Wļ^	LATVIEŠU VALODA
Latviešu valodas aģentūra	MĀClBU GRĀMATA

ILZE AUZIŅA * MAIJA BERĶE
ANTA LAZAREVA • ARVILS ŠALME
20 4
Latviešu valodas aģentūra

-
UDK 811.174(075)
La 257
Gramata izmantoti attēli no Depositphotos, Graphicstock
Ilze Auziņa, Maija Berķe, Anta Lazareva, Arvils Saime
AI LAIPA
Latviešu valoda
Mācību grāmata
Projekta vadītāja Vineta Vaivade
Dizains un makets Edgars Svanks
Redaktore Skaidrīte Ivanisaka
Tehniskā redaktore Ilga Klotiņa
Korektore Ilze Zvaigzne
Darba autortiesības ir aizsargātas saskaņā ar LR likumu „Par autortiesībām un blakus tiesībām”.
Darba publicēšana jebkurā drukātā vai elektroniskā formā, kopumā vai pa daļām, tā izdošana,
izplatīšana plašsaziņas līdzekļos, kā arī kopēšana ir stingri aizliegta bez LVA rakstiskas piekrišanas.
Iespiests SIA PNB Print
©LVA, 2014
ISBN 978-9984-829-08-1

KĀ LIETOT MĀCĪBU LĪDZEKLI?
t .«ļusfcft.
ķSte v"°da un. lietvārda saskaņošanā nominatīvā, akuza,
|_Ar_pilsJtāS un lau^mU saistītu objektu, Pametu un d
Krotes! ban sarkans, dzelum.žaļ, *ls*n8s-lUSufc»
i un frāzes saiunas uzsākšanai un pabeigšanai
0 j Vārdi un frāzes apstiprinājuma vai šaubu, neskaidrības iz
* ļ «SK^nas par pilsētu un laukiem
1 Sarunas pīr €z»r® ļļidi un^tās objektiem
Vēstule draugam	****••••••••<
• Vizuālā informācija par
nodaļas saturu
*• Saturs gramatikā
.• Saturs leksikā
.• Saturs saziņā
1.3. Klausies un raksti!
-	Labvakar! Es <LS*vma Maija. , • • '
-	Labvakar! Bet es	Kaspari
-	Labvaky!^Si tu	^ A{na
.bk«e?
-	Labrīt! Mani sauc Deiv
ARZEŅI
7.1. Lasi!	.•••••
\ M.āra dzīvo Saldū. Tā ir Lagņ£i%p«ls«t£Kurzemē. Saldus nav ļoti liela pilsēta. Māra strādā
pilsētas centr^ Yi«a*ii*ārste. Uz darbu Māra brauc ar mašīnu. Māra labi gatavo ēdienu.
yi$a^rla£a saimniece. Produktus viņa pērk tirgū. Viņa tirgū pērk kartupeļus, biet^.Jpurk&J*
nus, kāpostus. Vēl viņa tirgū pērk dažādus piena produktus: sviesti Jc*ēj?imu, pienu, biez¬
pienu. kefīru. Maizi Māra pērk veikalā. Vēl veikalā daz^eip.^ftra pērk arī citus produktus,
piemēram, maizītes, kūkas, cepumus, konfekt^. gaļu Māra pērk veikalā.
' MK Ķ	** M P*
ļ aļ.4. Klausies un nosauc alfabēta secībā!^
ļ) Mareks, (1) Valdis, (1) Deniss, O Liza, O Rafaels,
O žasmīna, O Marija, © BeUa, Q Kurts.
1.5. Klausies un ieraksti burtu!
ArlUis, Midols, aI li, [Zndrejs, tI Imass, iflim. Hiil 1s. I lāiia.
VALODA IKDIENAS SAZIŅAI
• 11.23. Savieno dialogu ar atbilstošo iestādi!
(^) - Labdien! Palīdziet, lūdzu!
-	Labdien! Lūdzu!
-	Man sāp galva, ir temperatūra.
-	Lūdzu, te būs tabletes. Maksā 2 eiro 59 cei

š
SATURS
MĀCĪBU GRĀMATA
Temati
Lpp.
Gramatika
Vārdu krājums
Saziņa
1. PRIEKS IEPAZĪTIES
7.-18.lpp.
LLJ
a. Iepazīšanās
8
• Darbības vārds būt, nebūt tagadnē
•Alfabēts
•Sasveicināšanās
<<
b. Pieklājības frāzes
10
•Vietniekvārdi es, tu, viņš, viņa,
• Personvārdi
•Atvadīšanās
i-
c. Profesijas
12
viņi, viņas, mēs, jūs nominatīvā un
• Skaitļa vārdi (1-20)
• Iepazīšanās un
i-
d.Tālrunis un adrese
14
akuzatīvā
• Profesiju nosaukumi
iepazīstināšana ar kādu
z
e. Valoda ikdienas
•Vietniekvārdi tas, tā, tie, tās
• Sasveicināšanās,
•Adreses nosaukšana un
LU
saziņai
16
nominatīvā
iepazīšanās, atvadīšanās
noskaidrošana
Q
f. Pārbaudi sevi!
18
• Skaitļa vārdi no 1 -20 nominatīvā
un pieklājības frāzes
• Lietišķie raksti: adrese,
• Dzimte, skaitlis, locījums
kon taktin form ācija
I 2 NO VISAS PASAULES
19.-30. lpp.
a. Kurtu dzīvo,
20
• Darbības vārdi runāt/nerunāt,
•Valstu un to galvaspilsētu
•Tikšanās un iepazīšanās
1 	1
strādā, studē?
dzīvot/nedzīvot, strādāt/nestrādāt,
nosaukumi
• Informācijas sniegšana un
Īd
b. No kurienes tu esi?
22
studēt/nestudēt tagadnē
•Tautību nosaukumi
saņemšana par personas
lo
c. Valstis, tautības un
• Darbības vārds būt pagātnē un
•Valodu nosaukumi
dzīvesvietu, valodu,
Jo
valodas
24
nākotnē
• Apstākļa vārdi šodien,
tautību
.J^
d. Esmu, biju,'būšu...
26
• Lietvārds lokatīvā
pašlaik, tagad, rīt, drīz,
• Lietišķie raksti: anketa
e. Valoda ikdienas
•Skaņu mija lietvārda daudzskaitlī
vakar, agrāk
saziņai
28
• Prievārds no ar lietvārdu vienskaitļa
•Apgalvojums un
1 3
f. Pārbaudi sevi!
30
ģenitīvā
noliegums jā/nē
J
1 3. PILSĒTĀ UN LAUKOS
31.-40. lpp.
LU i
rs \
a. Ko tu redzi un
• Darbības vārds iet tagadnē, pagātnē,
•Ar pilsētas un lauku
•Vārdi un frāzes sarunas
!«J |
apmeklē pilsētā?
32
nākotnē
vidi saistītu objektu,
uzsākšanai un pabeigšanai
>!
b. Kas ir laukos?
34
• Darbības vārdi redzēt, apmeklēt,
priekšmetu un dzīvu
•Vārdi un frāzes
i/v
c. Uz kurieni tu ej?
36
fotografēt 1. personas vienskaitļa
būtņu nosaukumi: pilsēta,
apstiprinājuma vai šaubu,
LU 1
d. Valoda ikdienas
un 2. personas vienskaitļa un
lauki, muzejs, veikals, māja,
neskaidrības izteikšanai
saziņai
38
daudzskaitļa tagadnē, pagātnē un
kafejnīca, viesnīca, parks,
• Sarunas par pilsētu un
Ņ]
e. Pārbaudi sevi!
40
nākotnē
piemineklis, teātris, baznīca
laukiem
Q1
• Lietvārds vienskaitļa un daudzskaitļa
• Krāsu nosaukumi: melns,
• Sarunas par dzīves vidi un
nominatīvā, akuzatīvā un lokatīvā
balts, sarkans, dzeltens,
tās objektiem
•Īpašības vārda un lietvārda
zaļš, zils
• Lietišķie raksti: privāta
saskaņošana nominatīvā, akuzatīvā
vēstule draugam
un lokatīvā
| 4. MANA MĀJA UN
ĢIMENE
41.-52. lpp.
a. Mana māja
42
• Darbības vārdi dzīvot, īrēt tagadnē,
• Māja, dzīvoklis, istaba,
• Sarunas par dzīvesvietu
b. Mana dzīvesvieta
44
pagātnē, nākotnē
mēbeles
un ģimeni
c. Mana ģimene
46
• Lietvārds ģenitīvā un datīvā
• Mājas un dzīvokļa
• Informācija par sevi un
d. Mans, mana, man
48
•Īpašības vārda un lietvārda
iekārtojums
savas ģimenes locekļiem -
e. Valoda ikdienas
saskaņošana datīvā
•Ģimene un ģimenes
nodarbošanos, vecumu,
saziņai
50
• Prievārdi pie, uz, aiz, zem ar lietvārdu
locekļi
dzīvesvietu
f. Pārbaudi sevi!
52
vienskaitļa akuzatīvā
• Skaitļi no 20 līdz 99
• Sarunas par mājas,
•Vietniekvārdi mans, tavs, viņa, viņas,
dzīvokļa, istabas
mūsu, jūsu, viņu nominatīvā, datīvā
iekārtojumu
un lokatīvā
• Mēbeļu un atsevišķu
• Vietniekvārdi kāds, kāda, kādi, kādas
priekšmetu novietojuma
nominatīvā un lokatīvā
raksturošana
• Skaitļa vārdi no 20 līdz 99 nominatīvā
• Pamata skaitļa vārda un lietvārda
saskaņošana nominatīvā un ģenitīvā
| 5. KĀJĀM, AR TROLEJBUSU, AR LIDMAŠĪNU
53.-64. lpp.
a. Tu brauc un ej
54
• Darbības vārdi braukt, lidot, iet
•Transportlīdzekļi: tramvajs,
• Sarunas par pilsētu, vidi
b. Kurā stāvā, kurā
tagadnē, pagātnē, nākotnē
trolejbuss, autobuss,
un transportu
dzīvoklī?
56
• Lietvārds akuzatīvā
taksometrs, automašīna,
•Ceļa norādīšana un
c. Uz kurieni?
58
•Īpašības vārda un lietvārda
velosipēds
noskaidrošana pēc kartes
d. Kāds, kāda un
saskaņošana akuzatīvā
• Pilsētas objekti
vai plāna
kurš, kura?
60
• Prievārds ar, uz, pa, gar ar lietvārdu
• Apstākļa vārdi pa labi,
•Transportlīdzekļu, to
e. Valoda ikdienas
vienskaitļa akuzatīvā
pa kreisi, taisni, tuvu, tālu,
pārvietošanās, kustības
saziņai
62
•Vietniekvārdi kurš, kura nominatīvā,
ātri, lēni
veida, virziena nosaukšana
f. Pārbaudi sevi!
64
akuzatīvā un lokatīvā
• Kārtas skaitļa vārdi no
un noskaidrošana
• Kārtas skaitļa vārdi no 1 līdz 99
1 līdz 99
vienskaitļa akuzatīvā un lokatīvā

MĀCĪBU GRĀMATA
Temati
Lpp.
Gramatika Vārdu krājums Saziņa
16 IKDIENAS DARB
65.-78. lpp.
a. Vienmēr, dažreiz,
reti...
66
•	Pulksteņa laiks - stundas un
pusstundas - nominatīvā un lokatīvā
•	Darbības vārds darīt tagadnē,
pagātnē un nākotnē
•	Darbības vārdi mazgāt; gatavot;
lasīt, gulēt, dzert, ēst; tīrīt, brokastot,
pusdienot, vakariņot tagadnē,
pagātnē un nākotnē
•	Vietniekvārdu mans, mana; tavs,
tava; mani, manas; tavi, tavas
saskaņošana ar lietvārdu vienskaitļa
un daudzskaitļa nominatīvā, datīvā
un akuzatīvā
•	Darbības laiks: no rīta,
pusdienlaikā, pēcpusdienā,
vakarā
•	Darbības biežums: reti,
bieži, vienmēr, parasti,
dažreiz
•	Ēdienreizes: brokastis,
pusdienas, vakariņas;
brokastot, pusdienot,
vakariņot
•	Ikdienas darbi: mazgāt,
tīrīt, gulēt, braukt uz darbu,
iet mājās, iet uz kino, iet uz
bibliotēku, apmeklēt sporta
klubu
•	Nedēļas dienas
•	Sarunas par dienas gaitu,
ikdienas darbiem un laika
plānojumu
•	Ikdienas sarunas pa tālruni
un kafejnīcā
•	Pulksteņlaika
noskaidrošana
•	Lietišķie raksti: anketa par
ikdienas paradumiem
b. Pulksteņa laiki
72
c. Mana diena
74
d. Valoda ikdienas
saziņai
76
e. Pārbaudi sevi!
78
| 7 IEPIRKŠANĀS
79.-90. lpp. 1
a. Dārzeņi
80
•	Darbības vārdi pirkt, pārdot, maksāt
tagadnē, pagātnē, nākotnē
•	Lietvārds akuzatīvā
•Īpašības vārda un lietvārda
saskaņošana akuzatīvā
•	Prievārds par ar lietvārdu vienskaitļa
akuzatīvā
•	Ģenitīvs ar skaitļa vārdu
•Tirgus, veikals, pārtikas
preces, apģērbs, apavi,
kancelejas preces
•	Naudas vienības
•	Svars, tilpums, izmērs,
cena, daudzums
•	Sarunas par veikalu, tā
nodaļām, preču grupām
un iepirkšanos
•	Sarunas veikalā par preci,
tās cenu, daudzumu,
kvalitāti, krāsu un izmēru
•Vienkāršas informācijas
iegūšana par preci no
preču zīmēm, iepirkšanās
norādēm
•	Lietišķie raksti: sludinājums
par pirkšanu un pārdošanu
b. Pērk un pārdod
82
c. Apģērbi, apavi,
ziedi un krāsas
84
d. Kancelejas preces
86
e. Valoda ikdienas
saziņai
88
f. Pārbaudi sevi!
90
| 8 LABU APETĪTI!
91.-106. lpp. ļ
a. Kas ir virtuvē?
92
•	Darbības vārdi cept, vārīt tagadnē,
pagātnē, nākotnē
•	Darbības vārdi garšot, negaršot
tagadnē, pagātnē, nākotnē
•Īpašības vārda saskaņošana ar
lietvārdu
•	Līdzskaņu mija lietvārdos ar -is
•	Lietvārdu savienojumi - lietvārds
ģenitīvā ar lietvārdu nominatīvā:
skapīša durvis
•Arvirtuvi saistītu mēbeļu,
ierīču nosaukumi
•	Ēdienu un dzērienu
nosaukumi
•	Piena, gaļas, miltu
izstrādājumi
•Galda piederumi un
virtuves trauki
•	Sarunas pie brokastu
galda un kafejnīcā
•	Ēdienu un dzērienu
pasūtīšana
•	Ēdienu gatavošana un to
receptes
b. Brokastis,
pusdienas,
vakariņas
94
c. Gatavojam paši!
98
d. Kafejnīcā
102
e. Valoda ikdienas
saziņai
104
f. Pārbaudi sevi!
106
ļ 9. BRĪVAIS LAIKS
107.-118. lpp. I
a. Vakarā pēc darba
es...
108
•	Darbības vārdi dejot, zīmēt, slidot,
slēpot, sēņot, ogot, spēlēt, makšķerēt
tagadnē, pagātnē un nākotnē
•	Darbības vārdi lasīt, dziedāt tagadnē,
pagātnē un nākotnē
•	Konstrukcijas ar darbības vārdu
patikt
•	Vārddarināšanas paraugi:
dejot - deja; dziedāt - dziesma;
zīmēt - zīmējums; spēlēt - spēle;
slidot - slidas; slēpot - slēpes;
makšķerēt - makšķere
•	Prievārdu pirms un pēc lietojums
laika norādei
• Darbības un objekti, kas
saistīti ar brīvo laiku:
populārākie sporta
veidi, kultūras pasākumi
un iestādes, darbības
dažādos gadalaikos
•	Sarunas par brīvā laika
pavadīšanas iespējām
ikdienā un brīvdienās
•	Sarunas par kopīgām
interesēm un
pasākumiem, to norises
vietu, laiku un cenu
•	Lietišķie raksti: privāta
vēstule
b. Brīvajā laikā es...
112
c. Brīvdienās man
patīk...
114
d. Valoda ikdienas
saziņai
116
e. Pārbaudi sevi!
118
s
MŪSDIENU DZĪVES RITMS

MĀCĪBU GRĀMATA
Temati
Lpp.
Gramatika
Vārdu krājums
Saziņa
t/1
10. ES CEĻOJU...
119.-130. Ipp. I
a. Uz kurieni
• Lietvārdi ceļojums, ekskursija,
• Ar ceļošanu saistīti vārdi
• Sarunas par ceļojumu,
h-
ceļosim?
120
atvaļinājums, valsts, pils, nakts
unapzīmējumi:
tā galamērķi, apskates
CC
b. Es dodos ceļojumā
122
vienskaitļa nominatīvā, ģenitīvā,
tūrists - ceļotājs;
objektiem, cenu un
c. Tur mēs bijām!
124
lokatīvā
ceļojums - ekskursija;
laikapstākļiem
UJ
d. Kāds ārā laiks?
126
• Darbības vārdi ceļot, gribēt, varēt,
hotelis - viesnīca; tūrisma
•Viesnīcas rezervēšana
>
e. Valoda ikdienas
rezervēt, vadīt, zvanīt tagadnē,
aģentūra / firma/birojs;
• Informācijas iegūšana no
N
saziņai
128
pagātnē, nākotnē
ceļojumu aģentūra/ firma/
transporta biļetes, afišas
Q
f. Pārbaudi sevi!
130
• Konstrukcijas ar darbības vārdu
birojs; kalns, tilts, pils, ala,
un sludinājuma
■n
vajadzēt
gids, tūrists
• Iepazīšanās ar transporta
mmJ
• Vārddarināšanas paraugi: tūrists-
•Vārdi gadalaiku un laika
kustības sarakstiem
I 8 i
tūrisms; ceļš - ceļot - ceļojums
apstākļu apzīmēšanai:
• Lietišķie raksti: ceļojuma
• Konstrukcijas jautājumā ar cik:
sniegs, lietus, mākoņi,
anketa
Q
cik dienu?, cik ilgs?, cik ilgi?
saule, auksts, silts, vējains,
LA|
lietains, mākoņains,
o
mmm-ļ
saulains; augsta un zema
2E
-
temperatūra
11 ESI VESELS!
131.-142. Ipp. |
a. Sporta veidi
132
• Darbības vārdi skriet, sportot, vingrot,
• Sporta veidi un ar sportu
• Sarunas par sportu un
b. Sportosim!
134
nūjottagadnē, pagātnē, nākotnē
saistītas darbības: skriet,
sporta klubā
c.Tāds es esmu, tāda
• Lietvārdi ar -šana
sportot, vingrot, nūjot
• Ārējais izskats un cilvēka
es esmu
138
• Prievārdi ar lietvārdu daudzskaitlī
• Ar sporta veidiem saistīti
portrets
d. Pie ārsta
140
• Lietvārdi acs un auss vienskaitlī un
priekšmeti: grozs, ķivere,
• Informācijas iegūšana
e. Valoda ikdienas
daudzskaitlī
šautene, kamanas,
poliklīnikā 1
saziņai
142
velosipēds
• Informācijas sniegšana par
f. Pārbaudi sevi!
144
•Ārstu speciālistu
sevi un ģimenes locekļiem
nosaukumi
reģistratūrā un pie ārsta
• Ķermeņa daļu nosaukumi
• Informācijas apmaiņa
• Portrets
par savu veselību un
pašsajūtu
Por
• Lietišķie raksti: anketa sporta
L
nodarbību uzsākšanai
iMiMij-mm»'
a. Mana izglītības
iedstāde
b. Kur tu strādā? Ko
tu dari?
c. Valoda ikdienas
saziņai
d. Pārbaudi sevi!
146
150
154
156
•	Darbības vārdi strādāt, zīmēt, gleznot,
krāsot, apmeklēt; rakstīt, lasīt, mācīt,
vadīt, turpināt, rēķināt tagadnē,
pagātnē, nākotnē
•	Lietvārdi ar izskaņu -tājs, -tāja, -nieks,
-niece (.zīmētājs, rakstītājs, lasītājs,
dziedātājs; rakstnieks, strādnieks,
strādniece)
•	Konstrukcijas ar darbības vārdu
gribēt: gribu strādāt, mācīties
•	Kārtas skaitļa vārdi lokatīvā
•	Izglītības iestāde, tās
personāls un iekārtojums:
ēdnīca, bibliotēka, svinību
zāle, sporta zāle, klase,
kabinets, garderobe, tāfele;
skolotāji, pasniedzēji,
skolēni, direktors
•	Mācību priekšmeti:
matemātika, latviešu
valoda, fizika, ķīmija,
svešvaloda (angļu, krievu,
vācu valoda), mūzika, sports,
vizuālā māksla, bioloģija,
vēsture, informātika
•	Profesiju nosaukumi un
darba pienākumi
•	Izglītība Latvijā
•	Sarunas par izglītību,
tās iegūšanu, mācību
priekšmetiem un izglītības
iestādēm
•	Sarunas par darbu un
darba meklēšanu
•	Lietišķie raksti: sludinājums
par darba meklēšanu un
darba piedāvājumu
GRAMATIKAS PIELIKUMS
157.-165. Ipp.
157
• Lietvārds
158
•Īpašības vārds
159
• Prievārds
• Skaitļa vārds
160
•Vietniekvārds
162
• Darbības vārds
165
•Apstākļa vārds
VĀRDNĪCĀ
166.-177. Ipp.
PĀRBAUDI SEVI! ATBILDES
178.-184. Ipp.

Labrīt!
Labdien!
Paldies, labi!
Patīkami
iepazīties! Kā tevi
sauc?
Mani sauc.
Labvakar!
Cilvēka identitāte:.
V Prieks
Darbības vardi būt, nebūt tagadnē
Vietniekvārdi es, tu, viņš, viņa, viņi, viņas, mēs, jūs
nominatīvā un akuzatīvā
Skaitļa vārdi no 1 līdz 20 nominatīvā
Dzimte, skaitlis, locījums
Vietniekvārdi tas, tā, tie, tās nominatīvā
Leksika
Alfabēts. Profesijas
Sasveicināšanās, iepazīšanās un atvadīšanās
Mācībās izmantojamās instrukcijas
Adrese

Labrīt!
Mani sauc Jānis
Vaivads. Es esmu
pasniedzējs.
Labvakar,
vai tu esi Gunta?
^IEPAZĪŠANĀS
Mani sauc
Tomass Andersons.
EsesmuAmispEsesmuJānK
Mani sauc Filips.
Es esmu Maija,
Maija Fogele.
Mani sauc
Migels.
Es esmu Ali
Kā jūs
sauc?
Kā-tevi
sauc?
Labdien! Kā
jūs sauc?
Mani sauc
Natālija. Esmu
studente.
Tu esi
Andris?
Nē, es
neesmu Andris.
Es esmu Edgars.
Klausies! Atkārto!

1.3.	Klausies un raksti!
Labvakar! Es	Maija.
Labvakar! Bet es ^ J‘* nc^
Labdien!
Mani
^ Arnis?
Labdien!
Kā sauc?
Labvakar! Vai tu
Nē, es €/	^1
	 Aina?
Aina. Es esmu Maija.
Labrīt! Mani sauc Deivids. Ka
^ ^ /	sauc Sara.
sauc:
Labdien! L
Labrīt!
Labvakar*
Labdien!
Labrīt!
Labvakar!
1.4.	Klausies un nosauc alfabēta secībā!
Mareks, Valdis, VV Deniss, Liza, Rafaels,
Žasmīna, O Marija, C3 Bella, C3 Kurts.
es
esmu
neesmu
tu
esi
neesi
viņš
viņa
viņi
viņas
ir
nav
mēs
esam
neesam
jūs
esat
neesat
Kā tevi sauc?
Mani sauc Maija.
Mani sauc Kaspars.
Kā jūs sauc?
Mūs sauc Gatis un Inese.
Kā viņu sauc?
Viņū sauc Izabella.
Viņu sauc Dmitrijs.
Kā viņus sauc?
Viņus sauc Māris un Matīss.
Kā viņas sauc?
Viņas sauc Katrīna un Karīna.
1.5. Klausies un ieraksti burtu!
Ar 1 i ļis, Mi els, A 	i, ļndrejs, T mass, J nis,
1
IMODULIS

JrV
•J PIEKLĀJĪBAS FRĀZES
redzēšanos!
1.6. Klausies un lasi!
Ļoti patīkami! Es
K esmu Kate.
Labvakar! Mani
sauc Verners.
Kājdājas?
Kā veicas?. *
Kā iet?
Priecājos redzēt!
Prieks redzēt!
Priecājos iepazīties!
Prieks iepazīties!
Ļoti patīkami!
Ļoti jauki!
Uz redzēšanos^
Visu labu!
* Jauku ^
vakaru! Atā!
Jānis Lapiņš.
Prieks iepazīties!
Sveiks! Kā
klājas?
Mani sauc
Aija Liepa. Un kā
v jūs sauc? 4
Arī labi!
Sveiks!
Sveika!
Sveiki!
Lai tev (jums)
laba diena!
Paldies!
Lūdzu!
Paldies,
labi!
Paldies!
Lūdzu!
Sveika! Kā iet?
Labrīt! Lai tev
laba diena!
Ar labu nakti!
Paldies!
Tev arī!

Vau!
Es esmu suns
Duksis. Vau! Un tu?
1.7. Savieno!
Kā fclĀj<vs?			Bet mani - Mišela
Priecājos iepazīties! V Visu labu!
Uz redzēšanos!
Lai tev laba diena!
Mani sauc Velga.
Lūdzu!
Viņu sauc Andris.
Ņau!
Kas tu esi?
Es arī.
Tev arī!
Ļoti patīkami!
Paldies!
Es esmu
kaķis. Mani sauc
. Mūris. .
|jn 1.8. Klausies un ieraksti a> by cy d\
Paldies!
Labrīt!
Lūdzu!
w Labdien!
Es esmu Inga. Un
. kā jūs sauc?
Sveiks! Kā
klājas?
Paldies,
				ļabi'
Reinis.
1.9. Sarunājies!
■	Labvakar! Kā klājas?
■	Paldies, ... !
Labrīt! Iepazīstieties, tas ir Alans.
Ļoti patīkami! Es esmu ....
1.10. Klausies un raksti!
īss patskanis
Garš patskanis
Jānis, Māra, Valefe, Līga, Inga, Kate,
Rūdis, Līva, Lija, Gatis, Sāra, Arnis
w

1.11. Klausies un raksti!
Sl, SIA; 157. lpp.
Vienskaitlis
Daudzskaitlis
Vīriešu dzimte
Sieviešu dzimte
Vīriešu dzimte
Sieviešu dzimte
ārsts
ārste
ārsti
ārstes
students
studente
studenti
studentes
policists
policiste
policisti
policistes
vadītājs
vadītāja
vadītāji
vadītājas
skolotājs
skolotāja
skolotāji
skolotājas
pārdevējs
pārdevēja
pārdevēji
pārdevējas
rakstnieks
rakstniece
rakstnieki
rakstnieces
aktieris
aktrise
aktieri
aktrises
pavārs
pavāre
pavāri
pavāres
sekretārs
sekretāre
sekretāri
sekretāres
PRON1; 160. lpp.
Kas?
Ko?
es
mani
tu
tevi
viņš, viņa
viņu
viņi
viņus
viņas
viņas
mēs
mūs
jūs
jūs
1.12.	Runā!
Mani sauc Gvido. Es esmu ārsts.	ftvido. Vii\Š ir 4fS4%S
Es esmu Laima. Es arī esmu ārste. Vi*jA Scmac L4IM4.
Ari vi*A ir 4f*s+e»
Es esmu skolotājs Jānis Zālītis.
Mani sauc Vija. Es arī esmu skolotāja.
Mani sauc Markus Larsens. Es esmu rakstnieks.
Mani sauc Lūcija Bendrāte. Es arī esmu rakstniece.
Mūs sauc Daniels un Vija. Mēs esam studenti.

r
1.13. Runā!
Kas ir Jorens?
Jorens ir p*v«Mrs
Jorens
Vanda
Kas ir Vanda?
Vanda ir ... .
Kas ir Anna un Zaiga?
Anna un Zaiga ir ... .
1.14. Sarunājies!
- Kas tu esi?
- Vai tu esi ... ?
- Kā tevi sauc?
- Kas jūs esat?
- Vai viņi ir ... ?
- Kā jūs sauc?
- Kas viņš ir?
- Vai jūs esat ... ?
- Kā viņu sauc?
- Kas viņa ir?
- Vai viņa ir ... ?
- Kā viņus sauc?
-	Kas viņi ir?
-	Kas viņas ir?
- Vai viņš ir ... ?
5
- Kā viņas sauc?
\3
1. MODULIS

1.15. Klausies un lasi!
— viens
(ff — seši
11 — vienpadsmit
— sešpadsmit
7 —septiņi
11 — divpadsmit
1*7 — septiņpadsmit
% — astoņi
1 3 — trīspadsmit
1% — astoņpadsmit
— deviņi
1% — četrpadsmit
1 — deviņpadsmit
— desmit
IS — piecpadsmit
10- divdesmit
[ts]
divpadsmit*
divdesmit
vienpadsmit
divpadsmit
trīspadsmit
četrpadsmit
■.
piecpadsmit
'W‘
sešpadsmit
septiņpadsmit
astoņpadsmit
deviņpadsmit
1.16.	Klausies! Raksti tālruna numurus!
ļ~i 1.17. Klausies un labo!
17549358	64130059 25941261	34566061 23459100
!7S*f5fcSS

1.19. Klausies un lasi!
Jūsu adrese?
Priežu iela 9,
dzīvoklis 6, Rīga(
LV-3458.
Kalna iela
1.20.	Ieraksti!
Kāds ir tavs / jusu talruņa numurs:
Mans tālruņa numurs ir
Mūsu tālruņa numurs ir
Viņa tālruna numurs ir
3	3	-
Viņas tālruna numurs ir
Viņu tālruna numurs ir
3	3
Mana adrese ir
Viņa adrese ir
Kāds ir viņa (Māra) tālruņa numurs?
Kāds ir viņas (Anitas) tālruņa numurs?
Kāds ir viņu tālruņa numurs?
Kāda ir tava / jūsu adrese?
Kāda ir viņa (Māra) adrese?
Kāda ir viņas (Anitas) adrese?
Kāda ir viņu adrese?
Viņas adrese ir
Viņu adrese ir
īsais patskanis
Stende
Ģarais patskanis
Liepāja
Tukums
Rīga
1 Daugavpils
Rēzekne
Jelgava
Jēkabpils
- ;s Ventspils
Ādaži ,
\ Talsi
Cēsis •
1.18. Klausies un lasi!
1. MODULIS

§
#
V iVALODA IKDIENAS SAZIŅAI
rSmgļģL . ±	.	"
1.21. Sarunājies! Raksti!
Kā tevi sauc?
Mani sauc
- Sveika!
! Kā klājas?
Es esmu students..
67856638.
Celtnieku 12, dzīvoklis 15.
- Man arī labi.
1.22. Stāsti par sevi un savu
draugu vai draudzeni!
Kā tevi sauc?
Kā viņu sauc?
Kāds ir tavs vārds un uzvārds?
Kāds ir viņa / viņas vārds un uzvārds?
> *
Kas tu esi?
Kāda ir viņa / viņas adrese?
> >
Kāda ir tava adrese?
Kāds ir viņa / viņas tālruņa numurs?
1.23. Ieraksti informāciju par sevi!
1.24. Stāsti!
Sallija
Studente
Miera iela 12
T4 ir	V$sjA ir 5+^dcA+e» Vi*AS
adrese KAiem iek 11, Rig*, LV-IO^fc.
Deniss
Ārsts
Tā Ir. 23456719
Mirjama
Pavāre
Kaha
Pasniedzējs
Tā Ir. 45610974

-	Sveika! Kā tevi sauc?
-	Samanta. Un tevi?
-	Aleksandrs.
—	Labdien! Jūsu vārds un uzvārds?
—	Tomass Velšs.
—	Jūsu adrese?
—	Stirnu iela 17.
—	Vai jūs esat students?
-Jā.
Vārds, uzvārds
Tālrunis
e-pasts
Vārds, uzvārds
Tālrunis
e-pasts
Vārds, uzvārds
Tālrunis
e-pasts
.26. Klausies un lasi! Labo!
Vārds, uzvārds.
Vija Kazāka
Adrese. Saules iela 15,
dzīvoklis 19, Rīga,
LV-2347
Mobilais tālrunis. 26410709
Tālrunis. 67912905
Dzimšanas vieta. Rēzekne
e-pasts vijakazaka@inbox.lv
1.27. Sarunājies! Noskaidro triju
četru grupasbiedru tālruņa
numurus un e-pasta adreses!
Informāciju pieraksti!
Vārds, uzvārds
Tālrunis
e-pasts

PĀRBAUDI SEVI!
1.28. Ieraksti Oy *Vy ty @y &y 6y Tdy 'Vly Sy 'ly 7y 11
pniicD sts
*00
R| | kstni ks
St|	| de
Vieū m □lis
ĀūsDs
1.29. Raksti vārdu	students,	ārste,
sore, vadītāja, policisti, pasniedzējs, studentes, šoferi, skolotāja
atbilstošajā vietā!
Tas ir
Tā ir
Tie ir
Tās ir
1.30.	Raksti!
1	... . „———7
	Vīriešu dzimte
Sieviešu dzimte
ārste
rakstniece
pavāre
aktrise
profesors
ārsti
policiste
studenti
1.31.	Raksti skaitļus ar cipariem un vārdiem!
1	-	vigAS	 S - pieci	9 —
2	- 		 6-	 10-
			- trīs 7 -
4 - _ 				 — astoņi
1.32. Ieraksti ir, emnu, esam, esi, esat, ir,
Es CSMm Maija.
Viņš
policists.
Jus
rakstnieki?
Tu
Jl
ārste?
Viņi
aktieri.
Mēs
studenti.
>
Viņas
pavāres.

Mazsalaca
Ventspils
Limbaži
Alūksne
Valdemārpils
Saulkrasti
Gulbem
Lubāna
Jūrmala
Jukums
Madona,
v^A_^Ogre
■^^IJelvārde
-/"Aizkraukle
Dobele
Rēzekne
Jēkabpils
Krāslava
Daugavpils
Minska
latvietis
latviete
Eiropas karte
latvieši
6rcw«vHlc*
Darbības vārdi runāt / nerunāt, dzīvot / nedzīvot, strādāt / nestrādāt,
studēt / nestudēt tagadnē
Darbības vārds būt pagātnē un nākotnē
Lietvārds lokatīvā
Skaņu mija lietvārda daudzskaitlī
Prievārds no ar lietvārdu vienskaitļa ģenitīvā
Tautības, valodas un valstis
Apstākļa vārdi šodien, pašlaik, tagad, rīt, drīz, vakar, agrāk
'azisanas
Sarunas par personas dzīvesvietu, valodu un tautību
Cilvēka identitāte,

Mazsalaca
SaīaC*
/almiera
Ventspils
Limbaži
Alūksne
Valdemārpils
Saulkrasti
Gulbens
Kurtu
strādā?
Lubāna
Jūrmala
\Tukums
Madona,
^■Lielvārde
Es dzīvoju šeit
Latvijā.
Kurtu dzīvo?
Dobele
Jēkabpils
Bauska1*
Vai jūs arī dzīvojat
v Latvijā? ^
Krāslava
Daugavpils
Es strādāju
Rīgā, slimnīcā. Es
esmu ārsts.
Jā, mēs
dzīvojam Latvijā.
Mēs esam latvieši,
Vai arī Jānis
dzīvo Latvijā?
K Nē, Jānis pašlaik
nedzīvo Latvijā. Viņš dzīvo
Dublinā.Tas irīrijā. Viņš
\ tur arī strādā. A
Vai tu dzīvo
Latvijā?
Nē, es tagad
nedzīvoju Latvijā. Es
pašlaik dzīvoju Zviedrijā. Es
\ tur studēju universitātē. ,
R TU DZĪVO, STRĀDĀ, STUDĒ?
2.1. Klausies un lasi!
Vil., 12., 13; 164. lpp.
es
dzīv-oj-u
strād-āj-u
stud-ēj-u
tu
dzīv-o
strād-ā
stud-ē
viņš
viņa
viņi
viņas
dzīv-o
strād-ā
stud-ē
mēs
dzīv-oj-am
strādājam
stud-ēj-am
jūs
dzīv-oj-at
strād-āj-at
stud-ēj-at
Rīgā
Latvijā
pilsētā
valstī
Vīnē
Maskavā
S1E; 138. lpp
Kas?
Kur?
Latvija
Latvijā
Lietuva
Lietuvā
Rīga
Rīgā
Vīne
Vīnē
Portugāle
Portugālē i
Saldus
Saldū
banka
bankā
universitāte
universitātē
bibliotēka
bibliotēkā
10

2.2.	Savieno!
Vžsm jMis L^pi^š (kzSvo Liep4j&?
Kurtu dzīvo?
Kur viņš dzīvo?
Vai jūs dzīvojat šeit?
Vai viņa dzīvo Vācijā?
Vai tu dzīvo Latvijā?
Kurtu strādā?
Viņš dzīvo Londonā.
Jā, mēs dzīvojam šeit.
Es dzīvoju Īrijā.
Nē, es pašlaik nedzīvoju Latvijā.
• N€, k.tAi'vgs	Lie,p4j^.
Es strādāju Rīgā.
Jā, viņa tagad dzīvo Vācijā.
2.3.	Raksti vārdu dzīvojat, dzīvo, dzīvojam, dzīvoju, nedzīvo, nedzī¬
vojam, nestrādā, nestrādāju, strādā, strādāju, studējat, studēju
atbilstošajā vietā!
1.	Vai Natālija	pilsētā?
Nē, viņa	pilsētā.
2. Kur jūs	?
Es	Rīgā, universitātē.
3.	Vai jūs
Nē, mēs vairs
Mēs tagad
Jānis
4.	Vai tu vairs
Nē, es vairs
2.4.	Raksti!
- Mani sauc Lelde.
Es studēju.
Es arī s4»CAd$JtA .
-	Sveika! Prieks tevi redzēt.
Kur tu tagad
—	Es arī priecājos tevi redzēt.
Pašlaik es strādāju poliklīnikā.
-	Labdien! Vai jūs
Rīgā?
-	Nē, es nedzīvoju Rīgā,
es dzīvoju Liepājā.
II
inaoiAi

Hi!
Es esmu no Londonas.
Mani sauc Džeina.
Labdien!
Es esmu
no Rīgas. Mani sauc
^ Kārlis. ^
Guten tog!
Mēs esam no Berlīne
Mani sauc Verners, be
k tā ir Katarina.
Es esmu gailis.
Es dzīvoju tornī.
Es esmu no Rīgas.Tā ir
sena pilsēta.
Es esmu V
stārķis.
Es dzīvoju Latvijā.
Es nedzīvoju Rīgā,
Es esmu no
mazpilsētas.
^ Es esmu Ivo.
Es neesmu no Latvijas,
bet esmu no Zviedrijas.
Es dzīvoju Stokholmā.
Es esmu lasis.
Es nedzīvoju upē.
Es esmu no jūras.
KURIENES TU ESI?
2.5. Lasi!
Stāsti!
No kurienes ir šie cilvēki?
No kurienes esi tu?
2.6. Klausies! Lasi!

