena un ta pasa darba varpstas apgriezienu skaita
apstradasim detaju, kurai ir dazadi diametri, tad ieverosim,
ka, apstradajot lielako diametru, skaidas griesanas atrums
9
bus lielaks, пека apstradajot mazako diametru. Tas iz-
skaidrojams ta, ka aploces garums ir lielaks tad, ja lielaks
ir detajas diametrs (5. att.).
Otrkart, griesanas atrums ir atkarigs no apstradajamas
detalas diametra. Aploces garumu var izteikt ar formulu:
I = -D,
kur 7Г — nemainigs koeficients, vienlidzigs 3,14;
D — detajas diametrs mtn.
Ja detaja izdara vienu apgriezienu minute, tad griesa-
nas atrums minute ir
” = w
Ta ka griesanas atrumu meri metros minute, bet dia-
metru meri milimetros, tad, lai dabutu metrus, skaititajs
jadala ar 1000. Ja detala izdaris nevis vienu, bet vairakus,
t. i., n apgriezienus minute, tad griesanas atrums tikpat
reizes palielinasies. Formula, kas izsaka griesanas atruma
atkaribu no detalas diametra un apgriezienu skaita, tad ir
sada:
- D n
v “ ИЮ0
Griesanas atrums ir atrums, ar kadu detalas virskarta
parvietojas attieciba pret griezni.
Otra virposanas kustiba ir padeves kustiba. Virposana
padevi parasti meri milimetros uz vienu apgriezienu, t. i.,
ar atstatumu, kadu noiet grieznis detalas garenvirziena
vai skersvirziena viena apgrieziena laika.
Padeve nosaka nogriezamas skaidas lielumu vai, preci-
zak, nogriezamas sloksnites biezumu, kas 6 attela apzi-
mets ar burtu a. Prakse parasti runajam par padevi, nevis
par nogriezamas sloksnites biezumu. Ja stradajam ar gala
virposanas griezni un ar garenpadevi vai ar nogriesanas
griezni un skerspadevi, tad sajos gadijumos nogriezamas
sloksnites biezums ir vienlidzigs ar padevi. Bet, ja strada-
jarn ar garenvirposanas griezni, kam galvenais nostadi-
juma lepkis ir mazaks par 90°, tad nogriezamas sloksnites
biezums ir atkarigs no galvena nostadljuma lepka c> (fi).
10
6. ait. Padeves un griesanas dzijuma sakariba ar nogriezamas
sloksnites sl^ersgriezuma elementiem (biezumu un platumu), stradajot
ar garenvirposanas, iegriesanas un nogriesanas griezpiem
Si sakariba izsakama ar formulu:
a = s. sin c.
ко dabujam no trisstura ABC.
Jo mazaks ir galvenais nostadijuma lepkis, jo mazaks
ir nogriezamas sloksnites biezums nemainigas padeves
gadijuma.
Griezuma platumu b nosaka griesanas dzijums t. Grie-
sanas dzijums rada, cik lielu uzlaidi grieznis nopem
dotaja pargajiena. Griesanas dzilums un griezuma platums
ari atrodas noteikta atkariba no nostadijuma lepka cp:
t
b = ~ •
Sin a
Ja griesanas dzi|ums ir nemainigs, tad, samazinot gal-
veno nostadijuma lepki, skaidas griezuma platums palie-
linas.
11
Tadejadi virposanas darba razigums ir atkarigs no
apstradajamas detajas rotacijas atruma, t. i., no griesa-
nas atruma, un no griezpa parvietosanas atruma attieciba
pret apstradajamo detaju, t. i., no padeves. Ne mazak sva-
riga nozime ir griesanas dzijumam. No ta ir atkarigs par-
gajienu skaits, kads vajadzigs, lai nopemtu visu apstrades
uzlaidi, un tadejadi atkarigs ari virpas darba razigums.
Tomer griesanas atruma, griesanas dzijuma un padeves
palielinasanu ierobezo vesela virkne apstakju, pie kuriem
pieskaitami griezpa noturiba, virpas jauda, virpas, ierices
un griezpa izturiba. Mainot darba kustibas atrumu, mai-
nas ari spdki, kas rodas griesanas procesa un liela тёга
nosaka iespejamo virposanas darba razigumu.
So virposanas speku rasanas, tapat ka citas metalgrie-
sanas metodes, izskaidrojama ar to, ka jebkurs materials,
apstradajot to ar skaidas nogriesanu, pretojas tarn, ka
griezosais darba riks iedzijinas taja.
METALU VIRPOSANAS SPEKI
Ka zinams, metali ar milzigu speku pretojas griesanai,
t. i., griezpa vai kada cita darba rika griezosas dajas
iedzijinasanai nogriezamaja metaia. Virpojot apstradaja-
mais metals, pretodamies griesanai, izliec griezni, atgruz
to no apstradajamas detalas un darbojas preti suporta
un taja nostiprinata griezpa kustibai.
Metaia pretosanos griesanai visprecizak raksturo grie-
sanas speks. Jo stiprak apstradajamais metals pretojas
griesanai, jo lielaks ir griesanas speks.
Ar spdkiem, kas iedarbojas uz griezni, cilveks virspirms
iepazinas, stradadams ar pirmajam primitivajam virpam
un turedams griezni aiz gara roktura. Ar sadu sviras
veida griezpu palidzibu apstradaja dazadus izstradaju-
mus no koka, kaula, bronzas un dzelzs. Seviski grata
bija metaia izstradajumu apstradasana. Ne bez pamata
pirmo A. Nartova izgudroto suportu, kas atbrivoja
stradnieka rokas, tai laika nosauca par «dzelzs roku».
Pirmie virpotaji, griezdami apstradajamo prieksmetu
un turcdami rokas griezni, izjuta griesanas speka lielumu,
un tapec jau taja laika bija zinams, ka dazadi metali
dazadi, t. i., ar dazadu speku, pretojas virposanai, — ka,
nopemot lielaku skaidu, griesanas speks pieaug, ka, palie-
linot griezpa skaidas lepki, griesanas speks samazinas utt.
12
Tomer sis zinasanas bija stipri aprobezotas, jo pama-
tojas tikai uz virpotaja personigajam izjutam.
Musu laika griesanas speka merisanai eksiste specia-
ls ierices. Petijot metalu virposanu ar sadu iericu pali-
dzibu, var uzzinat so speku lielumu un to, ka tie mainas
atkariba no apstradajama metala ipasibam, griezuma
izmeriem, griezpa geometriskas formas u. tml. Sis ierices
sauc par dinamometriem. Viens no tiem, hidrauliskais
dinamometrs, paradits 7. attela.
7. att. Virposanas speku virzieni un to izmerisana ar hidraulisko
dinamometru:
P7 — grieSanas speks, kas izliec griezni; — padeves speks, kas darbo-
jas suporta kustibai preteja virziena; Py — radialais speks, kas atgruz griezni
no detalas
Visu uz griezni darbojosos speku rezultejoso speku
parasti piepemts sadalit trijos speka komponentos.
Dinamometrs uzrada visu speka komponentu lielumu:
griesanas speku P7., padeves speku P* un radialo speku
Py. Dinamometrs darbojas sadi: grieznis tiek iestiprinats
speciala karbveidiga griezpa turctaja A, kas var nedaudz
13
parvietoties trijos savstarpgji perpendikularos virzienos,
kuri sakrlt ar atsevisl<o speka komponentu virzieniem.
Griesanas speka iedarbiba griezpa pakajejais gals
cejas uz augsu, pie tam tapa В parvietodamas spiez uz
diafragmu un saspiez glicerinu, kas atrodas virs diafrag-
mas. Glicerins pa cauruliti parvada spiedienu uz mano-
pietru, kas rada speka lielumu.
Tagad sastopamas daudzas citas dinamometru kon-
strukcijas. Dazos dinamometros griezpa turetajs saspiez
nevis glicerinu, bet nelielu ogles cilindrlti, ко sauc par
raiditaju. Cauri raidltajam laiz elektrisko stravu. Saspiezot
ogles raiditaju, mainas ta elektriska pretestiba un stravas
stiprums 1<ё<1ё. Ar mdrinstrumentu nolasot stravas stip-
ruma maipu, nosaka speku, kads darbojas uz raiditaju.
Citos elektriskajos dinamometros griezpa spiedienu
parnes uz kondensatora kustlgo klajumu. Spiediena
ietekme kondensatora klajumi tuvojas viens otram un
kapacitate mainas. Ar specialu iekartu izmerljot konden-
satora uzladdjumu, uzzin darbojosa spdka lielumu.
Ar dinamometru palidzibu zinatnieki peti uz griezni dar-
bojosos spdku mainisanas likumibu un, pateicoties tam,
masinbuvetaji tagad var ne tikai izmerlt to speku lielumu,
kas darbojas uz griezni, bet so speku lielumu ari paredzdt,
aprdkinot tos ar specialu formulu palidzibu.
GRIESANAS SPEKS
Griesanas spdks vispirms ir atkarlgs no apstradajama
metala Ipasibam, kas nosaka metala stipribu. Jo stipraks
ir metals, jo vairak tas pretojas spdkiem, kas censas to
saraut, saspiest, saverpt un citadi deformet; vel jo lielaks
speks vajadzigs, lai metalu sagrautu. Тарёс, apstradajot
stiprakus metalus, griesanas speks ir lielaks, neka apstra-
dajot mazak stiprus metalus. Visgriltak apstradajami
tdraudi, kam ir liela cietlba un sikstums. Krietni vieglak
apstradajams cuguns un krasainie metali, ipasi aluminijs,
silumins un elektrons.
Ja griesanas speku, kads rodas, virpojot tdraudu, kam
maksimalas stiepes pretestiba 8B = 30 -h 40 kg/mni-,
un virpojot cugunu, kam cietlba pec Brinela skalas
HB = 260 280, pie nemainlga griesanas dzijuma un
padeves piepem par 100%, tad, apstradajot citus metalus,
griesanas speks ir sads:
14
Terauds 5b kglmm? GrieSanas spgks % Cuguns H в GrieSanas speks %
30— 40 100 140—160 73
40— 50 110 160—180 78
50— 60 118 180—200 82
60— 70 129 200—220 88
70— 80 145 220—240 93
80— 90 160 240—260 97
90—100 170 260—280 100
100—110 185
110—120 195
Stradajot uz virpam, griesanas speks mainas no
daziem kilogramiem ITdz desmit un vairak tonnam.
Tas ir atkarigs no griesanas dzijuma un padeves.
Muslaiku masinbuvnieciba sastopamas virpas ar stipri
atskirlgiem izmeriem un jaudu (8. att.).