Valsts
Galvaspilsēta
es
esmu / neesmu
no
Krievijas
Baltkrievijas
Ukrainas
Polijas
Lietuvas
Zviedrijas
Latvijas
Maskavas
Minskas
Kijevas
Varšavas
Vilnas
Stokholmas
Rīgas
tu
esi / neesi
viņš
viņa
viņi
viņas
ir / nav
mēs
esam / neesam
jūs
esat / neesat
r
2.7. Raksti!
AJo kurienes ir Ieva?
— Tēva ir no LAf'VI f^S__
(Latvija).
No kurienes tu esi?
- Es esmu no 	—
(Igaunija).
No kurienes viņas ir?
>
— Viņas ir no
(Varšava).
No kurienes ir students?
- Viņš ir no		—
(Spānija).
No kurienes jūs esat?
- Mēs esam no 		—
(Vācija).
No kurienes ir tūristi?
-Viņi ir no
>
(Krievija).
No kurienes ir Agnese?
- Viņa ir no
(Zviedrija).
Vai studenti ir no
('Maskava')? - Nē. viņi nav no	- (Maskava)
Viņi ir no
	 “			, >
(Kijeva).
viņi ir no			— (Irij a)
Vai strādnieki ir no
(Latvija)? - Nē,
2.8. Atbildi!
Vai jūs esat no Baltkrievijas?	—	^0 B<d+kri<ivijdlS.
- Hc, mis ^eesAm m B^i+krievijAS.
hAis es$w ^0 Somij*s.
Vai viņi ir no Maskavas? Vai viņas ir no Somijas? Vai tu esi no Ungārijas? Vai viņš ir no
Gruzijas? Vai mēs esam no Latvijas? Vai viņa ir no Brazīlijas?
2.9.	Stāsti, no kuras valsts tu esi! Jautā, no kurienes viņi ir!
t
2.10.	Klausies! Raksti!
-	Ka jas
-	Denīze. Un jūs?
-	Es esmu no Brazīlijas. Un jūs?
-	Es esmu Paolo. No kurienes jūs esat?
-	Nē, es studēju.
Es esmu no Francijas. Jūs strādājat
Latvijā?
Bet es te strādāju.
2.3
1 MODULIS

VALSTIS, TAUTĪBAS UN VALODAS
2.11.	Lasi! Runā!
Es mazliet runāju
v latviski.
Jā, es runāju
latviski.
Es slikti runāju
latviski.
Aleksandrs ir krievs.
Deivids ir anglis.
Sāra ir vāciete.
Es runāju
latviski.
Vai tu runā latviski?
Ieva ir latviete.
ap ?	«mm»'
^ v ’ »*
mazliet = nedaudz
loti labi
Kādā valodā? - Latviešu valodā
Kā? - Latviski.
** ’	v p-f* Ķ * **f*lp-
Kas?
Kā runā?
latviešu valoda
latviešu valodā
latviski
spāņu valoda
spāņu valodā
spāniski
vācu valoda
vācu valodā
vāciski
angļu valoda
angļu valodā
angliski
poļu valoda
poļu valodā
poliski
igauņu valoda
igauņu valodā
igauniski
lietuviešu valoda
lietuviešu valodā
lietuviski
m

2.12. Lasi! Stāsti par Deividu, Sāru, Aleksandru un Ingridu!
Skolotāja.
Deivids.
Sara.
Labdien! Mani sauc Ieva Liepa. Es esmu skolotāja. Kas jūs esat? Kā jūs sauc?
No kurienes jūs esat? Kādā valodā jūs runājāt?
Mani sauc Deivids. Es esmu no Lielbritānijas. Es runāju angliski, bet latviski
es vēl nerunāju.
Es esmu Sāra. Es esmu no Vācijas. Es runāju vāciski. Es mazliet runāju latvis¬
ki, jo mana vecmāmiņa ir latviete.
Aleksandrs. Mani sauc Aleksandrs. Es esmu krievs un runāju krieviski. Es esmu no Maska¬
vas. Es slikti runāju latviski.
Mani sauc Ingrida. Es esmu no Zviedrijas. Es esmu zviedriete. Es runāju
zviedru valodā un somu valodā.
Ingrida.
2.13. Klausies! Raksti!
Krievs runā.
krieviski
Lietuvietis runā _
Soms runā
Zviedrs runā
Anglis runā
Spāniete runā
Latviete runā
S1; 157. lpp.
IT
2.14. Raksti!
vftlotk(K
zviedru valoda -
somu valoda -
igauņu valoda - _
t-š
latvietis
lietuvietis
vācietis
latvieši
lietuvieši
vācieši
latviešu valoda
lietuviešu valoda
bet vācu valoda
l-ļ
portugālis
polis
portugāļi
poļi
portugāļu valoda
poļu valoda
n-ņ
ukrainis
igaunis
dānis
amerikānis
slovēnis
ukraiņi
igauņi
dāņi
amerikāņi
slovēni
*
ukraiņu valoda
igauņu valoda
dāņu valoda
bet angļu valoda
slovēņu valoda
z-ž
francūzis
francūži
bet franču valoda
[uo]
—	latviski
_ - angliski
- vāciski
-	krieviski
. - spāniski
dzīvot, dzīvo
# Polija, polis
Somija, soms
Roma
Portugāle, portugālis
blorvēģija, norvēģis
[o] Stokholma
Slovākija,"slovāks
/Slovēnija, slovēnis
[o:] Eiropa
im :■
ts
1. MODULIS

m
ESMU, BIJU, BŪŠU
m-u
Kur ir Juris?
Viņš ir universitātē.
Viņš ir students. Vēl nesen
viņš bija skolēns, bet tagad
viņš studē. Viņš būs ķīmiķis.
mm
Anna Kalna strādā
universitātē. Viņa ir
pasniedzēja. Arī viņa
kādreiz bija studente.
V2; 162. lpp.
r
Kas?
Pagātne
Nākotne
es
biju / nebiju
būšu / nebūšu
tu
biji / nebiji
būsi / nebūsi
viņš, viņa
viņi, viņas
bija / nebija
būs/nebūs
mēs
bijām / nebijām
būsim / nebūsim
jūs
bijāt / nebijāt
būsiet / nebūsiet
Arī Dace ir universitātē.
Viņa nestudē. Viņa tur
strādā. Viņa ir garderobiste.
Drīz viņa būs pensionāre.
V2; 162. lpp.
r
Uldis ir bibliotekārs un
strādā bibliotēkā. Viņš arī
kādreiz bija students.
Kad?
šodien
pašlaik
tagad
jau
vakar
agrāk
rīt
drīz
es esmu
es biju
es būšu
Ve

Pēteris, nē,Jbet, universitāte,Universitātē, students
esmu, esam, esat, neesmu, neesat, pilsēta
2.16.	Kur viņi studē? Kas viņi būs? Raksti!
>	5
Jānis, Latvijas Universitāte, ekonomists	,
Vit^S bms tkom^omis+S.
Ilze un Pēteris, universitāte, ārsti -
Aija, Rēzeknes Augstskola, skolotāja -
Nils, Vidzemes Augstskola, žurnālists -
Una, Mūzikas akadēmija, mūziķe -
Ieva, Latvijas Universitāte, juriste -
Ivo, Liepājas Universitāte, fiziķis -
2.17.	Raksti vārdu bija, bija, bija, bija, bijām, bijāt, biji, biju, būs,
būsim, būšu, esmu, ir, ir, nebijām atbilstošajā vietā!
Vai tu drīz _ bfA&i skolotājs?
Kur tu vakar _
—	Es	^Rīgā
Vai jūs vakar	klubā?
-	Nē, mēsj/akar^f^ t/ S/6^0
Mēs (Zušiem
klubā.
mājās.
	skolēns,
_ students.
Es pašlaik	f/jCf
bet drīz €/ ~jSSL
Vai viņi vakar 6t t ks		 Vācija?
- Jā, viņi	VVāri jā.
Drīz mēs	^Latvijā.
Tagad viņš
bet agrāk S>
'4^
_ pensionārs,
šoferis.
students.
bet rīt	_ _ mājās.
augstskolā,
1. MODULIS

VALODA IKDIENAS SAZIŅAI
\ «
2.18.	Klausies! Stāsti!
Kur notiek saruna? Kas tur runā? Kā sauc sievieti? Kā sauc vīrieti? No kurienes ir sieviete?
No kurienes ir vīrietis? Vai vīrietis pašlaik dzīvo Latvijā? Ko dara vīrietis? Kur tagad dzīvo
sieviete? Ko dara sieviete?
2.19.	Sarunājies ar grupasbiedru! Papildini dialogu!
-	No kurienes tu esi?
-	Es			 _ no hkžJļĻkkĀ _ . Un tu?
-	Es esmu no
- Vai tu	CU t	no ClĻTV* ^9
- Nē, es  eJjoM 	no Bredfordas. ^
-	Vai tu studē	Y
-	Nē, es Latvijā AiiEii	.
2.20. Sarunājies!
Heathrow %
-	Hola! Garsija Avejo.	^
-	Sveiki! Pēteris. Vai jūs runājat...	* J	.
4Ā	.	. v	i	‘ ,
es n^da^dz runāju ... . Ls ... valodu studēju .hņlvūt (K
-	Vai jūs ... studente?	*
-	fP. esmu ārste. Un jūs?	,
-	Es Es arī nedaudz runāju ..
Z%

Teikums
Jā
Nē
Xi\gri<A<n Ksurlso^e ir
k+vie-fe.
V
Ingrida dzīvo Rīga.
V
Viņa ir zviedriete.
V
Viņa ir somiete.
Ingrida runā angliski.
V
Ingrida runā zviedriski.
\J
Ingrida nerunā krieviski,
vāciski.
1/
Ingrida ļoti labi runā latviski.
Viņa ir pensionāre.
V
Viņa nav ekonomiste.
V
Viņa strādā bankā.
M
Aleksandrs Ivanovs, skolotājs, baltkrievs,

Arnis Vilks, skolēns, latvietis, latviešu valoda,
baltkrievu valoda, krievu valoda, Minska
angļu valoda, Liepāja
Pavāre Sofija, spāniete, Spānija, spāniski
Džons Ādams, aktieris, amerikānis, angļu
valoda

"RBAUDI SEVI!
2.23. Atrodi 10 valstu nosaukumus!
Apvelc tos!
2.25. Lasi! Atjauno dialogu! Raksti!
Aleksandrf. Labdien, Jāni!
Jānis, -t)
A - Es esmu latvietis.
Aleksandrs. Vai tu esi no Latvijas?
Jānis. -
B — Nē, es nedzīvoju Rīgā.
Aleksandrs. Es esmu no Ukrainas.
Jānis, b
C - Jā, es esmu no Latvijas.
Un tu?
Aleksandrs. Jā, es esmu ukrainis. Un tu?
Jānis, n
D - Satiks* khks^Adr?
Aleksandrs. Vai tu dzīvo Rīgā?
Jānis. 2
E - Es dzīvoju Liepājā.
Aleksandrs. Kur tad?
Jānis.
F - Vai tu esi ukrainis?
2.24. Raksti!
2.26.	Raksti būt atbilstošajā formā!
Pašlaik	es	Stambulā, bet rīt jau	btA&tft Madridē.
Vai tu drīz j£ L	Latvijā?
Vai tu pirms kāda laika _
Mēs šodien
Mans draugs rīt
Londonā?
JLčFš,
Maskavā.
		Īrijā.
Mani sauc _
Es esmu no
Es esmu
Es runāju
Mans vārds ir A ' - ■ L .
Mans uzvārds ir			.
Es esmu no	.
Es esmu	.
Es runāju	.
Anna Ivanova, Krievija
Mani sauc KaI**A.
Es esmu no L^+vijAS.
Es esmu ta+vtcffc.
Es runāju ta+viski.
30

Darbības vārda iet tagadne, pagātne, nākotne
Darbības vārdi redzēt> apmeklēt, fotografēt 1. personas vienskaitļa un
2. personas vienskaitļa un daudzskaitļa tagadnē, pagātnē un nākotnē
Lietvārds nominatīvā, akuzatīvā un lokatīvā
Īpašības vārda un lietvārda saskaņošana nominatīvā, akuzatīvā un lokatīvā
Ar pilsētas un lauku vidi saistītu objektu, priekšmetu un dzīvu būtņu
nosaukumi
Krāsu melns, balts, sarkans, dzeltens, zaļš, zils nosaukumi
Vārdi un frāzes sarunas uzsākšanai un pabeigšanai
Vārdi un frāzes apstiprinājuma vai šaubu, neskaidrības izteikšanai
Sarunas par pilsētu un laukiem
Sarunas par dzīves vidi un tās objektiem
Vēstule draugam
Leksi**
oaz.ii\a

TU REDZI UN APMEKLĒ
PILSĒTĀ?
, 3.1. Klausies! Atkārto!
redzējāt, redzēja
redzu, (viņš, viņa) redz, redzam, redzat
Tā ir māja.
redzēt / neredzēt
apmeklēt / neapmeklēt	+ ko?
fotografēt / nefotografēt
redzu
apmeklēju	+ ko?
fotografēju
Tas ir veikals.
Tā ir viesnīca.
Tā ir kafejnīca.
3.2.	Stāsti par attēlu!
Es redzu	 MĀjtA
Es redzu
-Jā, vakar es lapmdcŽfJcA	.
-	Jā, rīt es •' 'w	pVVuT .
-	Nē, vakar es	IV	^	^ .
-	Nē, rīt es
-Jā, es tagad <1CT"	^ V T % -X \ ^ f T A - .
3.3.	Atbildi!
Vžv ^ vakar apmeklēji muzeju?
Vai tu rīt fotografēsi pilsētu?
Vai tu vakar apmeklēji teātri?
Vai tu rīt apmeklēsi kafejnīcu?
Vai tu pašreiz fotografē baznīcu?
Tas ir piemineklis.
Tas ir teātris.
Tas ir parks.
w
S1D; 158. lpp.
Kas?
Ko?
Kas?
Ko?
Vienskaitlis
Daudzskaitlis
Vīriešu
dzimte
Sieviešu
dzimte
Vīriešu
dzimte
Sieviešu
dzimte
Vīriešu
dzimte
Sieviešu
dzimte
Vīriešu
dzimte
Sieviešu
dzimte
muzejs
veikals
parks
teātris
piemineklis
pilsēta
māja
banka
baznīca
kafejnīca
muzeju
veikalu
parku
teātri
pieminekli
pilsētu
māju
banku
baznīcu
kafejnīcu
muzeji
veikali
parki
teātri
pieminekļi
pilsētas
mājas
bankas
baznīcas
kafejnīcas
muzejus
veikalus
parkus
teātrus
pieminekļus
pilsētas
mājas
bankas
baznīcas
kafejnīcas
zt

V13.V15; 164. lpp.
Kas?
redzēt, apmeklēt, fotografēt
Tagadne
Pagātne
Nākotne
es
redz-u, apmekl-ēj-u,
fotograf-ēj-u
redz-ēj-u, apmekl-ēj-u,
fotograf-ēj-u
redz-ēš-u, apmekl-ēš-u,
fotograf-ēš-u
tu
redz-i, apmekl-ē,
fotograf-ē
redz-ēj-i, apmekl-ēj-i,
fotograf-ēj-i
redz-ēs-i, apmekl-ēs-i,
fotograf-ēs-i
jūs
redz-at, apmekl-ēj-at,
fotograf-ēj-at
redz-ēj-āt, apmekl-ēj-āt,
fotograf-ēj-āt
redz-ēs-iet, apmekl-ēs-iet,
fotograf-ēs-iet
3.4. Klausies! Lasi!
ļ
-	Labdien! Es esmu Džordžs.
Kā jūs .sauc?
-	No kurienes jūs esat?
-	Vai jūs dzīvojat Rīgā?
-	Vai Rīgā ir vecas un skaistas mājas?
-	Vai jūs dzīvojat vecpilsētā?
-	Vai tur ir lielveikali?
-	Kādā mājā jūs dzīvojat?
Atbildi!
Kādas mājas ir Vecrīgā?
Kādā rajonā dzīvo Māra?
Kādā mājā dzīvo Māra?
Kāds ir lielveikals?
3.5. Raksti!
Es redzu fttitA vig,«S*V?C4A
[ae] melns, vecs, dzeltens, zems
4 ■	'
1 ■ >
-	Labdien! Es esmu Māra.
-	Es esmu no Latvijas.
-	Jā, es dzīvoju Latvijas galvaspilsētā Rīgā.
-	Jā, Vecrīgā ir vecas un skaistas mājas.
-	Nē, es dzīvoju jaunā rajonā.
-	Jā, tur ir jauni un moderni lielveikali.
-	Es dzīvoju daudzstāvu mājā. Tā ir liela un
augsta.
T •* * k * / & fc	% \*
(liela viesnīca).
i
Es apmeklēju JfcEf)!	(jauns veikals).
Es fotografēju (rCtCf $(>£/) IClj (veca baznīca).
Es redzu	(skaists parks).
Es dzīvoju	/?? Gt ļ ū	(liela māja).
Liels, jauns, augsts Mazs, vecs, zems
Skaista puķe.
Puķe nav skaista.
ADJl; 158. lpp.
Vīriešu dzimte
Sieviešu dzimte
Vienskaitlis
Daudzskaitlis
Vienskaitlis
Daudzskaitlis
skaists (kāds?) parks
skaisti {kādi?) parki
skaista {kāda?) māja
skaistas {kādas?) mājas
skaistu {kādu?) parku
skaistus {kādus?) parkus
skaistu {kādu?) māju
skaistas {kādas?) mājas
skaistā {kodā?) parkā
skaistos {kādos?) parkos
skaistā {kādā?) mājā
skaistās {kādās?) mājās
ZZ
2. MODULIS

Qjuu ITcA-^
Skaties! Te ir
Tas ir mežs.
Mežā ir koki un sēnes.
Redzi, tur ir skaistas
easgs^ sēnes! ^
Skaties,
tā ir pļava. Pļavā ir govs.
Laukos ir lielas pļavas.
Laukos ir ezeri
un upes.Tā ir upe.
Tajā ir zivis.
Laukos ir dārzi.
Tas ir dārzs.
Lūk, dārzā ir puķes.
mežu.
3.7. Raksti krāsas nosaukumu! Izmanto attēlu!
Mežs ir _ _^ļā_ _. Es redzu
Pļava ir " J
Upe ir
X.. Es redzu.
-• Es redzu
Puķes dārzā ir P tU TT L T p, Es redzu dārzā.
— Pļavu.
Vtt
. puķes.

3.8. Lasi! Atzīmē iederīgo atbildi!
ielcšā
melns
' vecs
dzeltens
zems
3.9. Stāsti par attēlu!
Velns ir melns,
Eņģelis ir
mežs
suns
vista
stārķis
Kaķis un
suns ir
Gailis un vista
ir mājputni.
Govs un zirgs
ir mājlopi.
mājdzīvnieki
Teikums
Jā
Nē
Mgact ir pilseM.
V
Māja laukos ir jauna un liela.
V
Dārzā ir dzeltenas puķes.
v/
Stārķis dzīvo ezerā.
1/
Mūris ir melns.
V
Suns dzīvo ārā.
s/
Pļavā ir balts zirgs.
v/
■
' ' ' f " ■ ;
Viens
Daudzi
mežs
meži
.
zirgs
zirgi
gailis
gaiļi
Viena
Daudzas
pļava
pļavas
vista
vistas
puķe
puķes
_
1-
1
i
Sv
ka
0
E
Ls
h
otd
i d
ZJ
vo
j(A
l«
Lk
Ov
s. 1
KA,
a }(
* i
r
v<
LC

T
M
. 1;
AAe
iz.
Ar
•#
Ik
•1
^ k
*i
XJ
ei
A
-T
—|
V
*
n
OT
i C
A.
1*
r
—
\fc
ii
r t|
S <
rz
5.
1
(Alf
ii
d
Iz.
e.H
\*s
pt
.5.
L
kc
>5
Ir
lu
J.S
e
„r<
3i<
/
Av(
\ i
r
\oc
zj
r9
SUi
a<
klii
s
(AlA
v
“Cit
s.
Li<
7 U
—1
\	/
i
0
n
7
Ul
K—
v
V
H
ir
<s
(A*
<5
R.
■Sis
S i
A^
aa
e.1»
k
*ķ
is
KA
ovr
is
. R
'5
is
c\f
b
e.+
M
l(AK
is
<ki
iS\
fO
wv
L
_ļ_:
V
v~l
CKtA
- L
kc
1
p«
dl
k.
_L
V
*0(A
«a!
-4
-
	/
e+e
ZS

UZ KURIENI TU EJ?
3.10.	Klausies! Lasi!
Uzrunas formas
Sveiks, Andri!
Atā, Oskar!
Labdien, zēni!
Labdien, Māra!
Uz redzēšanos, Inese!
Sveikas, meitenes! 1
Labdienļ
Karīna!
Sveika, Inese!
dienā
Vai tu esi darbā?
Es esmu veikalā. Uz kurieni tu vēlāk iesi?
Es iešu uz kinoteātri.
Jā. Bet kad mēs iesim uz kafejnīcu?
Tad līdz rītam!
Nē. Pašlaik eju uz frizētavu. Kur esi tu?
Vakarā iešu uz operu. Un tu?
Vai filma ir jauna?
Rīt ir sestdiena. Iesim rīt no rīta.
Labi!
vakarā
Atbildi!	i\dļb	.	j -/
Ko pašlaik dara Inese? Uz kurieni ies Inese? 0	^	^ ^	^
Kur ir Karīna? Uz kurieni vakarā ies Karīna?	k(btfjZoļ'U
3.11.	Klausies! Raksti atbilstošas personas vārdu!
TheTv
6t*) i Č&f
Vīriešu dzimte
Sieviešu dzimte
Vienskaitlis
Daudzskaitlis
Vienskaitlis
Daudzskaitlis
Kas?
Andris, Oskars
zēni
Māra, Inese
meitenes
Uzrunas forma
Andri! Oskar!
zēni!
Māra! Inese!
meitenes!

3*12. Raksti žVf atbilstošajā forma!
Oti tu vakar —— _ uz veikalu? — Nē, es vakar »\g.gc\jtA
^ai tu vakar Gļ L	uz teātri? - Jā, es vakar	>'/./
^ai tu rīt	uz baznīcu? — Jā, es rīt
^ai jūs drīz /<£ /g /		uz muzeju? - Jā, mēs drīz /ģ?
Vai tu tagad C/	uz kafejnīcu? - Nē. es pašlaik
_ veikalu.
	uz teātri.
_ uz baznīcu.
_ uz muzeju,
uz kafejnīcu.
Baumaņa kungs pašlaik ļšjķ J)rh 7i?Jj[ Rīt Daniels un
Māris .	03	?
3*13. Pasaki, uz kurieni gāja, iet vai ies cilvēki!
Uz kurieni?
uzveiktu
uz teātri
uz skolu
uz darbu /
uz muzeju
uz kafejnīcu
muzejs
[ei] f' Andrejs
kafejnīca
rej] muzeja
lejJ Andreja
Inga tagad ted» iaz.	Wcža»
Vakar Marija un Hugc
3-14. Raksti!
+«a v<\k.<\r g^ji uz. v?,ik.atI«A?
—qļr	Jafetdtont)
/To, / v-Vr^'/' _^TTTV?/TV
Ooū (Tajc^z ļas
CļOĻ >33120
—Jā, es vakar gāju uz veikalu.
-	Jā, vakar es gāju uz stadionu.
-Jā, tagad es eju uz darbu.
-	Jā, rīt es iešu uz kino.
-	Jā, vakar mēs gājām uz banku.
iet, neiet
Kas?
Tagadne
Pagātne
Nākotne
es
tu
viņš, viņa
viņi, viņas
mēs
jūs
ej-u, neej-u
ej, neej
ie-t, neie-t
ej-am, neej-am
ej-at, neej-at
gā-j-u, negā-j-u
gā-j-i, negā-j-i
gā-j-a, negā-j-a
gā-j-ām, negā-j-ām
gā-j-āt, negā-j-āt
ie-š-u, neie-š-u
ie-s-i, neie-s-i
ie-s, neie-s
ie-s-im, neie s im
ie-s-iet, neie-s-iet
11

.f^VĀLODA IKDIENAS SAZIŅAI
llMMk »v ^ *	"
3.15. Savieno! Lasi dialogā ar grupasbiedru!
-	Sveiks, Ērik!
-Kurtu esi?
-Kotu redzi pilsētā?
-	Ko tu vakar apmeklēji pilsētā?
-Vai tu fotografēji muzeju?
-	Es redzu muzejus, pieminekļus un parkus.
-	Es esmu pilsētā.
-	L<\b<Ai«A, Ivo!
-	Nē, es fotografēju pieminekļus.
-	Es apmeklēju muzeju.
' $ •
WĒ UJ
C;^;i
- Vai tu rīt iesi uz darbu?
-Jā, protams, iešu.
-Vai tu vakar biji laukos?
-	Nē, es vakar nebiju laukos.
-Vai tu vakarā iesi uz kafejnīcu?
-	Varbūt. Es vēl nezinu.
3.16. Lasi dialogā ar grupasbiedru!
*
- Vai tu vakar biji darbā?
-Jā, protams, es biju darbā.
-	Vai tu rit iesi uz muzeju?
-	Es vēl nezinu.
-	Uz kurieni tu vakarā iesi?
-	Vēl nezinu. Varbūt es iešu uz kino.
^ J 3.17.
U %
I? # I ■#	Y |f ļp *
►	Sarunas sākumā
Kā jums/tev klājas?
Kā jums/tev iet?
►	Sarunas beigās
Uz redzēšanos! Sveiki! Visu labu!
Atā! Līdz rītam! Līdz vakaram!
►	Apstiprinājums, piekrišana
Jā. Protams. Labi. Loti patīkami.
►	Šaubas, nenoteikta atbilde
Varbūt. Es nezinu. Es vēl nezinu.
►	Uzmanības pievēršana
Redzi! Skaties! Lūk!
Klausies!
Atzīmē runātāju!
Frāze
Liepas
kundze
Baumaņa
kungs
L<\b<AieA!
V
Paldies, labi!
Kur jūs pašlaik esat?
Es vēl nezinu.
Vai vakarā iesim uz teātri?
Jā, protams!
Ļoti patīkami!
Tad līdz vakaram!
3.18. Klausies! Raksti personas vārdu!
Svētdien	nebija laukos.
Svētdien
Rit varbūt
Rit
Vakarā
gāja uz teātri.
_ ies uz muzeju.
ies uz stadionu.
	ies uz kafejnīcu.
3.19. Klausies! Atbildi!
Kur pašreiz ir Juris?
Uz kurieni Juris gāja vakar?
Uz kurieni Juris ies svētdien?
ZZ

Kas ir
laukos?
3.20.	Atrodi atbilstošo jautājumu! Lasi dialogā ar grupasbiedru!
-	Tā ir ļoti veca un augsta.
-	Pļavā ir dzeltenas puķes un melns zirgs.
^ — T^5 ir	lids.
-	Tur ir mežs un ezers.
-	Es dzīvoju viesnīcā vecpilsētā.
-	Es biju muzejā.
3.21.	Uz kurieni tu gāji vakar, uz kurieni ej šodien un uz kurieni tu
iesi rīt? Stāsti! Izjautā grupasbiedru!
3.22.	Uzrunā grupasbiedru! Izmanto vārdus skaties, redzi, lūk!
Kurtu
pašreiz dzīvo?
TcAf +or*\i itr
Uk, +chf ^ot¥\i ir
3.23. Raksti!
Kur tu dzīvo?
Ko tu redzi pilsētā?
Ko tu redzi laukos?

PĀRBAUDI SEVI!
3.24. Savieno!
Sveiks!
Tā ir Venta.
Vai tu dzīvo pilsētā?
Protams! Ir arī govs un zirgs.
Kur tad tu dzīvo?
"	l_*Miei\!
Vai tu dzīvo lielā mājā?
Es nedzīvoju pilsētā.
Vai laukos ir arī ezers?
Ne, maja ir maza.
Kā sauc upi?
Es dzīvoju laukos.
Vai laukos ir vistas un gaiļi?
Nē, bet tur ir liela upe.
3.25. Atzīmē!
Kt*r +ia	MzJvo?
A | Māja ir veca, bet skaista.
Es dzīvoju Rīgā.
C Es būšu Liepājā.
Ko tu vakar apmeklēji?
A Es iešu uz kafejnīcu.
B Es biju muzejā.
C Pašreiz es esmu parkā.
Ko tu tagad dari?
A Es apmeklēju frizētavu.
B Es iešu uz veikalu.
C Es nezinu.
Ko tu vakar laukos redzēji?
A Es eju uz mežu.
B Skaistu pļavu un upi.
C Es dzīvoju mazā mājā.
Kāda ir viesnīca?
A Tā ir vecpilsēta.
B Ta ir jauna un moderna.
C Es neesmu viesnīcā.
Ko tu redzi dārzā?
A Dārzā ir sarkanas puķes.
B Tur ir liels dārzs.
Cj Es eju uz dārzu.
3.26.	Ieraksti atbilstošajā formā!
Anna vakar	_ (iet) uz muzeju.
Šodien es
Es
Rīt es
Baumaņa kungs drīz
Vakar es
Rīt mēs
	(apmeklēt) vecpilsētu.
(fotografēt) Brīvības pieminekli.
	(iet) uz parku.
	(iet) uz teātri.
	(iet) uz universitāti.
	(iet) uz parku.

% % ;:
Ldcsik*
Darbības vārdi dzīvot, /r# tagadnē, pagātnē, nākotnē
Lietvārds ģenitīvā un datīvā
Īpašības vārda un lietvārda saskaņošana datīvā
Prievārdi pie, uz, aiz, zem ar lietvārdu vienskaitļa akuzatīvā
Vietniekvārdi mans, tavs, viņa, viņas, mūsu, jūsu, viņu nominatīvā, datīvā
un lokatīvā
Vietniekvārdi kāds, kāda, kādi, kādas nominatīvā un lokatīvā
Skaitļa vārdi no 20 līdz 99 nominatīvā
Pamata skaitļa vārda un lietvārda saskaņošana nominatīvā un ģenitīvā
(divdesmit gadu — divdesmit viens gads — divdesmit divi gadi)
Māja, dzīvoklis, istaba, mēbeles. Mājas un dzīvokļa iekārtojums
Ģimene. Ģimenes locekļi
Skaitļi no 20 līdz 99
Sarunas par dzīvesvietu un ģimeni
Informācija par sevi un ģimenes locekļiem — nodarbošanos, vecumu,
dzīvesvietu
Sarunas par mājas, dzīvokļa, istabas iekārtojumu
Mēbeļu un atsevišķu priekšmetu novietojuma raksturošana

NA MAJA
4 4.1. Lasi!
\	%	MANA MĀJA
^ Mani sauc Pēteris Jansons. Es esmu uzņēmējs un strādāju birojā. Es dzīvoju lielā pri¬
vātmājā Rīgas nomalē. Mājā ir vairākas istabas: dzīvojamā istaba, darbistaba, guļamistaba,
bērnistaba, virtuve, vannasistaba, plašs koridors, balkons, liels pagrabs un garāža. Dārzā ir
neliels peldbaseins.
Lūk, mana māja!
Kas?
Kā?
Kas?
Kā?
Vienskaitlis
Daudzskaitlis
Vīriešu dzimte
draugs
drauga
draugi
draugu
brālis
brāļa*
brāļi*
brāļu*
Sieviešu dzimte
māsa
māsas
māsas
māsu
māte
mātes
mātes
māšu**
*i-i
*
Atbildi!
Kur strādā Pēteris Jansons?
Vai Pētera māja ir Rīgā?
Kāda ir māja?
Vai mājā ir bērnistaba?
Kas ir dārzā?
Kur ir garāžas?

4.2.	Raksti!
(brālis) māja — brfljft
(draugs) dzīvoklis - O. 7 ;0'-:^v -;	~
(Inga) istaba - idn ^ ^ v f Cf
(pilsēta) centrs - h> \ Pfa 't-GC7> $JLH
(lauki) māja —	^ &G /vXj T $ ļ
tīs.
o	)act <ļ poma
ija) jūra-
(Rīga
(Baltija) jūra
r firty -
IS^SS
Kā māja?
(tēvs) māja
tēva māja
(ģimene) māja
ģimenes māja
Kdda māja? kāda istaba?
(dārzs) māja
dārza māja
(vasara) māja
vasarās māja
(lauki) māja
lauku māja
(darbs) istaba
darbistaba
(vanna) istaba
vannasistaba
(Latvija) Universitāte - _,,	/i
(Doms) laukums - Q(Tn G 9ūļJ
Le>
uiMm^
4.3.	Lasi! Atzīmē kartē!
1.	La3*vi]^s Wi\iversi4AH
2.	Gogoļa iela
3.	Pilsētas kanāls
4.	Akmens tilts
5.	Zirgu iela
6.	Vērmanes dārzs
7.	Teātra iela
8.	Krišjāņa Valdemāra iela
9.	Raina bulvāris

Kur?
dzīvoklī,
privātmājā,
ladku mājā.
viesnīcā.
studentu viesnīcā
Ko?
vasarnīcu,
NA DZĪVESVIETA
4.4. Klausies! Lasi!
Es dzīvoju
Es esmu Andris. Es studēju universitātē ekono¬
miku un tagad dzīvoju studentu viesnīcā Ķīpsalā.
Mana istaba nav liela. Tur ir tikai dažas mēbeles,
televizors, ledusskapis un dators. Es esmu no
Liepājas, bet mani vecāki tagad dzīvo laukos. Arī
es agrāk dzīvoju laukos.
Es īrēju
dZIVOKII.
māju.
istabu.
///
Mani sauc Anita. Es strādāju bankā. Es tagad īrēju dzīvokli
pilsētas centrā. Dzīvoklī ir divas istabas, koridors un neliela vir¬
tuve. Dzīvoklis ir mazs, bet ļoti mājīgs.
mana sieva Anna. Mēs dzīvo-
Es esmu Edgars, bet viņa ir
jam laukos — Liepājas rajonā
bet tā ir skaistā vietā. Pie
ir liels dārzs un upe.
lauku mājā. Māja ir ļoti veca,
ājas
Atzīmē tabula faktus!
Fakts
Andris
Anita
Anna
Edgars
tAi\iver5i+^+€
V
Nedzīvo pilsētā
1/
Strādā bankā
V
Dzīvo laukos
\Ļ
d
Dzīvo centrā
V
īrē nelielu dzīvokli
V
Dzīvo vecā mājā
V
Agrāk dzīvoja Liepājā
V
4.5. Raksti!
iļ-n-
Andris	dzīvoS4tA<AgAftA
Peles dzīvo _
Uzņēmējs Edgars Jansons dzīvo
ZLOd0 fl 6
u
Putni dzīvo		77^—*
Anta irē <2^2ZilSli—

4.6.	Lasi!
STUDENTA ISTABA
Lūk, mana istaba.
Istabā ir dažas mēbeles - gulta, skapis,
galds, krēsli, plaukts. Uz rakstāmgalda ir da¬
tors un galda lampa, papīri un grāmatas. Uz
galda ir liela ņ^k^rtība. 1)CCP>	°
^Uz plaukta ir mūzikas centrs un televizors.
Zem gultas ir kaķis. Tas ir mans kaķis Rū¬
dis. Zem gultas vienmēr ir dažādas lietas.
Pie loga ir gulta. Pie sienas ir fotogrāfija un
plakāti. Aiz gultas ir skapis. Plauktā ir grāmatas un
jnajpes n^ KLJt
Tā ir tipiska studenta istaba. Studenta istabā
vienmēr ir nekārtība.
Atzīmē tabulā faktus!
V* C, * p
Kur?
uz kā?, pie kā?, aiz kā?, zem kā?
uz
plaukta
pie
galda
aiz
gultas
zem
skapja* (p-pj)
plakāts
plaukts
kaķis
lampa
grāmatas
gulta
televizors
(A2L.
V
\/
aizgalda
zem gultas
pie sienas
1/
uz plaukta
\j
pie loga
plauktā
[ts] ārsts
augsts
balts
grūts
interesants
koncerts
lēts
pirts
plakāts
plats
plaukts
slikts
[ts] dažāds
gads
galds .
kāds
4.7.	Izpēti attēlus! Klausies tekstu! Raksti ciparus atbilstoši
dzirdētajam!

NA ĢIMENE
* 4.8. Lasi!
ANDREJA ĢIMENE
^ Mani sauc Andrejs. Man ir 20 (divdesmit) gadu. Es esmu students. Tā ir mana ģimene.
Mana ģimene nav liela.
Iepazīstieties!
Mans tēvs Pēteris. Viņam ir 45 (četrdesmit pieci) gadi. Viņš ir inženieris. Mana māte
Anna. Drīz viņai būs 40 (četrdesmit) gadu. Viņa ir skolotāja. Mana māsa Anita. Viņai ir
13 (trīspadsmit) gadu. Viņa ir skolniece. Mana vecmāmiņa, tēva māte, ir Veronika. Viņai ir
71 (septiņdesmit viens) gads. Viņa ir pensionāre. Arī otra vecmāmiņa Olga ir pensionāre.
Viņas vīrs, mans vectēvs, ir Rūdolfs. Viņam ir jau 66 (sešdesmit seši) gadi, bet viņš vēl strā¬
dā. Olga un Rūdolfs dzīvo Madonā. Vasarā pie viņiem braucam arī mēs - mazbērni.
Man ir arī kaķis Rūdis un suns Rokijs. Viņi arī dzīvo mūsu mājā.
Mums ir privātmāja Rīgā pie Daugavas.
Savieno!
EL<S	*.-
Mana māte
Mana tēva māte
Vecāki
Annas māte
Mana māsa
Mājdzīvnieki
Mans tēvs
“ki
Mazbērni
Olgas vīrs
Olga.
Veronika.
Veronika, Olga un Rūdolfs.
Rokijs un Rūdis.
Pēteris.
Rūdolfs.
Pēteris un Anna.
Anna.
Andrejs un Anita.
Anita.
Atzīmē tabulā faktus!
Fakts
Jā
Nē
Tekstā nav minēts
Av*,c+£vS «Azdvo KAtkdoi'A.
V
Andreja vecmāmiņas ir pensionāres.
Olga dzīvo Rīgā.
Annai ir 70 gadu.
Andreja vecmāmiņa bija skolotāja.
Ģimene dzīvo Pārdaugavā.
Viņiem ir suns un kaķis.
Rokijs ir pensionārs.
Mātes māte ir Olga.
Andreja māsa ir studente.
Rūdis ir suns.

Sl, SĪC; 157. lpp.
Atbildi!
Kam ir četrdesmit gadu?
Kam ir sešdesmit seši gadi?
Kam ir septiņdesmit viens gads?
Kam ir trīspadsmit gadu?
Kam ir māja Rīgā?
Kam ir dzīvoklis Madonā?
Kas?
Kam?
Kas?
Kam?
Vienskaitlis
Daudzskaitlis
Vīriešu dzimte
draugs
draugam
draugi
draugiem
brālis
brālim
brāļi*
brāļiem*
Sieviešu dzimte
māsa
māsai
māsas
māsām
māte
mātei
mātes
mātēm
*/-/
4.9. Klausies!
Atkārto! Lasi!
20 (divdesmit)
30 (trīsdesmit)
40 (četrdesmit)
50 (piecdesmit)
60 (sešdesmit)
70 (septiņdesmit)
80 (astoņdesmit)
90 (deviņdesmit)
20	(divdesmit)
21	(divdesmit viens)
22	(divdesmit divi)
23	(divdesmit trīs)
24	(divdesmit četri)
25	(divdesmit pieci)
26	(divdesmit seši)
27	(divdesmit septiņi)
28	(divdesmit astoņi)
29	(divdesmit deviņi)
t
I
*
m"
Cik gadu?
l )t : -
man
tev
desmit (10)
3
piecpadsmit (15)
"D
(T3
viens (1)
viņam
viņai
' ir
mums
II1 C
divdesmit (20)
U)
divdesmit viens (21)
trīsdesmit viens (31)
četrdesmit pieci
četrdesmit viens (41)
jUlIlb
viņiem
viņām
(45)
sešdesmit seši (66)
u
03
U)
septiņdesmit viens (71)
gads
■I
4.10. Klausies! Raksti!
ļ 1.
viei'vs
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
11.
12.
♦ * $ ‘.
v - " • tfr m 0 iq
w jļf Jj V	% w w ļP
divdesmit
divdesmit viens
divdesmit divi
trīsdesmit
piecdesmit
cilvēku trīsdesmit viens cilvēks
piecdesmit viens
trīsdesmit trīs
piecdesmit četri
cilvēki
4.11. Raksti!
(20) mājas.
_ (12) baznīcu.
(33) viesnīcas.
_ (45) studenti.
		(59) gadi.
	(61) viesis.
_ (74) skolēni.
_ (86) gleznas.
	(90) pilsētu.
(97) grāmatas.

MĀNS. MANA. MAN
4.12.	Izvēlies vardu man, 4ev, viņam, viņai, mums, jums, viņieml
\ Raksti!
PRONl; 160. lpp.
Cik _
4»g,v
_ gadu?
Kas?
Kam?
es
man
tu
tev
viņš
viņam
viņa
viņai
mēs
mums
jūs
jums
viņi
viņiem
viņas
viņām
-Tad
ir trīsdesmit divi gadi. Un
ir divdesmit astoņi.
	kopā ir sešdesmit!
- Un cik gadu ir
. ir divdesmit pieci gadi, bet _
divdesmit.
4.13. Raksti vārdu mans, tam, viņa, viņas, mūsu, jūsu
atbilstošajā formā!
Vai tā ir _
- Jā, tā ir
kven
māja?
maja.
Kas vēl dzīvo
mājā?
	mājā dzīvo četri cilvēki - es, mana sieva, dēls un meita.
Te ir Annas dzīvoklis, bet tur dzīvo	 draugs.
	draugs strādā Rīgas centrā.	birojs ir Elizabetes ielā.
	viesi vakar apmeklēja Doma baznīcu un Dzelzceļa muzeju.
f*
Kas? Kam?
Kas?
Kam?
Vienskaitlis
Daudzskaitlis
Vīriešu dzimte
mans / tavs draugs manam / tavam draugam
mani/tavi draugi
maniem / taviem draugiem
mans / tavs brālis manam /tavam brālim
mani/tavi brāļi
maniem / taviem brāļiem*
mana / tava māsa manai / tavai māsai
iešu dzimte
manas/tavas māsas

manām / tavām māsām
mana / tava draudzene manai / tavai draudzenei
manas / tavas draudzenes
manām / tavām draudzenēm
*brālis - brāļiem (l-ļ)
4.14. Savieno antonīmus!

• •
dārgs
interesants
jauns
smags, grūts
skaists
čakls
garš
labs
plats
īss
neglīts
viegls
slikts
vecs
slinks
lēts
neinteresants
šaurs
■■:
■ “
[au]
' * - *
tavs
[avi
tava
[eu]
tēv
[ev] ,
tevi

Kāds?
Kāda?
Kādi?
Kādas?
Vienskaitlis
Daudzskaitlis
Vīriešu dzimte
Sieviešu dzimte
Vīriešu dzimte
Sieviešu dzimte
liels klubs
liels dzīvoklis
liela māja
liela upe
lieli klubi
lieli dzīvokļi
lielas mājas
lielas upes
Kādā?
Kādā?
Kādos?
Kādās?
Vienskaitlis
Daudzskaitlis
lielā klubā
lielā dzīvoklī
lielā mājā
lielā upē
lielos klubos
lielos dzīvokļos
4.15. Raksti!
Kādas ir mājas Vecrīgā? Vecrīgā mājas ir HdfrS skfrisMS
Kāda ir tava pilsēta? Mana pilsēta ir
Kādā mājā tu dzīvo? Es dzīvoju
Kāda ir tava ģimene? Mana ģimene ir
Kādā krāsā tavā istabā ir .sienas, grīda, mēbeles un aizkari pie loga?
Kāds ir tavs draugs / tava draudzene? Viņš / viņa ir
Kāda ir latviešu valoda? Latviešu valoda ir
Kādas Latvijā ir pilsētas? Pilsētas ir
Vīriešu dzimte
Sieviešu dzimte
Vīriešu dzimte
Sieviešu dzimte
lielās mājās
lielās upēs
4.16. Raksti!
Rīga,	ir liela, bet KtAMfafr ir maza pilsēta.
Es fotografēju jaunas un vecas
Draugs īrē dārgu
Mēs dzīvojam jaunā
	ir ļoti slinks.
Šodien ir	diena.
Rīt varbūt mēs iesim uz interesantu _
ir diezgan plata upe.
		ir grūta valoda.

% r
Ī^VĀLODA IKDIENAS SAZIŅAI
4.17. Kas ir tavā māja un istabā? Raksti! Stāsti!
\
dzīvoju
Manā mājā ir
Pagalmā ir
Manā istabā ir mēbeles:
Galds ir pie
Gulta / dīvāns ir „
Uz galda ir
Zem galda ir
Pie loga ir
Pie sienas ir
4.18. Lasi!
Andris dzīvo privātmājā Siguldā. Viņš ir ārsts
un strādā Siguldas slimnīcā. Viņa ģimenē ir sieva,
meita un dēls. Meitai ir septiņi gadi, bet dēlam -
vienpadsmit gadu. Ģimenes mājā dzīvo arī viņa
māte. Viņiem ir kakis Mūris.
i
7?v
# *
Inesei ir dzīvoklis Liepājā. Viņa ir skolotāja un
strādā mūzikas skolā. Viņas ģimenē ir vīrs un divi
dēli. Viņiem ir arī suns. Viņas dēlam Aivaram ir de-
> >
viņi gadi, bet Pēterim - četrpadsmit gadu.
&
ja
Turpini dialogu!
Andris.
Inese.
Andris.
Inese.
Andris.
Inese.
Andris.
Inese.
Inese.
Andris.
Inese.
Vai tev ir liela ģimene?
Nē. Mēs esam trīs - es, mans vīrs un dēls. Un tev?
Mēs esam četri — mana sieva, meita, dēls un mana māte. Vēl arī liels kaķis Mū¬
ris.
Vai jūs joprojām dzīvojat Siguldā?
Jā, tur man ir ģimenes māja. Un kur tu dzīvo?
.... Cik gadu ir tavam dēlam un meitai?
.... Cik gadu ir taviem dēliem?
Kur tu tagad strādā?
... .Un tu?
SO

4.19.	Izjautā grupasbiedru par viņa ģimeni!
Kas ir tavā ģimenē?	Cik viņiem gadu?
Kā viņus sauc?	Kur viņi dzīvo?
Kāda ir viņu profesija?
Raksti atbildes! Lieko nosvītro!
Viņa / viņas tēvs ir	. Viņa vārds ir
Viņam ir fel gadi / gadu / gads.
Viņa /viņas māte
Viņai ir
Viņa / viņas brālis ir
Viņam ir
Viņa / viņas māsa ir
Viņai ir
3
Viņa / viņas vecmāmiņa ir
Viņai ir
Viņa / viņas vectēvs ir
3	3
Viņam ir
Viņa / viņas draugs ir
Viņam ir
3
Viņa / viņas draudzene ir _
Viņai ir
4.20.	Atbildi!
	. Viņas vārds ir
_ gadi / gadu / gads.
. Viņa vārds ir
3
	gadi / gadu / gads.
	. Viņas vārds ir
_ gadi / gadu / gads.
	. Viņas vārds ir
gadi / gadu / gads.
. Viņa vārds ir _
	 j
	gadi / gadu / gads.
. Viņa vārds ir
	 3
gadi / gadu / gads.
. Viņas vārds ir
	 3	~
_ gadi / gadu / gads.
Cik tev ir gadu?
Cik gadu ir tavam draugam / draudzenei?
Cik gadu ir tavam brālim / māsai?
Cik gadu ir tavai meitai / dēlam?
Cik gadu ir tavai vecmāmiņai un vectēvam?
Cik gadu ir taviem vecākiem - tēvam un mātei?
4.21.	Klausies! Raksti adreses!
Atzīmē tās kartē!
Stabu ielā
Brīvības ielā
Lāčplēša ielā
Krišjāņa Valdemāra ielā
Ģertrūdes ielā
Baznīcas ielā

PĀRBAUDI SEVI!
4,22. Raksti!
Kam ir dzīvoklis centrā? -
Kam ir māja laukos? - _
Kam ir privātmāja? -
(Anita).
(Edgars).
(Pēteris Jansons).
Vai
(draugs) ir māja Liepājā.
(brālis) ir neliela istaba bēniņos.
		(tava māsa) ir trīsdesmit gadu?
4.23. Raksti zīmējumam atbilstošo prievārdu uz, zem, aiz, pie, no!
mz.
4.24. Raksti!
Es dzīvoju ižfM MĀjfr	 (liela māja).
Draugs īrē
Uz galda ir
Meitas vasarā īrēja
(neliela istaba).
_ (skaista vāze).
(lēta vasarnīca) pie jūras.
4.25. Raksti vārdu runāt, fotografēt, strādāt, apmeklēt, dzīvot, īrēt
atbilstošajā formā!
Es	 dzjvojt*	nelielā mājā Ezera ielā.
Anita ir fotogrāfe. Viņa vienmēr	bērnus un jūru.
Vai jūs vakar __		mūzikas koncertu Rīgas Domā?
Agrāk mēs vasarās
Vai tu jau
. vasarnīcu pie juras.
Mana sieva.
latviešu valodā?
_ bibliotēkā. Viņa ir bibliotekāre.
4.26. Raksti vārdu atbilstošajā formā!
uz
pie
aiz
zem
galds
(AZ.
pie
«uz. gokldck
plaukts
siena
gulta
(A2L ^«aI+^6
māja

«r
Brauc ar autobusu,
Lido ar lidmašīnu,
Brauc ar tramvaju,
Brauc ar vilcienu,
(P
Brauc ar maršruta taksometru,
Brauc ar trolejbusu,
Brauc ar velosipēdu,
Brauc ar taksometru
Brauc ar prāmi
Darbības vārdi braukt, lidot, iet tagadnē, pagātnē, nākotnē
Lietvārds akuzatīvā
Īpašības vārda un lietvārda saskaņošana akuzatīvā
Prievārdi ar, uz, pa, gar ar lietvārdu vienskaitļa akuzatīvā
Vietniekvārdi kurs, kura nominatīvā, akuzatīvā un lokatīvā
Kārtas skaitļa vārdi no 1 līdz 99 vienskaitļa akuzatīvā un lokatīvā
Leksit
Pilsēta, transports, sabiedriskā transporta numurs
Virziens
StĶZA^A.
Sarunas par pilsētu, vidi un transportu
Ceļa norādīšana un noskaidrošana pēc kartes vai plāna
Transporta līdzekļu, to pārvietošanās, kustības veida, virziena nosaukšana
noskaidrošana
un

-	Anna, mans dēls Andris tagad dzīvo Siguldā.
-	Vai tas ir tālu?
-	Tas nav loti tālu. Viņš brauc uz darbu ar vilcienu.
-	Mana meita Līga dzīvo Bolderājā. Viņa brauc uz darbu ar
autobusu.
-	Sveiks, Ivo! Vai tu brauc uz darbu?
-	Sveiks, Jēkab! Nē, es eju uz muzeju. Uz muzeju es eju kājām.
Un tu?
-	Es ar tramvaju braucu uz darbu.
-	Džon, vai tu lidoji uz Latviju ar lidmašīnu?
-	Nē, Ivan, es braucu ar prāmi. Un tu?
-	Es lidoju ar lidmašīnu.
Atzīmē iederīgo atbildi!
4 5.1. Klausies! Lasi!
-	Anna, vai tu šodien uz universitāti brauc ar taksometru? Es
braucu ar maršruta taksometru.
-	Jā, Zane, es braucu ar taksometru.
-	Labdien! Iepazīsimies! Mani sauc Ēriks. Es esmu students.
-	Labdien! Es esmu Aija.
-	Es dzīvoju Zolitūdē. Uz darbu es braucu ar velosipēdu. Kur
tu dzīvo?
-	Es dzīvoju Ziepniekkalnā. Uz universitāti es braucu ar tro¬
lejbusu.
Aija
Ēriks
Jēkabs
Ivo
Līga
Andris
Ivans
Džons
Zane
Anna
Ar vilcie.AtA
V
Kājām
Ar prāmi
Ar autobusu
Ar velosipēdu
Ar taksometru
Ar trolejbusu
Ar tramvaju
Ar lidmašīnu
Ar maršruta
taksometru

5.2. Lasi!
Anna dzīvo Madonas centrā, lielā mājā. Mājai ir pieci stāvi. Annas ģimenei dzīvoklis
ir trešajā stāvā. Dzīvoklis ir plašs, gaišs, mājīgs un liels. Dzīvoklī ir trīs istabas: viesistaba,
guļamistaba un bērnistaba.
Anna strādā skolā. Viņa ir skolotāja. Annas ģimene ir liela. Viņai ir divi
dēli, meita, vīrs un trīs kaķi. Annas dēli Ivars un Sandis ir skolnieki,
meita Jana ir studente. Meita studē Rīgā un dzīvo studentu viesnī¬
cā. Uz Rīgu viņa brauc ar autobusu. Annas vīrs Ansis strādā. Viņš
ir ārsts. Uz slimnīcu viņš brauc ar velosipēdu.
Annai ir maza mašīna. Viņa ar to brauc uz darbu.
V4; 162. lpp.
I
braukt
Kas?
Tagadne
Pagātne
Nākotne
es
brauc-u
brauc-u
brauk-š-u
tu
brauc
brauc-i
brauk-s-i
viņš
viņa
viņi
viņas
brauc
brauc-a
brauk-s
mēs
brauc-am
brauc-ām
brauk-s-im
jūs
brauc-at
brauc-āt
brauk-s-iet
PREP1; 159. lpp.
Kas?
Uz kurieni?
Ar ko?
autobuss
uz autobusu
ar autobusu
mašīna
uz mašīnu
ar mašīnu
Madona
uz Madonu
Rēzekne
uz Rēzekni
Savieno!
ir
ar velosipēdu.
Ivars un Sandis ir *\
studente.
Jana studē
ārsts.
Ansis strādā
trīs istabas.
Annas ģimene dzīvo
Madonā.
Anna uz darbu
skolnieki.
Jana ir
slimnīcā.
Mājai ir
Rīgā.
Dzīvoklī ir
pieci stāvi.
Ansis uz darbu brauc
*. brauc ar mašīnu.
Ansis ir
*•
trolejbuss
[ei] Aleksejs
muzejs
[ai] tramvajs
Es braucu uz skolu ar trolejbusu.
Es braucu uz Siguldu ar mašīnu.
Es braucu uz biroju ar velosipēdu.
Es eju kājām.
Es eju uz autobusu,
uz mašīnu.
Es braucu uz teātri ar taksometru.
Es braucu uz skolu ar tramvaju.
2. MODULĪ?

KURĀ STĀVĀ, KURĀ DZĪVOKLĪ?
5.3. Lasi!
NUM5; 160. lpp.
1 Ku
ģ Pirmais
Otrais
Kurš nams?
Trešais
Ceturtais
Piektais
Sestais
Septītais
Astotais
Devītais
Desmitais
Divdesmit pirmais
		m
Kura māja?
Pirmā
Otrā
Trešā
Ceturtā
Piektā
Sestā
Septītā
Astotā
Devītā
Desmitā
Divdesmit pirmā
1 amerikānis
9. norvēģis
14 bulgāri
1. turks
28. ķīnietis
6 itālieši
22. lietuvietis
14. zviedriete
5. latviete
7 dāņi
23 japāņi
47. bulgārs
3 beļģi
3. krieviete
6. ukrainiete
10 poļi
18. ungāriete
9 austrieši
5.4. Klausies! Raksti!
Es dzīvoju pif	i\(WA(K
(1. nams).
Viņš dzīvo
j
Tu dzīvo
Kurš stāvs?
Kura māja?
Kur?
Sestais stāvs
Sestajā stāvā
Sestā māja
Sestajā mājā
Mēs dzīvojam
Jūs dzīvojat
Viņa dzīvo
	(5. stāvs).
(4. dzīvoklis).
		(7. stāvs).
	( 9. stāvs).
_(3. dzīvoklis).
5.5. Stāsti!
Kurā dzīvoklī dzīvo Bruno?
—	dzSvo	«AzjvpSdt#	ir
13. Oļegs
14. Pēteris
15. Līga
10. Filips
11. Aleksejs
12. Migels
7. Bruno
8. Svetlana
9. Ali
4. Alfrēds
5. Anna
6. Marija
1. Džons
2. Liene
3.Tomass
Kurā stāvā dzīvo Aleksejs?
Kas dzīvo trešā stāva dzīvoklī pa labi?
Kurā dzīvoklī dzīvo Džons?
Kas dzīvo otrā stāva dzīvoklī pa kreisi?
Kurā stāvā dzīvo Anna?
Kas dzīvo pirmajā stāvā taisni pa vidu?
Kurā stāvā dzīvo Līga?
Kas dzīvo piektajā stāvā?
[Saules iela
13.
14.
15.
11.
8.
4.
1.
3.
Sb

Annas dzīvoklis ir Ķīpsalā pie Daugavas. Anna dzīvo 65. dzīvoklī. Tas ir 4. stāvā.
Liene dzīvo Purvciemā, Saharova ielā 48, dzīvoklis 4. Viņa dzīvo 5. stāvā.
Juris dzīvo privātmājā. Viņš dzīvo Rēzeknē, Atbrīvošanas alejā 32.
Ēvalds dzīvo Rīgā, Valdemāra ielā 109, dzīvoklis 328. Ēvalda dzīvoklis ir pilsētas centrā.
Jānis ir ārsts. Viņš dzīvo Pārdaugavā un strādā slimnīcā. Viņš uz darbu brauc ar mašīnu.
Ilga ir grāmatvede. Uz darbu viņa brauc ar autobusu. Viņa dzīvo Lielupē pie jūras.
Sarmīte dzīvo 104. dzīvoklī. Viņa dzīvo Madonā, Saules ielā. Viņa ir viesmīle. Sarmīte
strādā viesnīcas restorānā.
Stāsti!
Kas ir Jānis? Kur viņš strādā? Ar ko Jānis brauc uz darbu? Kur Jānis dzīvo?
Kur dzīvo Ēvalds? Kurā dzīvoklī dzīvo Ēvalds? Kur ir Ēvalda dzīvoklis?
Kurā stāvā dzīvo Anna? Kurā dzīvoklī dzīvo Anna? Kur Anna dzīvo?
Kur dzīvo Juris? Kāda ir Jura adrese?
Kur dzīvo Ilga? Kas viņa ir? Ar ko Ilga brauc uz darbu?
Kurā stāvā dzīvo Liene? Kur dzīvo Liene? Kāda ir viņas adrese?
Kurā dzīvoklī dzīvo Sarmīte? Kur dzīvo Sarmīte? Kas ir Sarmīte? Kur strādā Sarmīte?
5.7.	Izvelies vārdu kmr, kas, ar ko, kur, kurā, kas, ar ko, kur, kurā, kur,
kāda, kur \ Raksti!
-	Sarmīte dzīvo Balvos.
-	Ilga ir grāmatvede.
-	Ilga dzīvo Jūrmalā.
-	Ar autobusu.
-	Ēvalds dzīvo Rīgā.
-	Ilona dzīvo 15. dzīvoklī.
-	Olafs ir ārsts.
-	Olafs strādā slimnīcā.
	Olafs brauc uz darbu? - Ar mašīnu.
	dzīvoklī dzīvo Liene? — Liene dzīvo 4. dzīvoklī.
dzīvo Liene?	- Liene dzīvo Plavniekos.
	 y
	ir Jura adrese?	— Jura adrese ir Rēzekne, Atbrīvošanās aleja 4.
5.8.	Stāsti!
Kāda ir jūsu adrese?
Kur jūs dzīvojat?
Kurā stāvā jūs dzīvojat?
Kurā dzīvoklī jūs dzīvojat?
Ar ko jūs braucat uz darbu?
Kar
dzīvo Sarmīte?
ir Ilga?
dzīvo Ilga?
Ilga brauc uz darbu?
dzīvo Ēvalds?
dzīvoklī dzīvo Ilona?
ir Olafs?
strādā Olafs?

UZ KURIENI?
5.9.	Klausies! Lasi!
NUM6; 160. lpp.
Kurš? Kura?
Ar kuru?
Kurā?
Pirmais
Ar pirmo
Pirmajā
Pirmā
Ar pirmo
Pirmajā
Rīga ir liela pilsēta. No Rīgas centra cilvēki iet
kājām uz Vecrīgu. Uz Zolitūdi brauc ar 53. un
8. autobusu. Uz Mežaparku brauc ar 11. tramvaju
un 9. autobusu, bet uz Ziepniekkalnu - ar 19. tro¬
lejbusu un 40. autobusu. Uz Purvciemu brauc ar
22. trolejbusu un 52. autobusu. Ar 6. tramvaju
brauc uz Ciekurkalnu. Ar 3. autobusu brauc uz
Bolderāju. Ar 4. tramvaju brauc uz Imantu. Ar
25. trolejbusu brauc uz Iļģuciemu. Arī ar 38. au¬
tobusu brauc uz Imantu. Ar 3. trolejbusu brauc uz
Sarkandaugavu. Ar 32. autobusu brauc uz Juglu.
Ar 9. tramvaju brauc uz Ķengaragu.
Raksti braukt atbilstošajā formā!
Es vakar bf e\CAG4A uz Ziepniekkalnu ar
Viņa rīt
uz Purvciemu ar
Tu šodien
uz Bolderāju ar
Jūs rīt
uz Iļģuciemu ar
Mēs vakar
> o 		——
uz Mežaparku ar
Viņa šodien
uz Ciekurkalnu ar
>
Tu vakar
uz Zolitūdi ar
Es šodien
uz Imantu ar
Tu rit
uz Ķengaragu ar
Mēs rīt
J o o ~
uz Purvciemu ar
Jūs vakar
uz Mežaparku ar
Viņš rīt
uz Zolitūdi ar
Es rit
uz Imantu ar
Jūs šodien
uz Juglu ar
Viņi vakar
J O “		—
uz Iļģuciemu ar
Mēs šodien
>0 “—			—
	uz Ciekurkalnu ar
5.10.	Klausies! Lasi!
Līga. Labdien! Atvainojiet! Sakiet, lūdzu, kur ir
universitāte?
Jānis. Universitāte ir Raiņa bulvārī 19. Tas ir tais¬
ni un pa labi.
Ēriks. Labdien! Atvainojiet! Sakiet, lūdzu, kur ir
teātris?
Sabīne. Teātris ir Kronvalda bulvārī 2. Tas ir tuvu,
taisni un pa kreisi.
SZ

Esplanāde
teātris
Vēvmanes
universitāte
atpakaļ
5.11.	Ka aiziet uz teātri, universitāti, operu? Izpēti karti! Stāsti!
5.12. Ieraksti atbilstošos vārdus!
veikals
muzejs
bulvāris
pa bulvāri
gar bulvāri
uz bulvāri
teātris
skola
pa skolu
gar skolu
uz skolu
baznīca
opera
osta
lidosta
nomale
pa nomali
gar nomali
uz nomali
gatve
katedrāle
Kā tu ej uz teātri, universitāti, bibliotēku, operu?
Raksti!

Stāsti!
Kas ir Rīgas centrā?
Kādas mājas ir centrā?
Ar kuru tramvaju brauc Ēriks?
Uz kurieni brauc Ēriks?
Uz kurieni brauc Anna?
Kas ir pie kanāla?
Kur dzīvo Ēriks?
Kur strādā Anna?
Ar kuru tramvaju brauc Anna?
ĀDS, KĀDA UN KURŠ, KURA?
Kāda iela? - Šaura iela.
Kura iela? - Pils iela.
Kāda iela? - Plata iela.
Kura iela? - Satekles iela.
Kāds tramvajs? - Liels tramvajs.
Kurš tramvajs? - 6. tramvajs.
Kāds autobuss? - Liels autobuss,
Kurš autobuss? — 24. autobuss.
5.14. Klausies! Lasi!
Tas ir Rīgas centrs. Centrā ir lielas un mazas mājas, platas un šauras ielas. Centrā ir arī
kanāls. Gar kanālu iet cilvēki. Pie kanāla ir opera. Gar kanālu brauc tramvajs un mašīnas.
Pie kanāla ir veikali un Makdonalds.
Anna brauc uz darbu ar 5. tramvaju. Tramvajs brauc gar kanālu. Anna strādā centrā.
Viņa ir pārdevēja.
Ēriks brauc uz universitāti ar 9. tramvaju. Viņš dzīvo Sarkandaugavā. Tas ir tālu. Arī
Ēriks brauc ar tramvaju gar kanālu. Universitāte ir pie kanāla. 5. un 9. tramvajs brauc pa
bulvāri.
* 5.13. Lasi!

Raksti!
ANKETA
► Uzvārds
► Ģimenes locekļu vārdi
► Ģimenes locekļu vecums
► Ģimenes locekļu nodarbošanās
5.15. Klausies! Lasi!
Tie ir Kalnini. Tēvs Atis ir foto-
grāfs. Viņš strādā pilsētas centrā. Uz
darbu viņš brauc ar mašīnu. Viņam
ir 45 gadi un liela ģimene. Viņa sie¬
va Liga strādā birojā. Uz darbu Liga
brauc ar autobusu. Viņai ir 43 gadi.
Meitas Aija un Elizabete ir studentes.
Viņas studē universitātē ekonomiku.
Viņām ir 20 un 22 gadi. Dēls Edgars
ir diezgan mazs. Viņš ir skolnieks. Dē¬
lam ir 12 gadu.
Ģimene kopā apmeklē mūzikas
koncertus un teātri. Mammas mam¬
ma un tētis dzīvo lielā dzīvoklī pilsē- —	—	———
tas centrā. Dzīvoklis ir 1. stāvā. Viņi —-—
ir pensionāri. Vecmammai ir 64 gadi,
vectēvam ir 70 gadu.
Ģimene dzīvo privātmājā pilsētas nomalē. Viņiem ir liela māja un skaists dārzs. Ģimenes
mājā ir 5 istabas, virtuve, vannasistaba, tualete un liels koridors. Ir arī liels pagrabs un garā¬
ža. Tur dzīvo kakis Mūris un suns Reksis.
>
Mājai blakus ir liels parks.
► Vai ģimenē ir mājdzīvnieki? Kādi?
5.16. Raksti!
	Pie. _ sienas ir (kāds?) _
	loga.
Galds ir
(kāds?)
loga ir plaukts.
sienas ir (kāds?)
ližljS galds.
galda ir (kāda?)
dators.
galda ir (kāds?)
	galda ir (kāds?)
pulkstenis.
lampa,
krēsls.
		kakis.
1

0 Q - Sveiks! Uz kurieni tu brauc?
J - Es strādāju veikalā.
	- Es braucu uz muzeju. Es tur
- Sveika! Es braucu uz universitāti.
strādāju.
Es tur studēju. Un tu?
- Labdien! Atvainojiet! Sakiet,
lūdzu, kur ir parks?
- Lūdzu!
Paldies!
Parks ir tuvu: taisni un pa labi.
(?) ļ ļ - Labdien! Sakiet, lūdzu, vai	- Lūdzu!
10. tramvajs brauc uz Mežaparku?
|	[ - Paldies!
- Nē, 10. tramvajs brauc uz
Bišumuižu. Uz Mežaparku iet
9. tramvajs.
-	Sveika, Liene! Uz kurieni tu ej?
-	Es eju uz vilcienu, braukšu uz
Madonu. Madonā dzīvo mani
draugi.
-	Laimīgu ceļu!
-	Sveiks, Ali! Es eju uz teātri. Un
tu?
' LODĀ IKDIENAS SAZIŅAI
*■ 5.17. Atjauno dialogu!
%
(a) | l | - Sveiks! Kur tu tagad dzīvo?
^ - Es dzīvoju nomalē un uz darbu
braucu ar vilcienu. Kur tu strādā?
- Es strādāju muzeja.
- Sveiks! Es dzīvoju pilsētas centrā.
Un tu?
- Labdien! Vai te ir 5. tramvaja
pietura?
- Paldies!
-	Labdien! Nē, te ir 5. trolejbusa
pietura. 5. tramvaja pietura ir
taisni uz priekšu.
-	Lūdzu! Nav par ko! Jauku dienu!
1.

5.18.	Lasi!
Jānis. Sveiks! Kur tu tagad dzīvo?
Ēriks. Es dzīvoju Rīgā, Vienības gatvē 23, dzīvoklis 16. Kūr dzīvo tu?	• \2
Jānis. Es dzīvoju nomalē. Tas ir tālu. Es dzīvoju Bolderājā, Gobas ielā 6, dzīvoklis
Ēriks. Kur tu strādā?
Jānis. Es strādāju veikalā. Un tu?
Ēriks. Es nestrādāju. Es esmu students. Es studēju universitātē.
Jānis. Ar ko tu brauc uz universitāti?
Ēriks. Es braucu ar autobusu. Un tu?
Jānis. Uz darbu es braucu ar velosipēdu.
Rīgas satiksme
RP SIA „Rīgas satiksme"
Rīga, K/efstu iela 28, LV
Reģ. Nr. 40003619950
PVN Red. Nr. LV40003619950
RĪGA
BIĻETE
€ 01,20
Maršruts	12, Trolejbuss
Biļetes Nr.	4
Drošības kods 0052
Si stēmasID:	01BUR--9037--02
Fiskāla Nr. AC200115
5.19. Apskati biļeti! Raksti!
Tā ir (trolejbuss, autobuss, tramvajs)
	 	 biļete.
biļete.
Tā ir
maršruta
Biļetes cena ir
Datums
Biļetes Nr. ir
Atbildi uz jautājumiem!
Kur dzīvo Ēriks?
Kur dzīvo Jānis?
Kur strādā Jānis?
Kur strādā Ēriks?
Ar ko Ēriks brauc uz universitāti?

3 PĀRBAUDI SEVI!
5.20. Raksti braukt atbilstošajā formā!
Es bflMACtA uz muzeju. Mēs
universitāti. Viņi
Viņa
Viņas
ar velosipēdu. Tu
uz veikalu. Jūs
uz
ar mašīnu. Viņš
ar taksometru.
		ar tramvaju.
uz parku.
5.21.	Izvēlies ar ko, kāds, kāda, pa kuru, kas, cik, vai, kur, kā, no
kurienes\ Raksti!
Kāds
. šodien ir laiks?
	tev ir gadi / gadu?
	tu brauc?
tu esi:
tu esi?
tu dzīvo?
_ tevi sauc?
_ šodien ir diena?
_ tu brauc no darba?
ielu tu brauc uz darbu?
5.22.	Lasi! Raksti!
Saule iela 10
Iedzīvotāju saraksts
Dzīvokļa numurs
Uzvārds
ļ 1.
I. Karlsone
2.
Ē. Bjorns
3.
L. Kalna
4.
A. Ivanova
5.
P.Jansons
6.
R. Apsitis
: 7.
Z. Valdmane
8.
L. Bērziņš
9.
R. Liepiņš
6.	dzīvoklis
—	Labdien! Vai te dzīvo Liepiņs?
—	Nē, viņš dzīvo _
dzīvoklī, tas ir _
. stāvā.
7. dzīvoklis
-	Telegramma Laimim Bērziņam!
-	Bērziņa kungs dzīvo
2. dzīvoklis
-	Vai te dzīvo Anna Ivanova?
-	Nē, viņa dzīvo
5. dzīvoklis
-	Atvainojiet, vai te dzīvo Zane Valdmane?
-	Nē, viņa dzīvo	stāvā,
stava,
dzīvoklī.
dzīvoklī, tas ir
stava.
dzīvoklī.

Saik,
ftrflvvuvHka,
Leksika
Pulksteņa laiks - stundas un pusstundas - nominatīvā un lokatīvā
Brokastis, pusdienas, vakariņas dažādos locījumos
Darbības vārds darīt tagadnē, pagātnē un nākotnē
Darbības vārdi mazgāt, gatavot, lasīt, gulēt, dzert, ēst, tīrīt, brokastot,
pusdienot, vakariņot vienskaitļa un daudzskaitļa tagadnē, pagātnē
un nākotnē
Vietniekvārdi mans, mana; tavs, tava; mani, manas; tavi, tavas ar lietvārdu
vienskaitļa un daudzskaitļa nominatīvā, datīvā un akuzatīvā
Darbības laiks: no rīta, pusdienlaikā, pēcpusdienā, vakarā
Darbības biežums: reti, biezi, vienmēr, parasti, dažreiz
Ēdienreizes: ēst brokastis, pusdienas, vakariņas; brokastot, pusdienot, vakariņot
Ikdienas darbi: mazgāt, tīrīt, gulēt, braukt uz darbu, iet mājās, iet uz kino, iet
uz bibliotēku, apmeklēt sporta klubu
Nedēļas dienas
y
Sarunas par dienas gaitu, ikdienas darbiem un laika plānojumu
Ikdienas sarunas pa tālruni un kafejnīcā
Pulksteņlaika noskaidrošana
Anketas aizpildīšana par savu ikdienu

I*
VIENMĒR, DAŽREIZ, RETI..,
6.1. Raksti!
ēdu
dzeru
Es
lasu
+ ko?
tīru
mazgāju
gatavoju
ll7iv,‘iu v:
• • \
runāju
^k+viski
,u - v
		 t
{
_L
iet dušā
dzeru
Kj*
V€
tīru
•C
f
MflkjtA
iet gulēt
strādāju
guvi
eju
iz¬
lasu
,-if


atviz.»
isMlaiA
'f
gnduv
4»rct<Ak(A3
mazgaju *
t.
“€
«ļķ * f ^ff ‘||f
-
brokastoju
ēdu brokastis*
pusdienoju
ēdu pusdienas*
vakariņoju
ēdu vakariņas*
\
* Tikai daudzskaitlī- brokastis,
pusdienas, vakariņas
6.2, Klausies un atzīmē darbības!
lasīt grāmatu
gulēt uz dīvāna
□ ēst pusdienas
mazgāt traukus
iet dušā
tīrīt māju
dzert kafiju
braukt ar mašīnu uz darbu

6.3. Klausies un ieraksti ē,ī,ā\
las | T ļt, rakst 3’ §uO t, tīr
t, mazi
*□
t, run
t, stra»
<G
brokastot, ēst brokastis
Tagadne
Pagātne
Nākotne
es
brokast-oj-u
ēd-u brokastis
brokast-oj-u
ēd-u brokastis
brokast-oš-u
ēd-īš-u brokastis
tu
brokast-o
ēd brokastis
brokast-oj-i
ēd-i brokastis
brokast-os-i
ēd-īs-i brokastis
viņš, viņa
viņi, viņas
brokast-o
ēd brokastis
brokast-oj-a
ēd-a brokastis
brokast-os
ēd-īs brokastis
mēs
brokast-oj-am
ēd-am brokastis
brokast-oj-ām
ēd-ām brokastis
brokast-os-im
ēd-īs-im brokastis
Ē
JS
brokast-oj-at
ēd-at brokastis
brokast-oj-āt
ēd-āt brokastis
brokast-os-iet
ēd-īs-iet brokastis
6.4. Klausies un atzīme iedngo atbildi!
Jautājumi
Jā
Nē
V<m <kzSvolieJ* pilsC+Ā?
V
Vai Zane strādā birojā?
Vai Zane studē?
Vai Zane brauc uz darbu ar trolejbusu?
Vai Zane runā vāciski?
Vai Zane brokasto mājās?
Vai Zane lasa avīzes?
Vai Zane iet uz kino?
Vai Zane iet uz bibliotēku?
runāju
6.5. Atbildi uz jautājumiem! Izmanto apgalvojumu^ un noliegumu nē\
Vai tu dzīvo lielā pilsētā?
Vai tu dažreiz ej uz bibliotēku?
Vai tu studē augstskolā?
Vai tu brauc uz darbu ar velosipēdu?
Vai tu runā latviski?
Vai tu pusdieno kafejnīcā?
Vai tu lasi avīzes?
Vai tu ej uz kino?
Vai tu apmeklē sporta klubu?
Vai tu brīvdienās strādā dārzā?
studēju
dzīvoju
pusdienoju
lasu
apmeklēju
strādāju
eju
braucu
&

apmeklēju operu,
vakaros.
Es ēdu
pusdienas
mājās.
Es ilgi guļu no
rītiem. ^
' 6.6. Lasi teikumus! Pasaki teikumu kā apgalvojumu vai noliegumu!
£vsS
,r<-	X Es dažreiz X X Parasti 65 edU X,			Es reti
vakariņas pie	vakariņoju
r • -XV k,nn ^	v	^ drauga. / Es bieži tīru
Esvienmer	kino-	^ v	\	^
brokastoju
mājās.
Aigars
Maija
Marks
Māra
Daniels
Kristīne
Anta
Valdis
Kad?
no rīta
no rītiem
vakarā
vakaros
naktī
naktīs
J4, tS <*n ¥i/ bieži brokA6+<?j«A M&j&S.
E5 d(\ž*n\z. / rzM Wok(k&W}\&
Ht ts	^ebf0ko,5+ojtA M4J4S.
t ?
vienmēr
Es
parasti
bieži
braucu ar
■ ; ' ļ
dažreiz
, mašīnu.
reti
6.7. Pastāsti, ko tu dari vienmer, parasti, bieži,
dažreiz, reti! Pasaki, ko tu nedari nekad!
6.8. Uzraksti, ko tu dari un cik bieži! Izmanto nosauktās darbības
apmeklēju	HHmtēku,	bnme»	a
netidepi	ar tidmmītm,	braucu
pusdienoju kafejnīcā, brokastoju, mazgāju traukus, vakariņoju
mājās, lasu avīzes, gatavoju pusdienas, tīru dzīvokli, runāju pa
telefonu, fotografēju dabu, strādāju brīvdienās, īrēju automašīnā.
Vienmēr
Bieži
Reti
Nekad
lorckiAdA <\rwu*ŠTi\«a
S+roidoijtA (KC
d«\+oriA
*pvwe.Uej<A
biblio+žkiA
i\didoj(A
IjdMflkŠtAtA

6.9. Lasi!
Jāni, ko tu dari?
Es br<MAC<A <Kf
Ko Anna dara pašlaik?
AWk +fr<\ vir4*«Avi.
Jāni, ko tu darīji vakar?
ES br^tACCA (A2L
d^rbiA.
Ko Anna darīja no rīta?
Awa +inj^ ļogies.
Jāni, ko tu darīsi rīt?
Es br^kšiA «az*
Ko Anna darīs rīt?
A*\PM* +!f!S
viesis+o.biA.
V19; 165. Ipp.
darīt
Kas?
Tagadne
Pagātne
Nākotne
es
dar-u
dar-īj-u
dar-īš-u
tu
dar-i
dar-īj-i
dar-īs-i
viņš, viņa, viņi, viņas
dar-a
dar-īj-a
dar-īs
mēs
dar-ām
dar-īj-ām
dar-īs-im
jūs
dar-āt
dar-īj-āt
dar-īs-iet
Arī tīrīt, lasīt
6.10.	Uzdod grupasbiedram jautājumus! Atbildi uz viņa jautājumiem!
—		\
Vai tu lasi grāmatas?
Kad tu parasti lasi?
i
r	 v
Vai tu šovakar lasīsi grāmatu?
v 	J
C \
Vai tavi draugi lasa ziņas internētā?
V ’ J
Vai tu lasi dienas laikrakstus? J
r a
Kādus žurnālus tu lasi?
v	 	)
r,mm	- '	, \
Kas lasa lekcijas augstskolā?
v 	J
Vai tu brīvdienās tīri dzīvokli?
v	 )
__ ^
Vai tu šogad mājās tīrīji logus?
V '	-J
r v
Kad tu tīrīsi pagalmu, garāžu, pagrabu?
V	)

6.12.	Ieraksti dienu nosaukumus!
1.	Es parasti eju uz klubu	un
2.	Šodien ir	, bet parīt būs	.
3.	Šodien nav	.
4.		un	man būs	brīvdiena.
5.		es nebraukšu uz darbu.
6.	Vai rīt būs	?
7.		mēs iesim ciemos.
8.		vecmāmiņa regulāri apmeklē	baznīcu.
Kas?
Kad?
Kad?
pirmdiena
pirmdien
pirmdienās
otrdiena
otrdien
otrdienās
trešdiena
trešdien
trešdienās
ceturtdiena
ceturtdien
ceturtdienās
piektdiena
piektdien
piektdienās
sestdiena
sestdien
sestdienās
•. k * $ ^
£ ļļ'f*
6.11.	Lasi tekstu!
Māris ir jauns cilvēks. Viņam ir 28 gadi. Māris ir no Alūksnes, bet tagad viņš
dzīvo Jūrmalā. Viņš strādā lielā tirdzniecības uzņēmumā. Māris ir menedžeris.
Viņš reti brokasto mājās, jo vienmēr agri brauc uz darbu. Māris pusdieno
darbā. Viņš iet uz kafejnīcu netālu no uzņēmuma. Māris arī studē ekonomi¬
ku universitātē. Lekcijas viņam parasti ir vakaros trīs reizes nedēļā - pirm¬
dienās, otrdienās un ceturtdienās. Sestdienas un svētdienas Mārim dažreiz ir
brīvas. Tad viņš apmeklē sporta klubu vai brauc uz Alūksni.
Atzīmē iederīgo atbildi!
Teikums
Jā
Nē
Nav informācijas
Matris ir bCrAS.
V
Māris ir students.
Māris dzīvo Alūksnē.
Māris parasti pusdieno darbā.
Māris strādā vakaros.
Lekciju viņam piektdienās nav.
Māris drīz dzīvos Rīgā.
Brīvdienās viņš brauc uz Jūrmalu.
6.13.	Klausies un atzīme iederīgo atbildi!
Teikums
Jā
Nē
Ēriks
VatlMi e,r*.
V
Viņš ir žurnālists.
Ēriks strādā Latvijas Radio.
Uz darbu Ēriks iet kājām.
Ēriks no rīta iet uz sporta klubu.
Ērikam ir draudzene.
Viņi iet uz lekcijām.
TO

6.14. Ieraksti atbilstošo vardu manam, manām, tavas, tavi, mūsu,
manas]
hAAAAS draudzenes ir ļoti sportiskas,
draugi brauks uz jūru? Vasarā es
		draugam ir māja Jelgavā.
:	draudzenes? Cikos
leklēšu	 draudzeni Zviedrijā.
draudzenēm drīz būs dzimšanas diena.
6.15. Klausies! Ieraksti atbilstošo vārdu dzērāt, dzersiet, dzerts, nedzer,
dzersim, dzer, dzērām\
Es vienmēr	kafiju.
Vai tu
Mana māsa
Vai jūs
Mēs
Jūs jau
Vakar Jūrmalā mēs
	kafiju?
tikai melnu kafiju.
	tēju?
	loti labu
6.16. Klausies! Ieraksti atbilstošo vārdu gulēt, gulēju, gulēsim3
gulu, gulēji, gulēsim!
Cik ilgi tu parasti svētdienās 0<*li?
Svētdienās es	ilgi.
		gulēt		 Cikos tu parasti ej
' Tagadne Pagātne Nākotne T._	.
	 			Ka tu	?
Vai mēs Prāgā
,	viesnīca:
pie mana drauga. Viņam
ir neliels dzīvoklis pilsētas centrā.
PRON2, 3; 161. lpp.
gulēt
Kas?
Tagadne
Pagātne
Nākotne
es
guļ-u
gul-ēj-u
gul-ēš-u
tu
gul-i
gul-ēj-i
gul-ēs-i
viņš, viņa
viņi, viņas
guļ
gul-ēj-a
gul-ēs
mēs
guļ-am
gul-ēj-ām
gul-ēs-im
jūs
guļ-at
gul-ēj-āt
gul-ēs-iet
					—	-					-
dzert
Kas?
Tagadne
Pagātne
Nākotne
es
dzer-u
dzēr-u
dzer-š-u
tu
dzer
dzēr-l
dzer-s-i
viņš, viņa
viņi, viņas
dzer
dzēr-a
dzer-s
mēs
dzer-am
dzēr-ām
dzersim
jūs
dzer-at
dzēr-āt
dzer-s-iet
Vīriešu dzimte
Sieviešu dzimte
Vienskaitlis
Kas?
man-s, tav-s draugs
man-a, tav-a draudzene
Kam?
man-am, tav-am draugam
man-ai, tav-ai draudzenei
Ko?
man-u, tav-u draugu
man-u, tav-u draudzeni
Daudzskaitlis
Kas?
man-i, tav-i draugi
man-as, tav-as draudzenes
Kam?
man-iem, tav-iem draugiem
man-ām, tav-ām draudzenēm i
Ko?
man-us, tav-us draugus
man-as, tav-as draudzenes
3. MODULIS

• I
Š, •
w
m
y<
PULKSTEŅA LAIKI
■ «	?
j 6.17. Klausies un atkārto! Lasi!
Ū7:ū0
1S:DŪ
ūl:QQ
07:30
0=1:30
04:30
05:30
Pulkstenis ir septiņi.
Pulkstenis ir divpadsmit.
Pulkstenis ir četri.
Pulkstenis ir deviņi.
Pulkstenis ir pusastoņi.
Pulkstenis ir pusdesmit.
Pulkstenis ir puspieci.
Pulkstenis ir pusseši.
0ē:00
0=1:00
10:00
07:00
20:00
21:00
22:00
n:oo
Pulkstenis ir astoņi rītā.
*
Pulkstenis ir deviņi rītā.
Pulkstenis ir desmit rītā.
Pulkstenis ir septiņi rītā.
Pulkstenis ir astoņi vakarā.
Pulkstenis ir deviņi vakarā.
Pulkstenis ir desmit vakarā.
Pulkstenis ir septiņi vakarā.
6.18. Klausies! Iezīmē un ieraksti, cik ir pulkstenis dažādās pasaules
pilsētās!
Tallina
Londona
Deli
Pēterburga
Dublina
Vašingtona
6.19. Jauta un atbildi!
Cik ir
pulkstenis?
Cik ir pulkstenis?
Pulkstenis ir deviņi. (9.00)
Pulkstenis ir pusdeviņi. (8.30)
Cikos?
Pulksten deviņos. (9.00)
Pulksten pusdeviņos. (8.30)
Cikos?
Cik ir pulkstenis?
Pulkstenis ir astoņi.
Pulkstenis ir trīs.
Pulkstenis ir seši.
Pulkstenis ir septiņi.
Pulkstenis ir četri.
Pulkstenis ir viens.
Pulkstenis ir deviņi.
Cikos?
Pulksten astoņos.
Pulksten trijos.
Pulksten sešos.
Pulksten septiņos.
Pulksten četros.
Pulksten vienos.
Pulksten deviņos.
Cik ir
Pulkstenis
Pulkstenis
Pulkstenis
Pulkstenis
Pulkstenis
Pulkstenis
Pulkstenis
pulkstenis?
ir pusastoņi,
ir pustrīs.
ir pusseši,
ir pusseptiņi,
ir pusčetri,
ir pusviens,
ir pusdeviņi.
Cikos?
Pulksten pusastoņos.
Pulksten pustrijos.
Pulksten pussešos.
Pulksten pusseptiņos.
Pulksten pusčetros.
Pulksten pusvienos.
Pulksten pusdeviņos.
11

Labvakar!
Cik ir pulkstenis?
Labvakar!
Kā sauc
Lūk^^N?yu draudzeni?
tur ir mana
draudzene. J[ ^ iB
Draudzeni
Jau
deviņi. Ko tu
gaidi?
vēl nezinu,
6.20.	Pastāsti, ko un cikos dara Henrijs!
Cikos Henrijs iet uz sporta klubu?
(Q
Ptdk„s-!-eA HeArijS !€,+ «az.
SporM kl«AbtA.
Cikos Henrijs ēd pusdienas?
©
Cikos Henrijs iet gulēt?
©
Cikos Henrijs brauc mājās no darba.
©
6.21.	Jauta un atbildi!
Cik ir pulkstenis?
, 	J
Cikos tu ēd brokastis?
V	!			J
a
wr \
Cikos tu brauc uz darbu vai augstskolu?
V 		J
r ņ
Cikos tu pusdieno?
v	'	J
i
Cikos tu parasti gatavo vakariņas?
Cikos tu vakariņo?
L 	 ’	J
m
r \
Cikos tu ej gulēt?
L _ 			J
r ņ
Cik stundas tu guli?
v 	J
IZ

' NA DIENA
„	s
\ t
* 6.22. Lasi!
lasa grāmatu
lasīja avīzi
ies uz operu
apmeklēs sporta klubu
strādā ar datoru
ii	«■	'
gatavo vakariņas
V^ke\r
dzer kafiju
gāja uz kino
V*
gatavoja pusdienas
mazgāja veļu
~^r
6.23.	Pastāsti, ko ģimene darīja vakar, aizvakar un darīs rit, parit!
Pagātne
Nākotne
aizvakar
vakar
rīt
parīt
vakarā
pusdienlaikā
pēcpusdienā

6.27. Noklausies dialogus! Sakarto tos atbilstošajā secība!
| 1 | - Labdien!
|	| - Pusdienoju.
Labdien! Ko tu te dari?
Bieži?
□ -Nē, rei
reizem.
□	- Vai arī ēdīsiet?
□	- Labdien! Ko jūs šorīt dzersiet?
□	- Nē, ēdu brokastis mājās.
□	- Labdien!
□	- Es dzeršu melnu kafiju.
-	Labvakar!
-	Kas uz sirds?
-	Ar mani. Ar Agnesi.
□	— Edu vakariņas.
□	- Labvakar! Ar ko es runāju?
□	— Vai vari atbraukt?
□	- Šovakar nevaru.
!	I - Sveika, Agnese!
Ko tu dari?
6.28. Atbildi uz anketas jautājumiem!
4. Cik ilgi tu parasti guli?
Mana ikdiena
1. Kur tu dzīvo?
□	Liela pilsētā
□	Laukos
2. Kur tu gribētu dzīvot?
Maza pilsētā
□	8-9 stundas
□	4-5 stundas
5. Kur tu parasti pusdieno?
6—7 stundas
□	Lielā pilsētā
□	Mazā pilsētā
3. Ko tu dari?
□
Laukos
Darbā
Kafejnīcā
□
Mājās
6. Kur tu parasti vakariņo?
mca
Strādāju
Studēju
Esmu bezdarbnieks / bezdarbniece
, J Mājās	! Kafej
I	I Neēdu vakariņas
7. Cik bieži tu apmeklē kino vai teātri?
_ Bieži	□ Reti
Nekad

(Expressf
6.29. Noskaidro, cik ir pulkstenis;
cikos iet autobuss uz Tartu;
cikos autobuss būs Tartu;
cik ilgi tas būs ceļā!
Trip summary
Passenger's name
Booking number
Agency
#24299822 RIGA -
Anna Diana Svanka
5468673
WWW, +372 6800909, +37167781350, +37C
+7(812) 4413757, +48 226977474
CENTRS - PURVCIEMS
Darba dienas
18 30 42 51 55
081216
03 07
06 11
11
2024 28
Sestdienas, svētdienas L
	 Dep arture
Riga Coach Station 10:00 21.07.2014
un brivdjeņas——1
Seat
Platform: 2; Pragas 1, Riga, Latvia
sļTU	——
| Arrival
31
Tallinn Coach Station 14:25 21.07.2014
1 1 1 i
Carrier, Line
Lastekodu 46, Estonia
’7 ļOlT19137ļs6ļ ļ J
ft 044321511 J	—
I Price
Lux Express, Riga-Tallinn 10:00 (E-14/2)
20.00 EUR
15
17 24
19 23
oTngb.6 37 47 57
30
47
06 12 20 271371
40 51
06 14 22 28 361
15 23 29 351431
32 43
58
14 21 30 391481
42 56
05
05
151221301 8 1471561
38 52
36 41 471
120ļ341481
01
01 05
18 23
01 05
V\ 6 \ 30 ļ44 ļ 58 ļ
15129 431561
6.30. Noskaidro autobusu
sarakstā, kad autobuss iet no
Rīgas centra uz Purvciemu!
Aizpildi tabulu!
15 33
Tn9l23|37|50ļ
35
31 44 57
511
MM J—1—1—1—M I Mt 1171441 | | J	l
Iet gan darba
dienās, gan
brīvdienās
Neiet ne darba
dienās, ne
brīvdienās
Iet tikai darba
dienās
Iet tikai
brīvdienās
V
Divpadsmitos naktī
Pustrijos dienā
Astoņos rītā
Pusčetros pēcpusdienā
Pusvienpadsmitos dienā
Pussešos pēcpusdienā
Divos dienā
Pusseptiņos rītā
C
)esmitos vakarā
	 . "T
, F: ,
I 1
MBL j
*7*7

PĀRBAUDI SEVI!
6.31. Apvelc burtu režģī vārdus
brokastis, pusdienas,
vakariņas, gulēt, celties,
avīze, žurnāls, kino, teātris,
pilsēta, lauki, dmmgā
6.32. Veido vārdus!
rdtez -
tsē ■
d
b
r
0
k
a
s
t
i
s
r
a
b
ž
c
V
d
e
g
p
a
h
g
u
f
ī
e
ā
U
i
u
i
j
r
k
z
i
t
i
i
g,
k
i
n
0
e
m
r
ē
s
s
r
ā
p
0
n
i
t
ē
t
c
e
i
t
i
e
s
a
t
u
V
z
s
1
a
u
k
i
a
p
u
s
d
i
e
n
a
s
b
V
a
k
a
r
i
n
	i—
a
s
c
ntāur -
tlēgu —.
īrtīt -
sādattr
6.33. Savieno!
dzert
tīrīt
gulēt
strādāt
brokastot
māju
iigi
no rīta
veikalā
kafiju
6.34. Ieraksti atbilstošo vārdu liela, dazreiz, rīta, vakarā, brauc,
brokasto, brauc, kājām, velosipēdu, parasti\
Mūsu ģimene nav lieM. Mamma, tētis, brālis Kaspars un es - Baiba. No _
mes
brokastojam kopa, un tad ejam uz darbu un skolu.
Brālis mājas.
Tētis
dzer tikai kafiju, bet viņš .
Kaspars iet.
uz darbu ar automašīnu, arī mamma
		, bet es braucu uz augstskolu ar
vēlāk darbi
ar viņi
Visi esam mājās.
6.35.	Atzīmē atbilstošo pulksteņlaiku!
<n
pulkstenis ir
divdesmit
pulkstenis ir
viens
pulkstenis
ir pieci un
trīsdesmit
minūtes
pulkstenis ir
astoņi trīsdesmit
minūtes
pulkstenis ir četri:
un trīsdesmit
minūtes
1%

grāmatnīca
pārtikas preces
Ā""'
saimniecības preces
tirgus
aptieka
mhhIHI

apģērbi
u ^ -
lielveikals
Leksika
Darbības vārdi pirkt, pārdot, maksāt tagadnē, pagātnē, nākotnē
Lietvārds akuzatīvā
īpašības vārda un lietvārda saskaņošana akuzatīvā
Prievārds par ar lietvārdu vienskaitļa akuzatīvā
Ģenitīvs ar skaitļa vārdu
Tirgus, veikals, pārtikas preces, apģērbs, apavi, kancelejas preces
Naudas vienības
Svars, tilpums, izmērs, cena, daudzums
Sarunas par veikalu, tā nodaļām, preču grupām un iepirkšanos
Sarunas veikalā par preci, tās cenu, daudzumu, kvalitāti, krāsu un izmēru
Vienkāršas informācijas iegūšana par preci no preču zīmēm, iepirkšanās
norādēm
Sludinājumi par pirkšanu un pārdošanu

DĀRZEŅI
7.1. Lasi!
\ L^āra dzīvo Saldū. Tā ir Latvijas pilsēta Kurzemē. Saldus nav ļoti liela pilsēta. Māra strādā
pilsētas centrā. Viņa ir ārste. Uz darbu Māra brauc ar mašīnu. Māra labi gatavo ēdienu.
Viņa ir laba saimniece. Produktus viņa pērk tirgū. Viņa tirgū pērk kartupeļus, bietes, burkā¬
nus, kāpostus. Vēl viņa tirgū pērk dažādus piena produktus: sviestu, krējumu, pienu, biez¬
pienu, kefīru. Maizi Māra pērk veikalā. Vēl veikalā dažreiz Māra pērk arī citus produktus,
piemēram, maizītes, kūkas, cepumus, konfektes. Arī gaļu Māra pērk veikalā.
Savieno!
S1E; 158. lpp.
Vīriešu dzimte
Vienskaitlis ļ
Kas?
tirg-us
Sald-us
Kur?
tirg-ū
Sald-ū
Daudzskaitlis
Kas?
tirg-i
Kur?
tirg-os
dsuvo —.
Māra ir
Māra strādā
Uz darbu Māra
Tirgū Māra pērk
Māra labi gatavo
Māra veikalā pērk
Gaļu Māra pērk
Māra pērk piena
maizi.
produktus.
SaMtk
ārste.
kartupeļus, burkānus, kāpostus.
centrā.
ēdienu.
brauc ar mašīnu,
veikalā.
V6; 163. lpp.
TT
pirkt
Kas?
Tagadne
Pagātne
Nākotne
es
pērk-u
pirk-u
pirk-š-u
tu
pērc
pirk-i
pirk-s-i
viņš, viņa
viņi, viņas
pērk
pirk-a
pirk-s
mēs
pērk-am
pirk-ām
pirk-s-im
jūs
pērk-at
pirk-āt
pirk-s-iet
Sl; 157. lpp.
Vīriešu dzimte
Vienskaitlis
Daudzskaitlis
kartupelis
kartupeļi*
kabacis
kabači*
ķirbis
ķirbji*
auglis
augļi*
dārzenis
dārzeņi*
* līdzskaņu mija
ķirbis
biete
kabacis
burkāns
dilles
loki
salāti
pipars
sīpols
zo

z\
7.2. Raksti!
Kas?
Pērku ko?
kartupeļi
kAr+iApeļws
kāposti
burkāni
kabači
tomāti
sīpoli
bietes
dilles
Es pērku
kartupeļus,
kabačus,
ķirbjus,
augļus,
dārzeņus,
bietēs.
II
7.3. Ieraksti pirkt atbilstošajā formā!
Anna. Vai tu P>rfci maizi veikalā?
Džons. Jā, es	maizi veikalā.
Ivans. Vai jūs vakar	pienu tirgū?
pienu veikalā.
Linda. Nē, mēs vakar
Ali. Vai viņi rit
Rita. Jā, viņi rit
7 A. Klausies un lasi!
dārzeņus veikalā?
dārzeņus veikalā.
Pircējs. Labdien!
Pārdevējs. Labdien!
Pircējs. Man, lūdzu, piecus kilogramus kartupeļu!
Pārdevējs. Lūdzu! Ko vēl?
Pircējs. Cik maksā gurķi?
Pārdevējs. Gurķi maksā vienu eiro kilogramā.
Pircējs. Man, lūdzu, divus gurķus un divas bietes.
Pārdevējs. Un tomātus?
Pircējs. Jā, un kilogramu tomātu!
Cik tas maksā?
Pārdevējs. Tas maksā divus eiro.
Divus kilogramus
burkānu.
Divas bietes, divus gurķus.
Vienu ķirbi un kabacL
Cik?
Cik maksā?
T tos,
4 rļ
Divus eiro un divdesmit
centu.
;-V
Atbildi uz jautājumiem!
Kur pircējs pērk dārzeņus?
Ko pircējs pērk?
Cik kilogramu kartupeļu pērk pircējs?
Cik gurķu un tomātu pērk pircējs?
Cik eiro maksāja dārzeņi?
MODUL

7.7. Klausies! Papildini un lasi!
Pircējs. Labdien! Es pirkšu ....
Pārdevējs. Labdien! Lūdzu! Te ir saldi ... , ..., saldas vīnogas!
Pircējs. Paldies! Man, lūdzu, 3 kg ābolu, 2 kg bumbieru un arī 1 kg vīnogu!
Pārdevējs. Lūdzu! Vēl ir saldi ... un saldas ... !
Pircējs. Paldies! Cik tas ... ?
Pārdevējs. Āboli, bumbieri un vīnogas kopā maksā 2 ... 15 centu.
.ĒRK UN PĀRDOD
- 7.5. Lasi!
ķirbis, ķirši, zeķe, puķe, gurķis, kaķis, marķieris
ģimene, apģērbs
džemperis, Džons
dzēšamgumija, dzert, dzīvot, dzēriens, dzeltens, draudzene, daudzi, lūdzu
ābols bumbieris
plūme
arbūzs	banāns	ķirši	apelsīns
■m
citrons	persiks	vīnogas
7.6. Klausies un atkārto!
skābs
salds

V5; 163. lpp.
pārdot
Tagadne
Pagātne
Nākotne
viņš, viņa
viņi, viņas
pārdod
pārdev-a
pārdo-s
7.8. Lasi!
Veikalā ir dažādas nodaļas: Piena, Maizes, Gaļas
nodaļa un citas. Veikalā pērk arī dažādus dzērienus:
sulu, kafiju, tēju, limonādi. Piena nodaļā pārdod
piena produktus: sviestu, kefīru, sieru, biezpienu,
krējumu, pienu. Maizes nodaļā var nopirkt balt¬
maizi un rupjmaizi. Smalkmaizītes, kūkas un tortes
pārdod Konditorejas nodaļā.
Aizpildi tabulu!
Piena nodaļa
Maizes nodaļa
Konditoreja
Dzērienu nodaļa
<ai\ rtApj*Aflūz.e.
V
Kūkas, tortes, smalkmaizītes
Limonāde, sulas
Biezpiens, krējums, siers
7.9. Lasi! Ieraksti pirkt atbilstošajā formā!
Piena paka maksā 93 centus. Es p€rk.<A pienu.
sviestu.
kilogramu gaļas.
Sviests, 200 gramu paciņa, maksā 1 eiro un 36 centus. Tu _
Gaļa maksā 4 eiro un 69 centus kilogramā. Jūs
Baltmaize maksā 92 centus. Mēs	baltmaizi. 500 gramu krējuma maksā
1 eiro un 23 centus. Viņi	500 gramu krējuma.
Pasaki, cik maksā viss pirkums!
7.10. Ieraksti vārdu maksat atbilstošajā forma!
Es	par kilogramu banānu. Viņi
par arbūzu. Mēs	par ķirbi. Viņa
par dzīvokli. Es	 par istabu. Jūs
	par maizi. Jūs
_ par telefonu. Jūs .
par biļeti.
Vil; 164. lpp.
r
r
maksāt
Kas?
Tagadne
Pagātne
Nākotne
es
maks-āj-u
maks-āj-u
maks-ās-u
tu
maks-ā
maks-āj-i
maks-ās-i
viņš, viņa
viņi, viņas
maks-ā
maks-āj-a
maks-ās
mēs
maks-āj-am
maks-āj-ām
maks-ās-im
jūs
maks-āj-at
maks-āj-āt
maks-ās-iet
Par ko maksā?
Es maksāju par baltmaizi.
Tu maksā par pienu.
.
Mēs maksājam par dzīvokli.
Jūsmaksājat par telefonu.