Uz mazajam virpam nogriez nelielu skaidu. Atbilstosi
tarn ari griesanas speki nav lieli. Parastajam virpam,
kadas plasi lieto visas masinbtivniecibas rupnicas, griesa-
nas speks reti kad ir lielaks par 500—1000 kg. Turpreti
smagas masinbtivniecibas rupnicas sastopamas virpas ar
centru augstumu pari par 2 tn un atstatumu starp centriem
lidz 20 m un vairak. Uz sadam virpam nogriez skaidas ar
griesanas dzilumu lidz 40 mm un padevi 4—5 mmjapgr.
Pie tarn attistas lidz 20 t liels griesanas speks. Sadu skaidu
griesanai lieto griezpus, kuru sl<ersgriezums ir 80X80 mm,
bet dazos gadijumos pat vol lielaks (9. att.).
Tadejadi griesanas speks Joti stipri atkarigs no nogrie-
zamas skaidas izmeriem. Tas palielinas tiesi proporcionali
griesanas dzijumam. Ja, piemeram, pie 5 mm liela griesa-
nas dzijuma griesanas speks ir 500 kg, tad pie 10 mm
liela griesanas dzijuma tas bus 1000 kg, bet pie 2 mm liela
griesanas dzijuma — 200 kg.
Citadi mainas griesanas speks, kad palielina vai sama-
zina padevi. Palielinot padevi, piemeram, 2 reizes, var
noverot, ka griesanas speks pieaug nevis divas reizes, bet
tikai 1,7 reizes, t. i., griesanas speka pieaugums atpaliek no
padeves pieauguma (10. att.). Tas izskaidrojams ar to, ka
nogriezamas sloksnites vienada skdrsgriezuma gadijuma
vieglak nogriezamas biezas skaidas neka planas. Citiem
vardiem, uz nogriezamas metaia sloksnites skdrsgriezuma
laukuma vienibu biezai skaidai vajadzigs mazaks griesanas
15
16
8. att. Vitpgriesanas virpa, modelis 1616. centru augsttims 160 mm,
un smaga vitijgriesanas virpa ar centru augstumu 500 mm un atsta-
tumu starp centriem 5000 mm
9. att. Virposanas griezpi ar
sljersgriezumu 20X20 un
80X80 mm
10. att. Griesanas dzijuma un padeves ietekme uz griesanas speku
speks neka planai skaidai. Bet, ja relativi vieglak
nogriezama bieza skaida, tad ari relativi mazaka jauda
]ара!ёгё biezakas skaidas nogriesanai. Luk, tapec, ja virpa
noslogota ar pilnu jaudu, tikai japalielina griezpa galve-
nais nostadijuma leijliis (ar to panak nogriezamas metala
sloksnites biezuma palielinasanos) un pie ta pasa griesa-
nas dziluma un griesanas atruma izradas, ka 1езрё}атз
palielinat padevi. Тарёс, ja virpas jauda nav pietiekosa,
lietojam griezpus, kuriem galvenais nostadijuma lepl<is
ir 60—70° un pat 90°.
Kads var but griesanas speka lielums atkariba no grie-
sanas dziluma un padeves? Atbildi uz so jautajumu dod
1. tabula.
1. tabula
Griesanas speks, apstradajot teraudu, kam maksimala
stiepes pretestiba = 30 -=- 40 kglmm2
£Л те = 2 “ a g Padeve s' mmfapgr.
0,2 0,3 0,4 0,5 0,7 1,0 1,4 2,0 3,0
GrieSanas speks Pz kg
2 83 112 138 165 211 275 350 465
4 — 224 276 330 422 550 710 930 1250
8 — — — 660 844 1100 1420 1860 2500
12 — — — — 1266 1650 2130 2790 3850
2 — Virposana
17
PADEVES SPEKS UN RADIALAIS SPEKS
Padeves зрёкз un radialais speks ir daudz mazaks par
griesanas speku.
Normalos darba apstaklos, stradajot ar griezni, kam
galvenais nostadijuma lepkis ir 45°, padeves зрёкз ir 4
reizes, bet radialais speks 2,5 reizes mazaks par griesa-
nas зрёки.
Sie speki mainas lldz ar griezpa ^eometriskas formas
maipu un viskrasak mainas, mainoties galvenajam nosta-
dijuma lep^im un skaidas leplpm.
11. att. Padeves speka un radiala speka izmaipa, mainoties galvena-
jam nostadijuma lepkim
Jo mazaks ir galvenais nostadijuma lepkis, jo lielaks
ir radialais зрёкз un relativi mazaks ir padeves зрёкз. Jo
lielaks ir galvenais nostadijuma lepkis, jo mazaks ir radia-
lais зрёкз un savukart lielaks padeves speks (11. att.).
Тарёс, lai izvairitos no detalas vibraciju rasanas, apstra-
dajot detalas, kuram ir mazs stingrums, virposanai lieto
gala virposanas griezpus ar galveno nostadijuma
lepki 90°.
Palielinot skaidas lepki, samazinas visi spdki, kas dar-
bojas uz griezni. Sevislci krasi samazinas radialais speks-
un padeves зрёкз. Ja virposanas grieznim skaidas lepki
palielina, pienmram, no 10 lidz 30°, tad griesanas speks
samazinas tikai par 21%, radialais зрёкз par 59%, bet
padeves spdks par 63%.
18
Luk, tapec, apstradajot detalas, kuram ir mazs
stingrums un tieksme vibrdt, grieznim japalielina skaidas
lepl<is.
Padeves speks un radialais spdks strauji palielinas,
stradajot ar neasu griezni. Sada gadijuma to lielumi var
sasniegt un pat parsniegt griesanas spdka lielumu.
GRIEZNU DILSANA
Ja novero dinamometra sautripas stavokli griezpa dar-
bibas laika, tad var pamanTt, ka sautripa maina savu
stavokli.
Pirmais tam pieversa uzmanibu krievu zinatnieks
J. Usacevs. Stradadams ar atrgriezeju terauda griezni,
vips ieveroja, ka рёс zinama laika no darba sakuma grie-
sanas spdks nedaudz pazeminas, bet рёс tam sak palieli-
naties, un, jo ilgak strada grieznis, jo vairak palielinas
griesanas speks.
Sadu griesanas speka mainisanos J. Usacevs izskaid-
roja ar griezpa nodiluma rasanos. Pa skaidas skaldvirsmu
noskrejosa skaida loti atri izveido skaldvirsma iedobumu.
Sa iedobuma rezultata skaidas lepl$is palielinas, skaidas
aizplusana uzlabojas, griesanas speks samazinas. Bet lidz
ar skaidas skaldvirsmas dilsanu grieznim nodilst ari
muguras virsma. Si dilsana notiek sakara ar berzi starp
griezpa muguras virsmu un griesanas virsmu. Griezpa
griezdjskautnem kjustot neasakam, pieaug griesanas
speks.
Dazadi griezpi dilst dazadi. Griezpu dilsanas raksturs
ir atkarigs no apstradajama materiala, griesanas rezima
un darba rika materiala.
Ja ar' atrgriezdju terauda griezni rupji apvirpo terauda
detaju, tad dilst galvenokart skaidas skaldvirsma. Skaida
izveido skaidas skaldvirsma iedobumu, bet muguras
virsmu pret dilsanu pasarga uzaugums, un ta gandriz
nemaz nenodilst. Iedobuma veidosanas sakas zinama
atstatuma no griezejskauines. Darba procesa iedobums
paplasinas, tuvodamies griezejskautnei. No ta pavajinas
griezejskautne, pasliktnas siltuma aizplusana, samazi-
nas griezpa asmens stipriba, griezdjskautne sak strauji
izdrupt un grieznis parstaj griezt.
Cieto sakausdjumu griezpi strada ar lieliem griesanas
atrumiem, kad uzaugums nerodas. Ja terauda detalas
2*
19
apvirpo ar cieto sakausejumu griezpiem, kad padeve ir
0,3 mm/apgr. un lielaka, var noverot gan skaidas skald-
virsmas, gan ari muguras virsmas dilsanu tapec, ka mugu-
ras virsmu neaizsarga uzaugums.
Ja, turpreti, strada ar mazam padevem, tad plana
skaida nespej izveidot iedobumu, un 1арёс nodilst tikai
griezpa muguras virsma. Ari apstradajot cugunu, griez-
nim nodilst tikai muguras virsma.
Tadejadi griezpiem var noverot trejada veida nodi-
lumu: vienigi skaidas skaldvirsmas nodilumu, skaidas
skaldvirsmas un muguras virsmas nodilumu vienlaikus
un tikai muguras virsmas nodilumu (12. att.).
Stradajot ar garenvirposanas, gala virposanas un izvir-
posanas griezpiem, lieto visdazadakas padeves un apstrada
visdazadakos metalus. Atkariba no ta varam sastapt tikai
skaidas skaldvirsmas nodilumu rupjvirposana ar atrgrie-
zёju tёrauda griezpiem, skaidas skaldvirsmas un muguras
virsmas nodilumu virposana ar cieto закаиэё]ити griez-
piem un tikai muguras virsmas nodilumu gludvirposana
ka ar atrgriezeju tёrauda, ta ari cieto закаиэё]ити griez-
piem, un trauslo metalu virposana.
Stradajot ar nogriesanas griezpiem, parasti lieto nelie-
las padeves. Тарёс tiem nodilst galvenokart muguras
virsma. Bet platakajiem un lidz ar to izturigakajiem
nogriesanas griezpiem, kuriem lieto lielakas padeves, var
nodilt ari skaidas skaldvirsma.
Tikai muguras virsmas nodilsana поуёпрата tur, kur
darba apstakfi nedod iespbju lietot lielas padeves: vitnes
iegriesanas griezpiem, veidgriezpiem un gludapstrades
griezpiem.
Griezpiem visbiezak sastop tikai muguras virsmas
nodilumu vai skaidas skaldvirsmas un muguras virsmas
nodilumu vienlaikus.
Griezpa muguras virsma nodilst nevienmdrigi. Garen-
virposanas, gala virposanas, virposanas, nogriesanas un
vitpu iegriesanas griezpiem vislielakais nodilums nove-
rojams pie griezpa virsotnes, t. i., tur, kur visvairak
koncentrejas siltums un kur ir sliktaka siltuma aizplusana.
Nogriesanas grieznim vislielakais nodilums ir pie abam
virsotnem.
Griezpa darbibas sakuma perioda nodilums parasti
pieaug samera atri (13. att.). Pec tam dilsana ра1ётпаэ.
Sis griezpa normalas dilsanas periods sevislji svarigs ir
20
12. Griezqu dazada veida nodilums:
а — nodilusi skaidas skaldvirsma; b — nodilusi skaidas skald-
virsma un muguras virsma; c — nodilusi vienigi muguras virsma
Muguras uirstnas nodilums h
13. att. Griezpa dilsana atkariba no ta kalposanas laika
21
gludapstrades darbos. Jo lenak pieaug griezpa nodilums,
jo precizaku var izgatavot detain.