PČĒRBI, APAVI, ZIEDI UN KRĀSAS
- 7.11. Lasi!
balts	rozā
	'
oranžs
sarkans
melns
m
dzeltens
brūns
SsJ^*
bikses
svārki
džemperis
šalle
zābaki
kleita
vējjaka
zeķes
cimdi
cepure	čības
blūze
žakete
kostīms
kurpes
uzvalks
krekls
mētelis
zeķbikses

7.12.	Klausies! Lasi!
dārgas kurpes
lētas kurpes
-	Man, lūdzu, kurpes, 43. izmēru!
-	Kādā krāsā?
—	Melnā. Cik tās maksā?
—	Tās maksā 30 eiro.
—	Tas ir lēti.
7.13.	Klausies! Lasi!
Zābaki maksā 60 eiro. Tie ir zaļi. Man,
lūdzu, zābakus, 39. izmēru!
Mētelis maksā 120 eiro. Tas ir melns.
Kurpes maksā 30 eiro. Tās ir brūnas.
Džemperis maksā 15 eiro. Tas ir dzeltens.
Cimdi maksā 10 eiro. Tie ir balti.
7.14.	Klausies, lasi un atbildi!
-	Man, lūdzu, mēteli!
-	Kuru izmēru? Kādu krāsu?
-	Pelēku, 44. izmēru. Cik tas maksā?
-	Tas maksā 550 eiro.
-	Tas ir dārgi.
Blūze maksā 20 eiro. Tā ir rozā.
Kleita maksā 45 eiro. Tā ir oranža.
Krekls maksā 12 eiro. Tas ir balts.
Vējjaka maksā 50 eiro. Tā ir zila.
Žakete maksā 64 eiro. Tā ir zaļa.
balta narcise
sarkana neļķe
sarkana roze
dzeltena tulpe
Vīrietis. Labdien! Man, lūdzu, ziedus dāvanai!
Pārdevējs. Labdien! Tie būs sievietei vai vīrietim?
Vīrietis. Sievietei dzimšanas dienā.
Pārdevējs. Lūdzu, te ir sarkana roze! Tā maksā 2 eiro, baltas neļķes maksā 95 centus, dzelte¬
nas tulpes maksā 70 centu un baltas narcises ari maksā 70 centu. Ko jūs pirksiet?
Vīrietis. Man, lūdzu, piecas dzeltenas tulpes! Cik tās maksā?
Pārdevējs. Tās maksā ....

'4vKANCELEJAS PRECES
7.15.	Lasi preču nosaukumus! Nosauc preces cenu!
12 centu
10 centu
5b centi
lineāls
flomāsters
pildspalva
zīmulis
klade
burtnīca
marķieris	dzēšamgumija
līme
Tas ir kancelejas preču veikals. Te pārdod dažādas kancelejas preces. Plauktos ir burtnī¬
cas, klades, papīrs, marķieri, dzēšamgumijas, zīmuļi, pildspalvas, flomāsteri, lineāli, līme.
Anna ir skolniece. Viņa veikalā pirks kancelejas preces. Šodien viņa pērk vienu zilu pild¬
spalvu, divus sarkanus zīmuļus, vienu baltu dzēšamgumiju, desmit burtnīcas, vienu līmi,
vienu lineālu, piecas klades un papīra paku. Vēl Anna pērk vienu zilu, vienu zaļu, vienu
oranžu marķieri.
7.16. Klausies! Lasi!
Atbildi!
Kas ir veikala plauktos?
Ko Anna pērk kancelejas preču veikalā?
Cik maksā burtnīca?
Cik maksā papīra paka?
Cik maksā lineāls?
Cik maksā klade?
Cik maksā dzēšamgumija?
Cik maksā Annas pirkums?

maksās? Stāsti!
Es pirks» <rtiv«vs p^ci*AS SviesM.
T<as Mdks^S <Aiv»s e.iro <^ivrfes«Ai+
oe,+rtAS c?a+»s.
7.18.	Savieno! Nosauc!
. MODUL

VĀLODA ikdienas saziņai
7.19.	Ieraksti iederīgo atbildi!
Veikals
„Vējš"
Veikals
«Saule"
Veikals
«Rīts"
Veikals
«Mākonis"
Pirkuma čeks
Biezpiens, 500 g
Nr.508
0,99 €
Pirkuma čeks
Vīriešu zeķes
Nr.789
1,39 €
Pirkuma čeks
Līniju burtnīca
Nr.236
0,15 €
Pirkuma čeks
Neļķes, 5 gab.
Nr.478
2,50 €
Baltmaize
0,86 €
Šalle
8,23 €
Klade
1,10 €
Rozes, 3 gab.
3,30 €
Piens, 1 litrs
0,78 €
Krekls
34,56 €
Marķieris
0,84 €
Tulpes, 7 gab.
2,10€
Siers, 350 g
3,29 €
Bikses
65,99 €
Pildspalva
2,12 €
Narcises, 9 gab.
1,35 €
Summa
5,92 €
Summa
110,17€
Summa
4,21 €
Summa
1
9,25 €
©
©
©
Jānis pi
* aPL
rka jaunu
jērbu.
Svetlana pirka
kancelejas preces.
Džons bija pārtikas
veikalā.
Līga pirka puķes.
Atbildi!
Ko Jānis pirka veikalā?
Cik maksāja Jāņa apģērbs?
Vai bikses bija dārgas?
Ko pirka Svetlana?
Cik maksāja pildspalva?
7.20.	Raksti!
Hloja pirks jaunu māju.
Pilsēta/rajons
Istabas
Cena _
Ko pirka Džons?
Cik maksāja Džona pirkums?
Cik maksāja siers?
Ko pirka Līga?
SLUDINĀJUMS
Pērk māju
	 	 Krāsa
Stāvu skaits
Zeme
Ērtības.
7.21.	Sakārto atbilstošajā secībā!
A
(X) - 39. izmēru.
(T) — Labdien! Es pirkšu kurpes.
(^) - Tas ir lēti. Es pirkšu. Paldies!
(£) - Labdien! Kuru izmēru?
- Kādā krāsā?
(^) - Melnas. Cik tās maksā?
C) - 45 eiro.
B
) - Labdien! Piens maksā 92 centus un
200 g biezpiena - 66 centus. Vai vēl
ko?
) - Labdien! Man, lūdzu, pienu un
divsimt gramu biezpiena! Cik tas
maksā?
) - Nē, paldies!
) - Lūdzu, jūsu pirkums!
ZZ

) - Oranžā krāsā, 42. izmēru.
) - Labdien! Es pirkšu kleitu.
) — Kādā krāsā? Kuru izmēru?
■ Tas ir dārgi.
) - Tā maksā 231 eiro.
> - Labdien! Cik maksā kartupeļi?
Man, lūdzu, 5 kilogramus!
1 - Labdien! Kartupeļi maksā
31 centu kilogramā.
Lūdzu! Tas maksā 1 eiro
55 centus.
7.22. Grupē vārdus kāposti> āboli, Imedh, kartupeļi, kūkas, marķieris,
krējums,	, līme, šalle, bumbieri, bietes, čības,
biezpiens, papīrs, dzēšamgumija, džemperis, pildspalva, torte,
plūmes, dilles, flomāsters, limonāde, arbūzi, zābaki, sīpoli, loki,
kafija, kefīrs, banāni, zeķes, pipari, ķirši, klade, kabaci, apelsīni,
salāti, kostīms, citroni, persiki, kurpes, cimdi, burkāni, mētelis,
sviests, burtnīca, ķirbji, vīnogas, zīmulis, jaka, sula, piens, rupj¬
maize, cepure, zeķbikses, tēja, siers, smalkmaizītes!
Piena
produkti
Konditoreja
Maizes
nodaļa
Apģērbs,
apavi
Kancelejas
preces
Dārzeņi
Augļi
krejtoMs
kūkots
tA2.ve\lks
IīasaIs
kĀpos+i
Āboli
7.23.	Lasi sludinājumus! Savieno!
| Anna pirks māju.
ānis pirks mašīnu,
ija pirks ķirbi,
a pirks zābakus.
Ivars pirks kartupeļus.
Jānis pirks krēslus.
□	jā
|	[ Silvija
□	Līga
Pārdodu labu, uzticamu VW Golf 3
(1.4 I benzīns, 5-manuālā) mašīnu.
Zvaniet! Mans tālrunis: 85955032
Pārdod ķirbjus gabalā.
Tie ir lieli - svars apmēram
15 kilogrami. Par cenu
vienosimies! Zvaniet!
Tālr. 75657584
Pārdodu ziemas zābaciņus, 39. izmērs -
24 eiro, īsu ziemas virsjaku, S izmērs -
50 eiro. Zvanīt pa tālr. 37564647
□
Pārdod māju Titurgā,
140 kv.m, 2 stāvi,
EUR 70000.00.
Tālr. 34263879
Pārdod koka krēslus,
iespējami dažādi krāsu toņi,
augstums pēc vajadzības.
Zvanīt: 96757509
Pārdod kartupeļus
vairumā ar
piegādi. Cena
kilogramā -15 centu.
Zvanīt vakarā.
Tālr. 93648767

s PĀRBAUDI SEVI!
7.24. Ieraksti a vai ā\
avo
Ananf^lss, banļ | ns, k[^j posti, kļ ļbacis, sal[ ļti, tomļ ļti, burkD ni,
■kūdo , man <0 rmi, baklažļ	ļns, k| ļrtupeli.
7.25. Ieraksti pirkt atbilstošajā formā!
Tu rit pirksi piena produktus? Mēs tagad
jaunu mēteli? Šodien es tirgū	dārzeņus. Viņi tagad
maizi. Vai jūs rīt_
rozes. Tu šodien
skaistas neļķes. Jūs tagad
sviestu un sieru. Es rīt
	zaļu džemperi. Tu šodien
papīra paku. Mēs rīt	baltas narcises.
7.26.	Raksti!
Tirgū pērk <\<a^1<aS .
Veikalā pārdod piena produktus:
Maizes veikalā pārdod
Kancelejas preču veikalā pārdod
Ziedu kioskā pērk
7.27.	Raksti!
Mētelis maksā *fO"7,SQ ro.
Zābaki maksā
Cepure maksā __
Vējjaka maksā
Bikses maksā
Bumbieri maksā
Bietes maksā
Sīpoli maksā
Dilles maksā
Persiki maksā
Lineāls maksā _
Burtnīca maksā
Līme maksā
Zīmulis maksā _
Klade maksā
7.28. Ieraksti atbilstošo vārdu!
Tirgū pārdod gaļu, dārzeņus un
ies uz tirgu un pirks
Viņai garšo
s. Tāpēc Anna šodien
un augļus,
un arbūzi- Bet
ir liels un smags, tāpēc Anna pirks vīnogas. Anna grib nopirkt arī ziedus. Viņa nopirks
dzeltenas	Un sarkanas
<10

Cik maksā?
Ko tu ēdīsi?
Cik garšīgi!
Labu
apetīti
Man
negaršo!
kafejnīcā
ēdnīcā
restorānā
uz ielas
majas
Darbības vārdi cept, vārīt tagadnē, pagātnē, nākotnē
Darbības vārdi garšot, negaršot tagadnē, pagātnē, nākotnē
Īpašības vārda saskaņošana ar lietvārdu
Līdzskaņu mija lietvārdos ar -is
Lietvārdu savienojumi - lietvārds ģenitīvā ar lietvārdu nominatīvā: skapisa
durvis
Ar virtuvi saistītu mēbeļu, ierīču nosaukumi
Ēdienu un dzērienu nosaukumi
Piena, gaļas, miltu izstrādājumi
Galda piederumi un virtuves trauki
Sarunas pie brokastu galda un kafejnīcā
Ēdienu un dzērienu pasūtīšana
Ēdienu gatavošana un to receptes

C’O
virtuves galds
)
©_
izlietne
) (7.)
cepeškrāsns
j
(2-1
kafijas automāts
ledusskapis
J (8.)
krēsls
□
©
trauku skapis
j
plīts
_J ©
tējkanna
j
—
8.2.	Lasi tekstu! Ievieto atbilstošo vārdu!
Tā ir Pētera virhAVg,. Tur pie loga ir liels	, pie sienas ir	.
Virtuves vidū ir	un divi	. Pa kreisi ir
un	. Pa labi pie sienas ir	. Uz galda ir
| un	.
8.3.	Klausies! Lasi!
Pēteris. Lūk, te ir mana virtuve. Tā nav liela, bet gaiša un mājīga.
Pētera ciemiņš Andris. Jā, te patiešām ir mājīgi. Tev ir interesantas veclaicīgas mēbeles un
ļoti skaits interjers.
Pēteris. Trauku skapis, virtuves galds un krēsli ir ļoti veci. Tie kādreiz bija mana vectēva
mājā. Tu jau manā albumā redzēji dažas fotogrāfijas ar vectēva māju Kolkā. Viņš
tur dzīvoja gandrīz piecdesmit piecus gadus.
Andris. Arī tas ledusskapis pie loga ir stilīgs.
Pēteris. Jā, tam ir apmēram divdesmit gadu. Man ir arī vecs mikseris un kafijas automāts.
Lūk, tur uz plaukta!
Andris. Tās tiešām ir ļoti oriģinālas un vērtīgas lietas.
Pēteris. Man skapī ir arī daži seni galda piederumi: šķīvji, dakšiņas un karotes. Tas ir
mantojums no vectēva un vecāsmātes.
Andris. Es nezināju, ka tev mājās ir dažādas vecas un interesantas lietas.

Atzīmē iederīgo atbildi tabulā!
8.4.	Klausies! Atrodi zīmējumam atbilstošo vārdu vai vardu savieno¬
jumu!
Teikums
Jā
Nē
Nav informācijas
Pi+erck virftAve. lieU.
V
Pētera dzīvoklī ir vecas mēbeles.
Pie loga ir galds un krēsli.
Pētera vectēvs dzīvoja Kolkā.
Skapī ir veci trauki.
Ledusskapis ir pie loga.
Andrim arī mājās ir vecas mēbeles.
Pie sienas ir vecas fotogrāfijas.
(T) dakšiņa, šķīvis,
(^) krūze
Os|āze
tase un
nazis
apakštase
(^) karote, tējkarote
trauks
(^) vāze
(^} salvetes
(^) katls
(^)panna
pudele
pelnutrauks
8.5. Raksti!
k<vEij<^S (kafija) krūze
(tēja) tase
(sula) glāze
(šampanietis) glāze
(vīns) glāze
(zupa) šķīvis
(piens) pudele
(augļi) trauks

^ \ © ĒOP ©
s
BROKASTIS, PUSDIENAS, VAKARIŅAS
* 8.6. Atrodi zīmējumam atbilstošo vardu!
©.
©
r
Kam?
man
tev
viņam
viņai
viņiem
viņām
mums
jums
garšo /
negaršo
> i *^v*fc* -
Kas?
jogurts
cepetis
alus
kūka
omlete
siers
putra
maize
piens
sula
limonāde
«m-
©
©
" *
o;
) sviestmaize ar desu
(^) pankūkas
0°la
sviests
(^) biezpiens
cepumi
salāti
(^ ievārījums
(') majonēze
8.7. Klausies! Lasi!
Tā ir mūsu virtuve. Te mūsu ģimene darba dienās brokasto un
vakariņo, bet brīvdienās arī pusdieno. Virtuve ir gaiša un liela. Te
vīram un meitai patīk gatavot dažādus ēdienus. Brokastis parasti
mums ir pusastoņos no rīta. Šorīt ģimene brokasto vēlāk, jo ir
svētdiena.
Pie galda esmu es — mamma Ilga, vīrs Jānis, meita Anna, dēls
Kristaps, vecmamma Olga un vectēvs Vilnis. Katru rītu visa ģi¬
mene brokastīs ēd veselīgu ēdienu. Bērniem garšo jogurts un
augļi, bet viņiem negaršo putra. Vīram garšo maize ar sviestu un
sieru, bet man garšo salāti un putra ar ievārījumu. Vecmammai
un vectēvam ļoti garšo pankūkas. Uz galda ir arī augļi - banāni,
apelsīni un mandarīni. Brokastīs ģimene ēd arī dārzeņus - gur¬
ķus un tomātus. Bērni dzer tēju ar cukuru vai pienu, es ar vīru
dzeru kafiju. Vecmammai un vectēvam negaršo kafija. Viņi dzer
dažādas zāļu tējas vai pienu.

Atzīmē tabulā iederīgo atbildi!
Mammai
Tētim
Bērniem
Vecmammai
Vectēvam
Tekstā nav
minēts
«ttAgļi
jo^r-ks
V
negaršo putra
garšo sviestmaizes
garšo tēja ar cukuru
dzer pienu
garšo kafija bez cukura
garšo augļi
negaršo kafija
ēd maizi ar sieru
Sl, S1B; 157. lpp.
Kas?
Vīriešu dzimte
Vienskaitlis
Daudzskaitlis
šķīvis
šķīvji*
nazis
naži*
skapis
skapji*
skapītis
skapīši*
auglis
augļi*
dārzenis
dārzeņi*
1 kokteilis
kokteili*
*
8.8. Klausies un atkārto!
kafija ar pienu, tēja bez cukura, sviestmaize ar
desu, pankūka ar ievārījumu
•' ' ' ’ > f
*Līdzskaņu mija:
z — ž, s — š, I - ļ, n - ņ, v — vj, p - pj
8.9. Nosauc galda piederumus un to skaitu!
1
l
Ko tu ēd?
Ko?
Es ēdu
jogurtu.
sieru.
cepeti.
putru.
maizi.
Ko tu dzer?
Ko?
i 4 ^ „ t
Es dzeru
pienu.
sulu.
limonādi.
kafiju.
I I
«PP
L
■M.
-
..V
/
ODUL

Juris
8.10. Klausies! Lasi!
Džons
Liene
Svetlana
Juris katru rītu ēd brokastis mājās. Brokastis viņam garšo pankūkas. Tās viņš ēd ar ievā¬
rījumu vai krējumu. Jurim garšo arī pankūkas ar sieru un biezpienu. Viņš labprāt dzer tēju
vai kakao. Brokastīs viņš nekad neēd putras. Viņam putras negaršo.
Liene ēd pusdienas kafejnīcā. Viņai garšo zupa, kartupeļi ar gaļu un salātiem. Dažreiz
viņa ēd pelmeņus ar krējumu, bet viņa nekad neēd zivis. Desertā viņa parasti ēd saldējumu
ar augļiem. Viņa dzer baltu kafiju ar cukuru.
Džons ēd launagu biroja virtuvē. Džonam garšo maizītes un tēja. Tēju viņš dzer bez cu¬
kura. Viņš reizēm ēd arī sviestmaizes ar sālāmi desu vai pankūkas ar gaļu. Arī viņam negaršo
zivis.
Svetlana parasti ēd vakariņas mājās. Viņa pēc darba vakariņo vēlu. Svetlanai vakariņās
garšo makaroni ar sieru un dažādi dārzeņi. Viņa ir veģetāriete un neēd gaļu. Viņa dzer ari
| sulu, bet nedzer kafiju. Viņai īpaši garšo ābolu sula un dažādi jogurti.
Atzīme tabulā iederīgo atbildi!
Teikums
Jā
Nē
Tekstā nav
minēts
Juris ke^fiju.
V
Svetlana ēd gaļu.
Liene un Svetlana ēd dārzeņus.
Džons ēd salātus.
Juris un Džons dzer tēju.
Lienei garšo saldējums.
Svetlana parasti vakariņo mājās.
Juris ēd brokastis agri.
Liene dzer melnu kafiju ar cukuru.
Džonam garšo sviestmaizes.
Atbildi!
Ko ēd un ko neēd Juris? Kas garšo un kas negaršo Jurim?
Ko ēd un ko neēd Liene? Kas garšo un kas negaršo Lienei?
Ko ēd un ko neēd Džons? Kas garšo un kas negaršo Džonam?
Ko ēd un ko neēd Svetlana? Kas garšo un kas negaršo Svetlanai?
%

8.11. Veido dialogu kopā ar grupasbiedru!
Izmanto dotās frāzes!
f
* . * &
ā man garšo / negaršo ...!
Lūdzu, pasniedz man ...!
Paņem, lūdzu,...!
Paldies, nevajag!
■
Vai tu gribi...?
Jā, labprāt!
8.12. Raksti!
(gaļa) salāti
. (kartupeļi) salāti
(piens) kokteilis
(āboli) sula
(tomāti) sula
(piens) zupa
(kāposti) zupa
(augļi) kūka
(vista) gaļa
(sula) glāze
(zupa) šķīvis
(dārzeņi) salāti
. (grieķi) salāti
. (augļi) kokteilis
. (apelsīni) sula
. (augļi) sula
(dārzeņi) zupa
(pupiņas) zupa
(krēms) kūka
(cūka) gaļa
(kafija) tasīte
(augļi) trauks
8.13.	Papildini!
kafija ar pigAt*
pankūkas ar
kartupeļi ar _
makaroni ar
risi ar
sviestmaize ar
biezputra ar
saldējums ar
f4 •
rV*f.
Kas?
Ar ko?
zupa
ar krējumu
sviestmaize
ar desu
siers
ar ievārījumu
pankūkas
ar gaļu
kafija
ar cūkuru
makaroni
ar sieru
tēja
ar citronu
cepumi
ar limonādi
8.14. Ieraksti vardu desa, siers, ievārījums, biezpiens, eļļa, majonēze,
sviests,piens, cukurs\
Brokastīs man garšo maize ar dg^StA ola ar
Pusdienās man garšo makaroni ar
Vakariņās man garšo salāti ar
pankūkas ar.
un pārslas ar
tēja ar _
V

> %
.GĀTAVOJAM paši
*
,y<
8.15.	Klausies! Lasi!
\ Brokastīs Līga cep olas un vāra kafiju. Viņa ar draugu vienmēr ēd mājās. Šodien viņi ēdīs
arī rasolu, sviestmaizes un jogurtu. Draugs ēd olas un rasolu ar rupjmaizi, bet Līgai garšo
baltmaize un saldskābmaize. No rīta viņi parasti dzer tēju vai kafiju. Dažreiz Līga brokastīs
vāra arī kakao.
Arī Līgas draugam Ivaram patīk strādāt virtuvē. Šodien viņš gatavos vakariņas. Vakariņās
Ivars plāno cept vistu un vārīt rīsus. Dienā viņš lielveikalā pirks vistas fileju un garšvielas.
Būs arī dārzeņu salāti un labs vīns.
Sestdien Līga un Ivars brauks pie Ingas vecmāmiņas uz Tukumu. Vecmāmiņai patīk ga¬
tavot dažādus ēdienus. Sestdien viņa noteikti ceps pīrāgus un vārīs kādu ļoti garšīgu zupu.
Svētdienās Līga kopā ar vecmāmiņu bieži cep kliņģeri.
* «gH « $ 46 *
[e] tu šodien cep,
es vakar cepu, viņa cepa,
mēs cepām, jūs cepāt
[ae] es šodien cepu, viņš cep,
mēs cepam, jūs cepat
Mana vecmāmiņa šodien cep
cepumus.
Savieno!
cep
Ivars pērk
Rasolu Ivars ēdīs
Vakariņās Ivars un Līga ēdīs
Brokastīs viņi vāra
Vecmāmiņa ceps
Vecmāmiņa vāra
Svētdienās vecmāmiņa bieži cep
kliņģeri.
labas zupas,
vistu ar rīsiem,
ar rupjmaizi,
tēju un kafiju,
pīrāgus,
vistas fileju.
8.16. Klausies un atkārto!
Kas?
cept
vārīt
Tagadne
Pagātne
Nākotne
Tagadne
Pagātne
Nākotne
es
cep-u
cep-u
cep-š-u
vār-u
vār-īj-u
vār-īš-u
tu
cep
cep-i
cep-s-i
vār-i
vār-īj-i
vār-īs-i
viņš, viņa viņi, viņas
cep
cep-a
cep-s
vār-a
vār-īj-a
vār-īs
mēs
cep-am
cep-ām
cep-s-im
vār-ām
vār-īj-ām
vār-īs-im
jūs
cep-at
cep-āt
cep-s-iet
vār-āt
vār-īj-āt
vār-īs-iet
8.17. Raksti!
Vakariņās mēs šodien cep*W (cept) kartupeļus un gaļu.
	(cept) pīrāgus.
	(cept)?
Vakar visa ģimene
Ko vecmāmiņa tur virtuvē
Rit Ramona
Edgars tūlīt
Es mājās
Vai tu tagad
Ko rīt mēs
	(cept) svētku torti.
_ (vārīt) kartupeļus,
(nevārīt) zupas.
	(vārīt) kafiju?
_ (vārīt) pusdienās?
8.18.	Pastāsti, ko tavā ģimenē gatavo brokastīs, pusdienas un
vakariņās!
°\%

8.19.	Lasi! Plāno vakariņas! Strādā grupā!
Skapī mums ir makaroni,	Mums mājās ir arī daži	Ledusskapī mums ir piens,
rīsi, cukurs, sāls, milti,	āboli, kartupeļi, burkāni un dažas olas, siers, krējums,
biezpiens, sviests, desa, gaļa,
jogurts.
rupjmaize, baltmaize,	kāposti,
saldskābmaize, cepumi.
Mēs varam cept.
vārīt
gatavot
ēst
dzert
8.20. Jautā un atbildi!
ī W w -w*
Ko tu vāri?
Ko tu cep?
Es vāru
Es cepu
kartupeļus,
kartupeļus,
dārzeņus, olas,
olas, gaļu,
zupu, kafiju,
kūku, pīrāgus.
tēju.
*
Kāda kafija tev garšo - ar cukuru vai bez cukura?
r
v
Ko tu parasti ēd brokastīs?
[
Kur tu parasti pusdieno?
V
Ko tu parasti ēd vakariņās?
						J
						—			\
Vai tu ēd dārzeņus? J
Kas tavās mājās gatavo brokastis?
Vai tu gatavo vakariņas?
Vai tev garšo zupas?
DUL

*■ 8.21. Atrodi zīmējumam atbilstošu vardu!
©
©
©
■ y
*5
©
Majonēze
©
ella
(k) makaroni
Orisi
griķi
Q mi|ti
O manna
OčiPsi
(^) majonēze
(^)kečups
(^) sinepes
(^) mārrutki
Osā|s
Op'Pari
cukurs
Oe!!a
(^etiķis
■'j mērce
Sl; 157. Ipp.; PREP1; 159. lpp
,
Daudzskaitlis
Kas?
Ko?
Ar ko?
makaroni
makaronus
ar makaroniem
rīsi
rīsus
ar rīsiem
milti
miltus
ar miltiem
griķi
griķus
ar griķiem
čipsi
čipsus
ar čipsiem
pipari
piparus
ar pipariem
mārrutki
mārrutkus
ar mārrutkiem
sinepes
sinepes
ar sinepēm
8.22.	Lasi! Atbildi uz jautājumu: ko ēd
Antons, ko — Mihaels, ko - Mareks!
Antons, Mareks, Mihaels ir mani draugi. Labi
draugi. Bet viņiem ir dažādi ēšanas paradumi. Antons
ēd kartupeļus, bet neēd rīsus. Mareks neēd griķus, bet
Mihaels neēd makaronus. Mareks un Mihaels nelieto
piparus, bet Antons neēd sinepes. Marekam garšo rīsi
ar dārzeņiem, Antons labprāt ēd kartupeļus ar gaļu,
bet Mihaelam garšo griķi.
8.23. Ieraksti vārdu ar mārrutkiem, ar sinepēm, ar griķiem,
ar makaroniem, ar pipariem, ar rīsiem!
Gala (kf MĀrrudfcte,**.
\oo

Tomāti
Dārzeni
>
Sviests _
Desa
Zivis
8.24. No dotajiem vārdiem šķidra, trekns, biezas, sāļi, sauss, plānas,
saldi, slapjš, liess izvēlies vārdus ar pretēju nozīmi! Ieraksti tos
vārdu pāros!
šķidra putra ~~	putra
	pankūkas	-	pankūkas
siers	-	siers
biezpiens	-	biezpiens
. cepumi	-	cepumi
PRONl; 160. lpp.
f
f
Kas?
Kam?
es
man
tu
tev
viņš
viņam
viņa
viņai
viņi
viņiem
viņas
viņām
mēs
mums
jūs
jums
8.25. Ieraksti	viņam,	mums
> ' * > * * >
Mans brālis neēd gaļu. Veģetārā pica ir vi*AM .
Mana draudzene nedzer kafiju.
Maniem dēliem svētdien būs dzimšanas diena.
Es	cepšu svētku torti.
Lūdzu, 	rēķinu!
	, lūdzu, saldējumu ar šokolādi!
. garšo tēja.
8.26. Klausies un papildini! Lasi!
Liga šodien brokastos agri. Brokastīs viņa gatavos rasolu. Aizvakar Līga nopirka visus
rasolam nepieciešamos produktus: kartupeļus, desu, olas, zirnīšus.
Rasolam vajag
500 g
10 mazus
4-5
vai sālītus.
< X‘
8.
majonēzi,
sāli,
bundzinu zaļo zirnīšu,
	kartupeļus,
	pēc vajadzības,
* r
I
_ pēc garsas.
'.V.
v> 4	^ v
-4	4
ODU

-m
KAFEJNĪCĀ
^ % 9
\ t
“ 8.27. Atrodi zīmējumam atbilstošo vārdu!
(Tuvīns
(^)sula
(^alus
(^) minerālūdens
(^J kafija
C>ēja
(^) kakao
(^J kokakola
(^) kvass
Q ) limonāde
(^) kokteilis
C^) balzams
(^) liķieris
(^degvīns
(^) šampanietis
8.28.	Atrodi zīmējumam atbilstošo vārdu!
©
bankomāts
8.29.	Atbildi uz jautājumiem!
Vai tev ir kredītkarte?
Ko tu pērc ar kredītkarti?
8.30.	Klausies! Lasi!
Anna. Labdien! Man, lūdzu, ēdienkarti!
Viesmīlis. Lūdzu, te būs ēdienkarte!
Irina. Ko tu ēdīsi?
Anna. Te ir ļoti garšīgas kūkas. Es ēdīšu marcipāna
kūku un dzeršu kafiju. Un tu?
Irina. Man negaršo marcipāns. Man garšo šokolāde. Es
ēdīšu šokolādes kūku un dzeršu kafiju ar pienu.
Anna. Lūdzu, vienu marcipāna un vienu šokolādes
kūku!
Irina. Un divas kafijas - vienu melnu un vienu ar
pienu!
Viesmīlis. Lūdzu!
Anna. Paldies! Un, lūdzu, rēķinu!
Ēdienkarte
Deserti
Ābolu kūka
, EUR 1,50
Kēkss
, EURO,85
Marcipāna kūka
EUR 2,50
Tējas maizīte
EUR 0,65
Šokolādes kūka
EUR 2,85
Dzērieni
Kafija
EUR 1,00
Kafija ar cukuru
EUR 1,10
Kafija ar pienu
EUR 1,30
Tēja
EUR 0,80
Kakao
. EUR 1,40
Kola
EUR 1,50
Minerālūdens
EUR 1,15
\01

Atbildi!
Kādi saldumi ir ēdienkartē?
Ko ēdīs Anna?
Ko ēdīs Irina?
Ko dzers Anna?
Ko dzers Irina?
Cik liels bija rēķins?
8.31.	Izpēti ēdienkarti! Pasaki, kādi
ēdieni un dzērieni ir kafejnīcā un
cik tie maksā!
Pirmie ēdieni: biešu zupa 	EUR	1,55
frikadeļu zupa 	EUR 1,70
pupiņu zupa 	EUR	1,60
piena zupa 	EUR	1,45
dārzeņu zupa 	EUR	1,40
soļanka 	EUR	1,80
Otrie ēdieni: makaroni ar gaļu 	EUR 2,00
šnicele 	EUR	1,60
cepta zivs 	EUR	1,30
kartupeļu pankūkas . . . EUR 0,40
pelmeņi 	EUR	1,10
Piedevas:	kartupeļi, rīsi, makaroni EUR 0,80
8.32.	Izvelies no ēdienkartes, ko tu ēdīsi un dzersi!
8.33.	Ieraksti, kādi garšīgi ēdieni un dzērieni ir šajās kafejnīcas!
Iestāde
Ēdiens
Kebabs f\x
kebabs,
Mārtiņa Beķereja
Cili Pica
Pelmeņi
Emīla Gustava šokolāde
Lido
Zupu restorāns
Pankūkas
8.34.	Raksti un pastāsti, kuras kafejnīcas tu un tavi draugi apmeklē!
Es parasti eju Lido.
Šodien es ēdīšu pusdienas
Reizēm es ar draugu eju
Svētdienās mušu ģimene pusdieno
Mana draudzene / draugs nekad neiet
Ļoti garšīgi pīrāgi ir
Aizvakar mēs bijām _
Es pērku picu
Mēs bieži vakariņojam
Vēlāk mēs iesim
K>3
inaoi/v *

vVĀLODA IKDIENAS SAZIŅAI
C\| ‘ 8.35. Izvēlies A vai B virtuves attēlu! Pastāsti, kas ir virtuvē! Pajautā
v	grupasbiedram par viņa izvēlēto virtuvi!
!■* iii ««sļ
18* lli
lii
118 BUR
.iii mi.
»»»
m
Iri1'
\
8.36.	Atrodi attēlam atbilstošo teikumu vai teikumus! Lasi!
: Smg
$ jēs
1
ģmģ
Lūdzu, melnu
kafiju man un tēju ar
zitronu viņam!
Nē, salāti ir viņai.
Vai tev garšo
veģetārā pica?
4
Wyi
Nē, mēs nepasūtījām
picas.
Attēls
Teikums
A
z.
B
c

8.37.	Apskati ēdienkarti! Pastāsti, kādas zupas, kādi otrie ēdieni, kādi
deserti un kādi dzērieni ir ēdienkartē! Pastāsti, ko tu ēdīsi!
Pajautājiet cits citam par ēdieniem, kas ir ēdienkartē, par ēdienu cenu
un par samaksas veidu!
8.38. Atjaunojiet dialogu! Sarunājieties!
©-Man, lūdzu, kafiju!
(^) — Vai jums ir tortes?
(^)- Man, lūdzu, rēķinu!
Lūdzu, te bus!
vai melnu?
ā, mums ir daži ēdieni
mums ir dažadas tortes
jums ir zupas:
Vai latviešu nacionālie ēdieni
(ķ j - Mums ir tēja.
- Jā, kāpostu un skābeņu.
J - Mums ir ļoti garšīgas kūkas
Lūdzu ēdienkarti!
8.39. Sarunājieties! Izmantojiet ari savus jautājumus un atbildes!
Es neēdīšu
Es ēdīšu
omleti,...
Kas šorīt ir
brokastīs?
Labrīt!
Ko tu ēdīsi
brokastīs?
Es dzeršu /
nedzeršu ...
Lūdzu, man baltmaizi /
rupjmaizi!
Lūdzu, man
biezpienu!
Te būs
ēdienkarte.
Vai tu dzersi ...?
8.40. Izveido vārdus! Raksti!
iktaepruļ - kArfiApeji
kaonmari
[^tieiēgienž!
IPesertii
fŽupasj
■
Kāpostu zupa 	 0,79
Vistas cepetis 	 2,10
Torte, gb	 1,13
Kafija 	 1,10 ;
Buljons ar olu 	 0,67
Kotlete 	 1,34
Kūka	 0,98
Tēja	 0,87
Skābenu zupa 	 0,53
Karbonāde 	 3,15
Saldējums 	 2,54
Kapučīno	 1,65 |
Solanka	 0,95
Kartupeli 	 0,74
Augli 	 1,36
Šampanietis 	 2,64
Borščs 	 0,85
Rīsi 	 0,34
Kēkss 	 0,56
Vīns 	 2,86
Piena zupa	 0,46
Griķi 	 0,54
Degvīns 	 1,92
\os
3. MODULIS

PĀRBAUDI SEVI!
8.41. Ieraksti vārdu atbilstošajā formā!
Liene nedzer kafiju ar pigAfr (piens).
Šodien mēs ēdīsim makaronus ar
Vai tu gribi olas ar	(majonēze)?
Pusdienās būs	(tomāti) zupa un
Man garšo	(augļi) saldējums.
(gaļa)-
Latvieši gatavo
(maize) zupu ar.
(kartupeļi) pankūkas.
		(putukrējums).
8.42.	Ieraksti vārdu dzert vai ēst atbilstošajā formā!
No rīta viņš parasti	kafiju ar pienu.
Aija.
Pēcpusdienās mēs parasti
Vai rīt mēs .
putru.
Vakar pie drauga es .
Vai tu tagad gribi
	augļu ^ju.
pusdienas restorānā?
		labu mājas vīnu.
8.43.	Ieraksti vārdu cept, vārīt, gatavot atbilstošajā formā!
No rīta es parasti gevfovojiA sviestmaizes un vfrr<A kafiju.
. svētku pusdienas.
gaļu.
Rīt mēs
Vakar vakarā mēs dārzā
Vai tu proti	grieķu salātus?
Drīz mamma būs mājās un	mums pīrāgus.
Ko tu tur	katlā? Vai tā būs kāpostu zupa?
8.44.	Nosvītro lieko!
Es brokastīs vienmēr dzeru (stipru, ei-etu, skābt*, mīkstu) kafiju.
Šis kokteilis ir ļoti (ciets, mīksts, stiprs, garš).
Vecmāmiņa vienmēr tirgū pērk (cietus, svaigus, karstus, stiprus) augļus un dārzeņus.
Šogad dārzā āboli ir ļoti (skābi, sāļi, stipri, auksti).
Mūsu veikalā es vienmēr pērku (mīkstas, stipras, vājas, aukstas) maizītes.
Draudzene vienmēr gatavo (mīkstus, garšīgus, cietus, garus) salātus.
Kūkas bija ļoti (garas, saldas, platas, plašas).
Vai tā zupa ir (mīksta, gara, karsta, augsta)?
Man negaršo (augsta, cieta, sāļa, auksta) tēja.

Vasarā man patīk makšķerēt.
■
6rfrttA<vH|cq
Ļtķsiķ^
S(\ZAK<\
Ziemā man patīk slidot.
Rudenī man patīk sēņot.
Darbības vardi dejot, zīmēt, slidot, slēpot, sēņot, ogot, spēlēt, makšķerēt
tagadnē, pagātnē un nākotnē
Darbības vārdi lasīt, dziedāt tagadnē, pagātnē un nākotnē
Konstrukcijas ar darbības vārdu patikt: kas patīk?, kam patīk?, ko patīk darīt?
Vārddarināšanas paraugi: dejot — deja; dziedāt — dziesma; zīmēt — zīmējums;
spēlēt — spēle; slidot — slidas; slēpot — slēpes; makšķerēt — makšķere
Prievārdu pirms un pēc lietojums laika norādei
Darbības un objekti, kas saistīti ar brīvo laiku: populārākie sporta veidi,
kultūras pasākumi un iestādes, darbības dažādos gadalaikos
Sarunas par brīvā laika pavadīšanas iespējām ikdienā un brīvdienās
Sarunas par kopīgām interesēm un pasākumiem, to norises vietu, laiku
un cenu
Vēstule draugam
MODULIS

#
KARĀ PĒC DARBA ES
9.1. Klausies un lasi!
9.2. Ievieto darbības vardu zīmēt, dziedat, dejot, nelasīt, lasīt,
nedziedāt atbilstošajā formā! Lasi dialogā ar grupasbiedru!
- _
lasīt
dejot
dziedāt
zīmēt
spēlēt
+ ko?
, i.
? 'tļffs
Klausies un atkārto!
dejot
- deja
dziedāt
spēlēt
zīmēt
-	dziesma
-	spēle
-	zīmējums
Vai tu zSmz sievas portretu?
Vai tu ... žurnālus?
Vai tu ... korī?
Vai tu ... tautas dejas?
Vai tu bieži vakarā ... grāmatu?
-	Jā, es zumCJia sievas portretu.
-	Nē, es ... žurnālus. Es ... avīzes.
-	Nē, es ... korī.
-Jā, es ... tautas dejas.
-	Jā, es vienmēr vakarā ... grāmatu.
lasīt, dziedāt
Kas?
Tagadne
Pagātne
Nākotne
es
las-u, dzied-u
las-īj-u, dzied-āj-u
las-īš-u, dzied-āš-u
tu
las-i, dzied-i
las-īj-i, dzied-āj-i
las-īs-i, dzied-ās-i
viņš, viņa
viņi, viņas
las-a, dzied
las-īj-a, dzied-āj-a
las-īs, dzied-ās
mēs
las-ām, dzied-am
las-īj-ām, dzied-āj-ām
las-īs-im, dzied-ās-im
jūs
las-āt, dzied-at
las-īj-āt, dzied-āj-āt
las-īs-iet, dzied-ās-iet
Es esmu Ināra Baumane. Es strādāju
veikalā. Es esmu pārdevēja. Vakaros pēc
darba es lasu grāmatas un žurnālus. v
Mani sauc Džeina Stila. Es esmu skolotāja. Pirmdienu un
ceturtdienu vakaros es eju uz kori.Tur es dziedu dažādas
dziesmas.
Es esmu Pēteris Indriksons. Es esmu
pensionārs. Agrāk es mācījos mākslas skolā. |
Tagad es bieži zīmēju puķes.
Es esmu Mārtiņš Ozols. Es studēju informātiku universitātē.
Piektdienas vakaros es kopā ar draudzeni eju uz kultūras
centru.Tur mēs dejojam tautas dejas.
m

9.3.	Ieraksti vārdu atbilstošajā formā! Jautā un atbildi!
Vai tu vakar U«SUi (lasīt) grāmatu?
-	Jā, vakar es IftSUh (lasīt) grāmatu.
Vai Vanda rīt 		(dziedāt) baznīcā?
-	Jā, viņa rīt 		(dziedāt) baznīcā.
Vai Oto un Viktorija vakar	(dejot) koncertā?
-	Nē, vakar viņi	(nedejot) koncertā.
Vai jūs ar draudzeni agrāk 	(dziedāt) korī?
Vai tu pašreiz.
Jā, agrāk mēs
_ (zīmēt) portretu?
■ Nē, es pašreiz
(dziedāt) korī.
_ (nezīmēt) portretu.
9.4.	Klausies un lasi!
-	Labdien!
-	Vai jūs esat Ineta Liepa?
-	Esmu žurnālists Hugo Blūms. Sakiet,
lūdzu, ko jūs darāt brīvajā laikā?
-	Vai jūsu vīrs arī dejo?
-	Vai jums ir bērni?
-	Ko brīvajā laikā dara jūsu meita?
-	Agrāk es arī dejoju. Tagad es lasu grāmatas
un žurnālus.
-	Sveicināti!
-	Jā. Un kā jūs sauc?
-	Es dejoju tautas dejas.
-	Nē, viņš dzied korī.
-	Jā, man ir meita. Viņu sauc Ilona.
Viņa ir skolniece.
-	Viņa dzied ansamblī. Bet ko jūs,
žurnālista kungs, darāt brīvajā laikā?
* v.
Kas?
Kad?
brīvdiena
brīvdienas
brīvdienā
brīvdienās
brīvais laiks
brīvaja laikā
^ i ‘ ^ £> * ^ ;1
Kas?
Kur?
koris
korī
ansamblis
ansamblī
mūzikas grupa
mūzikas grupā
kultūras centrs
kultūras centrā
Raksti!
Ko brīvajā laikā dara Ineta Liepa? Briv<m laikci	tig,pa <Ag,)o MiaMS
Ko brīvajā laikā dara Inetas vīrs?
Ko brīvajā laikā dara Ilona Liepa?
Ko brīvajā laikā dara Hugo Blūms?

> %
. tf
»	l * v
.' K
9.5.	Atbildi uz jautājumiem!
P^idu grāmatu tu lasi?	Es U,S«a Ubt*	(lasīt, laba, grāmata).
Kādu dziesmu jūs dziedat?
Kādu žurnālu tu lasi?
Kādu deju jūs dejojat?
Ko tu zīmē?
9.6.	Klausies un lasi!
-	Mēs ... (dziedāt, grūta, dziesma).
-	Es ... (lasīt, populārs, žurnāls).
-	Mēs ... (dejot, viegla, deja).
-	Es ... (zīmēt, skaists, zirgs).
-	Oto, vai tu vakarā pēc darba būsi mājās? - Viktor, vai tu ceturtdien spēlē futbolu?
-	Nē, es ar draugu klubā spēlēšu kārtis. - Jā, es eju uz stadionu un tur spēlēju
futbolu.
-	Māri, vai tu esi skolā?
-	Nē, esmu mājās.
-	Ko tu dari?
-	Es ar vectēvu spēlēju šahu.
—	Anna, ko tu dari vakara pēc skolas?
-	Es ansamblī spēlēju vijoli.
J
r ī
ķf » \ ' ' C
Ko tu spēlē?
Es spēlēju
šahu, basketbolu,
hokeju, tenisu,
volejbolu, bumbu,
kārtis, vijoli.
Ieraksti!
Kas?
Kur?
Ko dara?
Viktors
*ftA+bo!«A.
Oto
Māris
Anna
VI3; 164. lpp.
9.7.	Ievieto vārdu atbilstošajā formā! Atbildi uz jautājumiem!
Atbildēm izmanto attēlus!
-	Ko tu darīsi pēc <Mrbfl (darbs)?
-	Pēc d(Ķr\o(Ķ (darbs) es	fgAiSfr.
spēlēt
Kas?
Tagadne
Pagātne
Nākotne
es
spēl-ēj-u
spēl-ēj-u
spēl-ēš-u
tu
spēl-ē
spēl-ēj-i
spēl-ēs-i
viņš, viņa
viņi, viņas
spēl-ē
spēl-ēj-a
spēl-ēs
mēs
spēl-ēj-am
spēlējām
spēl-ēs-im
jūs
spēl-ēj-at
spēl-ēj-āt
spēl-ēs-iet
s I m
A v
: p jAufeglb
PIRMS kā? PĒC kā?
Pirms darba, skolas, teātra, spēles
Pēc darba, skolai, teātra, spēles
- Ko tu darīsi pēc
futbola ... (spēle)?
■ Pēc ... (spēle) es ar
draugu ....
-	Ko mēs darīsim
pirms ... (teātris)
izrādes? ,
—	Pirms ... (teātris)
izrādes mēs... .
«0

Jaunieši ....
Aleksandrs ... .
9.9. Klausies un sagrupē vārdus sspēlētājs,	makšķerēt,
sēņot, sēņotājs, slēpot, slēpotājs, dēls, pēc, mezs\ Lasi!
Z£«\i sp€!£ b!A«wbw.
Andris —
9.8. Pastāsti, ko dara cilvēki!
, š
spēlēt hokeju
spēlēt basketbolu
spēlēt klavieres
spēlēt vijoli
dators
hokeja spēle
basketbola spēle
klavierspēle
vijoļspēle
datorspēle
Inga ... .
sp€k,
e, [e:]
[ae], [če:]
. MODUL

Rīva jā laikā es...
* 9.10. Klausies! Lasi dialogā ar grupasbiedru!
\ %
V % $
Kas?
Kad?
vasara
ziema
pavasaris
rudens
vasarā
ziemā(
pavasarī
rudenī
l h 'V ' :
slēpes* - slēpot
slidas* - slidot
oga - ogot
sēne - sēņot
makšķere - makšķerēt
* Lieto tikai daudzskaitlī
m
lasīt sēnes (sēņot)
lasīt ogas (ogot)
lasīt gramatu
Ko tu ziemā dari brīvajā laikā?
Es slēpoju. Bet ko tu dari ziemā?
Es eju uz stadionu slidot.
vasara
-	Ko tu darīsi brīvdienās pavasarī?
-	Es būšu laukos.
-	Ko tu tur darīsi?
-	Mēs ar vīru strādāsim dārzā.
Pavasarī mēs vienmēr strādājam
dārzā.
-	Inga, vai tu vasarā būsi Rīgā?
-	Nē. Vasarā es būšu laukos.
-	Ko tu laukos darīsi?
-	Es strādāšu dārzā vai lasīšu grāmatas, bet
mans vīrs ezerā pie mājas makšķerēs.
sēņot
Tagadne
Pagātne
Nākotne
es
sēņ-oj-u
sēņ-oj-u
sēņ-oš-u
tu
sēņ-o
sēņ-oj-i
sēņ-os-i
viņš, viņa
sēņ-o
sēņ-oj-a
sēņ-os
viņi, viņas
mēs
sēņojam
sēņojām
sēņosim
jūs
sēņojat
sēņ-oj-āt
sēņosiet
Arī ogot, slidot> slēpot
-	Anna, ko tu dari brīvdienās rudenī?
-	Es kopā ar draudzeni un mazmeitu
eju uz mežu.
-	Ko jūs mežā darāt?
-	Mēs lasām sēnes un ogas. Un ko tu
dari rudens brīvdienās?
-	Es arī sēņoju un ogoju.

VI3; 164. lpp
f*
9.11. Ieraksti vārdu atbilstošajā formā!
- Vai tu ziemā bieži slido (slidot)?
-	Vai tu vakar mežā ... (sēņot)?
-	Vai tu rīt mežā ... (lasīt) ogas?
-	Vai tava māsa rīt stadionā ... (slidot)?
-	Vai tavs vīrs rīt no rīta ... (makšķerēt)?
-	Vai tu vakar ... (makšķerēt) upē?
9.12. Stāsti par zīmējumiem!
-	Nē, es ziemā	(neslidot).
Es bieži slēpoji* (slēpot).
-Jā, vakar es mežā ... (sēņot).
-	Nē, es rīt... (neogot) mežā.
-	Jā, viņa kopā ar manu brāli rīt.. (iet)
uz stadionu slidot.
—Jā, viņš kopā ar manu dēlu rīt... (makšķerēt).
-Jā, vakar es ... (makšķerēt) upē,
bet rīt... (neiet) makšķerēt.
9.13. Ieraksti vārdus atbilstošajā forma!
Vakar mēs kopā ar drm^u (draugs) ezerā	(makšķerēt) zivis.
Rīt Ivars kopā ar	(tavs vīrs)	(makšķerēt) zivis.
Pēc darba es kopā ar	(tava māsa) stadionā	(slidot).
Vakar Andris kopā ar.
Mēs ar
(mans brālis)
(meita) rudenī bieži.
Vakar Indra kopā ar
(sēņot).
(mana māsa) mežā.
(slēpot).
		(ogot).
makšķerēt
Kas?
Tagadne
Pagātne
Nākotne
es
makšķer-ēj-u
makšķer-ēj-u
makšķer-ēš-u
tu
makšķer-ē
makšķer-ēj-i
makšķer-ēs-i
viņš, viņa
viņi, viņas
makšķer-ē
makšķer-ēj-a
makšķer-ēs
mēs
makšķer-ēj-am
makšķer-ēj-ām
makšķer-ēs-im
jūs
makšķer-ēj-at
makšķer-ēj-āt
makšķer-ēs-iet
9.14.	Stāsti, ko tu dari brīvajā laikā
ziemā, pavasarī, vasarā un rudenī!
m	vf
Tā ir zivs. Tās ir zivis.
Es makšķerēju zivis*.
* Lieto tikai daudzskaitlī

Sveiks, Kristiān!
Pašreiz es apmeklēju Latviju. Es esmu Latvijā jau desmit dienas. Es dzīvoju Rīgā,
mazā un lētā, bet ļoti skaistā viesnīcā. Rīgā es apmeklēju dažādus muzejus. Aizvakar;
piektdien, es biju Teātra muzejā. Man patika latviešu mākslinieku gleznas. Pēc tam
es gāju uz Medicīnas muzeju. Tas ir ļoti interesants muzejs, bet man tas nepatika.
Vēl es biju keramikas izstādē. Man ļoti patīk keramika. Sestdienas vakarā es kopā ar
draudzeni Annu biju mūzikas klubā. Tur mēs dejojām. Man klubā loti patika. Šodien
vakarā es iešu uz operu. Rīt mēs kopā ar Annu un viņas māsīcu iesim uz Dzelzceļa
muzeju, bet vēlāk - brauksim uz Siguldu.
‘ m.0 m » 4
t - - - '
Kas?
ī
Kur?
kora koncerts
kora koncertā
mūzikas klubs
mūzikas klubā
keramikas izstāde
keramikas izstādē
Operas teātris
Operas teātrī
Teātra muzejs
Teātra muzejā
Medicīnas muzejs
Medicīnas muzejā
9.16.	Aplūko attēlus! Stāsti!
Ko Karina Rīgā apmeklēja?
Kur viņa nebija?
Kas Karinai patika un kas nepatika?
Ko Karina darīs pirmdien?
Kanna
if
\ x g/ t ^
Teātra muzejs
Kam?
Kas?
man
tev
viņam, viņai
patīk / nepatīk (tagadne)
grāmata, žurnāls, teātris, opera, izstāde,
glezna, keramika, puķes, hokejs
Ko darīt? Ko?
viņiem, viņām
patika / nepatika (pagātne)
patiks / nepatiks (nākotne)
lasīt
grāmatu, žurnālu, laikrakstu
mums
spēlēt
datorspēli, šahu, ģitāru
jums
zīmēt
portretu, puķes

9.17.	Klausies! Ieraksti dvai ri Lasi!
Alfreļ |s, baleļ |s, gaļ |s, koncerļ |s, laikraksļ |s, skaisļ ļs, uzvar □* , var
žurnālis s.
s,
9.18.	Klausies un lasi!
-	Labdien, profesor Kalniņ! Es esmu
žurnāliste Inga Āboliņa.
-	Labdien, patīkami iepazīties!
-	Jūs strādājat universitātē, bet ko jūs darāt
brīvdienās?
-	O, brīvdienās man patīk iet uz kino. Man
patīk kriminālfilmas.
■ Tas ir interesanti. Man labāk patīk lasīt
grāmatas.
Turpini teikumu!
Oto patīk	hokgJtA .
Ingai Āboliņai patīk ....
Profesoram Kalniņam patīk ....
Annai patīk ....
-	Klau, Anna, ko tu darīsi brīvdienās?
-	Iešu uz teātri.
-	Vai tu bieži ej uz teātri?
-Jā, es apmeklēju daudzas teātra
izrādes. Man patīk teātris, Oto.
-	Man gan nepatīk teātris. Man patīk
spēlēt hokeju.
m\
filma - kinoteātrī (kino)
izrāde - teātrī (operas izrāde, baleta
izrāde, teātra izrāde)
izstādes - muzejā, izstāžu zālē
koncerts - koncertzālē, filharmonijā
sporta spēle - sporta zālē, sporta hallē,
stadionā
9.19.	Ieraksti vārdus atbilstošajā formā!
Vi*Ai (viņa) patīk spēlēt vijoli (vijole).
Vai
Vai
(es) patīk apmeklēt
	(tu) patīk apmeklēt.
	(mēs) patīk zīmēt_
	(jūs) patīk lasīt
(mūzikas koncerts).
		(mākslas muzejs)?
(viņš) patīk spēlēt.
	(mazi bērni).
(laba grāmata)?
	(interesanta datorspēle).
9.20.	Ievieto vārdus atbilstošajā formā! Lasi dialogā ar grupasbiedru!
Kas patīk ffrvcMM drfrt/vgcw (tavs draugs)? -	drfrusgflttA patīk teniss.
Vai ... (tavs dēls) patīk ar draugu spēlēt hokeju? -Jā, ... patīk ar draugu spēlēt hokeju.
Vai ... (tava meita) brīvdienās patīk iet uz parku? - Jā, ... brīvdienās patīk iet uz parku?
Vai ... (tavs brālis) patīk makšķerēt arī ziemā? - Nē, ziemā ... nepatīk makšķerēt.
Viņš makšķerē vasarā.
m fm *ff*g*V V1-
y f |
manam, tavam
draugam, draugiem
draudzenei, draudzenēm
viņa, viņas, viņu
brālitft, brāļiem
māsai, māsām
pd L1 rv /
mūsu, jūsu
dēlam, dēliem
meitai, meitām
nepatīk
|—|
WS

Izrādes-sākums
( pļkst?ļ9.00y
LOPA IKDIENAS SAZIŅAI
9.21.	Klausies un ieraksti!
\ Cilvēki atbild uz radio aptaujas „Mans brīvais Ietiks” jautājumiem.
^ Laukos Andris Pakalns
Ivars Goba sestdienā
Keitai Andersonei ziemā patīk
Alfrēds Bleiks un viņa dēli brīvajā laikā
un
9.22.	Atrodi atbilstošo!
ly> Es esmu Aigars. Manu
māsu sauc Inese. Viņai
ļoti patīk balets. Piektdien
vakarā es kopā ar māsu
iešu uz baletu. Biļetes es
jau nopirku.
\4-J Rīt būs svētdiena un
mēs ar ģimeni apmeklēsim
Dzelzceļa muzeju.Tur ir
bērnu zīmējumu izstāde.
Manai meitai un dēlam arī
patīk zīmēt.
Dzelzceļā muzejs
Manam draugam
Modrim patīk hokejs. Vakar
es nopirku viņam un viņa
dēlam biļetes uz hokeja
spēli.Tā būs trešdienas
pēcpusdienā.
Izstāde
«BĒRNI
un SAULE
Sveiks, Raimond!
Vai tu svētdien būsi uz
basketbola spēli?
Nē, Oskar. Es kopā ar ģi¬
meni iešu uz Zooloģisko
dārzu. Manam dēlam ļoti
patīk apmeklēt Zoolo¬
ģisko dārzu.
Latvijas Nacionālā opera
LJ - Inese, man ir divas
biļetes uz operu. Tev
taču patīk opera?
Protams, Maija! Man ļoti
patīk opera. Kad tā būs?
Opera būs svētdien
dienā.
p. Čaikovskis
«GULBJU EZERS»
Izrādes
21. maijā (piektdienā)
22. maijā (sestdiena)
Apmeklējiet
Ģimenes biļete - 15 EUR!
Latvijas Nacionālā opera
Džuzepe Verdi
i8.	«OTELLO»
sePtembrī (, -
Panetdienā) Pīkst. 13.00
Atbildi!	ers' ^ brida, 25. vieta
Kas patīk Raimonda bērniem?
Kam patīk hokejs?
Cik maksā biļete uz baletu?
Cik maksā Zooloģiskā dārza biļete ģimenei?
Kad Dzelzceļa muzejā biļetēm ir 20% atlaide?
Cikos svētdien būs opera?
%

9.23.	Atjauno dialogu!
-	Sveika, Kate!
-	Ko tu darīsi sestdien vakarā?
-	Vai tev patīk džezs?
-	Tad iesim uz klubu „Melnais kaķis”! Tur
būs džeza koncerts.
-	Klubs ir Dārza ielā 4. Tur var nopirkt
biļetes.
-	Biļete maksā 6 eiro.
-	Koncerts sākas pulksten 20.00.
-	Labi! Kur ir klubs?
-	Bet cik maksā viena biļete?
-	Tad uz redzēšanos sestdien!
-	Labdien, Matīs!
(^) - Tas nav dārgi. Labi, pērc biļetes!
Cikos būs koncerts?
Jā, man ļoti patīk džeza mūzika.
- Es vēl nezinu.
9.24.	Jautā atbilstoši pasvītrotajam!
KšAf ir vilci iz^S+Adc? - Vilcienu izstāde ir Dzelzceļa muzejā.
••• •	—	Vakarā es iešu uz operu.
••• •	-	Koncerts sākas pulksten 19.00.
• • •	. - Opera beidzas pulksten 2 T00.
?	-	Teātra biļete maksā 15 eiro.
••• ?	-	Teātra muzejs ir Saules ielā 43.
* ?	-	Basketbola spēle būs pulksten 17.00.
'svētdiena, 11. oktobris
13.00 - p
\fc.00 - tAZ- Sp<5ir+<'
V\edU slidol
Sestdiena, 10. oktobris
^ 30 —	spžK
„/W)
1S.30 - P'«-
(pl.1fc.00
1*1.30 - Hft+r*
10.00 - ***
9.25.	Lasi!
Atbildi uz jautājumiem!
Kurā dienā un cikos Pēteris spēlēja basketbolu?
Kurā dienā un cikos bija kinofilma?
Ko Pēteris darīja sestdien pēc kino?
Kurā dienā un cikos Pēteris pusdienoja?
Ko Pēteris darīja pirms teātra izrādes?
Kurā dienā un cikos Pēteris gāja uz teātri?
Cikos sākas koncerts?
■ Koncerts sākas pulksten 19.00.
~ Cikos beidzas koncerts?
- Koncerts beidzas pulksten 21.00.

(spēlēt)
	(veikals).
(lasīt, avīze).
	 (darbs).
_ (koncerts).
__ (volejbols).
PĀRBAUDI SEVI!
9.26.	Raksti!
Vīrietis, vakars, lasīt, laikraksts.	VļCi^HS—^
mzk^S bržiis tcfiAbo, i\e5p€li
Vai tu rīt ansamblī spēlēsi klavieres?	Jā,
Vai tu vakar ar draugu spēlēji kārtis?	Jā,.
Vai tavam draugam patīk spēlēt hokeju? Jā,.
Vai tavi draugi sestdien spēlēs volejbolu? Jā,
Vai tev patīk spēlēt basketbolu?	Nē,.
9.28. Ieraksti!
Pirmdiena pēc dfrrbfl (darbs) es mājās IftSlitA (lasīt) grfrMevfiA (grāmata).
Pēc		(teniss, spēle) es iešu uz
Pirms	(darbs) es vienmēr
Pēc	(basketbols, spēle) es būšu
Rīt es	(dziedat)
Vakar no rīta es kopā ar draugu
9.29. Raksti un pastāsti, ko tu darīji sestdien!
9.27. Raksti atbildi!
Vai tavs brālis klubā spēlē ģitāru?
Vakar, meitene, dziedāt, koris, dziesma. __
Es, patikt, zīmēt, tavs, kaķis.
Rīt, koncerts, mēs, dejot, grūta, deja.
Ziema, mēs, vienmēr, slēpot, un, slidot. __
Vai, tu, vakar, ezers, makšķerēt?
Vai, jūs, patīk, lasīt, populāri, žurnāli?

% % %
kalns
’ i S
; i
tilts
	i
pils
Ziemā ir sniegs un ir auksti.
Temperatūra ir zema.
\m
m	.jjļ
īm
mĒĒĒKĒĒā
Pavasarī bieži līst lietus
Vasarā viss ir zaļš un ārā ir
Rudenī koki ir dzelteni.
un ir mākoņi.Taču laiks
ļoti silts.Temperatūra
Laiks ārā nav silts.
jau ir silts.
ir augsta.
Bieži ir liels vējš.
6rr<\v*A<vHkA
Leksit
Scu,ii*A
\\°\
upe
Lietvārdi ceļojums, ekskursija, atvaļinājums,	pils, nakts vienskaitļa
nominatīvā, ģenitīvā, lokatīvā
Darbības vārdi ceļot, gribēt,	rezervēt, zW/V, zvanīt tagadnē, pagātnē, nākotnē
Konstrukcija ar darbības vārdu vajadzēt
Vārddarināšanas paraugi: cc// —	— ceļojums; tūrists — tūrisms
Konstrukcijas jautājumā ar un	dienu;\ cik ilgs?, cik ilgi?;
uz kurieni?
Ar ceļošanu saistīti vārdi un apzīmējumi: tūrists — ceļotājs; ceļojums —
ekskursija; hotelis — viesnīca; tūrisma aģentūra /firma / birojs;
ceļojumu aģentūra /firma / birojs; kalns, tilts, pils, ala, gids, tūrists
Vārdi gadalaiku un laikapstākļu apzīmēšanai: sniegs, lietus, mākoni, saule,
auksts, silts, vējains, lietains, mākoņains, saulains; augsta un zema temperatūra
Sarunas par ceļojumu, tā galamērķi, apskates objektiem, cenu
un laikapstākļiem
Viesnīcas rezervēšana
Informācijas nolasīšana no transporta biļetes, afišas un sludinājuma
Ceļojuma anketas aizpildīšana
Iepazīšanās ar transporta kustības sarakstiem

I *
,U2 KURIENI CEĻOSIM?
•ii •>
10.1. Klausies un lasi!
f
-	Jāni, kad tev būs atvaļinājums?
-	Man atvaļinājums būs pēc nedēļas. Bet kad tev, Mārtiņ?
-	Es vēl nezinu. Ko tu darīsi atvaļinājuma laikā?
-	Es braukšu ceļojumā.
-	Uz kurieni tu ceļosi?
-	Mēs ar sievu ceļosim pa Itāliju.
-	Ar kādu transportu jūs ceļosiet?
-	Mēs brauksim ar autobusu.
-	Cik dienu jūs būsiet ceļojumā?
-	Ceļojums būs desmit dienas. Un ko tu darīsi atvaļinājuma
laikā?
-	Es šogad ar velosipēdu braukšu ceļojumā pa Latviju.
-Tas ir ļoti interesanti! Es pirms gada arī ceļoju ar velosipēdu. Es
biju ceļojumā pa Igauniju.
Atbildi uz jautājumiem!
Uz kurieni ceļos Jānis?
Ar kādu transportu ceļos Mārtiņš?
Ar ko kopā ceļos Jānis?
Cik dienu ceļos Jānis?
Ko atvaļinājuma laikā darīs Mārtiņš?
Uz kurieni pirms gada ceļoja Jānis?
ceļš - ceļot - ceļojums
ceļot = būt ceļojumā, braukt ceļojumā
pirms / pēc vienas dienas,
divām dienām
pirms / pēc vienas nedēļas,
trim nedēļām
pirms / pēc viena gada,
pieciem gadiem
V12; 164. lpp.
10.2. Ievieto vārdu ceļot, neceļot, ceļojums atbilstošajā forma! Lasi
dialogā ar grupasbiedru!
Uz kurieni tu vasarā brauksi c^ļojiAM^? - Es ctjoš** uz
Austriju.
ce
ot
Kas?
Tagadne
Pagātne
Nākotne
es
ceļ-oj-u
ceļ-oj-u
ceļ-oš-u
tu
ceļ-o
ceļ-oj-i
ceļ-os-i
viņš, viņa
viņi, viņas
ceļ-o
ceļ-oj-a
ceļ-os
mēs
ceļojam
ceļ-oj-ām
ceļosim
jūs
ceļojat
ceļ-oj-āt
ceļosiet
Vai jūs pēc nedēļas ... uz Krieviju? — Jā, mēs ... uz Krieviju.
Uz kurieni tu pirms gada ... ? — Es ... pa Latviju.
Vai tu pašreiz ... pa Igauniju? - Nē, es esmu ... pa Lietuvu.
Vai tavs brālis bija ... uz Austriju? - Jā, viņš ... uz Austriju.
Uz kurieni tu ar ģimeni ... atvaļinājuma laikā? - Mēs brauksim
... uz Vāciju.
10.3. Ieraksti ceļot atbilstošajā formā!
Vai tev patīk cgļof? Jā, es bieži ccļojjA.
Uz kurieni tu.
Es
pirms gada?
pa Latviju.
Vai tu pēc nedeļas
Jā, es	uz Poliju.
uz Poliju?
\10

10.4. Lasi dialoga ar grupasbiedru!
Atvainojiet, vai tūrisma firma „Ceļosim
kopā!”? Te runā Alberts Baumanis.
-	Lūdzu!
-Es gribu braukt ceļojumā uz Grieķiju.
Vai jums ir tāds ceļojums?
-	Jā, protams! Pēc nedēļas ir ceļojums uz
Atēnām un Krētas salu.
-	Es gribu, bet nevaru braukt pēc nedēļas.
-	Kad jūs varat braukt?
-Es varu braukt pēc mēneša. Tad man
un sievai būs atvaļinājums.
-	Labi! Mēs rezervēsim jums ceļojumu.
-	Paldies! Visu labu!
-	Anna, uz kurieni tu gribi vasarā ceļot?
-	Stefan, es gribu braukt uz Latviju. Tur
vasarā būs Dziesmu un deju svētki. Tas
ir loti interesanti.
-	Kurā mēnesi būs šie svētki?
-Tie būs jūlijā.
-	Tad es varēšu braukt. Man būs
atvaļinājums.
-	Anna, kā tu gribi ceļot - ar lidmašīnu
vai mūsu auto?
-	Es gribu braukt ar auto.
-	Labi! Man Latvijas karte jau ir!
10.5. Ieraksti vārdu gribēt, negribēt un varēty
nevarēt atbilstošajā formā!
Vai jūs gribat braukt ceļojumā uz Rīgu?
-	Jā, es gribi* braukt ceļojumā uz Rīgu.
Vai Alberts grib ceļot uz Vīni?
-	Nē, viņš	ceļot uz Vīni.
Vai Alberts var braukt ceļojumā pēc nedēļas?
-	Nē, tad viņš	braukt.
Vai Anna grib braukt ceļojumā uz Latviju?
-	Jā, viņa	braukt uz Latviju.
Ar kādu transportu Anna grib ceļot? - Viņa	ceļot ar auto.
Kad Stefans var braukt ceļojumā? — Viņš	braukt ceļojumā
atvaļinājuma laikā.
Es gribu braukt uz
Parīzi rīt, bet nevaru.
Rīt es būšu darbā.
Es gribu un varu
braukt uz Parīzi
maijā. Tad man būs
atvaļinājums.
V14; 164. lpp.
varēt, gribēt
Kas?
Tagadne
Pagātne
Nākotne
es
var-u, grib-u
var-ēj-u, grib-ēj-u
var-ēš-u, grib-ēš-u
tu
var-i, grib-i
var-ēj-i, grib-ēj-i
var-ēs-i, grib-ēs-i
viņš, viņa
var, grib
var-ēj-a, grib-ēj-a
var-ēs, grib-ēs
viņi, viņas
mēs
var-am, grib-am
var ēj ām, grib ēj ām
var-ēs-im, grib-ēs-im
jūs
var-at, grib-at
var-ēj-āt, grib-ēj-āt
var-ēs-iet, grib-ēs-iet
12.1

#
v «r
I.
‘ . J <
ES DODOS CEĻO.IIIMĀ
10.6. Lasi!
Tūrisma aģentūra ,.PrieHs"
martā un aprīlī organizē
ceļojumu
,.SKaistā Prāga”
naktis gulēsim uīesnīcā
(uiena nams 2 personām -
EUH 50)
Ceļojuma cena -
EUR 235
Ceļojumu birojs
„Astra”
organizē lētu trīs dienu
ceļojumu
uz Viļņu
TŪRISMA FIRMA
„CEĻO ar mums!"
Brauciet ar mums
ekskursijā pa Vidzemi!
mēs apmeklēsim Siguldas
UN Cisu PILIS UN DABAS
PARKU LĪGATNĒ
NAKTSMĪTNE KEMPINGĀ
f-
r A w v- t
Cik dienu ceļojums?
Divu dienu, trīs dienu, piecu dienu,
desmit dienu ceļojums
Nakts hostelī
Ceļojums 1 personai
EUR 120
Ieraksti tabulā atbilstošo informāciju no
sludinājumiem! Pastāsti par katru ceļojumu!
Jautājums
Tūrisma firma
„Ceļo ar mums!"
Tūrisma aģentūra
«Prieks"
Ceļojumu birojs
«Astra"
Uz kurieni būs ceļojums?
Wz. Vidz.O'Ai
Cik ilgs būs ceļojums?
Kur būs naktsmītne?
Cik maksā ceļojums?
mjļļļļt——
Sieviešu dzimte
Vienskaitlis
Daudzskaitlis
nakt-s
nakt-is
Kas?
valst-s
valst-is
pil-s
pil-is
nakt-i
nakt-is
Ko?
valst-i
valst-is
pii-i
pil-is
nakt-ī
nakt-īs
Kur?
valst-ī
valst-īs
pil-ī
pil-īs
V13; 164. lpp.
10.7.	Klausies! Ieraksti k vai Lasi!
brauļ k. |s, dārļ ļs, ilļ ļs, snieļ ļs, kunļ ļs, drauļ ļs,
laiļ ļs, lietussarļ ļs
10.8. Ievieto vārdu viesnīca, astoņas dienas,
organizēt, nakts, ceļojums, pils, rezervēt, ilgs,
naktsmītne, ceļot atbilstošajā formā! Lasi
dialogā ar grupasbiedru!
Uz kurieni tu ceļosi?
- Es braukšu e*ļojtA*A^ uz Spāniju.
organizēt
Kas?
Tagadne
Pagātne
Nākotne
es
organiz-ēj-u
organiz-ēj-u
organiz-ēš-u
tu
organiz-ē
organiz-ēj-i
organiz-ēs-i
viņš, viņa
organiz-ē
organiz-ēj-a
organiz-ēs
viņi, viņas
mēs
organiz-ēj-am
organiz-ēj-ām
organiz-ēs-im
jūs
organiz-ēj-at
organiz-ēj-āt
organiz-ēs-iet
Arī rezervēt
Kas ... ceļojumu? - To ... tūrisma firma
„Globuss”.
Cik ... būs ceļojums? - Tas būs ... ceļojums.
Kur būs ... ? - Ceļojuma laikā es gulēšu ....
Vai tu ... viesnīcu? - Jā, es viesnīcu ....
Ko ... jūs apmeklēsiet Madridē? - Tur mēs
apmeklēsim skaistu ....
112.

10.9.	Klausies un lasi!
-	Labdien! Vai viesnīcas „Ezeri” administratore?
Te Tomass Kaufs. Es gribu rezervēt numuriņu
jūsu viesnīcā.
-Jā! Kad jūs gribat viesnīcas numuru?
-	Numuru vajag piektajā un sestajā decembrī.
-	Vai jums vajag vienvietīgu numuru?
-	Nē, man vajag ģimenes numuru. Es ceļošu
kopā ar sievu un bērniem.
-Varu jums rezervēt ģimenes numuru.
-	Cik maksā ģimenes numurs?
-	Tas maksā 35 eiro.
-	Vai es varēšu maksāt ar bankas karti?
-	Protams, viesnīcā var maksāt ar bankas karti
vai skaidrā naudā!
-	Paldies! Mēs būsim 5. decembrī pēcpusdienā.
-	Labi! Gaidīsim jūs!
S P *' ' V > fs» f;
Ķ ' " J ‘ UJU
■■■■■■
man, tev
viesnīcu
mums,jums
vajag
viņam, viņiem
numuru
biļeti
viņai, viņām
dāvanu
a
Par ko
maksāt?
Maksāt par ceļojumu,
numuru, viesnīcu, biļeti,
nakti.
Uz kurieni
zvanīt?
Zvanīt uz biroju, veikalu,
firmu, viesnīcu, slimnīcu.
%
Ko vadīt?
Vadīt ekskursiju, kolektīvu,
biroju.
Atbildi un jautājumiem!
Kam zvana Kaufa kungs?
Ar ko viņš runā?
Ko grib Kaufa kungs?
Kādu numuru viņam vajag?
Kad Kaufa kungam vajag numuru?
Kā Kaufa kungs grib maksāt par viesnīcu?
V19; 165. lpp.
10.10.	Ievieto darbības vārdu atbilstošajā formā! Atbildi uz
jautājumiem!
Uz kurieni pašreiz	(zvanīt) tūrists? - Viņš tagad	uz ceļojumu biroju.
Uz kurieni tu vakar ... (zvanīt)? - Vakar es ... uz viesnīcu Liepājā.
Vai tu ... (rezervēt) numuru? - Jā, es ... numuru.
Kas pašreiz... (vadīt) ekskursiju pa prezidenta pili? - Ekskursiju ... gide.
Par ko tu tagad ... (gribēt) maksāt? - Es ... maksāt par ceļojumu.
zvanīt
Kas?
Tagadne
Pagātne
Nākotne
es
zvan-u
zvan-īj-u
zvan-īš-u
tu
zvan-i
zvan-īj-i
zvan-īs-i
viņš, viņa
zvan-a
zvan-īj-a
zvan-īs
viņi, viņas
mēs
zvan-ām
zvanījām
zvan-īs-im
jūs
zvan-āt
zvan-īj-āt
zvan-īs-iet
Arī vadīt
Ceļojums = ekskursija (uz pilsētu, valsti)
Ekskursija uz muzeju, uz nacionālo parku,
uz pili.
Ekskursija pa muzeju, pa parku, pa pili.
Kas ceļo un brauc ekskursijā?
Ceļo tūrists un ekskursants.
Kas organizē ceļojumu vai ekskursiju?
To organizē tūrisma jeb ceļojumu
aģentūra (firma, birojs).
Kas vada ceļojumu vai ekskursiju?
To vada gids jeb ekskursijas vadītājs.
Kur dzīvo ceļojuma laikā? Dzīvo viesnīcā vai
hotelī, hostelī, kempingā.
12.2

MĒS BIJĀM!
10.11.	Klausies un lasi!
\ kopā ar draugu Albertu biju ekskursijā Siguldā un Turaidā. Uz Siguldu mēs braucām
a? vilcienu.
Siguldā mēs redzējām dzelzceļa staciju. Pie stacijas ir skaists pulkstenis. Kafejnīcā pretī
stacijai mēs dzērām kafiju un ēdām kūkas. Vēlāk mēs apmeklējām Turaidas pili. Uz Turaidu
mēs braucām ar autobusu. Pils ir ļoti veca. Mans draugs fotografēja pili. Pils ir augstā kalnā.
Lejā ir upe Gauja. Pār upi ir liels tilts. Vēl mēs bijām interesantā alā. Tā bija Gūtmaņa ala.
To apmeklē daudzi tūristi. Mums patika ekskursija.
Sakārto attēlus atbilstoši tekstam! Stāsti par attēliem!
augšā
Tilts pār Gauju.
Tilts pār Daugavu

Ieraksti atbilstošo vārdu! Izmanto attēlus!
Vīrieši bija gjcsfcmrsijĀ Siguldā.
Uz Siguldu viņi.
Kafejnīcā viņi
ar vilcienu.
kūkas un
kafiju.
Viņi apmeklēja Turaidas.
Turaidas pils ir augstā .
Pār upi ir liels
_. Alberts to
_, bet.
ir upe.
Daudzi tūristi apmeklē Gūtmaņa.
10,12.	Klausies! Ieraksti a vai ā\ Lasi!
Mēs bieži zvan 4 m saviem vecākiem. Vai jus saviem vecākiem zvan t bieži?
Mēs grib | |m ceļot, bet nevar m.
Cik ilgi jūs vadļ [t šo uzņēmumu?
Vai jūs jau rezervēji |t viesnīcu? — Mēs pašlaik zvan
10.13.	Lasi!
m un rezervej
m numuru.
Sāra un Filips dzīvo Francijā. Pašreiz viņi ceļo pa Latviju. Vakar Sāra kopā ar draugu bija
tūrisma firmā „Ceļš”. Firma organizē ekskursijas pa Latvijas pilsētām.
Sāra un Filips grib braukt ekskursijā uz Liepāju. Liepāja ir ostas pilsēta. Pilsētā pie jūras
ir skaists parks.
Pēc četrām dienām Sāra un Filips brauks divu dienu ekskursijā uz Liepāju. Ekskursija
būs piektdienā un sestdienā. Ekskursijā viņi brauks ar autobusu.
Uz Liepāju brauc arī vilciens un lido lidmašīna.
Par ekskursiju viņi vakar firmā samaksāja 98 eiro. Ekskursijas laikā viņi naktī gulēs
viesnīcā „Jūra”. Viesnīcas numurs vienai personai maksā 34 eiro.
Liepājā būs ekskursija pa pilsētu. To vadīs gide. Vēl Sāra un Filips Liepājā apmeklēs
pilsētas muzeju. Ekskursijas laikā, piektdienas vakarā, Sāra un Filips ies uz rokmūzikas
koncertu.
Liepājā ir interesantas kafejnīcas. Pēc koncerta Sāra un Filips ies uz kafejnīcu.
Atzīmē iederīgo atbildi!
Teikums
Jā
Nē
(a* Filips pašreiz. L<M-vijw.
V
Firma„Ceļš"organizē ekskursijas pa Latvijas pilsētām.
Ekskursija uz Liepāju būs četras dienas.
Sāra un Filips brauks uz Liepāju ar autobusu.
Tūristi par ekskursiju maksāja EUR 34.
Liepājā ekskursiju pa pilsētu vadīs gide.
Liepājā Sāra un Filips apmeklēs ostu.
Liepājā Sāra un Filips varēs apmeklēt rokkoncertu.
\LS
ODU

ĀDS ĀRĀ LAIKS?
*• 10.14. Klausies un lasi!
pavasaris
rudens
vasara
Latvijā ir četri gadalaiki: ziema, pavasaris, vasara un rudens.
1.	Ziemas bieži ir aukstas. Janvāri temperatūra ir zema. Ziemā uz kokiem ir sniegs.
2.	Pavasara mēnešos ir dažādi laikapstākļi. Martā vēl ir auksti, aprīlī bieži līst lietus, bet
maijā ir silti. Zied puķes. Maijā daudzas pļavas ir dzeltenas.
3.	Vasarā ir silts laiks. Bieži spīd saule. Siltajās dienās jūlijā ir pat ļoti silti - ārā ir trīsdesmit
grādu. Vasarā viss ir zaļš.
4.	Rudenī bieži līst lietus. Septembrī vēl nav auksti. Oktobrī kokiem ir dzeltenas lapas.
Novembrī jau ir diezgan auksts laiks.
Numurē attēlus atbilstoši tekstam! Stāsti par
attēliem!
. Jk
t
-10°C
+ 19 °C
auksts -25°C ļoti auksts
silts + 28°C ļoti silts
+ 25 °C
- 25 °C
|P -
Augsta temperatūra.
Silts laiks.1
Zema temperatūra.
Auksts laiks.
£
t * 1 % v |*\ r* f; *
Raksta
Runā
1
o
o
n
mīnus desmit grādu (-1) vai
desmit grādu auksts
+ 10°C
plus desmit grādu (-i) vai
desmit grādu silts
Kuri gadalaiki ir attēlos?
Kāds laiks ārā ir katrā gadalaikā?
Kādā krāsā ir koki ziemā, vasarā un rudenī?
? 10.15. Klausies un lasi!
Kāds šodien laiks?	Šodien ir auksts laiks.
Cik ara grādu?
Kāds laiks ir vasarā?
Arā ir zema temperatūra.
Ir mīnus desmit grādu.
Vasarā ir karsts laiks.
Ārā ir augsta temperatūra. Ir plus divdesmit četri grādi.