Тарёс dazkart ieteic gludapstradi izdarit ar griezni, kas
pec asinasanas jau nedaudz lietots. Sakotneja dilsana
gludapstrades darbos notiek uz muguras virsmam, un cieto
sakausejumu griezpiem sis nodilums ir 0,1—0,2 mm.
Рёс griezpu normalas dilsanas perioda parasti iestajas
loti islaicigs pastiprinatas dilsanas periods, kad burtiski
dazas minutes notiek griezpa griezejskautnes nodrupsana.
Tas notiek tapec, ka, jo vairak nodilst grieznis, jo stiprak
pieaug radialais speks un padeves speks, palielinas berze
starp detalu, griezni un skaidu un pieaug temperatura
griesanas zona.
Stradajot ir svarigi nepielaut pastiprinatu griezpa
nodilumu, jo griezpa liels neasums rada detalas geomet-
riskas formas deformaciju, bet pasu griezni рёс tam ar-
kartigi gruti uzasinat. Sada griezpa asinasanai vajadzigs
daudz laika, bet griezpa kalposanas laiks samazinas, jo
janotrin lielaks daudzums griezpa materiala. Pielaut
grieznim lielu neasumu nozime neekonomiski pateret dar-
gos darba riku materialus.
Tapec pielaujams tikai tads nodilums, kas nerada
detalas geometriskas formas deformesanos un, griezni
iizasinot, neprasa notrit daudz darba rika materiala.
Stradajot ar atrgriezdju terauda griezpiem, neasumu
raksturo spidigas joslipas paradisanas uz apstradatas
virsmas. Tas norada, ka griezejskautne vairs nevar griezt
un metals sak atdalities jau pirms griezejsljautnes. Sads
grieznis nekavejolies janopem no virpas.
Apstradajot cugunu, griezpa neasums noved pie tumsu
zvlnipu rasanas griesanas р1акзпё.
Stradajot ar cieto sakausejumu griezpiem, pastiprina-
tas dilsanas periods sakas ar griezejslcautnes izdrupsanu,
kad griezejskautnes robi griesanas virsma atstaj vitpvei-
digas svikas. Tas norada, ka grieznis nekavejoties jano-
maina.
Rupjapstrades darbos (nopemot liela skcrsgriezuma
skaidas), kad neasuma ietekmei uz detalas formu nav
liela nozime, griezpu muguras virsmas neasums pielaujams
1,5—2 mm.
Gludapstrades griezpiem lielaks neasums var ietekmei
ari detajas virsmas gludumu. Tapecmuguras virsmas nodi-
lums se pielaujams ne lielaks par 0,5—0,8 mm.
22
Veidgriezijiem neasums nedrikst but lielaks par 0,4—
0,5 mm, tapdc, ka tos asina tikai no skaidas skaldvirsmas
puses. Ja neasums ir liels, asinot janotrin daudz metala.
Griezpa kalposanas ilgumu lldz neasuma rasanas lai-
kam sauc par griezija noturibu.
Griezpa noturibu nosaka griezija dilsanas atrums. Jo
atrak grieznis nodilst, jo mazaka ir griezpa noturiba, un
otradi, jo lenak dilst grieznis, jo lielaka noturiba.
Nodilsanas cdlonis ir noskrejosas skaidas berze gar
skaidas skaldvirsmu un muguras virsmas berze gar grie-
sanas virsmu. Berzes speki rada darba rika virskartas
nodilsanu. Parmainas art darba rika sakotndja ^eometriska
forma, un galu gala darba riks zaudd spdju griezt.
Jo lielaks ir berzes speks, jo atrak notiek darba rika
dilsana. Berzes spdks liela mera atkarigs no griesanas
speka. Vislielakais noskrejosas skaidas spiediens novero-
jams, apstradajot izturigus materialus. Тарёс ari darba
rika nodilums vispirms atkarigs no apstradajamas detalas
materiala. Jo izturigaks ir apstradajamais materials, jo
atrak nodilst grieznis.
Dilsanas atrums atkarigs vel ari no citiem cdlopiem.
Jo vairak berzes procesa sakarst berzei pakjautas virsmas,
jo neizturigaka kjilst darba rika virskarta un jo atrak ta
nodilst. Taddjadi otrs visai svarigs cdlonis, kas ietekmd
darba rika dilsanas atrumu, ir temperatura, kas rodas
griesanas procesa. Tapec darba riki jaizgatavo no tadiem
materialiem, kam ir viena loti svariga ipasiba — karstum-
izturiba, t. i., spdja saglabat cietibu pie augstas temperatu-
ras. Darba riku virsmas temperatura atkariga no apstra-
dajama materiala ipasibam un griesanas rezima.
DARBA RIKA NOTURIBA UN GRIESANAS REZIMS
Ja virpo ar cieto sakausdjumu griezpiem, gandriz
vienmer novdrojam, ka nogriezama metala sloksnite loti
stipri sakarst. Griezija griezdjskautnes tuvuma skaida
sakarst tik stipri, ka iegust skaidri izteiktu sarkanu
krasu. Vai skaidas nogriesanas vieta ir augsta tempera-
tura? Izradas, ka terauda atrvirposana griesanas zonas
temperatura var pieaugt lidz 1400—1500°, t. i., sasniegt
tcrauda kusanas temperaturu. Izkususi metala kartiija,
kas atrodas joti tuvu griezpa skaidas skaldvirsmai un
muguras virsmai, veido it ka ejjas kartipu un samazina
23
berzes spekus (14. att.). Ja apstrada, piemeram, markas
40 teraudu pie t — 2 mm, s — 0,2 mmfapgr. un v — 450
mlmin. ar cieta sakausdjuma griezni, tad griesanas zonas
temperatura ir apmeram 1400°, bet sads rezims ir pilnigi
realizejams razosanas apstaklos. Ja teraudu apstrada ar
14. att. Nogriezama metala kusana blakus
grieznim:
l — deta|a;_2 ~ skaida; 3 — blakus grieznim
izkusuSa skaidas kartina; 4 — grieznis
atrgriezeju tdrauda griezpiem, tik liels karstums nav pie-
jaujams, jo atrgriezeju 1ёгаи0а grieznis pats sadu
karstumu neiztur. Atrgriezdju tdrauds jau pie 560—600°
temperatures strauji zaude .savu cietlbu, pazeminas ta
dilsanas izturiba, un grieznis atri nodilst.
Markas 40 teraudu var apstradat ar atrgriezeju terauda
griezni pie ta pasa griesanas dzijuma un padeves tikai
tad, ja griesanas atrums ir 65—70 mlmin. Griesanas
zonas temperatura tad bus ne mazaka par 600° un griez-
nim vel bus apmierinosa noturiba.
Tadejadi grieSanas atrums seviski stipri ietekme grie-
sanas zonas temperaturu un pazemina vai palielina darba
rika noturibu. Ari darba rikam pasam jabut ar labu dilsa-
nas izturibu pie augstam temperaturam, t. i., tam jabut
karstumizturigam. Atrgriezeju tdrauda grieznis pie 500—
600° strauji zaude savu stipribu, bet cieto sakausejumu
griezpi lidz 800—900° savas ipaslbas nemaina, un tikai pie
daudz augstakam temperaturam cietajam sakausejumam
samazinas cietlba.
24
Тарёс cietie sakausdjumi, budami karstumizturigaki,
ir ari darba razigaki, jo tie dod iespdju palielinat griesanas
atrumu. Pats karstumizturigakais darba riku materials
mtisu laika ir mineralkeramiskas plaksnites. Sakarsdjot
tas lldz 1100—1200°, plaksnisu stipriba nemainas.
Ja griesanas atrums tik krasi ietekmd temperaturas
maimsanos griesanas zona, tad tas nozimd, ka griesanas
atruma palielinasana krasi samazina ari griezpa noturibu.
Ja, stradajot ar atrgriezdju tdrauda griezni, griesanas
atrumu palielina divas reizes, tad griezpa noturiba sama-
zinas 256 reizes! Pat griesanas atruma palielinasana
tikai par 10% pazemina atrgriezdju tdrauda griezpa notu-
ribu vairak neka divas reizes. Stradajot ar cieta sakausd-
juma griezni, griesanas atruma palielinasana par 10%
samazina griezpa noturibu tikai par 35%. Tatad cieto
sakausdjumu griezpi, pateicoties savam augstajam kar-
stumizturigumam, izradas mazak jutigi pret griesanas
atruma parmainam. Vdl mazak jutlgas pret griesanas
atruma parmaipam izradas mineralkeramiskas plaksnites.
Stradajot ar mineralkeramiskajiem griezpiem, griesanas
atruma palielinasana ari par 10% samazina noturibu tikai
par 25%.
25
Padeves un griesanas dzijuma izmaipa ietekme griezpu
noturibu, bet mazak neka griesanas atruma izmaipa. Ka
mainas griezpa noturiba atkariba no darba rika materiala
markas un dazadiem s un t, paradits 15. attdla.
Tatad vislielaka ietekme uz darba rika noturibu ir grie-
sanas atrumam, pec tam padevei un vismazaka griesanas
dzijumam. Jo lielaka ir darba rika materiala karstumiztu-
riba, jo mazak griesanas rezima elementi ietekme griezpu
noturibu un jo lielakas iespdjas ir stradniekam main'it
griesanas rezimus, nebaidoties par krasu noturibas paze-
minasanos.
Aprakstita griesanas rezima ietekme uz darba riku
noturibu norada ari pamatmetodi racionala, t. i., visrazi-
gaka griesanas rezima izvdlei. Si metode ir sada: no
grieznu noturibas viedokfa janosaka vispirms maksimali
iespejamais griesanas dzilums, pec tam padeve, bet grie-
sanas dtrums jdizraugds td, lai sasniegtu vajadzigo griezna
noturibu, t. i., рёс griesanas dziluma un padeves izraudzi-
sanas ar griesanas atrumu jaregu^ griezpa noturiba.
CIiyA PAR NOTURIBU
Grieznim var nosacit visdazadako noturibu: no dazam
minutdm lidz desmitam stundu. Jo lielaka nosacita notu-
riba, jo mazaku sim grieznim pem griesanas atrumu vai
padevi un griesanas dzilumu. Griesanas atrums ietekme
noturibu vairak neka padeve vai griesanas dzilums, tapdc
griezpu noturibu visvieglak reguldt ar griesanas atrumu.
Ta, piemdram, docents P. Grudovs apstradaja cuguna
detalu ar BK8 griezni pie tada griesanas atruma, ar kadu
parasti strada atrgriezdju terauda griezpi. Ar sadu zemu
griesanas atrumu sim grieznim noturiba bija 3140 minu-
tes, t. i., bez partraukuma sis grieznis nostradaja 6,5 mai-
pas. Sai laika tas nogrieza skaidas, kuru kopdjais garums
bija 62,8 km. Samazinot griezpa noturibu lidz 90 rain.,
izradijas, ka griesanas atrumu iespdjams palielinat 2,5 rei-
zes. Тотёг, neraugoties uz to, ka pec katram pusotram
stundam virpa bija jaaptur, lai uzasinatu griezni, darba
razigums palielinajas par 83%, bet apstrades izmaksa
pazeminajas par 34%. Tadejadi no izraudzitas noturibas
ir atkarigs darba razigums un apstrades izmaksa.
Veldsanas sasniegt vislielako darba razigumu liek
palielinat griesanas atrumu uz griezpa noturibas samazi-
26
nasanas гёкта, bet lidz zinamai robezai. Parasti
40—60 min. liela noturiba grieznim ir pilnigi pietiekosa.
Ar sadu griezpa noturibu sasniedz vislielako darba razi-
gumu un viszemako apstrades izmaksu.
Kad griezpus izgatavoja no oglekja darba riku tdrauda,
metalus apstradaja ar loti maziem griesanas atrumiem.
Galvenais griesanas atruma paaugstinasanas s^rslis
bija griezpa noturiba.
Kad izgudroja atrgriezeju tёraudu, griezpi kluva
karstumizturigaki, tapdc griesanas atrums tika palielinats
2—3 reizes, saglabajot tadu pasu noturibu. Ta bija liela
masinbuvdtaju uzvara cipa par metalgriesanas atrumu
palielinasanu.
noturibu. Tika atklali
16.
att. Apajais garen-
virposanas grieznis
Jauna darba riku tdrauda izgudrosana prasija ari jau-
nus, daudz atrakas gaitas darbgaldus, kas deva iespdju
izmantot griezpu jaunas griesanas ipasibas.
Tomer talaku griesanas atruma palielinasanu atkal
ierobezoja griezpu noturibu. Masinbuvdtaji saka meklet
jaunus cejus, ka palielinat griezpu noturibu. Tika atklali
jauni materiali griezpu izgatavo-
sanai, kas bija vdl karstumizturi-
gaki neka atrgriezeju terauds.
Vienlaikus ar to tika izdariti me-
ginajumi palielinat griezpa notu-
ribu, uzlabojot griezpa konstruk-
ciju un griezosas dalas £eomel-
risko formu.
Vispirms atzimdsim apajos
garenvirposanas griezpus. Siem
griezpiem griezdjskautne ir apala
(16. att.). Kad daja griezdjskaut-
nes darba kjust neasa, griezni
pagriez par zinamu lepki un de-
talai pievirza jaunu griezejsl$aut-
nes daju. Ta dara tikmer, kamer
griezejskautne kjust neasa visa
aploces garuma. Griezpa noturiba
starp atseviskam asinasanas rei-
гёт palielinas, bet griezni biezi
grozit nav izdevigi; ari griesanas
atrumu, stradajot ar sadiem griezpiem, var palielinat tikai
nedaudz. Dabiski, ka tapdc radas doma izgatavot automa-
tiski rotejosu apajo griezni. Sada griezpa pirma konstruk-
27
cija, ко izstradaja krievu petnieks A. Ignatjevs, paradijas
1923. gada (17. att.). Rotacijas rezultata griezdjskautne
visas vietas nodila vienmdrigi, un griezpa noturiba joti
stipri palielinajas tapec, ka ta griezdjsljautnes dala, kas
nebija darba zona, gaisa pastavigi atdzisa.
17. att. A. Ignatjeva konstrukcijas apajais rotejosais grieznis, saukls
par «griezni — mortiru»
A. Ignatjeva konstrukcijas apalajam grieznim griezoSo
daju grieza noskrejosa skaida.
Apa|o rotdjoso griezpu ideja pastaveja вашёга ilgi.
Jau 1940. gada profesors A. Kasirins un inzenieris
L. Ronins izstradaja metodi virposanai ar apaju griezni,
kas sapem piespiestu rotacijas kustibu no speciala suporta
iebilvdta motora. Рёс sadas metodes, stradajot ar apalo
griezni, iespdjams lietot 4—5 reizes lielaku griesanas
atrumu par parastajiem apalvirposanas griezpiem ieteikto
atrumu. Тотёг apajie rotdjosie griezni nav noderigi liela-
kai dajai operaciju, kas izpildamas uz virpam. Тарёс,
28
neraugoties uz augsto noturibu, maslnbtivnieclba tie nav
pietiekami plasi ieviesusies.
Jau maslnbuvniecibas attistibas sakuma bija zinams,
ka griezpa geometriskajai formai ir Joti liela ietekme uz
griezpa darba rezultatiem. Griesanas procesa griezpa
griezosa dala nodilst un maina savu ^eometrisko formu:
muguras lepkis izzud, uz skaidas skaldvirsmas izveidojas
iedobums, griezpa asmens kjust neass un galu gala sak
strauji izdrupt.
XX gs. sakuma griezpa £eometriska forma saistija
daudzu zinatnieku uzmanibu un vipi nodarbojas ar griezpu
noturibas palielinasanu.
1912. gada krievu zinatnieks J. Usacevs, petidams
iedobuma veidosanos uz griezpa skaidas skaldvirsmas
griezpa dilsanas procesa, ieteica lidzigu iedobumu griez-
nim izveidot jau ieprieks — to uzasinot. Iedobums atvieglo
skaidas aizpltisanu, griezpa dilsana paldninas un notu-
riba palielinas. Ta, cinoties par noturibas palielinasanu,
radas jauna geometriska forma — griezni uzasinaja ar
fazlti.
Тотёг ilgu laiku sadu £eometrisko formu rupnieclbas
apstaklos plasak nepielietoja, kaut ari labakie stradnieki
prasmlgi lietoja sadas geometriskas formas asinajumu un
sasniedza lielus griesanas atrumus un lielu griezpu notu-
ribu. Ta, piemeram, jau 1938. gada virpotajs Markovs,
lietodams sadas geometriskas formas asinajumu atrgrie-
zdju tdrauda nogriesanas grieznim, videjas cietibas tdrauda
nogriesana sasniedza griesanas atrumu 104 т/min., pie
kam grieznis nostradaja bez asinasanas артёгат vienu
maipu. Тотёг Hdzas tam sads geometriskas formas
asinajums biezi vien deva negativus rezultatus. lemesls
bija tads, ka efektivitate bija atkariga no pareizi izvdldta
fazltes platuma un fazites skaidas lepka. Pareizi izraudzi-
ties sos lielumus taja laika neprata. Tikai 1939./40. gada
inzenieris S. Morozenko, Uralu maslnbuvniecibas rupnicu
griesanas laboratorija petidams griezpu noturibu, piera-
dlja, ka fazltes platumam nav jabut lielakam par nogrie-
zamas metaia sloksnites biezumu, bet fazltes skaidas lep-
kim jabut ne lielakam par 5—6°. Ar sadas geometriskas
formas asinajumu griezpa noturiba palielinajas divas
reizes.
Bet siem griezpiem skaidas skaldvirsma bija plakana,
bez iedobuma. Turpmakie pdtljumi, kurus izdarlja Maskavas
29
N. Baumapa varda nosauktaja techniskaja augstskola,
radija, ka griezpiem, kam skaidas skaldvirsma ir iedo-
bums un fazite, piemit vdl lielaka noturiba. Рёс siem
petijumiem J. Usaceva ieteiktas ^eometriskas formas asi-
najumi miisu rflpnieciba ieviesas loti plasi un griezpu
noturiba palielinajas vdl divas reizes.
Turpinot griezpa griezosas dalas £eometriskas formas
uzlabosanii, miisu zinatnieki un slavenie virpotaji guvusi
izcilas sekmes.
Milslaiku atrgriezdju tdrauda griezpi, pateicoties zinat-
niski pamalotas £eometriskas formas lietosanai, ar savu
noturibu stipri parspej griezpus, kadus lietoja pirms SO-
25 gadiem. Ar vienadu noturibu tie piejauj par 20—30%
lielaku griesanas atrumu.
Tomdr sads griesanas atruma palielinajums socialistis-
kajai masinbiivniecibai bija visai nepietiekams. Miisu
zeme prasija arvien vairak un vairak maslnu. Viens no
lidzekjiem, ka apmierinat miisu zemes arvien pieaugosas
praslbas рёс masinam, bija metalgriesanas atruma palieli-
nasana. Sim noliikam griezpi bija jaizgatavo no vdl
karstumizturigaka materiala. Atrgriezdju tdrauda karstum-
izturigums izradijas nepietiekams.
1925. gada metalgriesanas darba riku izgatavosana
paradijas pilnigi jauns materials, kuram piemita daudz
lielaks karstumizturigums neka atrgriezdju tdraudam. Tas
bija metalkeramiskais cietais sakausdjums.
Lldz ar cieto sakausdjumu izgudrosanu metalgriesa-
nas atrumi pieauga vdl 3—6 reizes.
Lai pilnigi izmantotu cieto sakausdjumu griezpu
augstas griesanas spdjas, vajadzeja radit ne tikai vdl atra-
kas gaitas darbgaidus, bet ari masveidigi modernize! jau
esoso darbgaldu iekartu. Masinbuvdlaji parvardja ari so
skdrsli griesanas atrumu palielinasana, bet tos atkal no
jauna saka ierobezot griezpu noturiba.
Kad atrgriesanas iniciators — I^epingradas virpotajs
H. Bortkevics sasniedza griesanas atrumu 700 mJ min.,
noturiba grieznim, ar kuru vips stradaja, neparsniedza
15 min.
Kops la laika pagajusi vairaki gadi. Masinbiivnieciba
paradijusies jauni augstas noturibas cietie sakausdjumi,
bet esoso cieto sakausdjumu ipasibas stipri paaugstinatas
sakara ar to izgatavosanas technologpjas uzlabosanu.
30
Тотёг loti lieliem griesanas atrumiem, kas parsniedz
1000 mlmin., griezpu noturiba joprojam ir neliela.
Cipa par metalgriesanas atrumu palielinasanu galu
gala ir clpa par vajadzigo griezpu noturibu lieliem griesa-
nas atrumiem.
18. att. Griesanas atrums, stradajot ar griezpiem, kas izgatavoti no
dazada materiala
Ne visai sen padomju zinatnieki atklaja jaunu, pret
dilsanu vdl izturigaku materialu — mineralkeramiku.
Mineralkeramisko plaksnisu griezpiem karslumizturi-
gums ir 1,5 reizes lielaks neka cieto sakausejumu griez-
piem, un tie dod iespdju vdl vairak kapinat griesanas
atrumu.