10.16. Ieraksti atbilstošo vārdu auksts, silts, zems vai augstsl
+ 28 °C Laiks ir ļoti Sit+S, jo ir	temperatūra.
9 C
-17 C
+ 21 °C
13 °C
Arā ir
Ārā ir loti
)
Temperatūra ir.
Laiks ir
10.17. Klausies un lasi!
Spīd saule.
Ir saulaina diena.
Līst lietus.
Ir lietaina diena:
,JO
ir.
.temperatūra.
un ara ir .
J°
ir
.temperatūra.
Snieg sniegs.
Ir sniegaina diena.
saule
saulains laiks
saulaina diena
lietus
lietains laiks
lietaina diena
vējš
Ml • *
vējains laiks
vējaina diena
mākoni
mākoņains laiks
mākoņaina diena
10.18. Raksti!
10.19.	Lasi! Ieraksti atbilstošā attēla numuru!
(Žj) Es janvāri ceļošu uz Maskavu. Tur būs ļoti auksts laiks un liels sniegs.
Man būs silta jaka un ziemas zābaki.
(^)Es esmu veikalā. Es pērku jaunu t-kreklu un vasaras bikses.
Es jūlijā braukšu ceļojumā uz
Spāniju. Tur būs ļoti silts laiks.
Pašreiz Latvijā ir rudens.
Ārā ir liels vējš un mākoņi. Man
ir vējjaka un somā ir lietussargs.
Q Maijā es ceļošu uz Parīzi.
Maijā tur bieži līst lietus, bet ir jau
augsta temperatūra. Laiks ir silts.
Ir mākoņi.
■ mākoņains laiks.
Ir vējš.
Ir vējains laiks.
Vakar visu dienu lija lietus.
Bija	diena.
Šodien ārā ir liels vējš un mākoņi.
Laiks ir vējains un
Rīt spīdēs saule.
Laiks būs	.
j+zrc
©
+rc
\z~t

#
*8?
r<
■VALODA IKDIENAS SAZIŅAI
;	' s \	*	'	"
\ t
* 10.20. Klausies un lasi!
--Labdien! Vai tūrisma firma „Globuss”?
% ^
^ - Jā, lūdzu!
-	Jums zvana Jānis Kalniņš. Es ar ģimeni gribu braukt ceļojumā uz Berlīni.
-	Jūs gribat dzīvot viesnīcā vai kempingā?
-	Viesnīcā. Vai jūs varat rezervēt numuru?
-	Protams! Cik lielu numuru jūs gribat?
-	Mēs esam četri cilvēki. Mums vajag numuru ar divām istabām.
-	Labi, es rezervēšu jums četrvietīgu divistabu numuru.
-	Vai numura cenā ir arī brokastis un vakariņas?
-	Viesnīcā būs tikai brokastis.
-	Cik maksās viesnīca?
-	Kalniņa kungs, cik dienu jūs būsiet Berlīnē?
-	Piecas dienas.
-Tas maksās 350 eiro.
-	Paldies! Rezervējiet, lūdzu, numuru! Uz redzēšanos!
10.21. Jautā atbilstoši pasvītrotajiem vārdiem!
Uz kurieni jūs ceļosiet? - Mēs ceļosim (az» hAfrdridi.
... ?	- Nē, mēs nelidosim ar lidmašīnu.
... ?	- Mēs dzīvosim viesnīcā.
... ?	- Viesnīcas numurs maksās 350 eiro.
... ?	- Mēs būsim Madridē piecas dienas.
... ?	— Jā, es jau rezervēju viesnīcu.
Maršruts
Atiet
Pienāk
Attālums
km
Biļetes
cena (eiro)
Rīga-Liepāja
18.30
21.40
222,5
7,90
Rīga-Sigulda
7.30
8.30
55
2,35
Rīga-
Daugavpils
12.55
16.40
217
7,00
10.22.	Izpēti tabulu! Lasi un savieno!
ļ
r ViT
No kurienes? (ģenitīvs)
No Liepājas, Rēzeknes,
Ventspils, Cēsīm
Uz kurieni? (akuzatīvs)
Uz Liepāju, Rēzekni,
Ventspili, Cēsīm
Cikos ir vilciens
caz. Sig^ldtA? * • • • #
Cik maksā vilciena biļete *•
> •
no Rīgas uz Siguldu? •
Cik ilgi brauc vilciens	•
no Rīgas uz Siguldu?	•
Cikos vilciens no Rīgas
pienāk Siguldā?
Cik tālu ir Daugavpils
no Rīgas?
Cik maksā vilciena
Rīga-Daugavpils biļete?
Cikos atiet vilciens uz Liepāju?
Pusdeviņos no rīta.
Tas no Rīgas stacijas atiet
pusseptiņos vakarā.
Šī pilsēta ir 217 kilometrus
no Rīgas.
Tā maksā divus eiro un trīsdesmit
piecus centus.
VilcieAS <vHe+
a.o rīto.
Vienu stundu.
Biļete maksā septiņus eiro.
\t%

10.23.	Ieraksti vārdu lidmašīna, prāmis, stacija, pulksten, osta, perons,
lidosta, vilciens atbilstošajā formā!
Kur tu esi? - Es esmu dzelzceļa sMcijfl, esmu uz 0<ĻCQ*\(\.
Kad pienāk	? - Tas pienāk	9.30.
Vai tu esi autoostā? - Nē, es esmu	.
Kā tad tu brauksi uz Tallinu? - Es braukšu ar
Vai tu jau esi
izlido pulksten 12.00.
_? — Protams, mana
rnf*'
Kas?
Kur?
p '• *ī; •
autoostā,
autobuss
autobusa
pieturā
vilciens
dzelzceļa
stacijā
lidmašīna
t; 5 >1
lidostā
uz lidlauka
kuģis
prāmis
ostā
10.24.	Klausies un lasi!
Runā Radio,Rīgai. Šodien ir trešdiena, 14. oktobris. Laika ziņas!
Šodien būs skaista rudens diena. Gaisa temperatūra dienā +10 °C. Ārā būs saule. Rit
būs lietus, temperatūra būs tikai +8 °C. Sestdien un svētdien būs ļoti silts un saulains,
temperatūra būs augsta: +15 °C.
Apvelc iederīgo atbildi!
Kāds laiks būs 14. oktobrī?
Mākoņains
Būs lietus
P SaulainsJ^
Kurš gadalaiks ir pašreiz?
Rudens
Pavasaris
Oktobris
Kāda būs temperatūra ceturtdien?
+ 8 °C
+ 18 °C
+ 3 °C
Kad ārā būs 15 grādu silts?
Trešdienā
Brīvdienās
Piektdienā
10.25.	Aizpildi anketu!
ANKETA
► Vārds, uzvārds
► Dzīvesvietas adrese
w Organizējam
ZIEMASSVĒTKU ceļojumu
no 21. līdz 26. decembrim.
7 dienas skaistās Vācijas pilsētās:
BERLĪNĒ, BRĒMENĒ
un DRĒZDENĒ.
► Uz kuru valsti ceļosiet?
► Cik ilgi jūs ceļosiet?
► Kur jūs dzīvosiet?
► Kurā datumā jūs būsiet mājās no ceļojuma?
(IUJ
H	«T»
r| 1
i
1 i
$ # .
1 - Es gribu braukt ceļojumā uz Parīzi.
-	Es gribu rezervēt divvietīgu numuru viesnīcā.
-	Man, lūdzu, vienu biļeti uz Rīgu!
< • " ' ' ' - * ( i %! . , :
-
- Kāds ir ceļojuma maršruts?
- Maršruts Rīga-Varšava-Prāga-Rīga.
- Cik ilgi brauc vilciens no Rīgas līdz Rēzeknei?
-Tas brauc 4 stundas.
- Cik maksā četrvietīga kempinga māja?
-Viena diennakts maksā 30 eiro.
- Cikos Rīgā pienāk vilciens no Maskavas?
-Vilciens pienāk pulksten 10.30.
- Cikos atiet autobuss no Daugavpils uz Rīgu?
- Autobuss uz Rīgu atiet pulksten 7.00 no rīta.

s PĀRBAUDI SEVI!
10.26.	Lasi!
-	Labdien, Anna! Te Karīna.
-	Es ceturtdien braukšu uz Lietuvu.
Varbūt ari tu gribi braukt?
-	Un kad tev būs atvaļinājums?
-	Ko tu atvaļinājuma laikā darīsi?
-	Uz kurieni tu brauksi?
-	Es gan vasarā gribu braukt uz Londonu.
Atzīmē iederīgo atbildi!
-	Sveika, Karīna!
-	Nē, Karīn, es nevaru braukt. Es būšu
darbā.
-	Atvaļinājums būs tikai pēc divām
nedēļām.
y
-	Es gribu braukt ekskursijā pa Latviju.
-	Es braukšu uz Latgali. Man patīk lauki
un daba.
Teikums
Jā
Nē
KaHAA 2.VAAA. A'M'VM.
V
Brīvdienās Karīnā grib braukt uz Lietuvu.
Anna nevar braukt uz Lietuvu, viņa būs darbā.
Annai atvaļinājums būs pēc divām dienām.
Anna grib braukt ekskursijā uz Latvijas pilsētām.
Karīna vasarā ceļos uz Londonu.
Karīnai patīk daba.
10.27.	Lasi!
Vilciens Rīga-Maskava aties pulksten vienpadsmitos un trīsdesmit minūtēs.
Uzmanību! Autobuss Cēsis-Rīga pienāks autoostā pulksten astoņos un desmit minūtēs.
Autobuss no Rēzeknes pienāks Daugavpils autoostā.
Prāmis no Tallinas Rīgas ostā ienāk pulksten 19.00.
Apvelc iederīgo atbildi!
Cikos aties vilciens uz Maskavu?
C 11.30 J)
11.00
11.13
No kurienes pienāks autobuss pulksten 8.10?
No Rīgas
No Rēzeknes
No Cēsīm
Kur pienāks autobuss no Rēzeknes?
Daugavpilī
Ostā
Rīgā
Uz kurieni brauc prāmis?
Uz Rīgas ostu
Uz Tallinu
Septiņos vakarā
10.28. Savieno!
Sv&ik^, Ii\dm! ....
• • • t
Uz kurieni tu ceļoji ziemas
brīvdienās?
Ko jūs tur darījāt?
Kur jūs dzīvojāt?
Kāds laiks bija Austrijā?
Vai jums bija silts apģērbs?
Kā jūs braucāt uz Insbruku?
Protams, mums bija ziemas jakas un silti zābaki.
Bija diezgan auksti. Dienā bija -9 °C.
Mazā, bet ļoti jaukā viesnīcā - divvietīgā numurā.
Mēs lidojām ar lidmašīnu.
L*la<AieA,
Mēs slēpojām.
Es kopā ar vīru biju Austrijā.
\30

6rcw<vHlc<\
Leksit*
o*z,i»k*
Darbības vārdi skriet, sportot, vingrot,	tagadnē, pagātnē, nākotnē
Lietvārdi ar
Prievārdi ar lietvārdu daudzskaitlī
Lietvārdi un vienskaitlī un daudzskaitlī
Sporta veidi un ar sportu saistītas darbības skriet, sportot, vingrot,
Ar sporta veidiem saistīti priekšmeti gras*, ķivere, šautene, kamanas, rakete,
velosipēds
Ārstu speciālistu nosaukumi
Ķermeņa daļas un portrets
Sarunas par sportu un sporta klubā
Informācija poliklīnikā
Sarunas par cilvēka ārējo izskatu, tā portretu
īsas atbildes uz jautājumiem par savu veselību un pašsajūtu reģistratūrā
un pie ārsta
Anketas aizpildīšana sporta nodarbību uzsākšanai

# *
basketbols
volejbols
teniss
hokejs
11.2.	Nosauc un raksti!
Volejbola — volejbolis+s,. v0le]Wi«s+e
Teniss —	,
Hokejs -	, _
Handbols -	;
Biatlons -	, _
Basketbols -
Bobslejs -	, _
Skeletons —	,
11.3. Pastāsti, kurā sporta veida izmanto šo inventāru!
kamanas
bumba	rakete
SPORTA VEIDI
- 11.1. Klausies un atkarto!
handbols
bobslejs
biatlons
kērlings
sporta veids - basketbols
sportists - basketbolists
sportiste - basketboliste
skeletons
Kurš sporta veids tev patīk?
riteņbraukšana
bokss
\Zl

\t(K)<K*kzS^(k beaMbet
11.4. Ieraksti vārdu bumba, futbola bumba, ķivere, slidas un slēpes,
velosipēds, rakete, šautene atbilstošajā formā!
Velta spēlē volejbolu. Viņa pērk volejbola btA^btA .
Intaram patīk slidot un slēpot. Viņam ir labas .
Māsas spēlē tenisu. Rīt viņas pirks jaunu
Hokejs ir bīstams sporta veids. Tāpēc visiem hokejistiem ir.
Vai jūs spēlējat futbolu? Manā veikalā ir labas
Mārīte ir laba biatloniste. Viņai ir jauna
Ansis ir riteņbraucējs. Viņam beidzot ir labs
f» * *’•
brauk-t - brauk-šana
slido-t - slido-šana
skrie-t-skrie-šana
vingro-t - vingro-šāna
Kas?	braukšana
Kā?	braukšanas
Kam?	braukšanai
Ko?	braukšanu
ar braukšanu
Kur?	braukšanā
11.5. Klausies! Atzīme sporta veidus,
kurus nosauc!
(ļ?) peldēšana
skriešana
tāllēkšana
(f) hokejs
basketbols
futbols
snovbords
tramplīnlēkšana
sporta vingrošana
augstlēkšana
biatlons
daiļslidošana
frīstails
ātrslidošana
skeletons
riteņbraukšana
Ieraksti sporta veida numuru arī pie
attēliem! Izmanto jau nosaukto
sporta veidu numerāciju!
4
3. MODULIS

U'V. J
-ŠV
5*. VLv,
. vA
11.6. Ieraksti vārdu atbilstošajā formā!
V.'
par
daiļslidošanu
daiļslidotājiem, daiļslidotājām
hokeju
hokejistiem, hokejistēm
biatlonu
biatlonistiem, biatlonistēm
ātrslidošanu
ātrslidotājiem, ātrslidotājām
skeletonu
skeletonistiem, skeletonistēm
riteņbraukšanu
riteņbracējiem, riteņbraucējām
PREP1; 159. lpp.
W/.
mZ
/
i
%
Lapiņu ģimenē visi lasa. Pašreiz
ir olimpiāde, tāpēc mamma lasa par
(daiļslidošana) un
	(vingrošana). Tēvs
lasa par	(hokejs) un
(hokejisti), vectēvs
_ (biatlons) un
pirms, pēc
brokastīm, pusdienām, vakariņām,
lekcijām
rro
sacensībām, lekcijām
ar
draugiem, vecākiem, radiem,
draudzenēm,
slēpēm, slidām
uz
kursiem, laukiem, mājām, sacensībām,
lekcijām, spēlēm
par
notikumiem, sacensībām
aiz, pie
kalniem, vārtiem, durvīm
lasa par
lasa par
un
. (biatlonisti), bet Mārcis
(ātrslidošana)
_(ātrslidotāji).
LĪS,
9T
11.7. Ieraksti vārdu atbilstošajā formā!
Anna šodien pirms bfgkeisLfm (brokastis) ies uz peldbaseinu.
Filips ar
Ziemā no kalna bērni brauc ar.
Pēc
Studenti no
Uz
Aiz	(kalni) ir jūra.
(draugi) katru dienu spēlē basketbolu.
		(slēpes).
(pusdienas) Liene brauc uz treniņu.
	(lekcijas) iet mājās pīkst. 20.00.
_ (sacensības) sportisti brauc pīkst. 7.00.
Pie mājas
Mēs iesim uz visām hokeja.
Sestdien brauksim uz
(vārti) ir liels koks.
		(spēles).
(lauki).
Brālis raksta avīzē par slaveniem
(sportisti).

11.8. Atrodi atbilstošo attēlu!
d
B
sporto sporta zālē
vingro trenažieru zālē
1^^^ -
peld peldbaseinā
B
<a
D
skrien stadionā
skrien parkā
slēpo mežā
9mmM
slido ledus hallē
11.9. Klausies! Lasi!
Krēsliņu ģimene ir ļoti aktīva. Katru rītu viņi sporto. Dēls
Juris iet uz sporta zāli spēlēt basketbolu, mamma Anna iet uz
peldbaseinu. Tētis Ivars apmeklē trenažieru zāli, bet meita Lana
skrien pa parku.
Krēsliņu kaimiņi Grīni arī sporto. Mamma Aija katru vakaru nūjo. Tētis Džons katru
rītu vingro trenažieru zālē, bet meita divas reizes nedēļā apmeklē peldbaseinu. Dēlam patīk
futbols. Viņš grib būt labs futbolists.
Svetlanai un Robertam patīk ziema un ziemas sporta veidi. Ziemā viņi slēpo un slido.
Svetlana un Roberts dzīvo pilsētā, tāpēc slidot viņi brauc uz ledus halli. Parasti viņi slido
brīvdienās. Svetlana un Roberts daudz slēpo, jo netālu no viņu mājas ir mežs.
Mēs rīt brauksim. -
Brauksim!
Mēs rīt iesim. - Iesim!
Mēs rīt ēdīsim. - Ēdī9im!
VI2; 164. lpp.
MĒĒĒĒL
sportot
Kas?
Tagadne
Pagātne
Nākotne
es
sport-oj-u
sport-oj-u
sport-oš-u
tu
sport-o
sport-oj-i
sport-os-i
viņš, viņa
viņi, viņas
sport-o
sport-oj-a
sport-os
mēs
sport-oj-am
sport-oj-ām
sport-os-im
jūs
sport-oj-at
sport-oj-āt
sport-os-iet
Arī nūjot, vingrot, slēpot, slidot
\zs
Aizpildi tabulu!
Spēlē
basketbolu
Nūjo
Skrien
Peld
Slēpo
Slido
Vingro zālē
Aija
V
Džons
Roberts
Svetlana
Lana
Juris
Anna
Ivars

r<
11.10. Raksti atbilstošajā formā!
\^ļkar Liga ļ\tA jojž\ (nūjot) stadionā.
(slidot) ledus hallē.
		(slēpot) mežā.
Vakar jūs.
Mēs katru ziemu
Aizparīt Džons	(vingrot) sporta zālē.
Kalniņu ģimene brīvdienās aktīvi	(sportot).
Mēs rīt	(nūjot) parkā.
Vakar es.
Vai tu katru rītu .
Vai jūs aktīvi
Tu loti labi	(slidot).
(slēpot) mežā.
	(vingrot)?
(sportot)?
11.11. Klausies! Lasi!
m
peldkostīms dvielis
ziepes
§.
ķemme šampūns dušas želeja
Zanei patīk peldēt. Viņa katru sestdienu apmeklē baseinu. Baseins ir netālu no viņas mā¬
jas. Uz baseinu Zane brauc ar velosipēdu. Zanes somā ir peldkostīms, dvielis, ziepes, čības,
šampūns, dušas želeja, ķemme. Baseinā Zane ir apmēram divas stundas. Pēc baseina Zane
brauc mājās un gatavo pusdienas.
Atbildi uz jautājumiem!
Kad Zane apmeklē baseinu?
Kur ir baseins?
Ar ko Zane brauc uz baseinu?
Kas ir Zanes somā?
Cik ilgi Zane ir baseinā?
Ko Zane dara pēc baseina?
skriet
Kas?
Tagadne
Pagātne
Nākotne
es
skrien-u
skrē-j-u
skrie-š-u
tu
skrien
skrē-j-i
skrie-s-i
viņš, viņa
viņi, viņas
skrien
skrē-j-a
skrie-s
mēs
skrien-am
skrē-j-ām
skrie-s-im
jūs
skrien-at
skrē-j-āt
skrie-s-iet
11.12. Jautā un atbildi!
Vai tu sporto?
Cik bieži tu slēpo, slido, nūjo vai vin¬
gro?
Cik reizes nedēļā tu ej uz baseinu,
sporta zāli vai stadionu?
Kur tu apmeklē jogu vai aerobiku?
Kurās dienās tu skrien?

11.13. Raksti skriet atbilstošajā formā!
Es katru rītu
sk.rie.iMA pa parku.
Tu vakar
pa stadionu.
Kur tu taead
Mēs rīt
pa mežu.
Mēs šodien
pa mežu.
Jūs katru vakaru
trenažieru zālē.
Vai jūs vakar
pa parku?
Es aizvakar
sporta zālē.
Anna un Jānis katru dienu
jt r
sporta
Tās rīt
stadionā.
zālē.
r
Viņa rīt
pa parku.
11.14.	Klausies! Lasi!
Jānis un Juris ir draugi. Viņi ir sportisti. Viņi apmeklē basketbola treniņus sporta centrā.
Katru dienu viņi brauc uz sporta centru. Sporta centrs ir pilsētas nomalē, tāpēc uz treniņu
viņi brauc ar autobusu. Treniņš katru dienu ir sešos vakarā. Pirms treniņa draugi dzer tēju
kafejnīcā. Sporta centrā ir arī baseins. Baseinu viņi apmeklē trešdienās un piektdienās pēc
treniņa.
Draugiem patīk sportot. Viņi sporto arī mežā un parkā. Viņi ir labi slēpotāji. Ziemā mežā
abi draugi slēpo, bet vasarā parkā viņi skrien. Viņiem vasarā patīk braukt ar velosipēdu.
Savieno!
Jcb'viS Juris ir •
Draugi spēlē
Treniņš ir
Sporta centrs ir
Uz treninu viņi brauc
Trešdien un piektdien
Viņi sporto
Ziemā mežā viņi
Vasarā parkā viņi
Viņiem patīk
katru dienu pīkst. 18.00.
draugi,
basketbolu,
ar autobusu.
viņi apmeklē peldbaseinu,
nomalē.
braukt ar velosipēdu.
skrien.
slēpo.
mežā un parkā.
11.15. Ieraksti atbilstošos vārdus pirms darba, pēc treniņa,
pēc vingrošanas, pēc pusdienām, pirms brokastīm, pēc stundas, pēc
trenina\
>
Raitis	dflrbfl bija sporta zālē.
			viņš brauca uz darbu.
	es parasti vingroju.
	ēdu brokastis.
			Anna apmeklē peldbaseinu.
		Anna iet uz darbu.
			mums ir treninš.
\Tt
3. MODULIS

ir.
M
SIA; 157. lpp.
! ;
TĀDS ES ESMU. TĀDA
' s \ •
*• 11.16. Klausies! Lasi!
\(T) iļiati
© piere
© uzacs
(4.) auss
ESMU
(5?) skrop
(6?) acs
& vaigs
(&) deguns
(9?) lūp;
stās
)as
(ļT) galva
(l^) kakls
@pL
ecs
Vīriešu dzimte
Vienskaitlis
Daudzskaitlis
pirksts
pirksti
mats
mati
Sieviešu dzimte
Vienskaitlis
Daudzskaitlis
skropsta
skropstas
locītava
locītavas
lūpa
lūpas
acs
acis
auss
ausis
(ļ5y mugura
(@ pirksti
(j7) vēders
(j&) kāja
(19?) locītavas
(2(X) pēda
Sieviešu dzimte
Vienskaitlis
Daudzskaitlis
Kas?
ac-s
aus-s
acis
aus-is
Kā?
ac-s
aus-s
ac-u
aus-u
Kam?
acij
aus-ij
ac-īm
aus-īm
Ko?
ac-i
aus-i
ac-is
aus-is
Kur?
ac-ī
aus-ī
ac-īs
aus-īs
11.17. Ieraksti atbilstošo galotni!
apaļļ^y zods, augst piere, liel deguns, biez
plat^ļ pēda, tiev pirksti, biez^ļ^ļ skropstas, plān
lūpas, zil
lūpas
acis,
\ZZ

11.18. Ieraksti, kadas ir acis, ausis un uzacis!
(brūns) acis.
.		(zaļš) acis.
.		(pelēks) acis.
	(tumšs) acis.
	(zils) acis.
(taisns) uzacis,
(biezs) uzacis,
(plāns) uzacis,
(mazs) ausis,
(liels) ausis
11.19. Aplūko attēlus, lasi un savieno! Nosvītro lieko un nosauc
cilvēka vārdu!
©i
Juv\s
©
/\Wa
(2^) yinaxTT7 viņai ir īsi, gaiši cirtaini mati; skaistas zilas acis
un garas, tumšas skropstas; biezas lūpas un mazas ausis.
Tasrtā ir A^.
(^) Viņam, viņai ir īsi, taisni, tumši mati; pelēkas acis;
biezas, tumšas uzacis; plats deguns un biezas lūpas.
Tas, tā ir ...
(^) Viņam, viņai ir gari, gaiši cirtaini mati, lielas ausis,
lielas pelēkas acis un gaišas uzacis; plānas lūpas un garš
deguns.
Tas, tā ir ...
(^) Viņam, viņai ir tumši, gari cirtaini mati; tumšas uzacis
un skropstas; lielas brūnas acis; mazs deguns un skaistas
lūpas.
Tas, tā ir ...
11.20. Pastāsti par šo
cilvēku ārējo izskatu!
©r
t %i
PV©
\z°\

Raksti!
Annai sāp kakls. Viņa iet pie
h 11.21. Klausies! Lasi!
l - > <;
Ko apmeklē?
Pie kā iet?
Apmeklē
Iet pie
pediatru
pediatra
terapeitu
terapeita
ģimenes ārstu
ģimenes ārsta
zobārstu
zobārsta
ķirurgu
ķirurga
acu ārstu
acu ārsta
medmāsu
medmāsas
stomatologs
zobārsts
otorinolaringologs
ausu, kakla un deguna ārsts
oftalmologs
acu ārsts
kardiologs
sirds ārsts
nefrologs
nieru ārsts
pediatrs
bērnu ārsts
Ģimenes ārsts
Ķirurgs
Stomatologs
Otorinolaringologs
Oftalmologs
Kardiologs
9.00-15.00
13.00-	19.00
12.00-	19.00
REĢISTRATŪRA
Nefrologs
Pediatrs
11.00-15.00
8.00-17.00
ffilnfo MEDICĪNISKĀ
Kārlim sāp mugura. Viņš iet pie
Jānim sāp zobs. Viņš iet pie
Johanam sāp galva. Viņš iet pie _
Sārai sāp acis. Viņa iet pie
īvei sāp sirds. Viņa iet pie
Signei sāp kāja. Viņa iet pie
Allai ir temperatūra. Viņa iet pie
Olgai ir iesnas. Viņa iet pie
Olafam ir klepus. Viņš iet pie

11.22. Klausies! Lasi!
Marats Laike ir pediatrs - bērnu
ārsts. Viņš ārstē bērnus un pusaudžus.
Marats strādā Salaspils poliklīnikā un
veselības centrā „Priedes” Rīgā. Pie¬
ņemšanas laiki Salaspilī - pirmdienās
un piektdienās no 9.00 līdz 16.00, bet
Rīgā - otrdienās no 10.00 līdz 17.00.
Mairita Daugaviete ir acu ārste. Viņa strādā gan
poliklīnikā, gan slimnīcā. Slimnīcā ārste ir tikai
vienu dienu - otrdienās. Pārējās dienās viņa ir po¬
liklīnikā. Viņas darba laiks ir no 11.00 līdz 18.00.
5
Ingus Laiviņš ir ķirurgs. Sājā poliklīnikā viņš
strādā gadu. Viņam ir daudz pacientu. Tāpēc po¬
liklīnikā ir vēl viens ķirurgs. Ingum ir arī nelielas
operācijas. Ingus pacientus Salaspils poliklīnikā
pieņem pirmdienās un piektdienās no 8.00 līdz
14.00, bet trešdienās - no 12.00 līdz 18.00.
■F
ir \ n
*	1^1 * >	’ X ' I - *
9.00-11.00 no deviņiem līdz
vienpadsmitiem
12*00-19.00 no divpadsmitiem līdz
deviņpadsmitiem'
Aizpildi tabulu un pastāsti!
Vārds, uzvātds
Ārsts
Kur strādā?
Darba režīms
KW<vf%s
L*ike
poliklīnika
Pir*w<dieAĀ.S
Piek-MieAĀs
10.00-17.00
Atjauno dialogu!
-	Jā, protams! Mēs būsim!
-	Labdien! Vai poliklīnika?
-	Manai meitai sāp kakls, galva un vēders.
Ir arī temperatūra. Meitai ir 5 gadi. Vai ārsts
Laiviņš šodien strādā?
) - Labdien! Jā, poliklīnika. Kā varu palīdzēt?
) - Ārsts Laiviņš ir ķirurgs. Šodien 12.30 jūs
var pieņemt dakteris Marats Laike. Viņš ir
pediatrs. Vai nāksiet?
) - Marta Daugaviete. Salaspils, Meža iela
2-17. Telefona numurs: 22685741.
- Nosauciet, lūdzu, meitas vārdu un uzvārdu, jūsu adresi un telefona
numuru!
f
Paldies! Šodien
loti labi!
\
mjšģģk

* ••
m
. a * • * v
^VALODA IKDIENAS SAZIŅAI
11.23. Savieno dialogu ar atbilstošo iestādi!
tžgkjgi.
m
Hl
M" «i '^trator^-
i
JH
fesš
) - Labdien! Palīdziet, lūdzu!
-	Labdien! Lūdzu!
-	Man sāp galva, ir temperatūra.
-	Lūdzu, te būs tabletes. Maksā 2 eiro 59 centus.
-	Paldies!
) - Labdien! Kā jūs šodien jūtaties?
-	Labdien! Šodien es jūtos labi.
—Vai šorīt jūs apmeklēja ārsts?
-Jā.
-	Sīs zāles dzeriet vakarā!
) - Labdien! Es gribu apmeklēt ģimenes ārstu.
Kāds ir viņa darba laiks?
-	Labdien! Kas ir jūsu ģimenes ārsts?
-	Mans ģimenes ārsts ir dakteris Bērziņš.
-	Šodien Bērziņš strādā no 11.00 līdz 16.00.
-	Labi, paldies! Lūdzu, pierakstiet uz vizīti!
-	Nāciet uz pīkst. 11.30!
-	Paldies! Uz redzēšanos!
-	Uz redzēšanos!
) - Labdien! Man šodien ir fitnesa treniņš. Cikos
tas ir?
-	Labdien! Fitnesa treniņš ir septiņos vakarā.
-	Paldies!
-	Lūdzu!
) - Labdien! Es gribu pirkt zobu birsti, zobu pas¬
tu, šampūnu un krēmu.
-	Lūdzu! Tas maksās 8 eiro un 39 centus.
-	Paldies!
11.24. Sarunājieties!
- Labdien!
• Lūdzu!
-Nē!
• Kādas
sūdzības?
- Man sāp
galva.
• Paldies!
W-2-

pierakstīt darba pierakstīties
laiku	piefiziera
pierakstīt ārsta pierakstīties
uzvārdu	uz vingrošanu
pierakstīties
uz masāžu
(l-) Klubs
«Sports visiem"
piedāvā
sporta nodarbības
sievietēm, vīriešiem un
bērniem!
Nodarbības ir katru dienu
dažādā laikā.
Tālr. 67 95 87 24
peldbaseins »Avots
PIEDĀVĀ NODARBIBAS
rīta UN VAKARA GRUPAS.
RĪTA NODARBĪBU
SĀKUMS PUKST. 7.3D,
RAKARA' 19.UU.
abonements vienam
mēnesim
maksā EUR 55.
TĀLR. 29 54 09 2
4
Sporta klubs «Vējš"
piedāvā
15 nodarbības mēnesī
ūdens aerobikā
darbadienās pīkst. 7.00,
bet sestdienās jebkurā laikā.
„Rīta abonements"- EUR 50.00
Informācija pa tālruni: 67 87 54 12
Sporta klubs ..SPĒKS"
kas ir pašā Rīgas centrā,
piedāvā Tev
dažādas nodarbības
par demokrātiskām cenām.
Joga un aerobika vakarā.
Sporta klubs „Saule”
PIEDĀVĀ TRENIŅU.
Treniņā ir 3-6 cilvēki
vienā GRUPĀ.
Sīkāka informācija pa
tālruni: 67 29 82 33
Atrodi katram atbilstošu sludinaj umu!
(T) Svetlana kopā ar ģimeni grib sportot brīvdienās.
C3 Ali strādā Rīgas centrā, viņš grib sportot pēc
darba. Viņam patīk joga.
C3 Dzeina un Alisa ir draudzenes. Viņas grib
sportot kopā nelielā grupā.
C3 Sandrai patīk peldēt. Viņa grib apmeklēt sestdienās nodarbības ūdens aerobikā.
(3 Andris un Džons ir draugi. Viņi grib apmeklēt baseinu darbdienu vakaros.
11.27.	Aizpildi anketu!
11.28.	Noskaidro, ar kādu
sporta veidu nodarbojas
grupasbiedri! Pastāsti
pārējiem!
SPORTA KLUBA ANKETA
►	Vārds, uzvārds
►	Adrese, telefona numurs
►	Sporta veids
► Nodarbību dienas
► Nodarbību laiks
W-3
3. MODULIS

PĀRBAUDI SEVI!
(taisns) uzacis
(biezs) uzacis
(plāns) uzacis
(mazs) ausis
(liels) ausis
11.30, Raksti, ko tagad dara šie cilvēki!
Es jo j(A
(nūjot) parkā.
Mēs
Tu
(skriet) mežā.
Viņi
>
Anna
(vingrot) sporta zālē.
Es
Sergejs
(spēlēt) futbolu.
Mēs
Jūs
(skriet) stadionā.
Es
	 (slēpot) laukā.
	 (slidot) ledus hallē.
(vingrot) trenažieru zālē.
	 (skriet) uz lekcijām.
	 (skriet) regulāri.
11.31
Apvelc sporta veidus!
11.32. Raksti!
Es apmeklēju
SioMžVfologtA (stomatologs),
	 (otorinolaringologs),
	 (oftalmologs),
	 (kardiologs),
	(nefrologs),
		 (ģimenes	ārsts).
	 (stomatologs),
	 (otorinolaringologs),
	 (oftalmologs),
	 (kardiologs),
	 (nefrologs),
	 (ģimenes	ārsts).
Es eju pie
11.33. Uzraksti, kas ir šie sportisti!
(skaists) acis
11.29. Raksti!
briAAstS (brūns) acis
	(zaļš) acis
	(pelēks) acis
	(tumšs) acis
rtA+bolis+S

celtnieki
studenti
inženieris
šoferis
pasniedzējs
krāsotājs
rakstnieks
gleznotājs
frizieris
dziedātāja
administratore
apkopējs
manikīre
Leksik*
Darbības vārdi strādāt, zīmēt, gleznot, krāsot, apmeklēt, rakstīt, lasīt, mācīt,
vadīt, turpināt, rēķināt
Lietvārdi ar izskaņu	-nieks, -niece (zīmētājs, rakstītājs, lasītājs,
dziedātājs; rakstnieks, strādnieks, strādniecej
Kārtas skaitļa vārdi lokatīvā
Konstrukcijas ar darbības vārdu gribēt
Izglītības iestāde, tās personāls un iekārtojums: ēdnīca, bibliotēka, svinību
zāle, sporta zāle, klase, kabinets, garderobe, tāfele; skolotāji, pasniedzēji,
skolēni, direktors
Mācību priekšmeti: matemātika, latviešu valoda, fizika, ķīmija, svešvaloda
(angļu valoda, krievu valoda, vācu valoda), mūzika, sports, vizuālā māksla,
bioloģija, vēsture, informātika
Profesiju nosaukumi un darba pienākumi
Izglītība Latvijā
Sarunas par izglītību, tās iegūšanu, mācību priekšmetiem un izglītības
iestādēm
Sarunas par darbu un darba meklēšanu

'AMANA IZGLĪTĪBAS IESTĀDE
rvv^
A
tm ©
] ffl ffl
dAAAĀAAA
fflj
m
ht f^fhfhfh
ra m to
nf fhfhfhfh
tn
S.
^PiPiP^-L—lAL—
H±H H±H H±H HīftH H±H H±H H±H
12.1. Klausies un lasi!
Mani sauc Jānis Liepa. Es strādāju tehnikumā un mācu ķīmiju. Es esmu ķīmijas pa¬
sniedzējs. Es esmu arī 1. kursa audzinātājs. Tehnikums ir jauns. Klašu telpas ir plašas un
gaišas. Tehnikums nav liels - tam ir tikai divi stāvi. Pirmajā stāvā ir direktora kabinets ©,
bibliotēka ©, sporta zāle © un svinību zāle (ļ7), bet otrajā stāvā ir mācību kabineti ©. Ari
ķīmijas kabinets ir otrajā stāvā. Ēdnīca (6?) un garderobe © ir pagrabstāvā. Gan pirmajā,
gan otrajā stāvā ir gari gaiteņi.
Tehnikumā ir 250 studentu. Mani bērni vēl apmeklē skolu: dēls mācās 8. klasē un mei¬
ta - 12. klasē. Meita pēc skolas beigšanas grib studēt augstskolā.
Atzīme iederīgās atbildes!
Apgalvojums
Jā
Nē
J*s\is Liep* +e.^Ajk.(*wvok.
V
Viņš ir skolas direktors.
Jānis māca fiziku.
Tehnikumam ir trīs stāvi.
Jāņa dēls mācās 8. klasē.
Jāna meita ir 10. klasē.
Atbildi!
Vai bibliotēka ir 1. stāvā?
Vai ēdnīca ir 2. stāvā?
Vai garderobe ir pagrabstāvā?
Kurā stāvā ir sporta zāle?
Kurā stāvā ir direktora kabinets?
Vai bibliotēka ir pie ķīmijas kabineta?
12.2. Stāsti par savu izglītības iestādi!
Ko dara tehnikumā?
Es mācos matemātiku
(ko?).
Tu mācies ķīmiju (ko?)
Viņš, viņa mācās latviešu
valodu (ko?).
Kāda ir / bija tava izglītības iestāde?
Cik tai stāvu?
Kur atrodas / atradās sporta zāle, kur
bibliotēka?
f
■ ■ k-
Kas?
Kur?
1. pirmais
pirmā
pirmajā
stāvā
2. otrais
otrā
klase otrajā
kabinetā
10. desmitais
desmitā
desmitajā
klasē
Izglītība Latvijā
pirmskolas
izglītība
pirmskolas
izglītības iestāde
(bērnudārzs)
pamatizglītība
sākumskola
pamatskola
ģimnāzija
vidusskola
vidējā izglītība
profesionālā
izglītība
ļ
arodskola
profesionālā
vidusskola
tehnikums
augstākā
izglītība
koledža
akadēmija
universitāte

12.3.	Klausies un lasi!
-	Kāpēc tu guli? Kāpēc neesi lekcijās?
-	Pietiek! Es mācos jau 18 gadu! 3 gadus es gāju
bērnudārzā, tad 9 gadus pamatskolā, 3 gadus vi¬
dusskolā. Tagad jau 3 gadus studēju augstskolā.
12.4.	Klausies un savieno!
-	• • • #	— Es esmu 3. kursā.
-	Kurā kursā tu esi?	%	- Jā, šis ir pēdējais gads tehnikumā.
-Tad jau tu šogad beigsi tehnikumu.	**• — M£, Z& v£l vvaacoS
- Vai tev būs eksāmeni?	- Nē, man nebūs iestājeksāmenu.
- Ko tu darīsi pēc tam? Studēsi?	- Jā, es gribu studēt Rīgas Tehniskajā
universitātē.
-	Vai tev būs iestājeksāmeni augstkolā?	- Jā, man būs eksāmens matemātikā,
latviešu valodā un angļu valodā.
12.5.	Klausies un lasi!
-	Cik Latvijā ir augstskolu?
-	Daudz. Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Rīgas Strādina universitāte.
-	Vai visas ir Rīgā?
-	Nē, arī citās pilsētās ir augstskolas. Daugavpilī ir Daugavpils Universitāte, Liepājā - Lie-
pājas Universitāte, Valmierā - Vidzemes Augstskola, Ventspilī - Ventspils Augstskola, Rēzek¬
nē - Rēzeknes Augstskola, Jelgavā - Latvijas Lauksaimniecības universitāte. Vai turpināt?
-	Nē, neturpini! Es sapratu. Man patīk zīmēt un gleznot. Es gribu būt mākslinieks. Vai
Latvijā ir arī mākslas augstskola?
-	Protams, tu vari studēt Latvijas Mākslas akadēmijā.
-	Vai tur ir arī iestājeksāmeni?
-	Jā, protams. Laikam zīmēšanā un gleznošanā.
Varbūt vēl citi.
-	Ko tu studē?
-	Es studēju medicīnu Rīgas Stradiņa universitātē.
Es būšu ārste.
-	Es arī gribēju studēt medicīnu, bet man nepatīk ķīmija un fizika.
Vai turpināt?
-Jā, lūdzu,turpini!
-	Nē, neturpini!
Vai tu saprati?
-Jā, es sapratu.
-	Nē, es nesapratu.
vn

y<
Nodarbību laiki
1. nodarbība
8.00-8.40
2. nodarbība
8.50-9.30
3. nodarbība
9.40-10.20
4. nodarbība
10.40-11.20
5. nodarbība
11.40-12.20
6. nodarbība
12.40-13.20
7. nodarbība
13.30-14.10
8. nodarbība
14.20-15.00
12.6.	Stāsti!
Pirmā nodarbība sākas
un beidzas
as-fo^os ceTrdesvai-k
Otrā nodarbība sākas ....
Trešā nodarbība sākas ....
12.7.	Apskati stundu sarakstu!
Stundu saraksts
f% f f
& ,
.f H w 4» £
stunda
sākas astoņos
lekcija
beidzas
starpbrīdis
astoņos
nodarbība
četrdesmit
Pirmdiena
Otrdiena
Trešdiena
Ceturtdiena
Piektdiena
Mācību
priekšmets
Kab.
Mācību
priekšmets
Kab.
Mācību
priekšmets
Kab.
Mācību
priekšmets
Kab.
Mācību
priekšmets
Kab.
1.
Matemātika
4.
Bioloģija
7.
Vizuālā
māksla
2.
Mūzika
12.
Sports
Zāle
2.
Angļu vai.
5.
Matemātika
4.
Krievu vai.
3.
Fizika
6.
Ekonomika
7.
3.
Sports
Zāle
Latviešu vai.
10.
Matemātika
4
Informātika
4.
Matemātika
4.
4.
Latviešu vai.
10.
Latviešu vai.
10.
Bioloģija
7.
Informātika
Bioloģija
7.
5.
Fizika
6.
Ekonomika
14.
Sports
Zāle
Ķīmija
7.
Fizika
6.
6.
Ķīmija
7.
Ģeogrāfija
9.
Vēsture
8.
Latviešu vai.
10.
7.
Vācu vai.
11.
Vācu vai.
11.
Angļu vai.
13.
8.
Vēsture
8.
Ieraksti atbilstošo dienu	pirmdien, pirmdien,
trešdien,	trešdien, ceturtdien,	pLasi!
TVg.ŽdigA ir bioloģija un vēsture.	ir divas latviešu valodas.
ir septiņas nodarbības:	pirmā stunda ir matemātika, bet pēdējā - vācu valoda.
	stundas beidzas 15.00. Pēdējā ir angļu valoda. Sports ir	,
un
Lasi un atzīmē iederīgo atbildi!
Apgalvojums
Jā
Nē
Pirvadie* o+ra *,odarbtloa ir a^gļ» valoda..
V
Trešdien piektā nodarbība ir ķīmija.
Ceturtdien ir astoņas nodarbības.
Otrdien septītā nodarbība ir vācu valoda.
Latviešu valoda notiek desmitajā kabinetā.
Matemātika ir pirmdien, otrdien, trešdien un piektdien.
Pirmdien, ceturtdien un piektdien ir septiņas nodarbības.
\M-£

Jk
* j$ļft ft dfc i
12.8.	Lasi!
Mājai ir 3 stāvi. Es dzīvoju 1. stāvā.
Mans draugs dzīvo 2. stāvā.
9.	klasē ir 20 skolēnu: 11 meitenes un 9 zēni.
Latviešu valodas stunda notiek 10. kabinetā.
-	Vai matemātika notiek 4. kabinetā?
-	Kāda šodien ir 1. stunda?
-	Šodien 1. stunda ir fizika.
-	Kurā kabinetā notiks ķīm
stunda?
-	Ķīmija būs 7. kabinetā.
Kas?
Ko dara?
Ko?
Jānis
lasa
avīzi.
Ieva
raksta
garu vēstuli.
Zēns
rēķina
uzdevumu.
Tēvs
meklē
darbu.
matemātikas stundā?
Rēķina.
latviešu valodas stundā?
Lasa un raksta.
sporta stundā?
Sporto.
vizuālās mākslas stundā?
Zīmē un glezno.
mūzikas stundā?
Dzied.
12.9.	Raksti vārdu atbilstošajā formā!
Vai tu l^Si (lasīt) grāmatas? - Jā, es daudz I<\5ca (lasīt).
Ko jūs _
dzejoļus un.
Ko tu pašlaik.
Es tagad
(darīt) latviešu valodas stundās? - Mēs
_ (rakstīt) esejas.
	(darīt)? - Es
(lasīt) stāstus,
Vai tavi vecāki
(rakstīt) vēstuli draudzenei.
		(lasīt) avīzes? - Jā, viņi.
(rēķināt) uzdevumu.
		(lasīt) avīzes.
12.10.	Raksti vārdus atbilstošajā formā!
Dzejnieks raksta žkcusftA dzejoli (skaists dzejolis).
- Jānis lasīja
Ko tu raksti? - Es rakstu .
Rakstnieks raksta
Avīzē es vienmēr lasu
Skolēni rēķina
(kāds romāns) Jānis lasīja?
	 (vēsturisks romāns).
		 (sava dienasgrāmata).
(jauns dzejolis).
(savs horoskops).
	(grūts uzdevums).
V18, V19; 165. lpp.
rēķināt*, rakstīt**
Kas?
Tagadne
Pagātne
Nākotne
es
rēķin-u
rakst-u
rēķin-āj-u
rakst-īj-u
rēķin-āš-u
rakst-īš-u
tu
rēķin-i
rakst-i
rēķin-āj-i
rakst-īj-i
rēķin-ās-i
rakst-īs-i
viņš, viņa
viņi, viņas
rēķin-a
rakst-a
rēķin-āj-a
rakst-īj-a
rēķin-ās
rakst-īs
mēs
rēķin-ām
rakst-ām
rēķin-āj-ām
rakst-īj-ām
rēķin-ās-im
rakst-īs-i m
jūs
rēķin-āt
rakst-āt
rēķin-āj-āt
rakst-īj-āt
rēķin-ās-iet
rakst-īs-iet
*Arī turpināt
*Arī lasīt, vadīt, mācīt

TU STRĀDĀ? KO TU DARI?
Jana ir
bezdarbniece. Viņa
nevar atrast darbu.
Viņai palīdz draugi.
Uldis vairs nav bezdarbnieks.
Viņš strādā par celtnieku. Viņš
atrada darbu internētā.
Bezdarbnieks - cilvēks, kuram nav
darba; cilvēks bez darba.
Par ko viņš / viņa / viņi / viņas strādā?
Viņš / viņa strādā par skolotāju.
Viņi strādā par skolotājiem.
Viņas strādā par skolotājām.
Viņš strādā par pavāru.
Viņa strādā par pavāri.
Viņi strādā par pavāriem.
Viņas strādā par pavārēm.
12.11.	Klausies un lasi!
Uldis. Sveika! Kā klājas? Vai tu studē?
Jana. Sveiks! Nē, es vairs nestudēju. Es tagad meklēju darbu.
Uldis. Kur tu gribi strādāt?
Jana. Kādā nelielā uzņēmumā.
Uldis. Par ko tu gribi strādāt?
Jana. Es gribu strādāt par frizieri.
Uldis. Varbūt varu tev palīdzēt. Mana draudzene strādā skais¬
tumkopšanas salonā. Es viņai pajautāšu.
Jana. Un tu? Vai tu strādā?
Uldis. Jā, es strādāju celtniecībā. Es esmu celtnieks.
Marta jau divus mēnešus ir bez darba.
Marta meklē darbu. Viņa lasa darba
sludinājumus avīzē.
vso

meklēt, atrast
Kas?
Tagadne
Pagātne
Nākotne
Ko?
es
mekl-ēj-u
atrod-u
mekl-ēj-u
atrad-u
mekl-ēš-u
atrad-īš-u
tu
mekl-ē
atrod-i
mekl-ēj-i
atrad-i
mekl-ēs-i
atrad-īs-i
darbu
viņš, viņa
viņi, viņas
mekl-ē
atrod
mekl-ēj-a
atrad-a
mekl-ēs
atrad-īs
draugu
draugus
mēs
mekl-ēj-am
atrod-am
mekl-ēj-ām
atrad-ām
mekl-ēs-im
atradīsim
jūs
mekl-ēj-at
atrod-at
mekl-ēj-āt
atrad-āt
mekl-ēs-iet
atrad-īs-iet
12.12.	Savieno!
Vcu vvAek-IC <tarlouv?
Par ko tu gribi strādāt? *<
Kur tu gribi strādāt?
Par ko tu negribi strādāt?
Vai tu atradi darbu?
Vai viņi strādā par policistiem?
Jā, es atradu darbu.
Jā, viņi ir policisti.
Es negribu strādāt par pavāru.
Es gribu strādāt veikalā.
Jkt zs mekiejcA «Mrbuv.
Es gribu strādāt par apkopēju.
12.13. Ieraksti strādāt atbilstošajā formā!
Vai tava mamma	pastā
Kur tu
Kur jūs
Vai tu
Par ko tu
kad būsi liels?

12.14. Ieraksti -ārsts, celtnieks, pastniece, pārdevējs, krāvējs, pavārs,
apkopēja, friziere, krāsotājs, gleznotāja, jūrnieki atbilstošajā teikumā!
Uldis ir
Viņi ir
bet viņa sieva ir
Mans draugs strādā
slimnīcā. Viņš ir ĀfSfe .
Es strādāju celtniecība.
Es esmu
Es ceļu mājas.
Mana tante strādā pastā.
Viņa ir	.
Jānis strādā veikalā.	Es strādāju ēdnīcā.
Viņš nav	. Es esmu
Viņš ir	. un gatavoju ēst.
Es strādāju frizētavā.
Es neesmu
Es esmu

12.15.	Lasi un raksti!
Vai
Vai
Kas?
Kur?
Par ko?
Es
gribu
strādāt
p(Kf p^rcA^v€jtA. (veikals, pārdevējs)
tu
gribi
strādāt
? (skola, skolotāja)
Jānis
grib
strādāt
. (policija, policists)
Mēs
gribam
strādāt
. (poliklīnika, ārsti)
jūs
gribat
strādāt
? (kafejnīca, oficiants)
Anna
negrib
strādāt
. (pasts, pastniece)
12.16.	Atbildi uz jautājumiem! Raksti!
Ko dara gleznotājs?
Ko dara lasītājs? -
Ko dara vadītājs? -
Ko dara skolotājs? -
Ko dara krāsotājs? -
grīdas un daudz ko citu.
Ko dara darba meklētājs? -
Ko dara dziedātāji? -
r
§ -
— **■*;— *«.• ,
" . . m;
‘ iif *
Jfāķm .
' ' 1
L
	J
grāmatas,
uzņēmumu,
bērnus,
sienas,
darbu.
V,.i' jf•-	t jfa
darbs - darbinieks, darbiniece
pasts - pastnieks, pastniece
kurpe - kurpnieks, kurpniece
jūra - jūrnieks, jūrniece
māksla - mākslinieks, māksliniece
celt - celtnieks, celtniece
MĶ . m fmf
Kas? (darītājs)
darīt ->
darītājs,
darītāja
vadīt ->
vadītājs,
vadītāja
rakstīt ->
rakstītājs,
rakstītāja
lasīt ->
lasītājs,
lasītāja
.> ■
gleznot ->
gleznotājs,
gleznotāja
krāsot ->
krāsotājs,
krāsotāja
skolot ->
skolotājs,
skolotāja
mācīt ->
mācītājs,
mācītāja
zīmēt ->
zīmētājs,
zīmētāja
meklēt ->
meklētājs,
meklētāja
Piedāvā darbu
ģimene
Parbs ārpus Pigas.
Nepieciešama pieredze lauku darbos.
Tālr. 63942800
VS3

LOPA IKDIENAS SAZIŅAI
12.17. Lasi sludinājumus! Atzīme atbilstošo!
Piedāvā darbu
celtniecībā.
Darbs ārpus Rīgas.
Nepieciešama
pieredze.
Tālr. 63942800
Aicinām darbā grāmatvedi.
(2?)	Prasības:
augstākā izglītība ekonomikā;
labas iemaņas darbā ar grāmatvedības
programmatūru;
ļoti labas latviešu, angļu un krievu
valodas zināšanas.
CV lūdzam sūtīt uz e-pastu:
darbs@gramatvedis.lv
Veikals„Gaisma"Siguldā
meklē pārdevēju.
Pieredze nav nepieciešama.
Prasības: latviešu un krievu
valodas zināšanas.
Zvanīt: tālr. 67000554
(T) Igor6 ir kr 450+4 js. Vi*š nzdzSvo Rjga,
) Anna grib strādāt par pārdevēju.
) Jānis studēja ekonomiku Latvijas Universitātē.
) Andris ir inženieris. Viņam ir „B” kategorijas
autovadītāja apliecība.
Piedāvā darbu
inženierim Rēzeknes novadā.
Prasības pretendentam:
vidējā vai vidējā profesionālā izglītība;
„B” kategorijas autovadītāja apliecība;
angļu valodas zināšanas (tehniskie termini);
precizitāte darbā.
Darba pienākumi: drošības sistēmu apkope;
iekārtu montāža.
Pieteikšanās: e-pasta adrese cv@lv.com
12.18. Klausies un lasi! 12.19. Aizpildi veidlapu!
Saruna Nodarbinātības valsts
aģentūrā.
-	Labdien! Es esmu bezdarbnieks. Es
meklēju darbu.
-	Kā jūs sauc?
-	Juris Loks.
-	Cik ilgi jūs nestrādājat?
-	Jau divus mēnešus.
-	Kāda ir jūsu profesija?
-	Es esmu šoferis.
-	Kāda ir jūsu izglītība?
-	Man ir vidējā izglītība.
-	Kāda ir jūsu darba pieredze?
-	Es divus gadus biju autobusa šoferis.
-	Kur jūs strādājāt?
-	Es strādāju firmā „Auto”.
w w *
VEIDLAPA
► Vārds, uzvārds
Jt*ris Loks
► Dzimšanas gads
► Izglītība
► Profesija
► Iepriekšējā darbavieta
► Darba stāžs
► Valodu prasme
► Citas prasmes
► Vēlamais darbs
‘ tu proti?
Ko tu neproti?
Es protu strādāt ar datoru.
Es protu latviešu valodu.
Es neprotu braukt ar automašīnu.
Es neprotu vācu valodu
-	Tātad jūs braucat ar automašīnu. Ko vēl jūs protat?
-	Es māku strādāt ar datoru, labi runāju angliski.
-	Kādu darbu jūs meklējat?
-	Es gribu strādāt par šoferi vai celtnieku.
-	Skaidrs. Tagad, lūdzu, aizpildiet pieteikuma veidlapu!