Taddjadi tagaddjie griezpi var stradat ar loti lieliem
griesanas atrumiem. Pddejos piecdesmit gados metalu
31
virposana griesanas atrums palielinajies артёгат 15—20
reizes. Tas kluva iespdjams pateicoties tam, ka tika izgud-
roti jauni karstumizturigi materiali — atrgriezdju tdrauds,
cietie sakausdjumi un, beidzot, mineralkeramika, ka ari
pateicoties uzlabotai griezpu £eometriskajai formai. Ja
XX gs. sakuma griesanas atrums, pat gludi virpojot vis-
mikstako tёraudu, neparsniedza 30 mlmin., tad tagad grie-
sanas atrums 400—600 m/min. miisu masinbuvnieclbas
rupnicas kluvis par parastu paradibu.
Griesanas atrumu palielinasana seviski lieli nopelni ir
razosanas novatoriem. Lietodami uzlabotas ^eometriskas
formas un konstrukcijas griezpus un prasmigi izmanto-
dami miislaiku cieto sakausdjumu augsto karstumizturi-
gumu, vipi sasniedz lielus griesanas atrumus.
18. attdla paradita griesanas atrumu diagrama, apstra-
dajot ar dazada materiala griezpiem vienu un to pasu
teraudu un ieturot vienadu griesanas dzilumu un padevi,
ka ari vienadu noturibu.
Tatad griesanas atrums jaizraugas vispirms atkariba
no darba rika materiala.
GRIESANAS ATRUMS, STRADAJOT AR ATRGRIEZEJU
TERAUDA GRIEZPIEM
Stradajot ar atrgriezeju tdrauda griezpiem, var lietot
griesanas atrumu no 5 lidz 100 mlmin. atkariba no grie-
sanas dziluma un padeves, apstradajama materiala mar-
kas, ka ari atkariba no ta, vai strada ar dzesesanu vai bez
dzesesanas utt.
Jo rupjaka skaida tiek nopemta, jo lielaks ir griesanas
spdks, lielaka skaidas berze gar darba rika skaidas skald-
virsmu un jo augstaka ir temperatura, kas rodas griesa-
nas procesa. Pie tam jaizraugas tads griesanas atrums,
lai nodrosinatu darba rikam noturibu ne mazaku par
60 min. Тарёс katram griesanas dzijumam un padevei
janosaka savs griesanas atrums.
Ta, piemdram, apstradajot oglekja tdraudu, kam maksi-
mala stiepes pretestiba sB = 75 kg/mm2, ja griezpa notu-
ribu pern 60 min., griesanas atrums atkariba no griesanas
dziluma un padeves japem sads:
32
Griesanas dzijums t mm Padeve 5 mmjapgr. Griesanas atrums v mjmin. Jauda ne AU7
1— 2 0,15 79 —66 0,62— 1,0
1— 2 0,3 54 —45 0,71— 1,2
3— 6 0,4 33 —28 1,6 — 2,8
3— 6 0,7 23 —20 1,7 — 2,9
3— 6 1,0 18 —15 1,8 — 3,0
8—12 0,7 18 —16 3,7 — 4,9
8-12 1,0 14 —13 3,8 — 5,1
8—12 1,4 11 —10 3,9 — 5,3
8—12 2,0 9,2— 8,2 4,1 — 5,4
18—30 1,0 12 —10 7,1 — 9,8
18—30 3,0 7,5— 6,3 7,5 —10,4
18—30 3,0 5,7— 4,8 7,7 —10,8
18-30 4,0 4,8— 4,0 8,7 —11,2
leprieks jau minets, ka dazadi materiali dazadi preto-
jas griesanai. Ir zinams, ar kadam grtitlbam atrgriezdju
terauda griezni apstrada rtiditus teraudus. Tdraudus, kas
рёс rudisanas ieguvusi joti lielu cietibu, ar atrgriezdju
terauda griezpiem nav iespdjams griezt, lai ari cik mazs
btitu griesanas atrums.
Dabiski, ka griesanas atrums 1арёс janosaka atkariba
no apstradajama materiala markas.
Izraugoties griesanas atrumu, par apstradajama mate-
riala galveno ipasibu uzskata maksimalo stiepes pretes-
tibu teraudiem, bet cugunam un krasaino metalu sakau-
sdjumiem — cietibu.
Ja teraudam, kam = 75 kg/mm2, apstrades griesanas
atrumu piepem par 100%, tad citiem teraudiem griesanas
atrums ir sads:
kg! mm? GrieSanas atruma izmaipas %
oglekja teraudiem legetajiem teraudiem
40— 50 220 200
50— 60 169 148
60— 70 129 114
70— 80 100 95
80— 90 81 70
90—100 — 66
3 — Virposana
33
Stradajot ar dzesdsanu, griesanas atrumu var palieli-
nat par 25—30%. Dzesdsanas skidrums pazemina griesa-
nas temperaturu, grieznis mazak sakarst un tapec Idnak
dilst. Tas dod iespdju nedaudz palielinat griesanas
atrumu.
Griesanas atrums ciesi saistits ar griezpa noturibu.
Ja 60 min. ilgai griezpa noturlbai griesanas atrumu piepem
par 100%, tad citadam griezpa noturibam griesanas
atrumi ir sadi:
Noturiba min. Griesanas Strums %
30 109
60 100
90 95
120 92
150 90
240 85
Griesanas atrums atkarigs ari no galvena nostadijuma
lepka.
Mainot galveno nostadijuma lepki, ja griesanas dzi-
lums un padeve ir viena un ta pati, lidz ar to izmainam
skaidas biezumu un platumu. Jo mazaks ir nostadijuma
lepkis, jo planaka iznak skaida, kaut ari griesanas dzilums
un padeve nemainas. Bet plana skaida mazak sakarse
griezni. Griesanas atrumu var palielinat.
Luk, kapdc gala virposanas griezpiem (kam nostadi-
juma lepkis ir 90°) pie vienada rezima noturiba vienmer
ir mazaka neka garenvirposanas griezpiem.
Viss, par ко nupat pastastijam, attiecas uz griezni.
Bet vai virpa spds stradat ar tadiem rezimiem, kadus
izraudzisimies, pamatodamies uz siem pratojumiem? Lai
atbildetu uz so jautajumu, jazin, vai virpai ir pietiekama
jauda.
Apstradajot detaju, virpa veic zinamu darbu.
Ja virpa griez rupjaku skaidu ar lielu griesanas atru-
mu, tad tas darbaspeja jeb jauda ir liela. Virpas jaudai
jabut jo lielakai, jo lielaks ir griesanas spdks un griesanas
atrums.
Luk, карее, ja virpas jauda nav pietiekama, t. i., kad
virpa «nevelk», virpotajs samazina virpas darba varpstas
apgrieziertus, t. i., samazina griesanas atrumu, vai ari
samazina padevi vai griesanas dzilumu.
34
Тарёс, nosakot griesanas atrumu, ar kadu detaja jaap-
strada, japem vera ne tikai tas atrums, kadu var izturet
grieznis, bet ari tas atrums, kadu var izturet virpa.
Lai uzzinatu, kada jauda vajadzlga detajas apstradei,
griesanas spdks japareizina ar griesanas atrumu un iegu-
tais rezultats jadala ar 4500, proti:
P 'T!
N‘ = l^zs
Lai zirgspdkus izteiktu kilovatos, ieguta izteiksme vel
jadala ar 1,36. Tabula jau paradijam, ka mainas jauda
atkariba no dazadiem griesanas rezimiem. Mainoties grie-
sanas atrumam, griesanai vajadziga jauda mainas pro-
porcionali atrumam.
ATRVIRPOSANA
Metalgriesana ar lieliem atrumiem iespejama tikai tad,
ja darba rikam piemit augsta karstumizturiba. Ja tagad
metalu virposana griesanas atrums ir 3—6 reizes lielaks
neka pirms 10—15 gadiem, tad tas kjuva iespejams, patei-
coties cieto sakausejumu lietosanai.
Kaut gan cietajam sakausejumam piemita augsta kar-
stumizturiba un cietiba, tacu ne jau uzreiz to saka piasi
lietot masinbuvnieciba. Tam par iemeslu bija cieta sakau-
sejuma lielais trauslums, kas biezi veicinaja darba rika
lusanu.
Atrgriesanu ar cieto sakausejumu griezpiem vispirms
saka lietot virposana. Tomer tajos gadijumos, kad griezpa
slodze bija liela vai darbs bija saistits ar triecieniem,
griezejskautne grieznim biezi vien izdrupa un cieta sakau-
sejuma plaksnite saluza. Тарёс ilgu laiku atrvirposanu
lietoja tikai gludapstrades operacijas un starpoperacijas.
Rupjapstrades operacijas atrvirposanu lietoja, tikai apstra-
dajot cuguna un krasaino metalu detajas.
Ne mazums grutibu atrvirposanas ieviesana radija
plustosa skaida. Noskriedama ar milzigu atrumu, ta trau-
ceja darbu un bija loti bistama stradniekam.
Lai sekmigi apgutu cieta sakausejuma lietosanu, vaja-
dzeja palielinat cieta sakausejuma plaksnites izturibu,
izmantojot spekus, kas darbojas uz griezni griesanas
3f 35
procesa. Vaja vieta griezpiem bija asmens. ledarbojoties
metalgriesanas pretestibas spekiem, asmens izdrupa un
pie tam jo vairak, jo mazakas bija griezpa griezosas dalas
skdrsgriezums asmens vieta.
1936. gada inzenieris N. Scelkonogovs, izdaridams
izme^inajumus tdraudu atrvirposana, izveidoja grieznim
no —5 lidz —10° lielu negativu skaidas leplki. Griezpa
asmens, kam ir sads skaidas lepkis, darbojas nevis uz
lieci, bet uz spiedi (19. att). N. Scelkonogovs apstradaja
19. att. Speku virzieni, kad skaidas leQpis ir pozitivs un negativs
ruditus teraudus ar griesanas atrumiem, kas snicdzas lidz
280 m/mtn. Ar siem petijumiem tika likti pamati cieta
sakausejuma plaksnisu griezpu ipasas geometriskas for-
mas radisana.
Negativais skaidas lepliis, kaut ari palidzeja izvairities
no griezpu nolausanas, nebija darba apmierinoss, jo sadu
griezpu darbiba bija saistita ar stipri palielinatu griesanas
speku un it ipasi ar lielu radialo speku. Apstradi tas loti
apgrutina, jo rada virpas un detajas vibracijas, it ipasi,
kad stingrums nav pietiekoss. Tas ir negativa skaidas
lepka galvenais triikums.
Lidz ar cieto sakausejumu kvalitates uzlabosanos at-
krita vajadziba lietot negativu skaidas lepki. Tagad terauda
apstrade negativu skaidas leplji atstaj tikai saurai fazitei.
bet parejai skaidas skaldvirsmai ir pozitivs lepkis.