12.20.	Apskati ierakstu par Kārli e-klase!
« Atpakaf
Uz priekšu »
Trešdiena (šodien)
Nr.
Priekšmets
Telpa
Stundas tēma
Mājas darba uzdevums
Vērtējums
1.
Viz. māksla
2.
Interjers. Krāsa un telpa.
2.
Krievu vai.
3.
"Ha KyxHe"
4. uzd. 59. Ipp.
8
3.
Matemātika
4
Trijstūris
21. uzd. 9. Ipp.
4.
Bioloģija
7.
Sēnes
Lasīt 10. Ipp.
7
5.
Sports
Zāle
Basketbols
6.
Vēsture
8.
Kontroldarbs
i
ē p%
Kas ir uzdots?
- Nekas.
1'i*
- Pirmais (1.)
uzdevums
trešajā (3.)
lappusē.
Kurā kursā tu
studē?
-Trešajā (3.).
Kurā klasē tu
mācies?
- Astotajā (8.).
Savieno!
Cik K^rliM +re,ādieA bija, s+um\Mia?
Kas bija uzdots matemātikā?
Par ko skolēni runāja bioloģijas stundā?
Ko skolēni darīja sporta stundā?
Kāds vērtējums Kārlim ir krievu
valodas stundā?
Ko Kārlis darīja vēstures stundā?
Kāds vērtējums Kārlim ir bioloģijas
stundā?
Kāda bija tēma vizuālās mākslas stundā?
Septiņas balles.
Kārlim ErešdieA bija, sešas s+t**\das.
Viņi spēlēja basketbolu.
Viņi runāja par sēnēm.
Rakstīja kontroldarbu.
Interjers. Krāsa un telpa.
Ceturtais uzdevums piecdesmit devītajā
lappusē.
Astoņas balles.
12.21.	Jautā atbilstoši pasvītrotajiem vārdiem!
Vai +ia esi skolnieks?
-	Nē, neesmu skolnieks.
-	Man patīk ķīmija, fizika un matemātika.
-	Es gribu strādāt par inženieri.
-	Es studēju Rīgas Tehniskajā universitātē.
-	Viņš strādā bankā.
>
-	Mēs strādājam restorānā.
-	Mana māsa ir dziedātāja.
12.22.	Klausies un atzīmē iederīgo atbildi!
Apgalvojums
Jā
Nē
KArlis MeteAs sctktAMskolcl
V
Viņam patīk informātika.
Viņam patīk vēsture.
Kārlis būs ekonomists.
Kārļa māsa studē Liepājas Universitātē.
Kārlis studēs pedagoģiju.
Kārļa māsa studē 2. kursā.

12.26.	Savieno!
Piedāvā darbu
y Skaistumkopšanas
salons aicina darbā frizieri.
Nepieciešama darba
pieredze, labas latviešu,
krievu un angļu valodas
zināšanas.
Tālr. 24745411
Meklējam celtniekus
darbam Liepājā.
Tālr. 6755552517.
Skola aicina darbā
apkopējas. Darbs
vakarā. Lūdzu, zvaniet
pa tālr. 67284238
Meklē darbu
Esmu friziere ar
10 9adu ilgu darba
Pieredzi. Labi runāju i ļ
'atviešu, krievu un angļu
valodā.
Tālr. 45473211
Meklēju apkopējas,
pārdevējas vai frizieres ļ
darbu.
Tālr. 24715611
Meklēju darbu
celtniecībā.
Rakstiet: janis@i^
,lv
12.24. Atzīmē iederīgo atbildi!
1. kurss
Pirmdiena
Nr.
Stunda
Kab.
1.
Matemātika
4.
2.
Angļu vai.
5.
3.
Sports
Zāle
4.
Latviešu vai.
10.
5.
Fizika
6.
6.
Ķīmija
7.
7.
Vācu vai.
11.
8.
Informātika
4.
Apgalvojums
Jā
Nē
PirvAdigA ASfo^AS -slvAdAS.
V
Trešā stunda ir fizika.
Matemātika un informātika notiek ceturtajā kabinetā.
Pirmdien pēdējā stunda ir informātika.
Pirmdien ir krievu valodas stunda.
Sporta stunda notiek sporta zālē.
Otrā stunda notiek piektajā kabinetā.
12.25. Savieno!
S+md£ KAiA2.ikflLS Afc.flfdg.MijA.
Kur tu studē?
Vai tu strādā?
Kur ir pēdējā stunda?
Ko tu dari fizikas stundās?
Par ko tu strādā?
Kāda ir tava izglītība?
Es studēju Latvijas Universitātē.
' VirvA bus dz.ig.dA-1-AjA.
Es strādāju par oficiantu.
Matemātika.
Vidējā.
Nē, es nestrādāju. Es esmu bezdarbnieks.
Rēķinu uzdevumus.
PĀRBAUDI SEVI!
12.23.	Raksti vārdu atbilstošajā formā!
Ko jūs skolā <k(ķrckk (darīt)? - Latviešu valodas stundās mēs.
(lasīt, rakstīt, stāstīt). Matemātikas stundās mēs
vumus. Man ļoti patīk vizuālās mākslas stundas — tad mēs
(rēķināt) uzde-
		un
(zīmēt, gleznot, runāt) par mākslu. Sporta stundās mēs
	(darīt) starpbrīžos? — Starpbrīžos mēs	(nedarīt) neko.
un
(sportot).
Ko jūs

LIETVĀRDS
S1
Vienskaitlis ļ
1.
2.
3.
4.
5.
6.
Nominatīvs. Kas?
tēv-s
brā-lis
liet-us
mās-a
up-e
pil-s
Ģenitīvs. Kā?
tēv-a
brāļ-a*
liet-us
mās-as
up-es
pil-s
Datīvs. Kam?
tēvam
brāl-im
liet-um
mās-ai
up-ei
pil-ij
Akuzatīvs. Ko?
tēv-u
brāl-i
liet-u
mās-u
up-i
pil-i
Lokatīvs. Kur?
tēv-ā
brāl-ī
liet-ū
mās-ā
up-ē
pil-ī
Daudzskaitlis j
Nominatīvs. Kas?
tēv-i
brāļ-i*
liet-i
mās-as
up-es
pil-is
Ģenitīvs. Kā?
tēv-u
brāļ-u*
liet-u
mās-u
upj-u*
piļ-u*
Datīvs. Kam?
tēviem
brāļ-iem*
liet-iem
mās-ām
up-ēm
pil-īm
Akuzatīvs. Ko?
tēv-us
brāļ-us*
liet-us
mās-as
up-es
pil-is
Lokatīvs. Kur?
tēv-os
brāļ-os*
liet-os
mās-ās
up-ēs
pil-īs
*līdzskanu mija
SIA 1
r 	’ 	'
k .
1
1 2.
3.
| 4.
5.
1 6. 1
Vienskaitlis
Kas?
-s, -š
-is
-us
-a
-e
-s
tēv-s
ceļ-š
brāl-is
kuģ-is
tirg-us
liet-us
mās-a
māj-a
ārst-e
up-e
pil-s
nakt-s
Daudzskaitlis
-i
-as
-es
-is
tēv-i
cel-i
i
brāļ-i
kuģ-i
tirg-i
liet-i
mās-as
māj-as
ārst-es
up-es
pil-is
nakt-is
K mm
S1B <
r
k
1.
2.
3.
4.
5.
6.
Vienskaitlis
-a
-a
-us
-as
-es
-is
tēv-a
brāļ-a
tirg-us
mās-as
ārst-es
pil-s
ceļ-a
kuģ-a
liet-us
māj-as
up-es
nakt-s
Kā?
Daudzskaitlis
-u
-u
tēv-u
brāļ-u
tirg-u
mās-u
ārst-u
piļ-u
cel-u
kuģ-u
liet-u
māj-u
upj-u
nakš-u
sīc
1.
2.
3.
4.
5.
6.
Vienskaitlis
-am
-im
-um
-ai
-ei
-U
tēv-a m
brāl-im
tirg-um
mās-ai
ārst-ei
pil-ij
ceļ-am
kuģ-im
liet-um
māj-ai
up-ei
nakt-ij
Kam?
Daudzskaitlis
-iem
-ām
-ēm
-īm
tēviem
brāļ-iem
tirg-iem
mās-ām
ārst-ēm
pil-īm
cel-iem
kuģ-iem
liet-iem
māj-ām
up-ēm
nakt-īm
GRAMATIKA

1.
2.
3.
4.
5.
6.
Vienskaitlis
-u
-i
-u
-u
-i
-i ;
tēv-u
brāl-i
tirg-u
mās-u
ārst-i
pii-i
ceļ-u
kuģ-i
liet-u
māj-u
up-i
nakt-i
KO?
Daudzskaitlis
-us
-as
-es
-is
tēv-us
brāļ-us
tirg-us
mās-as
ārst-es
pil-is
ceļ-us
kuģ-us
liet-us
māj-as
up-es
nakt-is
S1E
—i
! 2. ļ
3.
4.
5.
6.
Vienskaitlis ļ
-ā
-ī
-ū
-ā
-ē
-ī
tēv-ā
brāl-ī
tirg-ū
mās-ā
ārst-ē
pii-i
ceļ-ā
kuģ-ī
liet-ū
māj-ā
up-ē
nakt-ī
KUR?
Daudzskaitlis ļ
-os
-as
-es
-is
tēv-os
brāļ-os
tirg-os
mās-ās
ārst-ēs
pil-īs
cel-os
kuģ-os
liet-os
māj-ās
up-ēs
nakt-īs
S1F
1.
! 2-
| 3.
4.
5.
6.
Vienskaitlis
Uzrunas
forma
-s/-[0]
-i
-u
-a/-[0]
-e/-[0]
-s
tēv-s!
tēv!
brāl-i!
Mik-u!
mās-a!
mās!
māt-e!
māt!
ziv-s!
Daudzskaitlis
| -i ‘
-as
-es
-is
tēv-i!
brāļ-i!
Mik-i!
mās-as!
ārst-es!
pil-is!
ADJ1
ĪPAŠĪBAS VĀRDS
	—_
Vienskaitlis
1.
2.
3.
4.
5.
6.
Kas?
lab-s
tēvs
brālis
tirgus
lab-a
māsa
māte
zivs !
Kā?
lab-a
tēva
brāļa
tirgus
lab-as
māsas
mātes
zivs
Kam?
lab-am
tēvam
brālim
tirgum
lab-ai
māsai
mātei
zivij
Ko?
lab-u
tēvu
brāli
tirgu
lab-u
māsu
māti
zivi
Kur?
lab-ā
tēvā
brālī ‘
tirgū
lab-ā
māsā
mātē
zivī
Daudzskaitlis
Kas?
lab-i
tēvi
brāļi
tirgi
lab-as
māsas
mātes
zivis
Kā?
lab-u
tēvu
brāļu
tirgu
lab-u
māsu
māšu
zivju
Kam?
lab-iem
tēviem
brāļiem
tirgiem
lab-ām
māsām
mātēm
zivīm
Ko?
lab-us
tēvus
brāļus
tirgus
lab-as
māsas
mātes
zivis
Kur?
lab-os
tēvos
brāļos
tirgos
lab-ās
māsās
mātēs
zivīs
\sz

PRIEVĀRDS ar lietvārdu
PREP1
vienskaitlis
daudzskaitlis
aiz, pie
virs, zem
ģenitīvs
galda, skapja, tirgus
mājas, upes, pils
datīvs
galdiem, skapjiem, tirgiem
mājām, upēm, pilīm
pirms
gada, mēneša, lietus
dienas, izrādes, nakts
gadiem, mēnešiem, lietiem
dienām, izrādēm, naktīm
no
veikala, teātra, tirgus
lekcijas, spēles, pils
veikaliem, teātriem, tirgiem
lekcijām, spēlēm, pilīm
uz
galda, skapja, ledus
ielas, upes
galdiem, skapjiem
ielām, upēm
līdz
datīvs
mežam, tirgum
pilsētai, upei, pilij
mežiem, tirgiem
pilsētām, upēm, pilīm
pa, gar
pār, uz
akuzatīvs
parku, tirgu, pili
ielu, upi, valsti
parkiem, tirgiem, pilīm
ielām, upēm, valstīm
ar
par
draugu, brāli
māsu, draudzeni
draugiem, brāļiem
māsām, draudzenēm
SKAITĻA VĀRDS
PAMATA SKAITĻA VĀRDI
NUM1
1-9
1
2,4-9
! 3
1
2,4-9
3
Vienskaitlis
Daudzskaitlis
Vienskaitlis
Daudzskaitlis
Kas?
vien-s
div-i
trīs
vien-a
div-as
trīs
Kā?
vien-a
div-u
trij-u
vien-as
div-u
trij-u
Kam?
vien-am
div-iem
trij-iem
vien-ai
div-ām
trij-ām
Ko?
vien-u
div-us
trīs
vien-u
div-as
trīs
Kur?
vien-ā
div-os
trij-os
vien-ā
div-ās
trij-ās
NUM2
Vienskaitlis
1.
2.
3.
Vienskaitlis
4.
5.
6.
Kas?
vien-s
kok-s
brāl-is
tirg-us
vien-a
mās-a
up-e
ziv-s
Kā?
vien-a
kok-a
brāļ-a
tirg-us
vien-as
mās-as
up-es
ziv-s
Kam?
vien-am
kok-am
brāl-im
tirg-um
vien-ai
mās-ai
up-ei
ziv-ij
Ko?
vien-u
kok-u
brāl-i
tirg-u
vien-u
mās-u
up-i
ziv-i
Kur?
vien-ā
kok-ā
brāl-ī
tirg-ū
vien-ā
mās-ā
up-ē
ziv-ī
Daudzskaitlis
Daudzskaitlis
Kas?
div-i
kok-i
brāļ-i
tirg-i
div-as
mās-as
up-es
ziv-is
Kā?
div-u
kok-u
brāļ-u
tirg-u
div-u
mās-u
upj-u
zivj-u
Kam?
div-iem
kok-iem
brāļ-iem
tirg-iem
div-ām
mās-ām
up-ēm
ziv-īm
Ko?
div-us
kok-us
brāļ-us
tirg-us
div-as
mās-as
up-es
ziv-is
Kur?
div-os
kok-os
brāl-os
tirg-os
div-ās
mās-ās
up-ēs
ziv-īs
r
GRAMATIKA

PAMATA SKAITĻA VĀRDI
11-19 UN 10, 20, 30 utt.
v
NUM3
100, 200, 300 utt. un 1000, 2000, 3000 utt.
r
NUM4
11-19
10,20,30,40, 50,...
Daudzskaitlis /
Daudzskaitlis
Daudzskaitlis/
Daudzskaitlis
Kas?
Kā?
Kam?
Ko?
Kur?
11	vienpadsmit
12	divpadsmit
13	trīspadsmit
14	četrpadsmit
15	piecpadsmit
16	sešpadsmit
17	septiņpadsmit
18	astoņpadsmit
[ 19 deviņpadsmit
10 desmit
20 divdesmit
30 trīsdesmit
40 četrdesmit
50 piecdesmit
60 sešdesmit
70 septiņdesmit
80 astoņdesmit
90 deviņdesmit
Daudzskaitlis / Daudzskaitlis
SIMTI
100 simts/simt
200 divi simti/divsimt
300 trīs simti /trīssimt
400 četri simti / četrsimt
500 pieci simti / piecsimt
600 seši simti / sešsimt
700 septiņi simti /
septiņsimt
800 astoņi simti/
astoņsimt
900 deviņi simti/
deviņsimt
TŪKSTOŠI
1000 tūkstotis/tūkstoš
2000 divi tūkstoši / divtūkstoš
3000 trīs tūkstoši / trīstūkstoš
4000 četri tūkstoši /
četrtūkstoš
5000 pieci tūkstoši /
piectūkstoš
6000 seši tūkstoši/seštūkstoš
7000 septiņi tūkstoši /
septiņtūkstoš
8000 astoņi tūkstoši /
astoņtūkstoš
9000 deviņi tūkstoši /
deviņtūkstoš
KĀRTAS SKAITĻA VĀRDI
NUM5
Vienskaitlis
Vienskaitlis
1.
pirmais
10.
desmitais
1.
pirmā
10.
desmitā
2.
otrais
11.
vienpadsmitais
2.
otrā
11.
vienpadsmitā
3.
trešais
12.
divpadsmitais
3.
trešā
12.
divpadsmitā
4.
ceturtais
19.
deviņpadsmitais
4.
ceturtā
19.
deviņpadsmitā
5.
piektais
20.
divdesmitais
5.
piektā
20.
divdesmitā
6.
sestais
30.
trīsdesmitais
6.
sestā
30.
trīsdesmitā
7.
septītais
100.
simtais
7.
septītā
100.
simtā
8.
astotais
200.
divsimtais
8.
astotā
200.
divsimtā
9.
devītais
9.
devītā
NUM6
Vienskaitlis
1.
2.
3.
Vienskaitlis
4.
5.
6.
Kas?
pirm-ais
tramvajs
februāris
lietus
pirm-ā
diena
spēle
valsts
Kā?
pirm-ā
tramvaja
februāra
lietus
pirm-ās
dienas
spēles
valsts
Kam?
pirmaj-am
tramvajam
februārim
lietum
pirmaj-ai
dienai
spēlei
valstij
Ko?
pirm-o
tramvaju
februāri
lietu
pirm-o
dienu
spēli
valsti
Kur?
pirmaj-ā
tramvajā
februārī
lietū
pirmaj-ā
dienā
spēlē
valstī
PRON1
VIETNIEKVĀRDS
es, tu, viņš, viņa, mēs, jūs, viņi, viņas
Viensk./Viensk.
Vienskaitlis
Vienskaitlis
Daudzsk. / Daudzsk.
Daudzskaitlis
Daudzskaitlis
Kas?
es
tu
viņ-š
viņ-a
mēs
jūs
viņ-i
viņ-as
Kā?
man-is
tev-is
viņ-a
viņ-as
mūs-u
jūs-u
viņ-u
viņ-u
Kam?
man
tev
viņ-am
viņ-ai
mum-s
jum-s
viņ-iem
viņ-ām
Ko?
man-i
tev-i
viņ-u
viņ-u
mūs
jūs
viņ-us
viņ-as
Kur?
man-ī
tev-ī
viņ-ā
viņ-ā
mūs-os
jūs-os
viņ-os
viņ-ās

PR0N7
Vienskaitlis
Daudzskaitlis
Vienskaitlis
Daudzskaitlis
Kas?
tas
tie
tā
tās
Kā?
tā
to
tās
to
Kam?
tam
tiem
tai
tām
Ko?
to
tos
to
tās
Kur?
tajā
tajos
tajā
tajās
Vo\
Vienskaitlis
Daudzskaitlis
Vienskaitlis
Daudzskaitlis
Kas?
kur-š
kur-i
kur-a
kur-as j
Kā?
kur-a
kur-u
kur-as
kur-u
Kam?
kur-am
kur-iem
kur-a i
kur-ām
Ko?
kur-u
kur-us
kur-u
kur-as
Kur?
kur-ā
kur-os
kur-ā
kur-ās
GRAMATIKA

PR0N8
sis, si, sie, sis
Vienskaitlis
Daudzskaitlis
Vienskaitlis
Daudzskaitlis
Kas?
šis
šie
šī
šīs
Kā?
šī, šā
šo
šīs, šās
šo
Kam?
šim
šiem
šai
šīm
ļ Ko?
šo
šos
šo
šīs
Kur?
šinī, šajā, šai
šinīs, šajos, šais
šinī, šajā, šai
šinīs, šajās, šais
DARBĪBAS VĀRDS
garšot, patik, vajadzēt, sāpēt, būt
Tagadne
Pagātne
Nākotne
man
tev
viņam, viņai
viņiem, viņām
mums
jums
garšo
patīk
vajag
sāp
ir
garš-oj-a
patik-a
vajadz-ēj-a
sāp-ēj-a
bij-a
garš-os
patik-s
vajadz-ēs
sāp-ēs
bū-s
būt
Tagadne
Pagātne
Nākotne
es
esm-u
bij-u
bū-š-u
tu
es-i
bu-i
bū-s-i
viņš, viņa, viņi, viņas
ir
bij-a
bū-s
mēs
esam
bij-ām
bū-s-im
jūs
esat
bij-āt
bū-s-iet
iet
Tagadne
Pagātne
Nākotne
es
ej-u
gā-j-u
ie-š-u
tu
ej
gā-j-i
ie-s-i ļ
viņš, viņa, viņi, viņas
iet
gā-j-a
ie-s
mēs
ejam
gā-j-ām
ie-s-im
jūs
ej-at
gājāt
ie-s-iet
I KONJUGĀCIJA
braukt
Tagadne
Pagātne
Nākotne
es
brauc-u
brauc-u
brauk-š-u
tu
brauc
brauc-i
brauk-s-i
viņš, viņa, viņi, viņas
brauc
brauc-a
brauk-s
mēs
brauc-am
brauc-ām
brauk-s-im
jūs
brauc-at
brauc-āt
brauk-s-iet
\<ot

V10
pārdot
Tagadne
Pagātne
Nākotne
es
pārdod-u
pārdev-u
pārdo-š-u
tu
pārdod
pārdev-i
pārdo-s-i
viņš, viņa, viņi, viņas
pārdod
pārdev-a
pārdo-s
mēs
pārdod-am
pārdev-ām
pārdo-s-im
jūs
pārdod-at
pārdev-āt
pārdo-s-iet
pirkt
Tagadne
Pagātne
Nākotne
es
pērk-u
pirk-u
pirk-š-u
tu
pērc
pirk-i
pirk-s-i
viņš, viņa, viņi, viņas
pērk
pirk-a
pirk-s |
mēs
pērk-am
pirk-ām
pirk-s-im
jūs
pērk-at
pirk-āt
pirk-s-iet
skriet
Tagadne
Pagātne
Nākotne
es
skrien-u
skrē-j-u
skrie-š-u
tu
skrien
skrē-j-i
skrie-s-i
viņš, viņa, viņi, viņas
skrien
skrē-j-a
skrie-s
mēs
skrien-am
skrē-j-ām
skrie-s-im
jūs
skrien-at
skrē-j-āt
skrie-s-iet
atrast
Tagadne
Pagātne
Nākotne
es
atrod-u
atrad-u
atrad-īš-u
tu
atrod-i
atradi-i
atrad-īs-i
viņš, viņa, viņi, viņas
atrod
atrad-a
atrad-īs
mēs
atrod-am
atrad-ām
atrad-īs-im
jūs
atrod-at
atrad-āt
atrad-īs-iet 1
dzert
Tagadne
Pagātne
Nākotne
es
dzer-u
dzēr-u
dzer-š-u
tu
dzer
dzēr-i
dzer-s-i
viņš, viņa, viņi, viņas
dzer
dzēr-a
dzer-s
mēs
dzer-am
dzēr-ām
dzer-s-im
jūs
dzer-at
dzēr-āt
dzer-s-iet
ēsty cept
Tagadne
Pagātne
Nākotne
es
ēd-u
ēd-u
ēd-īš-u
tu
ēd
ēd-i
ēd-īs-i
viņš, viņa, viņi, viņas
ēd
ēd-a
ēd-īs
mēs
ēdam
ēdām
ēdīsim
jūs
ēd-at
ēd-āt
ēdīsiet
GRAMATIKA

II KONJUGĀCIJA
strādāt, maksat, mazgāt, runāt
Tagadne
Pagātne
Nākotne
es
strād-āj-u
strād-āj-u
strād-āš-u
tu
strād-ā
strād-āj-i
strād-ās-i
viņš, viņa, viņi, viņas
strād-ā
strād-āj-a
strād-ās
mēs
strād-āj-am
strād-āj-ām
strād-ās-im
jūs
strād-āj-at
strād-āj-āt
strād-ās-iet
VI2
r
dzīvot, brokastot, ceļot, dejot, gatavot, krāsot, lidot, nūjot,
pusdienot, slēpot, slidot, sportot, sēņot, ogot, vakariņot, vingrot
Tagadne
Pagātne
Nākotne
es
dzīv-oj-u
mazg-āj-u
mazg-āš-u
tu
dzīv-o
mazg-āj-i
mazg-ās-i
viņš, viņa, viņi, viņas
dzīv-o
mazg-āj-a
mazg-ās
mēs
dzīv-oj-am
mazg-āj-ām
mazg-ās-im
jūs
dzīv-oj-at
mazg-āj-āt
mazg-ās-iet
VI3
studēt, spēlēt, apmeklēt, fotografēt, īrēt, makšķerēt,
organizēt, rezervēt, zīmēt
Tagadne
Pagātne
Nākotne
es
stud-ēj-u
stud-ēj-u
stud-ēš-u
tu
stud-ē
stud-ēj-i
stud-ēs-i
viņš, viņa, viņi, viņas
stud-ē
stud-ēj-a
stud-ēs
mēs
stud-ēj-am
stud-ēj-ām
stud-ēs-im
jūs
stud-ēj-at
stud-ēj-āt
stud-ēs-iet
KONJUGĀCIJA
VI4
varēt, varēt, gribēt, peldēt
Tagadne
Pagātne
Nākotne
es
var-u
var-ēj-u
var-ēš-u
tu
var-i
var-ēj-i
var-ēs-i
viņš, viņa, viņi, viņas
var
var-ēj-a
var-ēs
mēs
var-am
var-ēj-ām
var-ēs-i m
jūs
var-at
var-ēj-āt
varēsiet
VI 5
redzēt
Tagadne
Pagātne
Nākotne
es
redz-u
redz-ēj-u
redz-ēš-u ļ
tu
redz-i
redz-ēj-i
redz-ēs-i
viņš, viņa, viņi, viņas
redz
redz-ēj-a
redz-ēs
mēs
redz-am
redz-ēj-ām
redzēsim
jūs
redz-at
redz-ēj-āt
redz-ēs-iet

	s
VI6
gulēt
Tagadne
Pagātne
Nākotne
es
guļ-u
gul-ēj-u
gul-ēš-u
tu
gul-i
gul-ēj-i
gul-ēs-i
viņš, viņa, viņi, viņas
guļ
gul-ēj-a
gul-ēs
mēs
guļ-am
gul-ēj-ām
gul-ēs-im
jūs
guļ-at
gul-ēj-āt
gul-ēs-iet
VI 7
dziedāt
Tagadne
Pagātne
Nākotne
es
dzied-u
dzied-āj-u
dzied-āš-u
tu
dzied-i
dzied-āj-i
dzied-ās-i
viņš, viņa, viņi, viņas
dzied
dzied-āj-a
dzied-ās
mēs
dzied-am
dzied-āj-ām
dzied-ās-im
jūs
dzied-at
dzied-āj-āt
dzied-ās-iet
VI8
turpināt, rēķināt
Tagadne
Pagātne
Nākotne
es
turpin-u
turpin-āj-u
turpin-āš-u
tu
turpin-i
turpin-āj-i
turpin-ās-i
viņš, viņa, viņi, viņas
turpin-a
turpin-āj-a
turpin-ās
mēs
turpin-ām
turpin-āj-ām
turpin-ās-im
jūs
turpin-āt
turpin-āj-āt
turpin-ās-iet
VI9
apskatīt, darīt, lasīt, mācīt, rakstīt, tīrīt, vadīt, vārīt, zvanīt
Tagadne
Pagātne
Nākotne
es
apskat-u
apskat-īj-u
apskat-īš-u
tu
apskat-i
apskat-īj-i
apskat-īs-i
viņš, viņa, viņi, viņas
apskat-a
apskat-īj-a
apskat-īs
mēs
apskat-ām
apskat-īj-ām
apskat-īs-im
jūs
apskat-āt
apskat-īj-āt
apskat-īs-iet
ADVl
APSTĀKĻA VĀRDS
Kad?
agrāk, agri, aizvakar, bieži, dažreiz, drīz, jau, nekad, parasti, parīt, joprojām, pašlaik,
pašreiz, reizēm, reti, rīt, šodien, šorīt, šovakar, tagad, vakar, vēlāk, vēlu, vienmēr,
pirmdien, otrdien, trešdien, ceturtdien, piektdien, sestdien, svētdien
Kur?
ārā, blakus, iekšā, šeit, te, tur
Kā?
auksti, beidzot, diezgan, kopā, labi, latviski, slikti
Cik?
daudz, nedaudz, dārgi, ļoti, mazliet, ilgi

Vārds
Nodaļa I
Vārds
ļ Nodaļa
acs dsk. ģen. acu
11
atbil/de dsk. ģen. -žu
1
administrator/s,-e
10
atbraukt (atbrauc, atbrauca)
6
adre/se dsk. ģen. -šu
1
atiet (atiet, atgāja)
10
aerobika
11
atlai/de dsk. ģen. -žu
9
agrāk
2
atnākt (atnāk, atnāca)
6
agri adv.
6
atpakaļ
5
aģentūra
10
atrast (atrod, atrada)
12
aicināt (aicina, aicināja)
12
atrasties (atrodas, atradās)
12
aiz
4
attālums
10
aizkari parasti dsk., vsk. aizkars
4
atvainot (atvaino, atvainoja)
5
aizņemt/s, -a
1
atvaļinājums
10
aizparīt adv.
11
audzinātāj/s, -a
12
aizpildīt (aizpilda, aizpildīja)
12
aug/lis vsk. ģen. -ļa, dsk. nom. -ļi
7
aizvakar
6
augstāk/ais, -ā: augstākā izglītība
12
akadēmija
2
augstlēkšana
11
aktieris
1
augst/s, -a
3
aktri/se dsk. ģen. -šu
1
augstskola
2
aktīvi adv.
11
augstums
7
aktīv/s, -a
11
augšā adv.
10
ala
10
auksti adv.
10
aleja
5
aukst/s, -a
10
alfabēts
1
auss sv vsk. ģen. auss; dsk. ģen. ausu
11
alus vsk. ģen. alus
8
austrie/tis vsk. ģen. -šu; -te, dsk. ģen. -šu
5
amerikā/nis vsk. ģen. -ņa; -niete, dsk.
5
auto
10
ģen. -niešu
autobuss
5
analī/zes dsk. ģen. -žu
11
automašīna
6
ananass
7
automāts
8
ang/lis vsk. ģen. -ļa; -liete, dsk. ģen.
2
autoosta
10
-liešu: angļu valoda
autovadītāj/s, -a
12
angliski adv.
2
avī/ze dsk. ģen. -žu
6
anketa
1_db
avokado nelok.
7
ansamb/lis vsk. ģen. -ļa
9
ābols
7
apakšta/se dsk. ģen. -šu
8
ārā
3
apaļ/š, -a
11
ārpus
12
apavi tikai dsk.
7
ārstēt (ārstē, ārstēja)
11
apciemot (apciemo, apciemoja)
6
ārst/s, -e
1
apelsīns
7
ātrslidošana
11
apetīte parasti vsk.: Labu apetīti!
8
ātrslidotāj/s, -a
11
apgalvojums
3
baklažāns
7
apģērbs
7
balets
9
apko/pe dsk. ģen. -pju: drošības sistēmu
12
balkons
4
apkope
balle dsk. nom. balles, dsk. ģen. baļļu
12
apkopēj/s, -a
12
baltmai/ze vsk. ģen. -zes, parasti vsk.
7
apliecība: autovadītāja apliecība
12
balt/s, -a
3
apmeklēt (apmeklē, apmeklēja)
3
balzams
8
apmēram
7
banāns
7
apriko/ze dsk. ģen. -žu
7
banka
2
aprī/lis vsk. ģen. -ļa
10
bankomāts
8
apstāk/lis vsk. ģen. -ļa
10
baseins
11
aptauja
9
basketboli/sts, -ste dsk. ģen. -stu
11
aptieka
7
basketbols
9
ar
5
baznīca
3
arbūzs
7
bārda
11
arī
1
beidzot adv.
11
arodskola
12
beigas tikai dsk.
3
astoņdesmit
4
beigšana
12
astoņi, astoņas
1
beigt (beidz, beidza)
12
astoņpadsmit
1
beķereja
8
astot/ais, -ā
5
beļģ/is, -iete dsk. ģen. -iešu
5
atā sar.
1
db - darba burtnīca

b-d
Vārds
benzīns
bet
bez
bezdarb/nieks, -niece dsk. ģen. -nieču
bēniņi tikai dsk.
bērnistaba
bērns
bērnudārzs
biatloni/sts; -ste dsk. ģen. -stu
biatlons
bibliotekār/s, -e
bibliotēka
bie/te dsk. ģen. -šu
biezpiens parasti vsk.
biezputra
biez/s, -a
bieži adv. ,
bik/ses tikai dsk., dsk. ģen. -šu
biļe/te dsk. ģen. -šu
bioloģija
birojs
bīstam/s, -a
blakus adv.
blū/ze dsk. ģen. -žu	.
bobsleji/sts, -ste dsk. ģen. -stu
bobslejs
bokss parasti vsk.
brauciens
braukšana
braukt (brauc, brauca)
brā/lis vsk. ģen. -ļa
brīvdiena
brīvdienas
brīv/s, -a
brokas/tis s., vsk. ģen. -tu
brokastot (brokasto, brokastoja)
brūn/s, -a
bulgār/s, -iete dsk. ģen. -iešu
buljons
bulvāris
bumba
bumbieris
burkāns
burtnīca
būris
būt (esmu, esi, ir, esam, esat; biju, biji,
bija, bijām, bijāt)
celt (ceļ, cēla)
celties (ceļas, cēlās)
celtniecība
celtnie/ks, -ce dsk. ģen. -ču
ceļojums
ceļot (ceļo, ceļoja)
ceļš
cena
centrs
cents
cepe/tis vsk. ģen. -ša
cept (cep, cepa)
cepums
vn
Vārds
| Nodaļa
cepure
7
ceturt/ais, -ā
5
ceturtdien
5
ceturtdiena
1
cieti adv.
8
ciet/s, -a
8
cik
4
cikos
6
cilvēks
1
cimds
7
cirta in/s, -a
11
citreiz
1_db
citrons
7
cits, cita
7
cukurs tikai vsk.
8
cūka
8
čakl/s, -a
4
čeks
7
četrdesmit
4
četrdesmit/ais, -ā
5
četr/i, -as
1
četrpadsmit
1
četrpadsmit/ais, -ā
10
četrvietīg/s, -a
10
čipsi
8
čība
7
daba
10
daiļslidošana
11
daiļslidotāj/s, -a
11
dakšiņa
8
dakter/is, -e sar.
11
darbadiena
11
darbavieta
12
darbs
2_db
darīt (dara, darīja)
1
darītāj/s, -a
12
dators
4
datorspē/le dsk. ģen. -ļu
9
datums
10
daudz
11
daudz/i, -as
1
daudzstāvu: daudzstāvu māja
3
dažād/s, -a
4
dažreiz
6
dažs, daža
4
dānis vsk. ģen. -ņa; dānie/te dsk. ģen.
-šu
2
dārgi adv.
7
dārg/s, -a
4
dārze/nis vsk. ģen. -ņa, dsk. nom. -ņi
7
dārzs
3
dāvana
7
decembris
10
deguns
11
degvīns
8
deja
9
demokrātisk/s, -a
11
derīg/s, -a
10
desa
8
deserts
8
7
1
8
6
4
5
4
12
11
11
2
2
7
7
8
8
6
7
7
12
4
11
5
7
11
11
11
10
11
5
4
8
9
6
6
6
7
5
8
4
9
7
7
7
4
1
6
6
12
1_db
6
10
10
7
4
7
8
8
7

			■ I
d-g
Vārds
| Nodaļa
desmit
1
desmit/ais, -ā
5
deviņdesmit
4
deviņ/i, -as
1
deviņpadsmit
1
deviņpadsmit/ais, -ā
5
devīt/ais, -ā
5
dēls
4
diemžēl
4
diena
1
dienasgrāmata
12
diezgan
4
dille parasti dsk. dilles, dsk. ģen. diļļu
7
direktor/s, -e
12
divdesmit
1
divi, divas
12
divpadsmit
1
divpadsmit/ais, -ā
5
divsimt
7
divvietīg/s, -a
10
dīvāns
4
dot (dod, deva)
11
draudze/ne dsk. ģen. -ņu
1
draugs
1
drīz
2
drošība
12
dur/vis s., tikai dsk., dsk. ģen. -vju
4
duša
6
dvie/lis vsk. ģen. -ļa
11
dzejnie/ks, -ce dsk. ģen. -ču
12
dzejo/lis vsk. ģen. -ļa
12
dzelten/s, -a
3
dzelzceļš
9
dzert (dzer, dzēra)
6
dzēriens
7
dzēšamgumija
7
dziedāt (dzied, dziedāja)
9
dziedātāj/s, -a
12
dziesma
9
dzimšana
7
dzī/ve dsk. nom. -ves, dsk. ģen. -vju
3
dzīvesvieta
2
dzīvojam/s, -a: dzīvojamā istaba
4
dzīvok/lis vsk. ģen. -ļa
1
dzīvot (dzīvo, dzīvoja)
1
džemperis
7
džezs
9
eiro nelok.
7
Eiropa
2
ekonomika
4
ekonomist/s, -e dsk. ģen. -šu
2
eksāmens
12
ekskursan/ts, -te dsk. ģen. -šu
10
ekskursija
10
elektrisk/s, -a
8
eļļa
8
eņģe/lis vsk. ģen. -ļa
3
e-pasts
1
es: mani
1
eseja
12
Vārds
1 Nodaļa
etiķis
8
ezers
3
ēdienkar/te dsk. ģen. -šu
8
ēdiens
7
ērtības parasti vsk.
7
ēst (ēd, ēda)
6
ēšana
8
fileja
8
filma
3
firma: tūrisma firma
10
fitness
11
fizika
12
fiziķ/is, -e
2
flomāsters
7
fotografēt (fotografē, fotografēja)
3
fotogrāfija
3
fotogrāf/s, -e
4
francū/zis vsk. ģen. -ža; -ziete dsk. ģen.
2
-ziešu
frā/ze dsk. ģen. -žu
1
frikade/le dsk. ģen. -ļu
8
frizētava
3
frizier/is, -e
12
frīstails
11
futbols
9
gabals
7
gadalaiks
10
gads
4
gai/lis vsk. ģen. -ļa
2
gaiss
10
gaiš/s, -a
8
gaite/nis vsk. ģen. -ņa
12
galds
4
galva
11
galvaspilsēta
2
gaļa
7
gan part.
1
gan..., gan
6
gandrīz
8
gar
5
garāža
4
gardero/be dsk. ģen. -bju
12
garderobi/sts, -ste dsk. ģen. -stu
2
gar/š, -a
1
garša
8
garšīgi adv.
8
garšīg/s, -a
7
garšot (garšo, garšoja)
6
garšviela
8
gatavot (gatavo, gatavoja)
6
gatve dsk. ģen. gatvju
5
gāze dsk. ģen. gāzu
8
gids, gide dsk. ģen. gidu
10
glā/ze dsk. ģen. -žu
8
glezna
4
gleznošana
12
gleznot (glezno, gleznoja)
12
gleznotāj/s, -a
12
govs s., vsk. ģen. govs; dsk. ģen. govju
3
grams
7

	t
Vārds
grāds
grāmata
grāmatnīca
grāmatvedība
griķi parasti dsk.f vsk. griķis
grīda
grozs
grupa
grūts, -a
gulēt (guļ, gulēja)
gulta
guļamistaba
gurķis
ģeogrāfija
ģime/ne dsk. ģen. -ņu
ģimnāzija
ģitāra
halle dsk. ģen: haļļu
handboli/sts, -ste dsk. ģen. -stu
handbols
hokeji/sts, -ste dsk. ģen. -stu
hokejs
horoskops
hoste/lis vsk. ģen. -ļa
hote/lis vsk. ģen. -ļa
iedzīvotāj/s, -a
ieeja
iekārta
iekšā adv.
iela
iepazīšanās
iepazīties (iepazīstas, iepazinās)
iepriekšēj/s, -a
iesnas tikai dsk.
iespējams
iestā/de dsk. ģen. -žu
iestājeksāmens
iet (eju, ej, iet, ejam, ejat; gāju, gāji, gāja,
gājām, gājāt)
ievārījums
ievērot (ievēro, ievēroja)
igau/nis vsk. ģen. -ņa; -niete
dsk. ģen. -niešu: igauņu valoda
igauniski adv.
ikdiena: ikdienas darbi
ilgi adv.
ilgs, ilga
ilgums
informācija
informātika
interesanti adv.
interesant/s, -a
interjers
internēts
inženier/is, -e
istaba
itā/lis vsk. ģen. -ļa; itālie/te dsk. ģen. -šu
izeja
izglītība
izliet/ne dsk. ģen. -ņu
Vārds
| Nodaļa
izmērs
7
izrā/de dsk. ģen. -žu
9
izstā/de dsk. ģen. -žu
9
īpaši adv.
8
īrēt (īrē, īrēja)
4
īss, īsa
1
jaka
7
janvāris
9
jau
1
jauki adv.
1
jaunie/tis vsk. ģen. -ša; -te dsk. ģen. -šu
9
jaun/s, -a
1
jautājums
1
jautāt (jautā, jautāja)
2
jā
1_db
jeb
10
jebkurš, jebkura
11
jo
8
joga
11
jogurts
8
joprojām
4
juri/sts, -ste dsk. ģen. -stu
2
justies: Kā tu jūties?
11
jūlijs
10
jūnijs
11
jūra
2
Jūrmala
5
jūrnie/ks; -ce dsk. ģen. -ču
12
jūs ģen. jūsu, dat. jums, akuz. jūs, lok.
1
jūsos
ka
8
kaba/cis vsk. ģen. -ča
7
kabinets
12
kad
1
kafejnīca
2_db
kafija
6
kaimiņš
11
kakao nelok.
8
kakls
11
kaķis
1
kalns
10
kamanas tikai dsk.
11
kanāls
4
kanceleja
7
kapudno
8
karbonā/de dsk. ģen. -žu
8
kardiolo/gs, -ģe
11
karjera
12
karo/te dsk. ģen. -šu
8
karst/s, -a
11
kar/te dsk. ģen. -šu: bankas karte
2
kartupe/lis vsk. ģen. -ļa
7
kas
1
katedrā/le dsk. ģen. -ļu
5
katls
8
katrs; katra
6
kā
1
kādreiz
2
kāds, kāda
2
kāja
11
10
4
7
12
8
4
11
11
4
6
4
4
7
12
4
12
9
9
11
11
11
9
12
10
10
5
7
12
3
1
1
1
12
11
7
6
12
3
8
3
2_db
2
1
6
10
10
8
9
9
4
8
6
1_db
4
5
7
12
8

Vārds
■ Nodaļa |
Vārds
| Nodaļa
kājām adv.
5
krustmāte
4
kāpēc
12
krū/ze dsk. ģen. -žu
8
kāp/nes tikai dsk., dsk. ģen. -ņu
4
kuģis
10
kāposts
7
kultūra
9
kārtis dsk. ģen. -šu
9
kun/dze dsk. ģen. -džu
1_db
kebabs
8
kungs
1
kečups
8
kur
1
kefīrs
7
kuriene tikai vsk.: No kurienes tu esi?
2
kempings
10
kur/pe dsk. ģen. -pju
7
keramika
9
kurpnie/ks, -ce dsk. ģen. -ču
12
kēkss
8
kursi: latviešu valodas kursi
11
kērlings
11
kurss: valūtas kurss
12
kilograms
7
kurš, kura
5
kilometrs
10
kūka
7
kino
3
kvass
8
kinofilma
9
ķemme dsk. ģen. ķemmju
11
kinoteātris
3
ķir/bis vsk. ģen. -bja
7
kiosks
7
ķir/sis vsk. ģen. -ša
7
kla/de dsk. ģen. -žu
7
ķirurg/s, -ģe
11
kla/se dsk. ģen. -šu
12
ķivere
11
Klau!
9
ķīmija
12
klavieres tikai dsk.
9
ķīmiķ/is, -e
2
klavierspēle parasti vsk.
9
ķīniet/tis vsk. ģen. -ša; -te dsk. ģen. -šu
5
klāties: Kā klājas?
1
Labdien!
1
kleita
7
labi adv.
1
klepus tikai vsk.
11
labprāt
8
kliņģeris
8
Labrīt!
1
klubs
2
labs, laba
1
ko akuz. no kas
3
Labvakar!
1
kods
11
lai
1
kokakola, sk. kola
8
laikam
12
koks
3
laiki
10
koktei/lis vsk. ģen. -ļa
8
laikraksts
6
kola, koka kola parasti vsk.
8
laiks (meteoroloģiskais)
10
koledža
12
laiks (pulksteņa)
5
kolektīvs
10
lampa
4
komplekss: kompleksās pusdienas
8
lapa
10
koncerts
4
lappu/se dsk. ģen. -šu
12
koncertzā/le dsk. ģen. -ļu
9
lasis vsk. ģen. laša
2
konditoreja
7
lasīt (lasa, lasīja)
12
konfek/te dsk. ģen. -šu
7
lasītāj/s, -a
12
kontroldarbs
12
latvie/tis vsk. ģen. -ša; -te dsk. ģen. -šu:
2
kopā adv.
5
latviešu valoda
koridors
4
latviski adv.
2
koris
9
lauki
2
kostīms
7
lauksaimniecība
12
kotle/te dsk. ģen. -šu
8
laukums
4
krāsa
3
launags
8
krāsot (krāso, krāsoja)
12
ledus vsk. ģen. ledus
11
krāsotāj/s, -a
12
ledusska/pis vsk. ģen. -pja
4
krāvēj/s, -a
12
lejā adv.
10
kredītkar/te dsk. ģen. -šu
8
lekcija
11
krekls
7
lēts, lēta
4
krējums
7
lidlauks
10
krēms
8
lidmašīna
5
krēsls
4
lidosta
5
krieviski adv.
2
lidot (lido, lidoja)
5
kriev/s, -iete dsk. ģen. -iešu: krievu
2
liel/s, -a
3
valoda
lielveikals
3
kriminālfilma
9
lies/s, -a
8