36
20. att. Cieto sakausejumu griezpu ^eometriskas formas,
apstradajot:
1 — mikstu teraudu; 2 — cietu teraudu; 3 — cugunu un bronzu;
4 — griefqa geometriska forma skaidas saviSanai
37
S. Kirova varda nosauktaja «Dinamo» rupnlca sadus
griezpus saka lietot jau 1938. gada. Pie tam fazites pla-
tumu izvelejas vienlidzigu ar padevi vai mazliet sauraku.
No —5 lldz —15° lielu negativu skaidas lepi$i lieto,
stradajot ar triecienveida slodzi vai apstradajot ruditu
teraudu, pie kam, jo lielaka ir rudita terauda cietiba, jo
negativais skaidas lepkis ir lielaks (20. att.).
Daudz stradats ari pie ta, lai skaidu savitu. Lldztekus
dazadiem uzliekamiem skaidas liecbjiem, pec l^epingradas
metalrupnicas virpotaja V. Birjukova priekslikuma, plasi
ieviesti griezpi ar faziti un ieliekumu (20. att.).
21. att. V. Birju-
kova konstrukcijas
grieznis vitpu atr-
griesanai
Virpotaji novatori lielu uzmanibu
velti augstrazigas konstrukcijas atr-
virposanas griezpu radisanai.
Plasi pazistami virpotaja V. Bir-
jukova konstrukcijas vitpu iegriesa-
nas griezpi. Atslpriba no parastajiem
vitpu iegriesanas griezpiem V. Bir-
jukova konstrukcijas griezpiem ir at-
liekta un lidz ar to izturigaka galva
(21. att.).
Sads daudz izturigaks un sting-
raks grieznis dod iespeju stipri pa-
lielinat griesanas atrumu vitpu
iegriesana, ka ari viena pargajiena
griesanas dzijumu.
Kijevas rupnicas «Krasnij ekska-
vator» virpotajs V. Seminskis kon-
struejis stingras konstrukcijas vien-
gabala izvirposanas griezpus. Siem
griezpiem stingrums palielinats sa-
kara ar griezpa centra mazaku no-
bidi attieciba pret detaju, kas dod
iespeju lietot lielaka skersgriezuma griezpa katu (22. att.).
Griezpa kata darba daja izgatavosana saverpta 45°
lepki attieciba pret to dalu, ко iestiprina griezpa turetaja.
Sads grieznis ieguvis piecas sesas reizes lielaku sting-
rumu par to, kads ir parastajiem standartizetajiem izvir-
posanas griezpiem.
Rupnicas «Krasnoje Sormovo» virpotajs V. Godjajevs
radijis originalas konstrukcijas nogriesanas griezni. Lai
plaksniti izturigak savienotu ar griezpa katu, V. Godja-
38
jevs ieleica lietot Idlveidigu savienojumu (23. att.). Sada
savienojuma izturiba ir daudz lielaka, bet plaksnites un
griezpa kata kontakta laukums ir palielinajies.
Ta novatori uzlabo un piemero metalu atrvirposanai
visdazadakas konstrukcijas griezpus.
22. att. Virpotaja V. Seminska konstrukcijas izvirposanas grieznis:
a — parastajam izvirpoSanas grieznim centrs stipri nobldits attieciba pret detalas
centru. Griezpa skersgriezuma laukums ir mazs; b — jauna griezpa' centrs at-
tieciba pret detajas_ centru mazliet nobldits; grieZpa Skersgriezuma laukums ir
krietni lielaks; c — Seminska konstrukcijas grieZpa kopskals
23. att- Virpotaja V. Godjajeva
konstrukcijas nogriesanas grieznis
39
CIETIE SAKAUSEJUMI, MINERALKERAMIKA UN TO
LIETOSANA VIRPOSANA
Tagad lieto vairaku marku mineralkeramiskos cietos
sakausejumus, un atrvirposanas sekmes ir atkarigas no so
sakausejumu pareizas izvdles.
Katras markas cietajam sakausejumam ir savs pie-
lietosanas lauks. Titana-volframa-kobalta grupas cietos
sakausejumus lieto terauda detaju apstradei. Pie tiem pie-
der sadu marku cietie sakausejumi: T5KJ0, T14K8, T15K6,
T30K4 un T60K6. Ar burtu T un tam sekojoso skaitli sakau-
sejuma apzime titana karbida saturu procentos, ar burtu К
un skaitli — kobalta saturu procentos. Parejais sakausejuma
ir volframa karbids. Jo vairak sakausejuma ir titana un
volframa karbidu, jo karstumizturigaks un ari pret dilsanu
izturigaks ir sakausejums; jo vairak sakausdjuma ir
kobalta, kas kalpo ka saistviela, jo sikstaks ir sakausejums.
No ta izriet ari sis grupas sakausdjumu pielietosana.
Cietais sakausejums Т5КД0 ir vissikstakais, un to lieto
melnvirsmas rupjapstrades darbiem ar lielu griesanas
dzijumu un padevi, noijemot garozu un stradajot ar trie-
cienveida slodzi. Cietie sakausejumi T14K8 un T15K6 ir
mazak siksti, bet izturigaki pret dilsanu, un tos lieto videji
rupjas apstrades un gludapstrades darbos, kur nav
triecienu.
Cietie sakausejumi T30K4 un T60K6 ir viscietakie un
visizturigakie pret dilsanu, bet jutigi pret triecieniem un
vibracijam. Tapec tie jalieto smalkai un gludai virposanai.
Citas volframa-kobalta grupas cietie sakausejumi tiek
lietoti cuguna, krasaino metalu sakausejumu un nemeta-
lisko materialu apstradei. Tie ir sadu marku cietie sakau-
sejumi: BK2, ВКЗ, BK6, BK8. Jo vairak sakausejuma
kobalta (ко norada markas pddejais skaitlis), jo sikstaks
ir sakausejums, un tas tiek lietots smagakos darbos ar
triecienveida slodzi.
Pavisam jauns darba riku materials metaia atrvirpo-
sana ir mineralkeramiskas plaksnltes. Tas izgatavo no
korunda jeb aluminija oksida (ta Idmiska formula A12O3).
Korunds daba ir plasi izplatits. No korunda izgatavo slip-
ripas. Griezoso plaksnisu izgatavosanai korundu parvers
smalka pulveri un pec tam zinamos apstakjos sakepina.
Mineralkeramisko plaksnisu pirma ipatniba ir letums.
40
Tajas nav ne grama tadu deficitu materiala ka volframs,
titans, kobalts.
Mineralkeramisko plaksnisu izcila ipasiba ir art karstum-
izturigums, kas 1,5 reizes parsniedz cieto sakausejumu
karstumizturigumu. Mineralkeramisko plaksnisu noturi-
gums izradijas daudz lielaks par cieto sakausejumu notu-
rigumu. Bet tas nozime, ka, pemot vienadu noturibu,
griesanas atrumu var stipri palielinat.
Mineralkeramisko plaksnisu griezpi sekmigi apstrada
teraudu, cugunu, krasainos metalus un to sakausejumus.
Terauda apstrade griesanas atrumu var palielinat
2—2,5 reizes, salidzinot ar T15K6 griezpiem.
Tomer mineralkeramiskajam darba rikam ir lielaks
trauslums un mazaka izturiba neka cietajiem sakauseju-
miem. Тарёс pagaidam sis plaksnites var lietot tikai
gludapstrades darbos, kur nav triecienu, ka ari nav liels
griesanas dzilums un padeve.
Stradajot ar cieta sakausejuma darba riku, griesanas
atrumu tapat izvelas atkariba no griesanas dziluma, pade-
ves, apstradajama materiala ipasibam, galvena nostadi-
juma lepl<a un griezpa noturibas. Luk, kadus griesanas
atrumus var lietot, piemdram, virpojot teraudu, kam
aB = 75 kg/mtri1, ar cieta sakausejuma T5K10 griezpiem,
ja noturibu pern 90 min., un kada jauda sim darbam ir
vajadziga:
GrieSanas dzijums t mm Padeve s mmiapgr. GrieSanas atrums v mjmin. Jauda N _ kW E
1— 1,5 0,1 175—161 1,0— 1,4
1— 1,5 0,2 152—140 1,4— 2,0
1— 1,5 0,3 140—130 1,8— 2,5
2— 4 0,3 124—110 3,2— 5,7
2— 4 0,4 111— 99 3,5— 6,2
2— 4 0,6 97— 86 4,2— 7,3
6- 8 0,4 91- 87 8,6—10,9
6— 8 0,6 78— 76 10,8—13,9
6— 8 1,0 67— 65 12,7—16,3
6— 8 1,4 59— 57 14,5—18,5
12—15 0,7 66— 63 19,3—22,8
12—15 1,0 60— 57 22,7—27,3
12—15 1,4 51— 48 25,4—30,0
12—15 2,0 46— 43 29,(1—34,0
41
Dazadiem cietajiem sakausejumiem ir dazada karstum-
izturiba. Tapec, stradajot ar citas markas cietajiem sakau-
sejumiem, griesanas atrums japalielina: cietajam sakause-
jumam T14K8 par 30%; cietajam sakausejumam T15K6
par 55%; cietajam sakausejumam T60K6 par 80—100%.
Ja apstradajamam teraudam ir citadas mechaniskas
ipasibas, tad griesanas atrums attiecigi jamaina:
Terauds ar 5B kglmm* GrieSanas atrums %
50- 60 160
60— 70 125
70— 80 100
80— 90 85
90—100 73
100—120 62
120—140 48
Apstradajot cugunu ar cieta sakausejuma BK8 plaksni-
tes griezni, griesanas atrumam jabtit mazliet zemakam,
neka apstradajot tadas pasas cietibas terauda detalas.
Tas redzams no 2. tabulas, kur doti cuguna griesanas
atrumi, stradajot ar BK8 plaksnisu griezpiem.
2. tabula
Griesanas atrumi un jaudas, virpojot cugunu,
kam cietiba HB= 190, ar BK8 griezpiem
Griesanas dzilums t mm Padeve mmjapgr. Griesanas atrums v mlmin. Jauda N^kW b
1— 1,5 0,1 122—117 0,32—0,46
1— 1,5 0,3 97— 94 0,60—0,88
2— 3 0,2 97— 92 0,7 —1,3
2— 3 0,6 78— 68 1,6 —2,1
4— 6 0,4 75— 69 2,2 —3,1
4— 6 1,0 55— 47 2,5 —4,5
8—12 0,6 55— 52 4,5 —4,0
8—12 2,0 34— 32 6,9 —6,7
15 0,7 46 8
15 3,0 25 13,1
42
Stradajot ar BK6 griezpiem, griesanas atrumu var pa-
lielinat par 20%, bet, stradajot ar BK3 un BK2 griez-
piem, — par 30—40%.
Ja cuguna cietlba ir lielaka vai mazaka par H в == 190,
tad dabiski, ka griesanas atrums attiecigi jasamazina vai
japalielina: _____________________
Cuguna cietiba HB Griesanas atrums %
140—160 152
160—180 122
180—200 100
200-220 84
220—240 72
240—260 62
Neraugoties uz to, ka ar katru gadu uzlabojas cieto
sakausejumu izgatavosanas technologija un cieto sakau-
sdjumu darba riku ^eometriska forma, cieto sakausejumu
stipriba pagaidam vel paliek zemaka par atrgriezeju
teraudu stipribu.
Tapec cietais sakausejums, budams trauslaks materials,
nevar griezt tik liela skersgriezuma skaidas ka atrgriezdju
terauds. Sis apstaklis ipasi japem vera, stradajot uz lielas
jaudas darbgaldiem, ar kttriem augstu darba razigumu vis-
atrak var sasniegt, griezot liela skersgriezuma skaidas.
Ja atrgriezdju terauda un cieta sakausejuma griezpu
stipribu novertd pec iespejamas vislielakas nogriezamas
sloksnites skersgriezuma laukuma (griesanas dzijuma un
padeves reizinajuma), tad videjas cietibas masinbuvnieci-
bas terauda apstrade iegiisim 24. attela paraditas attiecibas.
Salidzinot sos datus ar 18. attdla datiem, redzam, ka
«visstiprakais» ir atrgriezdju terauda grieznis, bet griez-
nis ar vislielako karstumizturibu noderigs tikai glud-
apstrades darbiem, kuros slodzes speks bus ne lielaks par
300—400 kg.
DAZI VARDI PAR DARBA RAZIGUMU
Kad virpotajs apstrada detaju, vips patere zinamu
darbu. So darbu novertd atkariba no darba smaguma un
detajas komplicdtibas, un sis darbs ietilpst detajas vdrtiba.
Tacu detajas sagatavojums, pirms las noklust pie virpotaja,
43
T5K10
NogriezamSs sloksnites
maksimalais skZrsgriezums txs
30 — 40 mm2
NogriezamSs sloksnites
maksimalais sfc&rsgriezums txs
12 —15mm2
NogriezamSs sloksnites
j^T30M maksimalais skSrsgriezums txs
v 3—4 mm2
/////////4442ZZ
NogriezamSs sloksnites
v maksimalais skSrsgriezums txs
'M332 1,5—2 mm2
24. att. Nogriezamas sloksnites maksimalais .skers-
griezuma laukums, stradajot ar griezpiem, kas izga-
tavoti no dazadiem darba riku materialiem
44
nostaiga Joti garu sagatavosanas ceju no rudas lidz
kalumam vai stancdtam sagatavojumam. Katra sagatavo-
sanas posma sagatavojuma tiek ieguldits zinams cilvdka
darba daudzums: ekskavatorista darbs dzelzs rudas iegu-
sana, domnas stradnieka darbs cuguna kausdsana, tёraud-
kausdtaja, kaldja, stancetaja darbs.
Lai samazinatu detalas izgatavosanas уёгНЬи, jasa-
mazina ра!ёгё!а darba daudzums, bet to var izdarit, palie-
linot darba razigumu visos detajas izgatavosanas posmos.
Luk, tapec ar modernas technikas palidzibu kalnriipnie-
ciba lldz ar darba razigumapalielinasanu tiek pazeminata
ari rudas un oglu izmaksa. Atrkausdsana ar skabekla ieva-
disanu, augstrazigas kalsanas un stancdsanas metodes
sagada virpotajam arvien letakus sagatavojumus. Kapina-
dams darba razigumu, virpotajs savukart razo Шаки
detaju. Pa^tinas visas razotas masinas уёгЕЬа, un pa-
lielinas izlaisto masinu skaits.
V. I. Repins teica, ka «Darba razigums ir galu gala
pats svarigakais, pats galvenais, jaunas sabiedriskas
iekartas uzvarai».
Kad virpotajs apstrada detalu, vips iegulda sai detaja
ne tikai savu darbu vien. Vienlaikus tiek parnesta daja ta
darba, ко veikusi daudzi stradnieki — proti, tie, kas pie-
dalijusies virpas izgatavosana, darba rika izgatavosana,
sakot atkal ar rudas ieguvi un beidzot ar virpas pdddjam
montazas operacijam un griezpa uzasinasanu. Ekspluata-
cijas procesa virpa nolietojas. Тарёс visa virpas kalposa-
nas laika virpas vdrtiba un visu virpas remontu izmaksa
jasadala uz tarn detalam, kas tiks izgatavotas uz sis vir-
pas. Tacu virpa nenolietojas vienas detajas apstrades laika.
Тарёс detajas vertiba ietilpst loti nieclga dajipa no virpas
vertibas.
Turpreti griezni pat vienas lielakas detajas apstrades
laika var uzasinat vairakas reizes. Griezpa asinasanai
]ара!ёгё stradnieka-asinataja darbs un tiek notrita ari
daja no darba rika materiala.
Palielinadams darba razigumu, virpotajs censas vis-
pirms samazinat savu detajas izgatavosanai patdrejamo
darbu. Bez tarn ar riiplgu kopsanu paildzinadams virpas
un ierices kalposanas laiku, virpotajs paletina ari to nelielo
virpas un ierices vertibas dajipu, kas tiek parnesta uz
izgatavotajam detajam. Tiesi tapat ir ari ar darba rikiem:
45
jo mazak darba riku patere detalu apstradei, jo mazaka
data no tajos ieguldita darba tiek parnesta uz detaju.
Detalu apstradajot, uz to tiek parnesta 1еуёго}аша dala
no agraka darba, kas ieguldits griezni, bet griezni ir
ieguldlts loti daudz darba. Lai iegtitu tikai vienu gramu
tada metaia ka volframs, kas ir visu cieto sakausejumu
pamatviela, japarstrada vairak simtu tonnu rtidas.
Тарёс, lai samazinatu griezni ieguldita agraka darba
parnesamo dalu, japaildzina griezpa kalposanas muzs,
japalielina nevis griezpa noturiba, bet gan griesanas
atrums, paturot nesamazinatu griezpa noturibu. Palielinat
griezpa noturibu tacu nav gruti. Pietiek samazinat griesa-
nas atrumu, un noturiba palielinasies, bet uz vienu detalu
parnesama agraka darba dala samazinasies. Bet lidz ar
to virpotajs samazinas savu darba razigumu un ar to pasu
palielinas tagadcjo darbu, kads jaiegulda detala.
Тарёс, izraugoties griesanas rezimus, izvirzas ari jauta-
jums par griezpa racionalo noturibu. Ja grieznim noteiktu
tadu noturibu, pie kadas virpa dod vislielako darba razi-
gumu, tad darba riku paterips pieaugs un griezni iegul-
dita agraka darba 1еуёго]ата dala tiks parnesta uz
detalu.
Var noteikt ari tadu noturibu, pie kuras uz detalu tiks
parnesta agraka darba minimala dajipa. Bet tad zaudёjam
uz darba raziguma гёкта, jo lielakas noturibas sasnieg-
sanai busim spiesti samazinat griesanas atrumu. Tagadёja
darba ра1ёпрё stipri palielinasies. Bet, ta ka mes cinamies
par darba raziguma palielinasanu ne tikai uz dota darb-
galda, bet visa cecha, visas rupnicas, visas musu zemes
rupniecibas nwroga, tad vispirms darba rika noturibai
jabut tadai, pie kuras agraka un tagadёja darba suma butu
vismazaka.
Luk, kads ir gala merkis, nosakot griesanas atrumu un
darba rika noturibu.
Noturibu var aprekinat katram konkretam darba gadi-
jumam, bet екз1з1ё ari noteiktas noturibas normas. Jo
vairak darba ieguldlts griezni, jo lielakai jabut griezpa
noturibai. No otras puses, jo razlgaks ir grieznis, jo ma-
zaka var but ta noturiba. Cieta 8акаизё}ита р1акзп11ё
ieguldlts daudz vairak cilvbka darba neka lidzlga atrgrie-
z^ju tёrauda plaksnlie. Bet, stradajot ar cieta sakausejuma
griezni, vienada laika var izgatavot daudz vairak detalu
46
un uz katru no tam tiks parnesta neliela da|a no griezpa
vdrtibas.
Praktiski griezpu noturibu piepem sadu: atrgriezeju
terauda griezpiem (izpemot vitpu griezpus un veidgriez-
pus) 60 min., atrgriezdju terauda vitpu griezpiem un veid-
griezpiem 90—120 min., cieto sakausejumu griezpiem
videji 40—50 min.
Masinbuvniecibas rupnlcu praktiskaja darba sastopami
gadijumi, kad viens vai vairaki darbgaldi nevar sarazot
vajadzigo detalu daudzumu un Ьгетгё visu parejo razo-
sanu. Saja «sauraja» vieta jastrada ta, lai sasniegtu vis-
lielako darba razigumu pat neraugoties uz pastiprinahi
darba rika ра!ёпри. Pie tam izraugas tadu noturibu, kada
atbilst dota darbgalda vislielakajam darba razigumam.
Katra atseviska gadljuma si noturiba bus citada, bet tai
jabut tadai, lai no darbgalda nopemtu viena stunda vai
viena maipa рёс iespejas vairak detalu. Masveida razo-
sana si noturiba ir артёгат 5 lidz 15 minutes.
Liela uzmanlba japievers ari jautajumam, ka palielinat
griezpa kopcjo sumaro noturibu ar griezpa asinasanas
reizu skaita palielinasanu lidz griezpa pilnlgai nolieto-
sanai.
Griezpa sumara noturiba ir noturiba гтпи!ёз vai ari
ar doto griezni apstradato detalu daudzums lidz griezpa
pilnlgai nolietosanai.
Griezpa asinasanas reizu skaits vispirms ir atkarigs
no plaksnites formas un izmdriem. Griezpiem, kam ir ne-
lielas plaksnites (griezpu skersgriezumi 16X16; 20X20;
20X30 mm), asinasanas reizu skaitam jabut 10—12, liela-
kam griezpu plaksnitem (griezpu skersgriezumi 25X40;
30X45; 40X60 mm) 12—14 asinasanas reizes un vislie-
lakajam griezpu plaksnltdm (griezpu skdrsgriezumi
60X60; 50X80; 60X100 mm) 14—16 asinasanas reizes.
Gludapstrades darbos piejaujamais griezpa nodilums
ir stipri mazaks, tapec asinasanas reizu skaitam jabut
1,5—2 reizes lielakam par ieprieks mindto.