				...	-
l-n
Vārds
Nodaļa f
Vārds
Nodaļa
lieta
4
mācītāj/s, -a
12
lietain/s, -a
10
mācīties (mācās, mācījās)
1
liet/us vsk. ģen. -us
10
māja
2
lietussargs
10
mājas
11
lietuvie/tis vsk. ģen. -ša; -te dsk. ģen. -šu:
2
mājdzīvnieks
3
lietuviešu valoda
mājīg/s, -a
4
lietuviski odv.
2
mājlops
3
ligzda
3
mājputns
3
liķieris
8
māko/nis vsk. ģen. -ņa
10
limonā/de dsk. ģen. -žu
7
mākoņain/s, -a
10
lineāls
7
māksla
9
līdz
1_db
mākslinie/ks, -ce dsk. ģen. -ču
9
līdzska/nis vsk. ģen. -ņa
6
mārrutks
8
līme dsk. ģen. līmju
7
māsa
4
līnija
7
māsīca
4
līt (līst, lija)
10
māte dsk. ģen. māšu
4
locek/lis vsk. ģen. -ļa
5
medicīna
9
locītava '
11
medmāsa
1
logs
4
meita
4
loki parasti dsk., vsk. loks
7
meite/ne dsk. ģen. -ņu
3
Lūdzu!
1
meklēt (meklē, meklēja)
12
lūgt (lūdz, lūdza)
12
meklētāj/s, -a
12
lūk
1_db
meln/s, -a
3
lūpas parasti dsk., vsk. lūpa
11
melo/ne dsk. ģen. -ņu
7
ļoti adv. -
1
metrs
10
maijs
9
mežs
3
maize parasti vsk.
7
mēbe/les parasti dsk., dsk. ģen. -ļu
4
maizī/te dsk. ģen. -šu
7
mēne/sis vsk. ģen. -ša
10
majonē/ze dsk. ģen. -žu
8
mēr/ce dsk. ģen. -ču
8
makaroni parasti dsk., vsk. makarons
8
mēs ģen. mūsu
1
makdonalds
5
mēte/lis vsk. ģen -ļa
7
maksāt (maksā, maksāja)
7
mija
6
makšķere
9
mikroautobuss
5
makšķerēt (makšķerē, makšķerēja)
9
mikseris
8
mamma
6
milimetrs
10
man: man iet labi
1_db
milti tikai dsk.
8
mandarīns
7
minerālūde/ns vsk. ģen. -ns, dsk. nom. -ņi
8
manikīr/s, -e
12
minēt
4
manna
8
minēt/s, -a
4
mans, mana
1
minū/te dsk. ģen. -šu
6
mape dsk. ģen. mapju
4
miza: ar visu mizu
8
marcipāns
8
mīkst/s, -a
8
marinēt/s, -a
8
mīlestība
6
marķieris
7
mīnuss
10
maršruts
5
mobil/s, -a
1
marts
10
modern/s, -a
3
masāža
11
monēta
8
mašīna
5
montāža
12
matemātika
12
mugura
11
mati parasti dsk., vsk. mats
6
mums
8
mazbērns
4
muzejs
3
mazdēls
4
mūzika
2
mazgāt (mazgā, mazgāja)
6
mūziķ/is, -e
2
mazliet adv.
2
nacionāl/s, -a
9
mazmeita
4
nakts s., vsk. ģen. nakts, dsk. ģen. nakšu
6
mazpilsēta
2
naktsmīt/ne, dsk. ģen. -ņu
10
mazs, maza
3
nams
5
mācēt (māk, mācēja)
12
narci/se dsk. ģen. -šu
7
mācības parasti dsk., vsk. mācība
12
nauda: skaidra nauda
7
mācīt (māca, mācīja)
12
nazis vsk. ģen. naža
8

Vārds
\ Nodaļa 1
Vārds
| Nodaļa
nākam/ais, -ā
1
notikt (notiek, notika): kur notiek
2
nākotne parasti vsk.
6
saruna?
nākt (nāk, nāca)
11
novads
12
ne
8
novembris
10
nebūt (neesmu, neesi, nav, neesam,
1
numuriņš
10
nesat; nebiju, nebiji, nebija, nebijām,
numurs
1
nebijāt)
nūja
11
nedaudz
2
nūjot (nūjo, nūjoja)
11
nedejot (nedejo, nedejoja)
9
oficiant/ts, -te dsk. ģen. -šu
12
nedēļa
10
oftalmolo/gs, -ģe
11
nedzert (nedzer, nedzēra)
6
oga
9
nedziedāt (nedzied, nedziedāja)
9
ogot (ogo, ogoja)
9
nedzīvot (nedzīvo, nedzīvoja)
2
oktobris
9
nefotografēt (nefotografē,
ola
8
nefotografēja)
olimpiā/de dsk. ģen. -žu
11
nefrolo/gs, -ģe
11
omle/te dsk. ģen. -šu
8
negaršot (negaršo, negaršoja): man, tev
8
opera
3
negaršo
operācija
11
neglīt/s, -a
4
oranž/s, -a
7
negribēt (negrib, negribēja)
10
organizēt (organizē, organizēja)
10
negulēt (neguļ, negulēja)
6
oriģināls
8
neiet (neiet, negāja)
3_db
osta: ostas pilsēta
5
neinteresant/s, -a
4
otorinolaringolo/gs, -ģe
11
nekad adv.
6
otrais, otrā: otrais ēdiens
5
nekas akuz. neko -
1
otrdien
1
nekārtība
4
otrdiena
1
nelasīt (nelasa, nelasīja)
9
otrs, otra
4
nelidot (nelido, nelidoja)
10
pa: pa kreisi, pa labi, pa vidu
5
neliel/s, -a
4
pacien/ts, -te dsk. ģen. -šu
11
nelietot (nelieto, nelietoja)
8
paciņa
7
neļķe
7
pagaidām adv.
8
nenoteikt/s, -a: nenoteikta atbilde
3
pagalms
4
nepasūtīt (nepasūta, nepasūtīja)
8
pagātne parasti vsk.
6
nepatikt (nepatīk, nepatika): man
6
pagrabs
4
nepatīk
pagrabstāvs
12
nepieciešam/s, -a
8
pajautāt (pajautā, pajautāja): pajautāja
12
neprast (neprot, neprata)
12
cits citam
neredzēt (neredz, neredzēja)
3
paka
7
nerunāt (nerunā, nerunāja)
2
Paldies!
1
nesen adv.
2
palīdzēt (palīdz, palīdzēja): Palīdziet!
11
neslidot (neslido, neslidoja)
9
pamatizglītība
12
nestrādāt (nestrādā, nestrādāja)
2
pamatskola
12
nestudēt (nestudē, nestudēja)
2
pankūka
8
netālu adv.
11
panna
8
neturpināt (neturpina, neturināja)
12
papīrs: papīra nauda
4
nevarēt (nevar, nevarēja)
6
par: Par ko tu runā?
2
nezināt (nezina, nezināja)
6
paradums: ēšanas paradumi
8
nezīmēt (nezīmē, nezīmēja)
9
parasti adv.
6
nē
1
parīt adv.
6
no: no rītiem, no rīta
2
parks
3
nodaļa
7
pasau/le dsk. ģen. -ļu
2
nodarbinātība: Nodarbinātības valsts
12
pasniedzēj/s, -a
1
aģentūra
pasniegt (pasniedz, pasniedza):
8
nodarbība
11
pasniedz man!
nomale dsk. ģen. nomaļu
4
pastnie/ks, -ce dsk. ģen. -ču
12
nopirkt (nopērk, nopirka)
7
pasts
12
norvēģ/is, -iete dsk. ģen. -iešu: norvēģu
2_db
pašlaik
1
valoda
pašreiz
2_db
nosūtījums
11
pat
10
noteikti adv.
8
patiešām adv.
8

p-p
Vārds
| Nodaļa
I Vārds
M Nodala
patikt (patīk, patika): man patīk
3
pietikt (pietiek, pietika)
12
patīkami adv.: ļoti patīkami
1
pietura
6
pats vsk. ģen. paša, vsk. dat. pašam, vsk.
8
pievēršana: uzmanības pievēršana
3
okuz. pašu, vsk. lok. pašā, dsk. ģen.
pievienot (pievieno, pievienoja)
8
pašu; pati vsk. ģen. pašas, vsk. dot.
pilates
11
pašas, vsk. okuz. pašu, vsk. lok. pašā
pildspalva
7
pavasaris
9
pils
10
pavār/s, -e
1_db
pilsēta
2
pazīsta m/s, -a
1
pipars porosti dsk. pipari
7
pār
10
pircēj/s, -a
7
pārbaudīt (pārbauda, pārbaudīja):
1
pirksts
11
Pārbaudi sevi!
pirkt (pērk, pirka)
7
pārdevēj/s, -a
1
pirkums
7
pārdot (pārdod, pārdeva)
7
pirm/ais, -ā: pirmais ēdiens
5
pārēj/ais, -ā
11
pirmdien
1
pārslas
8
pirmdiena
1
pārtika
7
pirms odv.
2
pediatr/s, -e
11
pirmskola
12
peldbaseins
4
pirts
A
peldēšana
11
pīrāgs
8
peldēt (peld, peldēja) .
11
plakāts
4
peldkostīms
11
plaš/s, -a
4
pele dsk. ģen. peļu
pelēk/s, -a
4
7
plat/s, -a
plaukts
4
4
pelmeņi porostidsk., vsk. pelmenis
8
plān/s, -a
8
pelnutrauks
8
plecs
11
pensionār/s, -e
2
plīts: gāzesplīts
8
perons
10
plus
10
persiks
7
plū/meds/c. ģen. -mju
7
persona: personas vārds, personas kods,
10
pļava
3
numurs vienai personai
podiņš
7
pēc: pēc vajadzības
7
policija
2_db
pēcpusdiena
6
polici/sts, -ste dsk. ģen. -stu
1
pēdēj/ais, -ā
12
poliklīnika
2
pica
8
po/lis vsk. ģen. -ļa; polie/te dsk. ģen. -šu;
2_db
pie
4
poļu valoda
piecdesmit
4
poliski odv.
2
pieci, piecas: piecos
1
populār/s, -a
9
piecpadsmit
1
portrets
9
piecsimt, pieci simti
7
portugā/lis vsk. ģen. -ļa; portugālie/te
2_db
piedāvāt (piedāvā, piedāvāja)
11
dsk. ģen. -šu; portugāļu valoda
piederums: galda piederums
8
prasības
12
piedevas
8
pras/me dsk. ģen. -mju: valodu prasme
2
piedzīvojums
6
prast (prot, prata)
12
piegā/de dsk. ģen. -žu: ar piegādi
7
prā/mis vsk. ģen.- mja
5
pieklājība: pieklājības frāzes
1
pre/ce dsk. ģen. -ču
7
piekt/ais, -ā
5
pretenden/ts, -te dsk. ģen. -šu
12
piektdien
1
pretī
10
piektdiena
1
preziden/ts, -te dsk. ģen. -šu
10
piemēram
7
priecāties (priecājas, priecājās): Priecājos
1
pieminek/lis vsk. ģen. -ļa
3
iepazīties
pienākt (pienāk, pienāca)
10
prieks
1
pienākums
12
priekšmets: mācību priekšmets
12
piens porosti vsk.
7
privātmāja
4
pieņemšana: pieņemšana laiki
11
produkts
7
pierakstīt (pieraksta, pierakstīja)
11
profesija
1
pierakstīties
11
profesionāl/s, -a: profesionālā
12
piere
11
vidusskola
pieredze porosti vsk.
12
profesor/s, -e
1
pieteikšanās
12
programmatūra
12
pieteikums
12
protams
6

p-s
Vārds
Nodaļa 1
Vārds
■ Nodaļa
pude/le dsk. ģen. -ju
8
safari
10
puķe
3
sagriezt (sagriež, sagrieza)
8
pulksten odv.
6
saimnie/ks, -ce dsk. ģen. -ču
7
pulkste/nis vsk. ģen. -ņa
5
saimniecība: saimniecības preces
7
pusastoņi: pusastoņos
6
sala
10
pusaau/dzis vsk. ģen. -dža; -dze, dsk.
11
sālāmi
8
ģen. -džu
salāti
7
pusdesmit: pusdesmitos
6
saldējums
8
pusdeviņi: pusdeviņos
6
sald/s, -a
7
pusdiena
11
saldskābmaize parasti vsk.
8
pusdienas
6
saldumi parasti dsk.
8
pusdienlaiks: pusdienlaikā
6
salons
12
pusdienot (pusdieno, pusdienoja)
6
salve/te dsk. ģen. -šu
8
puse: katrs uz savu pusi
6
samaisīt (samaisa, samaisīja)
8
puspieci: puspiecos
6
samaksa: samaksas veids
8
pusseptiņi: pusseptiņos
6
samaksāt (samaksā, samaksāja)
10
pusseši: pussešos
6
saprast (saprot, saprata)
12
pusstunda
6
saraksts: stundu saraksts
5
putns
4
sarkan/s, -a
3
putra
8
saruna: saruna pa telefonu
2
putukrējums
8
sarunāt (sarunā, sarunāja)
7
radi
4
sarunbiedrs
4
radinieks
4
saukt (sauc, sauca): mani sauc
1
radio
6
saulains
10
rajons
3
saule
10
rakete
11
saus/s, -a
8
rakstāmgalds
4
savs, sava
6
rakstīt (raksta, rakstīja)
12
saziņa: ikdienas saziņa
1
rakstītā j/s, -a
12
sākties (sākas, sākās)
12
rakst/nieks, -niece dsk. ģen. -nieču
1
sākums
11
rasols
8
sākumskola
12
redzēt (redz, redzēja)
1
sālīt/s, -a
8
regulāri adv.
11
sāls
8
reize dsk. ģen. reižu: Līdz nākamajai
1
sāļ/š, -a
8
reizei!
sāpēt (sāp, sāpēja)
11
reizēm adv.
6
sen/s, -a
2
reklāma
10
septembris
10
restorāns
5
septiņdesmit
4
reti adv.
6
septiņ/i, -as: septiņos
1
rezervēt (rezervē, rezervēja)
10
septiņpadsmit
1
režīms
11
septiņpadsmitais
11
rēķināt (rēķina, rēķināja)
12
septīt/ais, -ā
5
rēķins
8
sest/ais, -ā
5
riteņbraucēj/s, -a
11
sestdien
1
riteņbraukšana
11
sestdiena
1
ritms
6
sešdesmit
4
rīsi parasti dsk.
8
seši, sešas
1
rīt adv.
2
sešpadsmit
1
rīts: no rīta
3
sevi: par sevi
3
roka
11
sēne
3
rokmūzika
10
sēņot (sēņo, sēņoja)
9
romāns
12
siena: sienas lampa
4
rozā nelok.
7
siers
7
roze dsk. ģen. rožu
7
sieva
4
rudens
9
sievie/te dsk. ģen. -šu
2
runāt (runā, runāja)
2
sildīt (silda, sildīja)
10
rupjmaize
7
silti adv.
10
sabiedrisk/s, -a: sabiedriskais transports
5
silt/s, -a
10
sacensības
11
silts: siltais ēdiens
8
sacīt (saka, sacīja)
5
sine/pes parasti dsk., dsk. ģen. -pju
8

	 ■ -■ - 	■		___
s-t
Vārds
| Nodaļa ļ
Vārds
1 Nodaļa
sirds s., vsk. ģen. sirds, dsk. ģen. siržu: kas
6
starpbrī/dis vsk. ģen. -ža
12
uz sirds?
stārķis
2
sistēma: drošība sistēmu apkope
12
stāsts
12
situācija: ikdienas situācija
3
stāvs
5
sīkāk/s, -a
11
stilīg/s, -a
8
sīkums
4
stipr/s, -a
8
sīpols
7
stomatolo/gs, -ģe
11
skaidr/s, -a: skaidra nauda
10
strādāt (strādā, strādāja)
2
skaist/s, -a
3
strādnie/ks, -ce dsk. ģen. -ču
2
skaistumkopšana
12
studen/ts, -te dsk. ģen. -šu
1
skait/lis vsk. ģen. -ļa
4
studēt (studē, studēja)
2
skaits: stāvu skaits
7
stunda: pirms stundas
6
ska/pis vsk. ģen. -pja: trauku skapis
4
sula
7
skapītis: skapīša durvis
8
summa
7
skatīties (skatās, skatījās): Skaties!
3
suns
1
skābene: skābeņu zupa
8
sūdzība
11
skāb/s, -a
7
sūtīt (sūta, sūtīja)
12
skeletonist/s, -e
11
svaig/s, -a
8
skeletons
11
svars
7
skola
2
svārki tikai dsk.
7
skolēns
2
Sveicināti!
9
skolnie/ks, -ce dsk. ģen. -ču
4
Sveika!
1
skolotāj/s, -a
1_db
Sveiki!
2
skriešana
11
Sveiks!
1
skriet (skrien, skēja)
11
svētdien
1
skropstas parasti dsk.
11
svētdiena
1
slapj/š, -a
8
svētki tikai dsk.
8
slaven/s, -a
11
sviestmai/ze dsk. ģen. -žu: sviestmaize
8
slēpes parasti dsk.
9
ar desu
slēpot (slēpo, slēpoja)
9
sviests
7
slidas parasti dsk.
9
šahs
9
slidošana
11
šalle dsk. ģen. šaļļu
7
slidot (slido, slidoja)
9
šampanie/tis vsk. ģen. -ša
8
slikti adv.
2
šampūns
11
slikt/s, -a
4
šaubas tikai dsk.
3
slimnīca
2
šaur/s, -a
4
slink/s, -a
4
šaute/ne dsk. ģen. -ņu
11
slovāk/s, -iete dsk.ģen. -iešu
2
šeit
2
sludinājums
7
šis, šī
2
smag/s, -a
4
šķidr/s, -a
8
smaidīt (smaida, smaidīja)
10
šķī/vis vsk. ģen. -vja
8
smalkmaizī/te dsk. ģen. -šu
7
šķū/nis vsk. ģen. -ņa
4
sniegs
10
šnice/le dsk. ģen. -ļu
8
snigt (snieg, sniga)
10
šodien
1
snovbords
11
šodiena
12
soļanka
8
šofer/is, -e
1_db
soma
10
šogad
10
soms, somie/te dsk. ģen. -šu: somu
2
šokolā/de dsk. ģen. -žu
8
valoda
šorīt
6
spānis, spānie/te dsk. ģen. -šu: spāņu
2
šovakar
6
valoda
table/te dsk. ģen. -šu
11
spāniski adv.
2
taču
10
spē/le dsk. ģen. -ļu
9
tad adv.
2
spēlēt (spēlē, spēlēja)
9
tagad
1_db
spīdēt (spīd, spīdēja)
10
tagadne parasti vsk.
6
spogu/lis vsk. ģen. -ļa
4
taisni adv.
5
sporti/sts, -ste dsk. ģen. -stu
11
taisn/s, -a
11
sportot (sporto, sportoja)
11
taksometrs: taksometra vadītājs
1
sports: sporta spēle; sporta zāle
6
tante dsk. ģen. tanšu
4
stacija
3
tas, tā
1
stadions
3
ps


t-v
Vārds
Nodaļa I
Vārds
| Nodaļa
tase dsk. ģen. tašu
8
trīssimt
10
tauta: tautas deja
9
trolejbuss
5
tautība
2
tu: tev, tevi: Kā tev klājas?
1
tavs, tava
4
tuale/te dsk. ģen. -šu
4
tāfe/le dsk. ģen. -ļu
12
tul/pe dsk. ģen. -pju
7
tāllēkšana
11
tumš/s, -a
11
tālru/nis vsk. ģen. -ņa
1
tur
2
tālu adv.
5
turks, turcie/te dsk. ģen. -šu
5
tāpat
6
turpināt (turpina, turpināja)
12
tāpēc: tāpēc ka
6
tuvu
5
tātad
11
tūrisms
10
te
1
tūri/sts, -ste dsk. ģen. -stu
2
teātris
3
ukrai/nis vsk. ģen. -ņa; ukrainie/te
5
tehnikums
12
dsk. ģen. -šu: ukraiņu valoda
tehnisk/s, -a: Rīgas Tehniskā universitāte
12
un
1
teikt (teic, teica)
6
ungār/s, -iete dsk. ģen. -iešu
5
teksts
4
universitā/te dsk. ģen. -šu
2
telefons
7
upe dsk. ģen. upju
2
telegramma
5
uz
3_db
televizors
4
Uz priekšu!
5
telpa
12
Uz redzēšanos!
1
temperatūra
10
uzacs s., vsk. ģen. uzacs, dsk. ģen. uzacu
11
tenisi/sts, -ste dsk. ģen. -stu
11
uzdevums
6
teniss
9
uzdot/s, -a
12
termins
12
uzmanība
3
tēja
6
uzņēmēj/s, -a
4
tējkaro/te dsk. ģen. -šu
8
uzņēmums
6
tēma
12
uzreiz
8
tētis vsk. ģen. tēta
6
uzruna: uzrunas forma
3
tēvo/cis vsk. ģen. -ča
4
uzvalks
7
tēvs
4
uzvārds
1
tie, tās
8
ūdens vsk. ģen. ūdens, dsk. nom. ūdeņi
3_db
tieši adv.
10
ūsas parasti dsk.
11
tiev/s, -a
11
vadīt (vada, vadīja)
10
tikai
10
vadītāj/s, -a
1
tikties: Tiksimies citreiz!
1_db
vai
1
tilts
4
vaigs
11
tipisk/s, -a
4
vairāk
8
tirdzniecība: tirdzniecības uzņēmums
6
vairāk/i, -as
4
tirg/us vsk. ģen. -us
7
vairs
2
tīrīt (tīra, tīrīja)
6
vairumā
7
t-krekls
10
vajadzēt: rasolam vajag
8
tomāts
7
vajadzība: pēc vajadzības
7
tonis vsk. ģen. toņa: krāsu toņi
7
vajadzīg/s, -a
11
tor/nis vsk. ģen. -ņa
2
vakar
2
tor/te dsk. ģen. -tu
7
vakariņas tikai dsk.
6
tramplīnlēkšana
11
vakariņot (vakariņo, vakariņoja)
6
tramvajs
5
vakars: Līdz vakaram!
3
transports
5
valoda
2
trauks
6
valsts sv vsk. ģen. valsts, dsk. ģen. valstu
2
trekn/s, -a
8
vanna: vannasistaba
4
trenažieris: trenažieru zāle
11
varbūt
3
treniņš
11
varēt: Vai vari atbraukt?
6
treš/ais, -ā
5
vasara
4
trešdien
1
vasarnīca
4
trešdiena
1
vācie/tis vsk. ģen. -ša; -te dsk. ģen. -šu:
2
trijstūris
12
vācu valoda
trīs: trijos
1
vāciski
2
trīsdesmit
4
vāj/š, -a
8
trīspadsmit
1
vārds
1

t. PĀRBAUDI SEVI! ATBILDES
1.28.
1.29.
1.30.
1.31.
1.32.
2.23.
2.24.
2.25.
2.26.
pBlicH sts
Akļ E | ri
R (K kstni Z ks
de
St
te
Ā
ie
5
m
!
r
s
+
s
Tas ir
Tā ir
Tie ir
Tās ir
s+tA<*eA+s
viesmīļi
skolo+4j^s
Šoteris
pro^ZSofZ
policis-H
S+itidz&ArZS
Šoteri
•školo+aj*
Vīriešu dzimte
Sieviešu dzimte
Vīriešu dzimte
Sieviešu dzimte
ārste
profesors
proS-Z&ori
rakstniece
ārsti
p^W5
pavāre
policjs+s
policiste |
<\k+ie,ris
aktrise
studenti
1	- vieAS
2	- divi
.3 - trīs
4	- eekr i
5	- pieci
6	- SC6i
7 - S<Lp+i»\i
& - astoņi
9 - «Aevii\i
10 -
Es ZSMtA Maija.
Viņš ir policists.
Tu ZS\ ārste?
Mēs ZS<K*A studenti.
Jūs €5^4* rakstnieki?
Viņi ir aktieri.
Viņas ir pavāres.
A
L
H
K
H
B
U
1
L
X
R
P
A
u
s
T
R
Ā
L
1
J
A
s
T
U
R
c
1
J
A
T
J
P
E
V
Ā
c
1
J
A
0
Ā
V
E
L
1
E
T
U
V
A
D
L
G
R
K
J
A
P
Ā
N
A
s
1
N
U
C
A
V
H
s
0
M
1
J
A
H
A
J
P
P
0
L
1
J
A
D
S
Mani sauc	Ivcm\ov*.
Es esmu no Krtevij<VS.
Es esmu kf ft¥t€+€.
Es runāju krieviski.
Mans vārds ir Ēriks.
Mans uzvārds ir Bjor*VS.
Es esmu no MorvCgij^S.
Es esmu	. Es runāju
Aleksandrs. Labdien, Jāni!
Aleksandrs. Vai tu esi no Latvijas?
Aleksandrs. Es esmu no Ukrainas.
Vai tu drīz b&Si Latvijā?
Mēs šodien ZS^M Maskavā.
Jānis. t>	Aleksandrs.	Jā, es esmu ukrainis.	Un tuī Jānis.	A
Jānis. C	Aleksandrs.	Vai tu dzīvo Rīgā?	Jānis. B
Jānis. F	Aleksandrs.	Kur tad?	Jānis. E
Vai tu pirms kāda laika biji Londonā?
Mans draugs rīt btJuS,Īrijā.
\1Z

z
3.24.
3.25.
3.26.
4.22.
4.23.
4.24.
4.25.
4.26.
K1°
Sveiks!

Vai tu dzīvo pilsētā?
Kur tad tu dzīvo?
Vai tu dzīvo lielā mājā?
Vai laukos ir arī ezers?
Kā sauc upi? -—
Vai laukos ir vistas un gaiļi?
Tā ir Venta.
Protams! Ir arī govs un zirgs.
Letbdicsv!
Es nedzīvoju pilsētā.
Nē, māja ir maza.
Es dzīvoju laukos.
Nē, bet tur ir liela upe.
KtAr +«a	dzSvo?
1A | Māja ir veca, bet skaista.
|J3 1 Es dzīvoju Rīgā.
C Es bušu Liepājā.
Ko tu tagad dari?
Aj Es apmeklēju frizētavu.
B Es iešu uz veikalu.
C Es
nezinu.
Kada ir viesnīca?
A Tā ir vecpilsētā.
Bj Tā ir jauna un moderna.
C Es neesmu viesnīcā.
A
Es iešu uz kafejnīcu.
A
Es eju uz mežu.
A
B
Es biju muzejā.
B
Skaistu pļavu un upi.
B
C
Pašreiz es esmu parkā.
C
Es dzīvoju mazā mājā.
C
Šodien es <\p*AeklejtA (apmeklēt) vecpilsētu. Baumaņa kungs drīz ie«S (iet) uz teātri.
Es	(fotografēt) Brīvības pieminekli. Vakar es g^jtA (iet) uz universitāti.
Rīt es ie,5<A (iet) uz parku.	Rīt mēs iesi** (iet) uz parku.
Kam ir māja laukos? -	(Edgars). Kam ir privātmāja? - Pe+enM J(Pēteris
Jansons).	(draugs) ir māja Liepājā. BfĀjf^A (brālis) ir neliela istaba bēniņos. Vai Mvcti
(tava māsa) ir trīsdesmit gadu?
•
•
m
'M
1. aiz.
2.
3. &KO
4. pie
5. IA5L
Draugs īrē i\eiieI$A i,s+cdotA (neliela istaba). Uz galda ir	(skaista vāze).
Meitas vasarā īrēja !£+*a	(lēta vasarnīca) pie jūras.
Anita ir fotografē. Viņa vienmer	bērnus un juru. Vai jus vakar	mūzikas
koncertu Rīgas Domā? Agrāk mēs vasarās īrej^A vasarnīcu pie jūras. Vai tu jau ttAAA latviešu valo¬
dā? Mana sieva	bibliotēkā. Viņa ir bibliotekāre.
uz
pie
aiz
zem
galds
(az.
pie «jo
0Ū2. 0ļ
plaukts
1A2L pUcAieM
pie pkwk.to
aiz. pkuik+a
z.impkuikto
siena
pie sieA^s
«M2. sieAAS
gulta
1az
pie
«Mz.
2-tM
māja
pie
aiz.Maļas

PĀRBAUDI SEVI!
5.20.
5.21.
5.22.
(»•
6.31.
6.33.
6.35.
Es br<MACtA uz muzeju. Mēs br<\tAGAM uz veikalu. Jūs brdU*cA+ uz universitāti. Viņi brcMAC ar ve¬
losipēdu. Tu brcMAC ar taksometru. Viņa bre\tAC ar mašīnu. Viņš br<MAC ar tramvaju. Viņas br
uz parku.
1.	Cik. tev ir gadi / gadu?
2.	KtAr tu brauc?
3.	Kas tu esi?
4.	ktAri^ACS tu esi?
5.	KcAf tu dzīvo?
6.	K* tevi sauc?
7.	šodien ir diena?
8.	Ar ko tu brauc no darba?
9.	P* kurtA ielu tu brauc uz
darbu?
7. dzīvoklis	- Telegramma Laimim Bērziņam!
-	Bērziņa kungs dzīvo	stāvā <ĀS+o+<\jĀ dzīvoklī.
2. dzīvoklis	- Vai te dzīvo Anna Ivanova?
-	Nē, viņa dzīvo cs,4t*r+^jA dzīvoklī, tas ir o+rcvj^ stāvā.
5. dzīvoklis	- Atvainojiet, vai te dzīvo Zane Valdmane?
-	Nē, viņa dzīvo +f	stāvā <5€,p+t+^]A dzīvoklī.
d
b
r
0
k
a
s
t
i s
r
a
b
ž
c
V
d
e
9
P
a
h
9
u
f
I
e
ā
u
i
u
i
j
r
k
z
1
t
1
1
9
k i
n
0
e
m
r
ē
s
i
s
r
ā
p
0
n
i
t
ē
t
c
e
i
t
i
e
s
a
t
u
V
z
s
1
a
u
k
i
a
p
u
s
d
i
e
n
a
s
b
V
a
k
a
r
i
ņ
a
s
c
6.32. tsē -
ntāur - ftAAA+
tlēgu - 0(a!£+
īrtīt - -HVĪ+
sādāttr — S+fA^l
6.34. Mūsu ģimene nav	Mamma, tētis,
brālis Kaspars un es - Baiba. No rtM mēs
brokastojam kopā, un tad ejam uz
darbu un skolu.
māju
Brālis mājās ctažLr^iz. dzer tikai kafiju,
dzert
il§i
bet viņš brok<vs+o vēlāk darbā. Tētis bre\tAC
tīrīt
no rīta
uz darbu ar automašīnu, arī mamma breMAO
gulēt
ar viņu. Kaspars iet bet es braucu uz
strādāt
N, veikalā
augstskolu ar v£,lo<Sip£d«A. Visi esam mājās
brokastot
/
kafiju
©
© ©
@ ©
pulkstenis
ir pieci un
trīsdesmit
minūtes
pulkstenis ir
viens
pulkstenis ir
astoņi trīsdesmit
minūtes
pulkstenis ir
divdesmit
pulkstenis ir četriļ
un trīsdesmit
minūtes
\zo

7
7.24.
7.25.
7.26.
7.27.
7.28.
8.41.
8.42.
8.43.
8.44.
«»
Ananļ ^ ļss, banļ ^ ļns
avok ^ do, mand ^
Tu rīt pirksi piena produktus? Mēs tagad	maizi. Vai jūs rit pirksit jaunu mēteli?
Šodien es tirgū p€rku dārzeņus. Viņi tagad p€rk rozes. Tu pašlaik p£rc skaistas neļķes. Jūs vakar
pirk^+ zaļu džemperi. Tu šodien p£rc sviestu un sieru. Es rit pirkšu papīra paku. Mēs rit pirksim
baltas narcises.
Veikalā pārdod piena produktus: piCAfe, kr$jtAMtA, Maizes veikalā pārdod
Kancelejas preču veikalā pārdod p^pif ca iai\ ci+*5 kc\i\cd^j^S pt^cC5. Ziedu kioskā pērk zJc^S.
Mētelis maksā *f07,S0 S,iro.
Zābaki maksā 100,00 to.
Cepure maksā 2JA0
Vējjaka maksā lS2-,70 S,iro.
Bikses maksā S2.,00 tiro.
Bumbieri maksā 1,72. f&.
Bietes maksā 0 A0 Z\fo.
Sīpoli maksā 0,2.0
Dilles maksā 0A2. Z\ro.
Persiki maksā l,S2. Z\ro.
Lineāls maksā 0,23 ņifo.
Burtnīca maksā 0,3(? ZW®.
Līme maksā 0AI
Zīmulis maksā 0,10 Z\ro.
Klade maksā 0,70 Z\ro.
Tirgū pārdod gaļu, dārzeņus un	Tāpēc Anna šodien ies uz tirgu un pirks
un augļus. Viņai garšo v»«\o0<VS un arbūzi. Bet e\rb«AZ.s ir liels un smags, tāpēc Anna pirks vīn¬
ogas. Anna grib nopirkt arī ziedus. Viņa nopirks dzeltenas f®z*Z5 un sarkanas »\sļk&S.
Šodien mēs ēdīsim makaronus ar (gaļa).
Vai tu gribi olas ar (majonēze)?
Pusdienās būs (tomāti) zupa un lc<\r+«Ape,ļtA (kartupeļi) pankūkas.
Man garšo 4ca0[ia (augļi) saldējums.
Latvieši gatavo MCM2e&S (maize) zupu ar ptA+tAkr$,j(ArtA(A (putukrējums).
Aija putru.
Pēcpusdienās mēs parasti augļu tēju.
Vai rīt mēs pusdienas restorānā?
Vakar pie drauga es <Āz*$,rtA labu mājas vīnu.
Vai tu tagad gribi €s+ vakariņas?
Rīt mēs svētku pusdienas.
Vakar vakarā mēs dārzā gaļu.
Vai tu proti grieķu salātus?
Drīz mamma būs mājās un ccp<5 mums
pīrāgus.
Ko tu tur vAri katlā? Vai tā būs kāpostu zupa?
Šis kokteilis ir ļoti (ciets, mīksts, stiprs, garš).
Vecmāmiņa vienmēr tirgū pērk (cietus, svaigus
, karstus, stiprus) augļus un dārzeņus.
Šogad dārzā āboli ir ļoti (skābi, sāft, stipri, auksti).
Mūsu veikalā es vienmēr pērku (mīkstas, stipras, vājas, aukstas) maizītes.
Draudzene vienmēr gatavo (mīkstus, garšīgus, ciems, ganīs) salātus.
Kūkas bija ļoti (garas, saldas, platas, plašas).
Vai tā zupa ir (mīksta, gara, karsta, augsta) ?
Man negaršo (augsta, cieta, sāļa, auksta) tēja.

9.26.
9.27.
9.28.
10.27.
10.28.
PĀRBAUDI SEVI!
Vakar, meitene, dziedāt, koris, dziesma. Vrtdz~.\ZS* *A<\&
Es, patikt, zīmēt, tavs, kaķis.	p<vKk zj*a&+ Mv«a kcdtt
Rīt, koncerts, mēs, dejot, grūta, deja. Kt+ ko*VCV4A MZS <^zjoS\^ 0r«A+tA
Ziema, mēs, vienmēr, slēpot, un, slidot. Zie^Ā, MZS vi$AMŽ,r	*** slieta
Vai, tu, vakar, ezers, makšķerēt? \ta$ Aia v<\ke*r Zz-ZfH M^kškv&ji?
Vai, jūs, patīk, lasīt, populāri, žurnāli? V^i j«aMS p<vMk !^Sl+ poptAl^riAS ZtAft\4\ia&.
Vai tu rīt ansamblī spēlēsi klavieres? Jā, ZS n+ <Sp£f£«S<A ktaviV&S.
Vai tu vakar ar draugu spēlēji kārtis? Ja, ZS v^k^f (Kf <ta<MA0ia Sp £f£j<* kĀT+iS.
Vai tavam draugam patīk spēlēt hokeju? Jā,	pA+lk Sp£f£4* K^kcj^.
Vai tavi draugi sestdien spēlēs volejbolu? Jā, *A<WVi etacUAgi &ZSAd\Z*< Sp£f€s volfcjbtfftA.
Vai tev patīk spēlēt basketbolu? Nē, $A«U\ ACp«vtfk Sp£f£E be^skc+boltA.
Pēc Az*iS<K SpUzS (teniss, spēle) es iešu uz v«jk*ltA (veikals).
Pirms <tarb<* (darbs) es vienmēr l<Ā£tA ^vlz.£S (lasīt, avīze).
Pēc beiĻSke+boU <Sp€l^5 (basketbols, spēle) es būšu etarb^ (darbs).
Rīt es <ta$e<taše* (dziedāt) koACtf+A (koncerts).
Vakar no rīta es kopā ar draugu »Sp£!£)** (spēlēt) vol^jbc?l(A (volejbols).
SESTDIENA
10.00 Zve*i\T+ JcaHm!	18.00 Tikš*A*s (Kr OlgtA Vecrīgā
14.00 Hokeja sp€k.	20.00 Ifz.es	<Mzw klab* „Ze,W'.
Teikums
Jā
Nē
KArt*A Z.VCK HtKA>\*W
V
Brīvdienās Karīna grib braukt uz Lietuvu.
V
Anna nevar braukt uz Lietuvu, viņa būs darbā.
V
Annai atvaļinājums būs pēc divām dienām.
V
Anna grib braukt ekskursijā uz Latvijas pilsētām.
V
Karīna vasarā ceļos uz Londonu.
V
Karīnai patīk daba.
V
Cikos aties vilciens uz Maskavu?
11.30
11.00
11.13
No kurienes pienāks autobuss pulksten 8.10?
No Rīgas
No Rēzeknes
No Cēsīm
Kur pienāks autobuss no Rēzeknes?
Daugavpilī
Ostā
Rīgā
Kur pienāks prāmis?
Rīgas ostā
Uz Tallinu
Septiņos vakarā
Sveika
Uz kurieni tu ceļoji ziemas brīvdienās?^
Ko jūs tur darījāt?
Kur jūs dzīvojāt?
Kāds laiks bija Austrijā?
Vai jums bija silts apģērbs?'
Kā jūs braucāt uz Insbruku?'
Protams, mums bija ziemas jakas un silti zābaki.
Bija diezgan auksti. Dienā bija -9 °C.
7 Mazā, bet ļoti jaukā viesnīcā — divvietīgā numurā.
). Mēs lidojām ar lidmašīnu.
* L^bdiesv, I*\zsz\
Mēs slēpojām.
Es kopā ar vīru biju Austrijā.
\%z

\l
11.29.
11.30.
11.31.
11.32.
11.33.
1.	btiktas (brūns) acis
2.	(zaļš) acis
3.	pd£kc^S (pelēks) acis
4.	(tumšs) acis
5.	sk<M5+*VS (skaists) acis
6.	+dUS**AS (taisns) uzacis
7.	bie^.^5 (biezs) uzacis
8.	pl^*\OS (plāns) uzacis
9.	(mazs) ausis
10.	(liels) ausis
1.	Es &\(k}o)m (nūjot) parkā.
2.	Tu «skri^A (skriet) mežā.
3.	Anna vingro (vingrot) sporta zālē.
4.	Sergejs Sp£l£ (spēlēt) futbolu.
5.	Jūs	(skriet)	stadionā.
6.	Mēs «sf£poj<*M (slēpot) laukā.
7.	Viņi <sMo (slidot) ledus hallē.
8.	Es vi»\grojtA (vingrot) trenažieru zālē.
9.	Mēs «skri^A^M (skriet) uz lekcijām.
10.	Es skrio\tA (skriet) regulāri.
B
R
Ž
Ā
U
B
1
A
T
L
0
N
S
Ķ
A
M
H
T
M
K
Š
G
T
B
0
B
S
Ē
S
0
P
C
N
F
1
V
Č
F
0
E
U
L
K
T
Ņ
Ē
0
T
Č
N
ī
B
1
H
ī
E
E
H
A
N
D
B
O
L
S
V
Z
N
J
N
T
Ļ
T
H
H
P
M
L
D
T
Ē
S
1
T
B
C
ī
U
P
V
E
Ū
H
J
E
S
0
R
0
T
D
Ķ
F
J
F
R
P
V
s
K
Ē
R
L
1
N
G
s
J
V
0
L
E
J
B
0
L
s
Ū
V
D
Es apmeklēju
6+c?Mč\+olog(A (stomatologs),
o+oriiVjI^rii'vgologeA (otorinolaringologs),
crf+^lviAologtA (oftalmologs),
k^rdiologiA (kardiologs),
^'PrologtA (nefrologs),
giM^A&S £r^+tA (ģimenes ārsts).
Es eju pie
5+oM^+alogo, (stomatologs),
o+0fii\gologA (otorinolaringologs),
crf+aJrtAofogev (oftalmologs),
k^r^iolog^ (kardiologs),
(nefrologs),
gtM€A€,5 W&+<K (ģimenes ārsts).
&l£p®Mj6, ^«A+boits+s, 6kr£j€j6, kc?kejs<s+s, +*Ai<sis+6,

\L j PĀRBAUDI SEVI!
12.23. ! Ko jūs skolā d(\rcK+ (darīt) ? — Latviešu valodas stundās mēs	un	(la¬
sīt, rakstīt, stāstīt). Matemātikas stundās mēs	(rēķināt) uzdevumus. Man ļoti patīk vizuālās
mākslas stundas - tad mēs	un rtAi*Aj<W (zīmēt, gleznot, runāt) par mākslu.
Sporta stundās mēs «Spor+oj<wA (sportot).
Ko jūs d^r4+ (darīt) starpbrīžos? - Starpbrīžos mēs ■(nedarīt) neko.
12.24.
12.25.
Apgalvojums
Jā
Nē
Pirvw<di?A ir os+oaas
V
Trešā stunda ir fizika.
V
Matemātika un informātika notiek ceturtajā kabinetā.
V
Pirmdien pēdējā stunda ir informātika.
V
Pirmdien ir krievu valodas stunda.
V
Sporta stunda notiek sporta zālē.
V
Otrā stunda notiek piektajā kabinetā.
V
Iev* 6+«A^e
Kur tu studē?
Vai tu strādā?
Kur ir pēdējā stunda?
Ko tu dari fizikas stundās?
Par ko tu strādā?
Kāda ir tava izglītība?
Es studēju Latvijas Universitātē.
VtAA, b(A6
Es strādāju par oficiantu.
Matemātikas kabinetā.
Vidējā.
Nē, es nestrādāju. Es esmu bezdarbnieks.
Rēķinu uzdevumus.
12.26. Piedāvā darbu
Skola aicina darbā
apkopējas. Darbs
vakarā. Lūdzu, zvaniet
pa tālr. 67284238
Skaistumkopšanas
salons aicina darbā frizieri.
Nepieciešama darba
pieredze, labas latviešu,
krievu un angļu valodas
zināšanas.
Tālr. 24745411
Meklē darbu
Meklējam celtniekus
3.) darbam Liepājā.
Tālr. 6755552517.
r Meklēju apkopējas,
pārdevējas vai frizieres
Esmu friziere ar
10 gadu ilgu darba
pieredzi. Labi runāju
latviešu, krievu un
angļu valodā.
Tālr. 45473211
darbu.
Tālr. 24715611
J
Meklēju darbu
celtniecībā.
Rakstiet: janis@inbox.lv

ILZE AUZIŅA, MAIJA BERĶE,
ANTA LAZAREVA,
ARVILS ŠALME
AI LAIPA
Latviešu valoda
Mācību grāmata
Mācību līdzekļu komplektā A1:
•	mācību grāmata,
•	darba burtnīca,
•	elektroniskie mācību materiāli.
SAGATAVOŠANĀ
Mācību līdzekļu komplekts A2:
•	mācību grāmata,
•	darba burtnīca,
•	elektroniskie mācību materiāli.
Mācību līdzekļu komplekts B1:
•	mācību grāmata,
•	darba burtnīca,
•	elektroniskie mācību materiāli.
Mācību līdzekļu komplekts B2:
•	mācību grāmata,
•	darba burtnīca,
•	elektroniskie mācību materiāli.
Skolotāja grāmata A1 un A2.
Skolotāja grāmata B1 un B2.
Projekta vadītāja Vineta Vaivade
Dizains un makets Edgars Švanks
Redaktore Skaidrīte Ivanišaka
Tehniskā redaktore Ilga Klotiņa
Korektore Ilze Zvaigzne
Darba autortiesības ir aizsargātas saskaņā ar LR likumu „Par autortiesībām un blakus tiesībām".
Darba publicēšana jebkurā drukātā vai elektroniskā formā, kopumā vai pa daļām,
tā izdošana, izplatīšana plašsaziņas līdzekļos, kā arī kopēšana ir stingri aizliegta
bez LVA rakstiskas piekrišanas.
Iespiests SIA PNB Print
©LVA, 2014
ISBN 978-9984-829-08-1
ISBN 978-9984-829-08-1
LATVIEŠU VALODA
MĀCĪBU GRĀMATA