Asinasanas reizu skaitu var palielinat, ja griezni pa-
reizi ekspluate un pareizi asina. Pie tam ne tikai nedrikst
pieiaut grieznim pastiprinatas dilsanas iestasanos, bet tas
ari pareizi jauzasina. Tagad lietoto griezpu vairums tiek
izgatavots ar faziti, un to pareiza asinasana prasa, lai
vienmerigi notritu plaksnlti no fazltes un muguras skald-
nes puses ta, ka tas paradits 25. аИёга.
47
Razosanas novatori palielina griezpa sumaro noturibu
ne tikai ar pareizu asinasanu un rupigu griezpa р1е5Ирё-
sanu, bet censas paiidzinat griezpa mtizu ari ekspluataci-
jas procesa.
25. att. Vairakkartejas uzasinasanas
seciba grieznim ar faziti
Ta, piemdram, virpotajs H. Bortkevics darba procesa
nelauj grieznim stipri nodilt. Kad grieznim izveidojies
iedobums un nodilusi muguras skaldne, vips pieslipe
griezpa skaldnes ar galodipu, neizpemot griezni no virpas.
Luk, карёс H. Bortkevics pirmais no Padomju Savienibas
virpotajiem, sada veida palielinadams griezpa noturibu
starp asinasanas reizdm, vairakkartigi parsniedzis аргё-
kinu ceja noteiktos griesanas atrumus.
RACIONALA GRIESANAS REZIMA IZRAUDZISANA
Palielinat darba razigumu nozimd pareizi izraudzities
griesanas rezirnus. No jau ieprieks dotajiem griesanas
rezimiem redzams, ka, pemot vienadu griezpa noturibu,
var 1гуё1ёНез dazadu griesanas dzilumu, padevi un grie-
sanas atrumu. Virposanas darba razigums atkarigs no
divu galveno kustibu atrumiem: no griesanas atruma un
padeves, pie kam griezpa noturibu vairak ietekmd griesa-
nas atrums neka padeve vai griesanas dzilums. Vismazak
48
poturibu ietekmd griesanas dzijums, tapdc, izraugoties
griesanas rezimu, vispirms janosaka iesp6jami lielakais
griesanas dzilums. Izvdlamais griesanas dzijums atkarigs
no uzlaides, detajas stingruma, apstradajama materiala
markas, bet, stradajot ar cieta sakausdjuma plaksnisu un
mineralkeramisko plaksnisu griezpiem, ari vel no so
materialu plaksnisu stiprlbas.
Padeve, ka ieprieks redzejam, ir otrs elements рёс
ietekmes pakapes uz noturibu. Тарёс рёс griesanas dzi-
juma noteiksanas jaizraugas maksimali iespdjama padeve.
Kad grieznis strada ar maksimali 1езрё}ато griesanas
dzilumu, lidz ar to uz pargajienu skaita samazinasanas
rdkina palielinas darba razigums. Kad izraugam maksi-
mali iespdjamo padevi, augstu darba razigumu sasnie-
dzam sakara ar griezpa lielaku parvietosanas atrumu attie-
ciba pret detaju. Palielinot griesanas dzilumu un padevi,
kjust lielaks nogriezamas sloksnites skdrsgriezuma lau-
kums, palielinas griesanas spdks. Тарёс so darba raziguma
kapinasanas metodi biezi vien sauc par «зрёка» metodi.
Pёdёjos gados tika р!еуёгз1а ipasa uzmaniba ieprieksd-
jai apstradei ar lielu atrumu pirms gludapstrades parga-
jiena ar cieto sakausdjumu griezpiem. Ilgu laiku lielas
padeves netika piejautas sakara ar apstradatas virsmas
nepietiekamo gludumu. Sai virziena lielu darbu veicis
Kepingradas politechniskais instituts, ka ari citas zinat-
niskas organizacijas. Plasu popularitati ieguvusi novatora
A. Kojesova ieteikta griezpu g'eometriska forma. Корё}з
visos sajos priekslikumos ir paliggriezёjskautne, kas no-
vietota paraleli detajas veidulei. Stradajot ar sadiem
griezpiem, ja padeve ir 2—3 mmlapgr. un griesanas dzi-
lums 1—3 mm, 1е8рё}атз vairakas pirmsgludas apstrades
operacijas palielinat darba razigumu 4—5 reizes. Griesa-
nas atrums tad, protams, japem mazaks, 1отёг ne visai
daudz, salidzinot ar padeves pieaugumu, tapdc ari tiek
sasniegts lielaks darba razigums (26. att.).
Taddjadi darba razigumu izdevigi kapinat uz iekartas
slogosanas spdka palielinasanas rdkina, р!еуёгзо1 sevis^u
uzmanibu padeves palielinasanai.
Tas jadara rupjapstradd, pirmsgludaja apstradd un
gludapstradd.
Padeve jacensas maksimali palielinat, stradajot gan ar
atrgriezdju tdrauda, gan cieto sakausdjumu, gan mineral-
keramiskajiem griezpiem.
4 — VirpoSana
49
Tatad izraugamaja griesanas rezima griesanas atrums
ir pats pbdbjais. Izraudzldami griesanas atrumu pie dotas
padeves un griesanas dziluma, regulejam griezpa notu-
ribu un griesanai vajadzigo jaudu. Bet, ja darbgalda jauda
26. att. Sadi strada ar lielu padevi cieta sakausejuma grieznis, kam
ir gludinasanas griezejsljautne
ir pietiekama un griezpa slogosanas spbks pilnigi nodro-
sinats, tad no jauna rodas jautajums par griesanas atruma
palielinasanu, lietojot karstumizturigaka materiala darba
rlku, racionalaku griezpu geometrisko formu, labak tos
uzasinot utt.
NOSLEGUMS
Detaju izgatavosanas process masmbtivnieciba nepar-
traukti uzlabojas. Arvien pilnigaka klust sagatavojumu
izgatavosana, un virpotaji, karuselvirpotaji, izvirpotaji
sapem sagatavojumus jau tadus, ka to apstrade dazkart
prasa tikai gludapstrades pargajienu. Tapec darbs ar lie-
liem griesanas atrumiem un lielam padevem kluvis par
augstrazigas metalgriesanas galveno metodi. Jau tagad
mazam detalam masinlaiks mbrijams sekundes.
Tomer tikai ar maslnlaika saisinasanu vien nevar no-
drosinat darba raziguma strauju kapinajumu. Masinlaiks
ir tikai zinama dala no gaballaika. Ja mbs stipri salsina-
sim masinlaiku, nesaisinadami laiku, kas vajadzigs pallg-
darbiem, darba razigums palielinasies visai maz.
50
Та, piemdram, kada maslnbtives rtipnica virpotajs
novators tik krasi palielinaja griesanas atrumu, ka maspi-
laiks salsinajas lidz dazam sekundёm, bet pallglaiks, ко
izlietoja detalas iestiprinasanai, griezpa pievirzlsanai un
citiem pallgdarbiem, palika bez parmaipam. Rezultata
izradijas, ka maipa masinlaiks bija pavisam 30 min., bet
450 min. tika izlietotas pallgdarbiem, t. i., masinlaiks bija
tikai 6%. Ja tagad maslnlaiku salsinatu vdl divas reizes,
tad virpotaja darba razlgums palielinatos tikai par 3%.
No ta ir saprotams, карёс tagad tik milzigu nozimi
pieslpr paliglaika saisinasanai. Sim nolukam tiek konstru-
eti darbgaldi-automati, automatiskas plflsmas linijas, vese-
las automatiskas rupnlcas.
Uz universalajiem darbgaldiem paiiglaika salsinasana
notiek, lietojot atri darbojosas iespilesanas ierlces, lietojot
griezpus ar mechaniski iestiprinamam plaksnltdm, daudz-
griezpu apslradi, stradasanu рёс atdurem utt.
Viss tas tiek darits, lai palielinatu darba razigumu, lai
nemitlgi palielinatu rupnieciskas produkcijas izlaidi, kas
ir mtisu Dzimtenes dazado tautas saimniecibas nozaru
vispusigas attlstlbas pamats.
SATURS
Lpp.
levads.................................................3
Ar virpoSanu veicamie darbi.........................5
Griezpi................................................6
Griezpa un detajas kustiba virpojot...................8
Metalu virposanas speki............................12
GrieSanas speks.......................................14
Padeves speks un radialais speks....................18
Griezpu dilsana.......................................19
Darba rika noturiba un griesanas rezims ... 23
Cipa par noturibu.....................................26
Griesanas atrums, stradajot ar atrgriezeju terauda
griezpiem..........................................32
Atrvirposana..........................................35
Cietie sakausejumi, mineralkeramika un to lietosana
virposana..........................................40
Dazi vardi par darba razigumu.........................43
Racionala grieSanas rezima izraudziSana ... 48
Noslegums.............................................50
Serebrovskis, Valerijs Borisa d.
VIRPOSANA
Tulkojis E. Avdejevs. Redaktore E. Vulfsone. Makslinieciska re-
daktore N. Sakirjanova. Techn. redaktors A. Kronbergs. Korek-
tore E. Bergmane. Nodbta salikkanai t956. g. 18. junija. Parak-
stita iespieSanai 1956. g. 14. septembrT. Papira formats 84Х108'/и.
3,25 fiz. iespiedl.; 2.67 uzsk. iespiedl.; 2,74 izdevn. 1. Metiens
3000 eks. Maksa 95 кар.
LATVIJAS VALSTS IZDEVN1ECIBA
Riga, Padomju bulv. 24. Izdevn. Nr. 8684-Z719. lespiesta
Izdevniecibu un poligrafiskas riipniecibas Galvenas parvaldes
5. tipografija Riga, 17. jiinija lauk. 1. Pasiit Nr. 2032.
fA AZ к techniska biblioteka
IZNAKUSAS
R. Miezis, Divtaktu petrolejas motors zvejniecibai
K. Paegle, Gabalkudras sadedzinasana mazas jaudas kurtuves
D. Gojcevs, Darbgald'i pamattipu modernizacija metalu apstra-
dei
G. Strachovs, Anodmechaniska, elektroerozij.as nn elektrokon-
takta metalu apstrades metodes
J. Balodis, Mazas hidroelektriskas stacijas
M. Krazovskis, Kudras kurtuves mazjaudas tvaika katliera
K- Paegle, Centrala apkure un tas ekspluatacija
M. Kalnins, Racionali panemieni l<ie£e|u razosana
M. Kalnins, Tirisana un attaukosana rupnieclba
K. Plaude, Dabiskas vedinasanas iekartas
P. Jascericins, Slfpesana
V. Kuvsinskis, Frezesana
K. Islezabitovskis, Caurvilksana
A. Kuzijecovs, Urbsana
A. Kuramzins. Evelesana.
Maksa 95 кар.